Parunāsim par Portugāli? Mazliet?
"Mani atvaļ inā juma plā ni bija jā maina" - pē dē jos divus gadus š ī frā ze ir kļ uvusi raksturī ga lielā kajai daļ ai ukraiņ u. Es arī iznī cinā ju savus grandiozo plā nus un sapņ us par ceļ ojumiem lī dz labā kiem laikiem.
Bet man ļ oti gribē jā s kaut kur doties, un manas smadzenes, kā arī manas acis un psihe prasī ja jaunu pieredzi, spilgtus attē lus un vismaz kā du atpū tu.
Portugā le mums ir kļ uvusi par š o "kaut kur". Mē s dzirdē jā m daudz slavinoš u atsauksmju un ieteikumus no mū su draugiem doties uz š o brī niš ķ ī go valsti. Un arguments "Portugā le ir ļ oti lē ta" bija pē dē jais arguments, kas nosvē ra svarus. Un č etru jaunu dā mu kompā nija devā s iepazī ties ar š o koš o dienvidu zemi augstā kajā sezonā – augustā . Tā tad zvaigznes ir sakā rtotas...: )
Mē s lidojā m ar Norwegian zemo cenu Norwagian — ar pā rsē š anos Oslo. Neskatoties uz "floriditā ti", š is marš ruts tobrī d - 2 mē neš us pirms izlidoš anas - bija lē tā kais un lidojuma laika ziņ ā diezgan ī ss. Un uz pā rsteigto robež sarga jautā jumu, kurš ieraudzī ja č etras sievietes ar pludmales lietussargu rokā s, atbildē ja: “monay”, tas ir, lē ti. : ))
Mū su iepazī š anā s ar Portugā li sā kā s no tā s dienvidu provinces — Algarves. Š ī ir gleznainā Atlantijas okeā na piekraste, kurā ir daudz fantastiski skaistu akmeņ u ieskautu lī č u, vairā k nekā simts kilometru platas smilš ainas pludmales un desmitiem kū rortpilsē tu: Albufeira, Lagosa, Faro, Vilamoura, Tavira, Portimao, Lule, utt.
Algarves ziemeļ os no aukstiem vē jiem pasargā kalni, siltā s Atlantijas straumes un Ā frikas vē ji š eit rada unikā li maigu, neatkā rtojamu klimatu, saule spī d 300 dienas gadā . Vasara š eit sā kas aprī lī un beidzas oktobrī , ū dens temperatū ra vasarā ir 21-24°C. Es precī zi nezinu, kā da temperatū ra bija okeā nā mū su atvaļ inā juma laikā , bet es pē c 3 minū tē m izlecu no ū dens ar sajū tu, ka manas rokas ir klā tas ar maziem, maziem ledus gabaliņ iem.
Pirms trī s tū kstoš iem gadu Algarves teritorijā atradā s feniķ ieš u tirdzniecī bas ostas, un sestajā gadsimtā pirms mū su ē ras kartā gieš i nodibinā ja Ganibalisas ostu (mū sdienu Portimau). Vairā k nekā.500 gadus Algarves reģ ions piederē ja arā biem, 8. gadsimta sā kumā to iekarojot no vestgotiem, pats vā rds "Algarve" cē lies no arā bu valodas "al garb" - rietumi. Š ī zeme palika par pē dē jo arā bu cietoksni Portugā lē , un tikai 13. gadsimta vidū musulmaņ us no Algarves izdzina Portugā les karalis Dons Afonso III.
Algarves kā kū rorta vē sture aizsā kā s tikai pirms daž ā m desmitgadē m, kad 1950. gadu beigā s briti par savu brī vdienu galamē rķ i izvē lē jā s Algarvi. Mazie zvejnieku ciemati ar laiku izauga par lielā m kū rortpilsē tā m – š aurā s vecā s ieliņ as spieda "promenā des" ar neskaitā miem restorā niem, veikaliem, viesnī cā m.
