Сосна негра Монти. Nēģera Montija priede.

Sveiki visiem!

Kam nepatī k puņ ķ i, drebuļ i un citi dziesmu teksti, lū dzu, nekavē joties dodieties uz sadaļ u "Kopā " - viss ir ī ss un precī zs. Un tagad, patiesī bā , puņ ķ i ...

Š ķ iet, ka lidojuma virziena izvē les spontanitā te man pā rvē rš as par modeli. Atceros, ka rū pī gi pā rdomā ju savus pirmos ceļ ojumus, lasī ju daudz atsauksmju, plā noju apskates objektus, izstrā dā ju marš rutus un pat sastā dī ju ikdienas atvaļ inā juma plā nu. Vā rdu sakot, viņ š gatavojā s vispretenciozā kajā veidā . Tagad lē mums, uz kurieni lidot, nā k jau ceļ ojumu aģ entū rā - pē rkot tū ri un lidot nā kamajā dienā . Tas nav labi, bet slinkums kā hroniska slimī ba manī mā jo.

Tā tad 2017.  gada oktobrī pilnī gi nejauš i, valdoš o apstā kļ u un likteņ a lemto notikumu virknes dē ļ , par lidojuma virzienu tika izvē lē ta valsts ar nosaukumu Melnkalne.

Mē s (bijā m divi) rezervē jā m divu zvaigž ņ u Korali viesnī cu Sutomore ciematā uz 6 dienā m. Brokastis un vakariņ as bija iekļ autas. Par Melnkalni es absolū ti zinā ju tikai 2 faktus: mans kolē ģ is nesen tur atpū tā s un tur ir kalni. Viss!

Izlidoš ana no Vnukovas ar Krievijas aviokompā nijas Boeing, 3 stundu lidojums un viegla nosē š anā s nelielā Tivatas pilsē tas lidostā . Ī sā k sakot, viss ir kā parasti. . . Drū mā s debesis un dē ļ i izraisī ja kņ adu. BiblioGlobus pā rstā vji norā dī ja ar pirkstu uz baltu minivenu, kura vadī tā js bija kļ uvis par gidu tū ristu baram, ko tas pā rvadā ja, kamē r viņ i tika transportē ti uz viesnī cā m. Lai vā cu. Germans kā š ī s mazā s valsts krievvalodī go iedzī votā ju pā rstā vis pastā stī ja par daž iem ar to saistī tiem faktiem. Vietē jo pamatiedzī votā ju ir ap 700 tū kstoš iem, nav paš u raž oš anas, valsts gū st ienā kumus no tū risma. Iepriekš tika iegū ti boksī ti un raž ots alumī nijs, kad tika iegū ti visi boksī ti, raž oš ana tika pā rtraukta.

Š is nosaukums (Melnkalne) valstij tika piesaistī ts kuģ a priedes skuju tumš ā s krā sas dē ļ , kas kā dreiz klā ja š ī s teritorijas kalnus. Dabiski, ka priede tika nocirsta.

Tā tad. . . Pē c Tivatas pilsē tas izbraukš anas sā kā s piekrastes serpentī ns, un pavē rā s skaisti skati uz lī kumoto piekrasti. Debesis kļ uva gaiš ā kas, iznā ca saule. Hermanis pagriezā s uz Budvas pusi un apstā jā s pie kā das iberostar viesnī cas, kas man likā s diezgan jauka. Baltā maš ī na atbrī vojā s no ģ imenes ar bē rnu un devā s tā lā k gar krastu. Tad bija pagrieziens pie Sveti Stefana un pie viesnī cas ar nosaukumu "BMW" izkā pa silikona meitene ar pietū kuš ā m lū pā m. "Viesnī ca", protams, formā li, faktiski ir mā ja 2 ģ imenē m. Š oferis mū s aizveda uz ciemu ar nosaukumu Sutomore, kas aizveda apmē ram stundu no lidostas, ņ emot vē rā ā truma ierobež ojumu 40-50 km/h. Tikš anā s ar gidu nebija paredzē ta. "Ja jums kaut kas vajadzī gs, zvaniet gidam pats, " sacī ja Hermanis.

