Valsts, kurā ir labi alkoholiķiem un miljonāriem.
Pirms kā da laika organizā cijas, kurā strā dā ju, vadī ba jautā ja tiem, kam bija iespē ja uz pā ris nedē ļ ā m uzņ emt Norvē ģ ijas maģ istrantus, topoš os diplomā tus, kuri specializē jā s Norvē ģ ijas un Krievijas attiecī bā s.
Es piekritu un kā viesi saņ ē mu blondī ni ar lielā m acī m, vā rdā Mona. Pē c tam es ī rē ju dzī vokli Maskavas rajonā Medvedkovā . Š ī nav ī paš i pā rtikusi teritorija. Jo man salū za maš ī na, tad es ar metro aizvedu Monu mā jā s. Tas viņ ai deva iespē ju novē rtē t visas Maskavas stundas burvī bas un pā reju uz mā ju caur tieš u bomzi un gopovniku. Kad mē s uzkā pā m pa kā pnē m piektajā stā vā pie manis, viņ a joprojā m varē ja redzē t divus guļ oš us bezpajumtniekus uz kā pnē m. Tā pē c es nebiju pā rsteigts, kad dzirdē ju, ka naktī viņ a pā rvietoja mē beles uz savas istabas durvī m. Viņ as smadzenē m viss, ko viņ a tajā vakarā redzē ja, bija par daudz.
Daž us mē neš us vē lā k mē s saņ ē mā m vē stuli no Norvē ģ ijas Ā rlietu ministrijas ar pateicī bu un uzaicinā jumu ierasties atbildes vizī tē uz Oslo. Tā nu pavisam negaidī ti man izdevā s paviesoties Norvē ģ ijā , turklā t ne gluž i kā tū ristam, bet gan kā norvē ģ u ģ imenes viesim.
Uzņ ē mums kļ uva labs. Visi jauni vai veci starptautiski juristi. Visi MGIMO studenti vai MGU studenti vai, sliktā kajā gadī jumā , Morisoterezniki. Bet mū su vidū bija divi tē li, kuri izcē lā s. Pirmais ir puisis, kurš ieradā s Maskavā no kaut kurienes Tjumeņ as apgabala ziemeļ os. Viņ š to izdarī ja pats. Viņ š ieguva sev darbu. Viņ am paš am bija laba karjera. Un viņ š bija nabags kā baznī cas pele. Gandrī z visu savu algu viņ š sū tī ja uz mā jā m mā tei un divā m mā sā m. Viņ am tieš ā m bija nobruž ā ts uzvalks un saplē stas kurpes.
Otrs ir č alis kā no joku par ebreju, kurš , ja viņ š bū tu karalis, dzī votu labā k nekā karalis, jo viņ š arī š uva nedaudz. Viņ š , ieņ emot labu amatu, pastā vī gi veica nelielus un ne pā rā k skaidrus darī jumus. Savā di, ļ oti veiksmī gi. Bet par š iem diviem nedaudz vē lā k.
Norvē ģ ijā mē s visi apmetā mies viesu ģ imenē s. Es pā rcē los uz dzī vi pie vientuļ ā s mā tes vā rdā Eli. Viņ a dzī voja č etristabu dzī voklī kopā ar divā m meitā m Monu un Lizu.
Mazliet par nabadzī gas norvē ģ u ģ imenes dzī vi. Eli dzī voklis atradā s domes mā jā Oslo klusā vietā . Š ajā s mā jā s dzī voja vai nu trū cī gi sociā lie darbinieki, vai ierē dņ i. Eli kaimiņ os bija Norvē ģ ijas armijas divu zvaigž ņ u ģ enerā lis, un tas bija normā li. Nu, norvē ģ iem viss kā rtī bā . Dzī voklis bija metri 150 - 180. Milzī gs balkons. Vieta automaš ī nai segtā stā vvietā un nodalī jums kopē jā pagrabā . Vakaros mē s ar Eli daudz runā jā m, un viņ a sū dzē jā s par savu ubago dzī vi. Sliktā ziņ a bija tā , ka viņ as automaš ī nai jau ir 8 gadi (Volkswagen Polo), viņ as trauku mazgā jamā maš ī na jau ir pā rtraukta, tā ir tik veca, un televizors nav digitā ls. Es klusē ju lupatā . Un Eli bija maza vasarnī ca fjorda krastā . Un viņ a strā dā ja par bā rmeni viesnī cā .