Mums pirmā Portugā les pilsē ta bija Faro — lielā kā pilsē ta provincē ar starptautisku lidostu, otrā pē c Lisabonas starptautiskā s pasaž ieru satiksmes ziņ ā . Lidosta atrodas divus kilometrus no Faro, tai ir tikai viens asfaltē ts skrejceļ š.2610 metru garumā , un tā atrodas gar okeā nu. Pateicoties tam, pielipuš i pie logiem, ar prieku vē rojā m, kā lidmaš ī na nolaiž as virs okeā na.
Faro vē sture, tā pat kā Algarves vē sture, aizsā kā s romieš u laikos, kas atgā dina atlikuš ā s drupas. Pirmo apmetni tagadē jā s Faro pilsē tas vietā dibinā ja romieš i. Pilsē tas ziedu laiki iekrita mauru valdī š anas laikā . Mauri, kas pilsē tu ieņ ē ma 8. gadsimtā , sā kotnē ji deva tai nosaukumu Ossonoba un izmantoja to kā tirdzniecī bas ostu. 16. gadsimtā apmetnei tika pieš ķ irts pilsē tas nosaukums, bet 18. gadsimtā tā tika pasludinā ta par Portugā les dienvidu provinces galvaspilsē tu.
Diemž ē l 1532. un 1755. gada zemestrī č u laikā pilsē ta tika nopietni bojā ta, un lielā kā daļ a ē ku, kas saglabā juš ā s lī dz mū sdienā m, tika vai nu restaurē tas, vai uzceltas 18. gadsimta otrajā pusē .
Pirmais, ko pamanā t, izejot uz pilsē tas ielā m, ir rakstainas ietves, kas izklā tas ar maziem, 5x5 cm lieliem, baltiem un brū niem neregulā ras formas akmeņ iem. Turklā t š ie rotā jumi ir izklā ti ar rokā m, un lielā kā daļ a ietvju daudzā s valsts pilsē tā s ir izgatavotas ar š o metodi. Ļ oti labi! Bet cik neē rti ir pa tiem staigā t! Caur tievo sandaļ u zoli jū tat visus š o oļ u izspiedumus, ieplakas un raupjumus. Un es, pats nemanā mi, nemitī gi pā rvietojos uz ietves - uz lī dzenas un gludas virsmas, riskē jot pakrist zem maš ī nas. : ) Tas ir interesanti - kā viņ i pa tā du ietvi staigā pa duncis? ? : )))
Farū ielas.
Faro centrs ir ē rts pastaigai. Vecrī gu ieskauj daļ ē ji saglabā juš ies romieš u mū ri no 9. gadsimta. Jū s varat nokļ ū t caur Arco da Vila, kas celta 19. gadsimtā . viduslaiku vā rtu vietā . Š eit atrodas arī Svē tā Akvī nas Toma, Faro patrona, statuja.
Faro. Arco da Vila. Sv. Akvī nas Toma, Faro patrona, statuja.
Diemž ē l Faro bijā m tikai pā ris stundas – laiks starp lidmaš ī nu un autobusu, jo tā lā k mū su ceļ š bija Armacao de Pera. Tač u š o 2 stundu laikā paspē jā m aizrauties ar pilsē tu, uzņ emt fotogrā fiju sē riju un pat papļ ā pā t ar bijuš ajiem tautieš iem.
Armasao de Pera.
Neliela kū rortpilsē ta, kas izaugusi no zvejnieku ciemata, tiek uzskatī ta par, iespē jams, vecā ko apdzī voto vietu Algarves reģ ionā . Ciemu dibinā ja cilvē ki no viena no Portugā les reģ ioniem, ko sauc par Peru, no kurienes arī cē lies nosaukums.
Praia de Gale tī rā s, baltā s smiltis un siltais ū dens ir padarī juš i to par iecienī tu atpū tas vietu ne tikai tū ristu, bet arī vietē jo iedzī votā ju vidū .