Korali izrā dī jā s liels pansionā ts, kas sastā v no vairā kā m ē kā m, kas celtas (manuprā t, krievi) Padomju Savienī bas laikā . Istaba nav tikusi remontē ta kopš tā laika. Nolietots, gandrī z lī dz caurumiem nolietots krē sls, plā ksteri flī ž u grī dā , rū sa un saplē sta gultas veļ a kalpoja kā š ī s askē tiskā s lietus un vē ja pajumtes atribū ti. Labi novietotā balkonā ar sā nu skatu uz jū ru bija 2 tū ristiem pazī stami krē sli, galds un sarū sē jis ā rē jais kondicioniera bloks, kura darbī bu mums palaimē jā s nepā rbaudī t. Plaš ā vannas istaba, ko nomoka sē nī tes un veci rū sas traipi, tika greznota ar redeļ u griestiem. No ī sā duš as aizkara (ja to tā var nosaukt) ū dens ieplū da daļ ē ji pannā , daļ ē ji uz grī das. Es salaboju sū coš o tualetes podu - baidī jos, ka no š ī m skaņ ā m neaizmigš u, jo vannas istabas durvī m ne tikai nebija slē dzenes, bet arī principā neaizvē rā s.

No plusiem es varu atzī mē t mī kstus tī rus dvieļ us un balkona klā tbū tni ar labu skatu. No mī nusiem - karstā ū dens trū kums (tikai silts) un viss iepriekš minē tais. Kopumā ar mā jokli biju apmierinā ts - par tā du un tā du cenu varē jā m tikai nakš ņ ot, un, dī vainā kā rtā , istabā bija gulta. Kols jau sā ka par viesnī cu, tā pē c turpinā š u. Visā s š ajā s ē kā s, kas paredzē tas simtiem atpū tnieku, dzī voja 9 ar pusi tū risti. Bija apsargs, pā ris reģ istratū ru, istabenes un ē damistabas darbinieki. Telpas tika iztī rī tas pareizi un regulā ri.

Daž i vā rdi par ē damistabu atseviš ķ i. Vakariņ ā s tika pasniegts skā bo tomā tu, skā bo gurķ u, zilo kartupeļ u biezeni, olu kulteni, aknu desu, ledus makaronu un pelē ko, š ausminoš o š ķ iņ ķ i (tē ja, kafija, ū dens - par maksu).

Brokastī s tika pasniegti sausie kruasā ni, vissliktā kais sviests pasaulē , bezgarš ī ga maize, kaut kā di graudaugi, kazas piens, kefī rs un kafijas automā ts. Ī sā k sakot, no visa š ī diapazona no rī tiem lietoju tikai kafiju. Starp citu, tē ja vakariņ ā s tiek pasniegta bez maksas viesiem ar opciju “viss iekļ auts”. Turklā t nevar nepieminē t liftu, kura durvis veras plaš i, un iekš ā , kabī nei kustoties, stā vi traucas tev garā m - ļ oti dī vains aparā ts! Vienreiz tajā iegā jā m adrenalī na labad. Pietiek par viesnī cu.

Ierodoties, bija nepiecieš ams apskatī t jū ru. Iestā joties krē slai, virzī jā mies uz krastmalu, kas atrodas 30 metrus no viesnī cas ieejas. Lil lietus, gaisa temperatū rai jā bū t ap 18C. Pē c viesnī cas "vakariņ ā m" bija jā atrod vieta, kur varē tu pavakariņ ot. Mū su priekš ā parā dī jā s tumsa, lietus, pamesta uzbē rums un dusmī gu suņ u bars. Garastā voklis kļ uva slikts. Kā dā kafejnī cā tika pasū tī ts Cē zars un makaroni. Viss ir ē dams.

Cenas sekojoš as: 4-6 eiro par salā tiem / makaroniem / picu, 5-8 eiro par vistas ē dieniem, 9-15 eiro par steiku. Atceļ ā par 6 eiro tika nopirkta vietē jā rož vī na pudele, kas droš i tika izdzerta uz balkona un izrā dī jā s ļ oti patī kama. Slikti gulē ju neglī to viesnī cas spilvenu un pasteļ toņ u veļ as specifikas dē ļ - kā segas pā rvalks darbojā s mazs palags, kas nemitī gi slī dē ja un sarullē jā s.

2.  diena.

Otrā diena sā kā s ar brokastī m, pareizā k sakot, ar tasi kafijas. Laikapstā kļ i otrajā dienā priecē ja ar sauli un zilā m debesī m. Raugoties uz priekš u, teikš u, ka gaisa temperatū ra dienas laikā pakā pā s lī dz 23-25C. Pē c kafijas devā mies uz pludmali - garu, pamestu, oļ u un smilš ainu, ar kaudzi maksas sauļ oš anā s krē slu netā lu no mū su viesnī cas. Tač u maksu nebija kam ņ emt, jo visā pludmales piekrastē varē ja redzē t tikai pā ris desmitus cilvē ku.