Norvē ģ i mū s uzņ ē ma visaugstā kajā lī menī . Mē s apmeklē jā m parlamentu, vadoš o Norvē ģ ijas banku, universitā ti, kurā tiek sagatavoti topoš ie diplomā ti. Tur ar mani notika ī paš s atgadī jums. Es aizgā ju, tā pē c es eju uz tualeti. Un uz durvī m ir rakstī ti tā di vā rdi - "Gutter un Jenter". Nu, domā dams, ka Dž enters ir kā dž entlmenis, es devos uz turieni. Pisuā ru neesamī ba mani netraucē ja un es ieslē dzos kabī nē . Ī sā k sakot, Dž entere ir meitene. Pē c minū tes visa mū su grupas sievieš u daļ a ieskrē ja tualetē un, labi, sā ka č ivinā t. Š ajā s daž ā s minū tē s es uzzinā ju vairā k par sievietē m nekā visā savā dzī vē . Un, starp citu, arī par sevi.
Mū s ieveda arī lielā kā s Norvē ģ ijas naftas kompā nijas galvenajā birojā un, pirmkā rt, mū s aizveda uz ē dnī cu, kas imitē ja ē dinā š anas staciju uz naftas platformas. Puiš i! ! ! Bija komunisms. Garneļ u salā ti, maigas zivju filejas, desiņ as, alus, labi vī ni, viskijs, banā ni un kivi. Mē s tur nopietni apmetā mies. Pē c pusotras stundas meitene - preses dienesta darbiniece sā ka nervozē t un kaut ko č ī kstē t. Mē s nereaģ ē jā m. Tad viņ a krita panikā un pieļ ā va nopietnu kļ ū du. Viņ a teica, ka ļ oti priecā jas, ka novē rtē jam Statoil virtuvi, tač u mums ir programma. Un, ja vē lamies, varam paņ emt lī dzi visu, ko neesam pabeiguš i ē st. Ī sā k sakot, bufetes plauktos palika tikai sulas un minerā lū dens. Jā , pat ar to nepietiek. Pē c tam viņ a mums bailī gi jautā ja, ko mē s vē lamies vairā k. Apmeklē jiet Statoil ķ ī miskā s laboratorijas vai dodieties skatī ties filmu par uzņ ē mumu, kur mū s gaidī s arī jauki suvenī ri. Atbilde ir skaidra. Starp citu, dā vinā tais lukturī tis joprojā m darbojas.
Viss bū tu bijis labi, tač u laikapstā kļ i neizdevā s. Izbraucā m no Maskavas labā pavasarī , bet Oslo bija auksts un ļ oti sniegs. Mū su lietusmē teļ i un zā baki izskatī jā s nož ē lojami.