Armasao de Pera, Praia de Gale pludmale
Š odien Armacao de Pera ir modernas viesnī cas, iepirkš anā s centri un daudzstā vu dzī vojamā s ē kas.
Armasau de Pera, skats no dzī vokļ a, kurā mē s apmetā mies, loga
Armasau de Pera, centrā lā "promenā de" gar krastu
Mē s palikā m vienā no š ī m mā jā m daž as dienas — nelielā dzī voklī.5 minū š u gā jiena attā lumā no pludmales. Saimniece mū s uzreiz pacienā ja ar pasteis de nata (pasteis de nata) – pasaulslavenajiem portugā ļ u konditorejas izstrā dā jumiem. Tie ir nacionā lie saldumi, kurus cep visā Portugā lē . Viņ i saka, ka visgarš ī gā kie pasta de nata ir tikai Lisabonas kafejnī cā Pasteis de Belem. Es neesmu pā rliecinā ts. Mums š ķ ita, ka visas pī rā dziņ as, ko ē dā m pē c tam, nevar salī dzinā t ar š ī m - no privā tā maiznī cas blakus ielā , kurā cilvē ki stā vē ja rindā ilgi pirms atvē rš anas. : )
Portugā le ir zvejnieku valsts, visnacionā lā kais ē diens ir mazā s sardī nes, kas grilē tas tieš i svaros. Turklā t daudzi iedzī votā ji savos balkonos uzstā da grila krā snis, un visu apkā rtni apņ em blī va, enerģ iska ceptu sardī ņ u smarž a. : ))
Vē l viens spilgts "iespaids" bija kaijas, kas iecienī juš i mā ju jumtus. Tiklī dz uznā ca rī tausma, viņ i taisī ja tā du troksni, ka jau treš ajā "bezmiegā " rī tā mums radā s vardarbī ga vē lme sā kt viņ us š aut. : ))
Citā di pilsē ta ir ļ oti skaista un ē rta - krastā ir daudz restorā nu un kafejnī cu, pā rvietojami dā rzeņ u tirgi, veikali un privā tie veikali, kur var garš ī gi un lē ti paē st vai iegā dā ties pā rtikas preces un gatavot pats mā jā s. Neskatoties uz lielo atpū tnieku skaitu, vienmē r atradā m gan vietu pludmalē , gan brī vu galdiņ u kā dā mā jī gā ģ imenes restorā nā pusdienā m vai vakariņ ā m ar gardiem jū ras velš u ē dieniem. Izmē ģ inā jā m daž ā dus dziļ jū ras iemī tniekus - grilē tus dorado un lasi, un vē l daž as vietē jā s zivis, kuru nosaukumu nevarē jā m ne iztulkot, ne atcerē ties, un, protams, sardī nes. Kalmā ri gatavoti visdaž ā dā kajos veidos: vienkā rš i grilē ti, kalmā ru "kebabs", dā rzeņ i un baltā s zivis, dā rzeņ os cepti gredzeni u. c. Un pat haizivju un dzeloņ raju gaļ a - vienā ģ imenes restorā nā , kas atvē rts tā lajā.1968. gadā . Man ļ oti (! ) patika dzeloņ raju gaļ a.
Rietumos no Armacao de Pera stiepjas akmeņ aina piekraste, ko pā rtrauc nelieli lī č i un mā jī gas viesnī cas, kas atrodas virs tiem. No okeā na puses gar krastu tur varē ja nokļ ū t tikai pa š auru taciņ u, kas vijas gar klintī m. Paspē jā m noiet pietiekami tā lu, lī dz taciņ a beidzā s ar uzrakstu privat.
Armasau de Pera
Tā lumā — Armacao de Pera
Rietumos no Armacao de Pera, neliela viesnī ca
Rietumos no Armacao de Pera, pilsē tas tā lumā
Par laimi mū su kompā nijas lielā kā daļ a nepiederē ja pie tiem, kam patī k brī vdienas pavadī t "vē ders uz augš u", un pludmales brī vdienas mijā m ar ekskursiju pa piekrasti. . .