Kopumā š im gadalaikam Melnkalnē ir raksturī ga zema sezona, tā pē c tū ristu bija ļ oti maz. Adrijas jū ra pā rsteidza ar ū dens caurspī dī gumu - ļ oti tī ra. Kusto Adrijas jū ru sauca par tī rā ko no Vidusjū ras jū rā m. Ū dens nav ī paš i sā ļ š , nebija spē cī gu viļ ņ u, temperatū ra ir ē rta, vā rdu sakot, jū ra ļ oti iepriecinā ja. Tur nav zemū dens piekrastes pasaules, tā pē c maskas neņ emš ana lī dzi bija pareizs lē mums. Pē c peldē š anā s un duš as tika nolemts beidzot tikt ā rā "tautā ". “Tur jū s varat iznomā t automaš ī nu ik uz soļ a. Ir daudz daž ā du mazu aģ entū ru, ” viņ š (Hermans) sacī ja. Patiesī bā Sutomorē atradā m tikai vienu vietu ar maziem burtiem uzrakstu “Auto noma”. Smaidoš a sieviete piedā vā ja broš ū ru ar automaš ī nas attē liem un cenu zī mi no 35 lī dz 45 eiro par nomas dienu. Tika izvē lē ts Hyundai i20 dī zelis.

Tač u izrā dī jā s, ka maš ī nai tomē r bija jā nokļ ū st tuvē jā Bā ras pilsē tā , ko es nemaz negribē ju darī t. Tad sieviete piezvanī ja saimniekam (sauksim par Ulviju) un pē c sarunas ar viņ u teica, ka viņ š pē c stundas aizvedī s ar maš ī nu uz tū risma aģ entū ru. Ar š o priecī go ziņ u devā mies pastaigā un bildē jā mies krastmalas virzienā . Pē c stundas maš ī nu atveda meitene (Ulvija meita), kura mani sē dinā ja pie stū res un devā mies uz Bā ru noformē t nomas dokumentus. Tiesa, uz jautā jumu: "Kā pē c deg sarkanā gaisma, un maš ī na raksta" Pā rbaudiet pā rtraukumu sistē mu! Viņ a nevarē ja atbildē t. Ulvijs, vecā ks serbs, kurš runā diezgan labi krieviski, teica, ka no dienvidrietumiem lī dz ziemeļ austrumu robež ai ir nepiecieš amas tikai 4 stundas. Diemž ē l viņ am š obrī d nebija navigatora, un viņ i mums iedeva nelielu valsts karti ar uzrakstu: “Jā , nav kur pazust!

» Ar š o svarī go informā ciju un maš ī nas atslē gu devā mies meklē t vietu, kur varē tu papusdienot. Tieš i blakus aģ entū rai Ulviya atradā s neliels restorā ns, kurā tika pasū tī ti 4 Siers ē damie makaroni. Bā rs - pē c Melnkalnes standartiem liela pilsē ta - izrā dī jā s patī kama vieta ar jauku krastmalu un mā jī gā m kafejnī cā m, kas atrodas uz tā s. Stundas pastaiga pa ostu un krastmalu mums sniedza pozitī vus iespaidus un daž us labus kadrus

Tā kā mē s Bā rā nonā cā m nejauš i, tad tajā paš ā dienā (pareizā k sakot, jau vakarā ) mums vajadzē ja doties uz Ulcinju - valsts dienvidu pilsē tu, kas robež ojas ar Albā niju.

Pagā ja aptuveni 40 minū tes, lai nobrauktu 26 km lī dz Ulcinjai ar pieturā m fotografē š anai, tač u man nebija tik viegli iekļ ū t pilsē tā .

Vispirms braucā m garā m ceļ am, kas ved uz pilsē tu, un nonā cā m kā dā nomaļ ā daļ ē ji savvaļ as kempingā , kur smilš u pludmalē trī s vietē jie makš ķ erē ja ar tī klu.

Saule jau tuvojā s apvā rsnim, un cer, ka paspē s atgriezties bā rā un pavakariņ ot, pirms ar katru minū ti izgaisī s tumsa. Rezultā tā ar otro mē ģ inā jumu mums izdevā s iekļ ū t pilsē tā , kas atrodas nelielā lī cī ar ļ oti krā sainu uzbē rumu un noteikti ir apskates vē rta.