Norvē ģ ija ir mež onī gi dā rga valsts, un tikai ļ oti bagā ts cilvē ks var atļ auties tur kaut ko nopirkt. Bet man ir ož a. Es tur atradu veikalu ar nosaukumu "UFF". Brī vā tulkojumā - tas ir "Atkritumi". Bija pā rdotas preces, kas izņ emtas no tirdzniecī bas citos veikalos. Es nopirku sev skaistus dzeltenus, augstus zā bakus ar skrā pē jumu par 5 $ un elegantu aitā das mē teli ar saplē stu izgriezumu aizmugurē par 12 $. (Pē c tam sieva š ai vietai uzš uva trī sstū rveida plā ksteri. )
Aukstums mani vairs nebiedē ja. Eli, redzot mani lietā s no UVF, bija š ausmī gi sajū smā . Teica, ka ļ oti grib man kaut ko iedot, bet naudas nav. Un viņ as kolē ģ is bā rmenis tikai jautā ja, vai viņ ai nav kā ds draugs, kuram vajadzī gs jauns slē poš anas tē rps, kas neder. Par brī vu. Un vē l daž as lietas. Es kā viesmī lī gs cilvē ks teicu, ka ļ auju bā rmenim vilkt visu, kas viņ am nav vajadzī gs, un esmu gatavs kā labu atņ emt Elijas kolē ģ iem visas lietas, kas nederē ja. Un kā pē c labi kaut kas pazū d? Ali piezvanī ja visiem draugiem, un nā kamajā dienā man bija jā brauc uz viņ as viesnī cu un jā paņ em dā vanas.
Ar manu personu absolū ti nesaistī tu iemeslu dē ļ mani uzņ ē ma Krievijas ā rkā rtē jais un pilnvarotais vē stnieks Norvē ģ ijā . Mē s devā mies viņ am lī dzi uz vē stniecī bu. Es runā ju ar jauniem ataš ejiem un padomniekiem un tū kstoš reiz pateicos sev, ka negā ju strā dā t pa š o ceļ u. Tad devā mies uz villu pie vē stnieka un paē dā m pusdienas. Viņ i, protams, dzē ra. Un viņ i dzē ra vē l. Mē s apskā vā mies. Dziedā ja dziesmas. Labi pavadī ja laiku. Un, kad bija pienā cis laiks man doties prom, vē stnieks teica, ka tik forš am vī rietim kā es neļ aus braukt ar metro un piezvanī ja savam š oferim. Es godī gi atteicos. Bet neveiksmī gi. Vē stnieks teica, ka tā kā rags tagad ir brā ļ i, tad viņ a maš ī na ir mana maš ī na. Un tad piebrauca liels melns mersedess ar numuru D 001. Karogs tomē r bija aizsegts. Š oferim, cimdos un dā rgā uzvalkā , tika dots uzdevums aizvest mani, kur vien vē los. Un mē s devā mies uz Eli viesnī cu.
Elija mani uzreiz iepazī stinā ja ar visu komandu, un viņ i man atnesa milzī gu drē bju maisu. Tā nebija tikai soma. Tas bija apmē ram mana izmē ra un, kā izrā dī jā s, tur bija trī s slē poš anas kostī mi, vairā ki pā ri jaunu Levi, dž emperi, krekli, pidž amas un daudz kas cits. Reģ istratū ras darbinieks, dū š ī gs jauks onkulis, teica, ka diemž ē l nevarē s mani aizvest mā jā s, bet viņ š bū s laicī gi uz metro. Un tad es varu kaut kā tikt galā . Es pieticī gi atteicos, bet norvē ģ is bija spī tī gs un man visu laiku prasī ja - "Kā pē c tu negribi? " Man bija jā atzī st, ka esmu maš ī nā . Tas viņ u pā rsteidza, un ne tikai viņ u, un gandrī z visi viesnī cas darbinieki iznā ca mani izvest. Jā . Tas bija pasakains. Vē stniecī bas š oferis ar priekš galu atvē ra man melna mersedesa bagā ž nieku, kurā es sabā zu somu ar saziedotā m, gandrī z izmestā m lietā m.
Vakarā mums ar Eli bija saruna, un es ilgu laiku mē ģ inā ju viņ ai paskaidrot, ka neesmu ekscentrisks miljonā rs, un Mersedess nav mans, un pat ne vē stnieks, bet valsts. .