Pastaiga pa Ulcinju aizņ ē ma apmē ram stundu, un apmierinā ti ar gū tajiem iespaidiem, devā mies uz bā ru vakariņ ā s. Restorā ns krastmalā pasū tī ja grieķ u salā tus, š ķ ī vi ar garnelē m un bruschetta ar tomā tiem un mocarellu. Porcijas tur tiek pasniegtas divreiz vairā k nekā pie mums, tajā paš ā laikā paš a ē diena kvalitā te dubultojas, un cenas ir nedaudz zemā kas. Pilnas vakariņ as diviem (bez vī na) maksā ja 12-16 eiro.

Mē s katru vakaru dzē rā m vī nu uz balkona.

3.  diena.

Agrs celš anā s solī ja garu dienu, kas piepildī ta ar spilgtiem iespaidiem. Brokastī s kā rtē jo reizi pā rliecinā juš ies par cenas un kvalitā tes attiecī bas neaizskaramī bu, nolē mā m paē st kaut kur pa ceļ am. Atceroties Ulvija vā rdus, treš ajā dienā plā noju apbraukt visu valsti pretē ji pulksteņ rā dī tā ja virzienam (4 stundas uz ziemeļ iem, 4 stundas uz dienvidiem atpakaļ ). Ahahaha, cik es biju naiva un stulba!

Pirmais plā na punkts bija degvielas uzpildes stacijas atraš ana. Lai gan bulta rā dī ja pusi tanku, no krasta uz kalnu dziļ umiem gribē jā s doties ar pilnu degvielu. Turklā t mani nedaudz uztrauca uzraksts “Check break system! » Pirmajā pieejamajā degvielas uzpildes stacijā tika uzpildī ta pilna bā ka dī zeļ degvielas par cenu aptuveni 1 eiro litrā . Pagriezieties uz Podgoricu un ieejiet 4 kilometru garajā Sozina tunelī - vienī gajā maksas ceļ a posmā valstī . Maksa par tuneli 2.5 eiro apmē rā tiek iekasē ta no Podgoricas.

Atceros, ka pē c tuneļ a bija, manuprā t, vienī gais ceļ a posms, kur atļ autais ā trums bija prā tī gi 100 km/h! Savukā rt citos ceļ a posmos 30-40-50.

Ceļ ā uz galvaspilsē tu otrais plā na punkts bija Skadara ezera apmeklē jums – lielā kais Balkā nu pussalā . Liela ū denstilpe, ne ī paš i gleznaina, atrodas tieš i pa ceļ am uz galvaspilsē tu. Vietē jie aktī vi piedā vā doties laivot pa ezeru, bet mē s to nedarī jā m.

Sagadī jā s, ka, iebraucot Podgoricā , mē s uzreiz nokļ uvā m vē sturiskajā , kā mums š ķ ita, pilsē tas centrā ar blā vu laukumu, tā du paš u blā vu administratī vo ē ku uz tā un pieminekli kā ds vī rietis zirgā . Netā lu esoš ajā kafejnī cā brokastis vienlaikus kļ uva par pusdienā m.

Liels š ķ ī vis laba risoto, paplā te ar mocarellu un tomā tu bruš etē m patī kami iepriecina ar kvalitā ti, daudzumu un saprā tī gu cenu. Tas ir tikai tas, ka kapuč ī no visā s kafejnī cā s bija bezgarš ī gs un pā rlieku ekstrahē ts.

Pē c nelielas pastaigas pa apkā rtni tika nolemts doties tā lā k – uz Kolasinu. Fotoapstā š anā s, spē cī gas augstuma izmaiņ as, serpentī ns un 40 km/h ierobež ojums padarī ja 72 kilometrus garo trases posmu lī dzvē rtī gu 150 kilometru posmam mā jā s.

Par laimi, mums nebija iespē jas iepazī ties ar policistiem, kuri stā vē ja ar radariem krū mos - pretimbraucoš ie autovadī tā ji mū s laipni brī dinā ja, mirkš ķ inot lukturus. No rī ta piekrastē staigā ju š ortos, pē cpusdienā tuvojoties Kolasinam, jau biju ģ ē rbusies siltā kaž okā das jakā .

Kolasina - neliela kalnu pilsē tiņ a ar mā jā m slē poš anas bā zes apmeklē tā jiem, kuras centrā lais laukums izklā ts ar koka bluķ iem, ī paš u iespaidu neatstā ja.

Pilsē tas apmeklē jumam nebija konkrē ta mē rķ a, tas bija tikai ceļ ā uz Dž urdž evič a tiltu - galveno apskates objektu, uz kuru mē s devā mies. Tas atrodas tikai 21 km attā lumā no Kalaš inas lī dz Mojkovacai gar Taras upes aizu, kas ir otra dziļ ā kā pasaulē pē c Kolorā do upes Lielā kanjona.