Tas nabaga puisis, par kuru es rakstī ju iepriekš , nokļ uva ļ oti turī ga cilvē ka ģ imenē . Vecs iedzimts muiž nieks, zemes ī paš nieks un miljonā rs. Ieraš anā s dienā onkulis iedeva puisim tū kstoš dolā ru ekvivalentu un jautā ja, ko viņ š vē lē tos nopirkt. Viņ š atbildē ja, ka zā baki. Viņ am ļ oti vajadzē ja zā bakus, jo viņ a zā baki atgā dinā ja Kukryniksy karikatū ras par amerikā ņ u bezdarbniekiem. Nu viņ i devā s uz attiecī gajiem veikaliem. Nevis kurpes, bet miljonā ra izpratnē . Protams, zē ns neko nepirka. Par š o summu viņ š plā nojis uzvilkt apavus mammai un mā sā m, un š ajos veikalos apavi maksā tikai ap tū kstoti. Un tajā laikā viņ š jau zinā ja, ka esmu atradis maģ isko UVF, kur viss ir praktiski bez maksas.
Bet puisim bija grū ti. Viņ š mums sū dzē jā s, ka cieš neticami. Teiksim, mā jas saimnieks pieķ ē ra viņ u paš u mazgā jam krū zi pē c vakara tē jas. Bija ieteikums. . . Pē c tam zē ns apsē dā s stū rī un sā ka š ķ irstī t kaut kā du mā kslas darbu katalogu. Pienā ca mā jas saimnieks, atvē ra lapu, pabā za vispirms pa to, tad pie sienas un teica – lū k. Skripts. Ir skaidrs, ka pē c visa š ī viņ am bija problemā tiski atnest un paslē pt lietas no UVF. Tač u viņ š atrada izeju, paziņ ojot, ka necieš iejaukš anos viņ a privā tajā dzī vē un tā pē c nepiekrī t savas istabas uzkopš anai. Tas izdevā s, un kalpone viņ am netraucē ja.
Bet miljonā rs atcerē jā s, ka puisis gribē ja nopirkt kurpes. Un pē dē jā dienā es viņ u aizvedu uz Oslo centru un par saviem lī dzekļ iem nopirku viņ am pā ris skaistu vecmodī gu TOD. Par 1100 dolā riem. Puisis š ņ ukstē dams teica, ka nevarē s nē sā t, bet parā dī s par naudu.
Otrs neparastais cilvē ks no mū su grupas nolē ma izveidot nelielu uzņ ē mumu Norvē ģ ijā . Viņ š paņ ē ma lī dzi komandiera pulksteni, degvī nu, piparkū kas un ligzdas lelles. Oslo viņ am neizdevā s neko pā rdot. Viņ š pat netika lī dz policijai. Bet mū s aizveda uz pē dē jo ziemas olimpisko spē ļ u galvaspilsē tu Lillehameru, kur situā cija bija vienkā rš ā ka. Un tur viņ š atrada sabojā tu augļ u kasti, stā vē ja uz galvenā s ielas un pā rdeva visas savas ligzdoš anas lelles daž iem amerikā ņ iem, aizsedzot nacionā lo Ziemeļ norvē ģ ijas mā kslu. Un tad, kad mums visiem iedeva bezmaksas kinobiļ etes, viņ š pie mums tā s nopirka par 3 dolā riem. Piecē lies kinoteā trī , viņ š mē ģ inā ja tos pā rdot par pusi no cenas. Norvē ģ i nesaprata, kā pē c pusi cenas un samaksā ja pilnu summu. Rezultā tā viņ š par braucienu nopelnī ja 800–900 dolā rus.
Kopumā man patika Norvē ģ ija. Protams, es nesapratu visu, bet valsts ir brī niš ķ ī ga.
Es apmeklē ju, piemē ram, viena norvē ģ a jaunā kā brā ļ a armijas vadus. Tie bija svē tki. Es apmeklē ju kazarmas un ē damistabu. Tur izvē le ir bagā tā ka nekā daudzā s All Inclusive viesnī cā s. Un tad viņ š mierinā ja š o puisi pē c tam, kad viņ š veselī bas dē ļ netika uzņ emts armijā .
Mani nedaudz pā rsteidza fakts, ka uz ielas pie manis pieķ ē rā s Muš č ika un prasī ja naudu, apgalvojot, ka ir alkoholiķ is. Nosū tī ju un teicu, ka es arī neesmu muļ ķ is, lai dzertu. Pē c tam daudz domā ju, bet viss atrisinā jā s vē lā k.
Mona un Liza mani uzaicinā ja uz alus bā ru iedzert uz viņ u rē ķ ina. Tas ir svarī gi, jo alus krū ze maksā ja apmē ram 13 USD. ES biju laimī gs. Iedomā jieties, ka divas mā sī kas blondī nes jū s apskauj no abā m pusē m, smejas par taviem jokiem, daž reiz skū pstā s un, pats galvenais, paš as maksā par alkoholisko dzē rienu. AAAAA!!!! ! ! Š ī ir Valhalla. Un tad uznā k kā ds apliets kadrs, paķ er manu krū zi un izdzer to vienā rā vienā . Nu es esmu krievs. Viņ š iztaisnoja plecus, ievilka vē deru un, satvē ris nelieti aiz apkakles, vilka uz izeju. Vai jū s domā jat, ka blondī nes man aplaudē ja7 Vienalga kā . Viņ i mani panā ca, un notika dī vains dialogs.
- Niklai!! ! ! Ko jū s darā t?
- Ievelku viņ u aukstumā , lai viņ š saprot, kas un kā .
- Niklaj! ! ! Tas ir alkoholiķ is!!! !
- Duc saprotams. Dzē rā js un bezpajumtnieks. Es izvedī š u viņ u uz ielas, pā ris reizes pabrekš u dā mas un atgriezī š os. .
-Niklai, tas nav humā ni.
Rezultā tā man š o gundo atņ ē ma, ielika manā vietā un apdā vinā ja ar litru alus kausu. Un man nolasī ja lekciju, ka alkoholiķ i ir slimi cilvē ki un viņ us ir jā ž ē lo un jā pē rk piedzē ruš ies, lai mazinā tu viņ u cieš anas. Jā!! ! ! Tas bija negaidī ti. Es tieš ā m atbildē ju, ka, ja piedzerš os, noteikti atbraukš u uz Norvē ģ iju.
Tač u, pateicoties š iem norvē ģ u pā rpratumiem, es kļ uvu diezgan bagā ts. Kad daž i aktī visti mani uz ielas tracinā ja ar dī vainiem jautā jumiem, es paziņ oju, ka esmu ā trumā nesoš s narkomā ns. Rezultā tā es saņ ē mu apmē ram trī s simtus vienreizē jā s lietoš anas š ļ irč u un apmē ram simts lielisku prezervatī vu. Nav slikta bez labā . Maskavā pā rdevu š ļ irces. Un daž as no ziedotajā m drē bē m arī . Ar š o naudu es vasarā lidoju uz Spā niju.
Sasodī ts. Es pilnī bā aizmirsu par Norvē ģ iju kā valsti savu iespaidu dē ļ .
Lū k, jums ir tū risma funkcija. Vienreiz gadā . Pavasaris. Kā dos svē tkos, piemē ram, kronē š anas gadadienā , pa galvenajā m ielā m iet karaliskā s gvardes un viņ u orķ estra parā de. Pē c tradī cijas visi Oslo jaunieš i dodas ceļ ā un cenš as viņ us apturē t. Mē rķ is ir, lai vismaz viens no trompetistiem bū tu neskaņ ots. Puiš i ē d citronus, meitenes rā da krū tis. Ja jums patī k citroni, misiņ a mū zika vai krū tis, tad š ī ir ī stā vieta jums. Man ī sti nepatī k mū zika un citroni, bet es gā ju un izbaudī ju.
Izv. Man ir fotogrā fija, bet esmu slinks, lai to meklē tu. Vairā ku grā matu aproce aizstā s attē lus.