Mojkovac atrodas sazarojumā starp Bijelo Polje un Zabljak. Skaista pilsē ta ar skaistiem skatiem un gleznainu tiltu pā ri Tarai.

Un velns mani pavilka doties uz Belo Pole! Es nezinu, kā pē c, bet es nolē mu iet taisni, lai gan man bija jā nogriež as uz Zabljaku - tieš i starp Mojkovacu un Zabljaku atrodas ļ oti monumentā lais Dž urdž evič a tilts.

Ī sā k sakot, pē c 3 kilometriem apstā jā mies garas stā voš u maš ī nu kolonnas priekš ā . Es ī sti negribē ju bū t gudrā ks par visiem un doties pretē jā virzienā . Pē c 10 minū š u gaidī š anas nolē mu aiziet noskaidrot, kas par lietu (domā ju, ka priekš ā negadī jums). Mē ģ inot no kravas automaš ī nu vadī tā ju grupas noskaidrot, kas noticis, ne krievu, ne angļ u valodas zinā š anas mani neglā ba - š ī s valodas mū su brā ļ u tautai bija sveš as. Gā ja lejup pa kalnu ceļ u. Desmitiem daž ā du automaš ī nu kolonnas sā kumā ceļ u bloķ ē ja sarkanbaltsarkana lentī te un vī rietis spec. veidlapu ar spieķ i rokā s. Š is vī rietis pē c vairā kiem neveiksmī giem mē ģ inā jumiem man paskaidrot, kā pē c ceļ š joprojā m ir bloķ ē ts, ar pirkstu norā dī ja uz pirmo auto kolonnā , kurā iekš ā garlaikojā s gados vecs serbs, un ar roku izdarī ja ž estu, lai dotos viņ am lī dzi uz š o maš ī nu.

Mū ž vecais autovadī tā js, izmantojot vairā ku pazī stamu krievu vā rdu kopu, skaidroja, ka notiek ceļ a darbi - ceļ š bloķ ē ts, tas tiek remontē ts. Un tieš ā m, blakus uz plā ksnī tes bija norā dī ti divi laika intervā li: 8:30-11:30 un 13:30-16:30. Un laiks bija apmē ram 16 stundas. Tur, kalnos, viņ i netraucē , viņ i vienkā rš i bloķ ē satiksmi un strā dā . Atgriež oties pie maš ī nas, nā cā s daudziem skaidrot, kas notika lejā – kā pē c visi stā v uz vietas. Lai gan serbu un krievu valodas ir lī dzskaņ as, netraucē ta izpratne pilnī gi nav. Man bija jā gaida maš ī nā vē l pusstundu. Ž ē l, ka š ajā sastrē gumā laiks tika izniekots veģ etē jot. Un tas ir pat ņ emot vē rā to, ka mē s vē l nezinā jā m, ka ejam nepareizā virzienā ! Pē c trī s stundu apstā š anā s izveidotā s kolonnas braucē ji posmos ar limitu 30 pā rvietojā s ar 70 km/h. Gribu atzī mē t, ka viņ u ceļ u kvalitā te ir pelnī jusi izcilu novē rtē jumu!

Ceļ i kalnos visā valstī ir vismaz divu joslu, bez bedrē m un plaisā m.

Negaidī ti ciemu nosaukumi un nesaprotamas norā des lika aizdomā ties, un nolē mā m piestā t kā dā no ceļ malas kafejnī cā m, lai pajautā tu ceļ u un tajā paš ā laikā , iespē jams, uzkostu. Plaš s, uz simts vietā m, tukš s restorā ns, divi jaunieš i un meitene pie bā ra. Uz jautā jumu: “Kur mē s vispā r esam? ”, viņ a nomurminā ja, ka pati nav vietē jā — serbiete. Bet puiš i ierosinā ja, ka ejam nepareizā virzienā un vajag apgriezties. Par pieklā jī bu, kā pateicī bas zī mi, pasū tī jā m dzē rienu no kaut kā un verdoš u ū deni, ko viņ i pozicionē ja kā “tē ju”. Dusmas uz iztē rē tā laika masu tieš i ietekmē ja labā s pē das nervu galiem, kas savukā rt tieš i ietekmē ja gā zes pedā li.

Satumst. . . Sen kļ uvis skaidrs, ka tipiskam tū ristam nav iespē jams apceļ ot valsti 1 dienā , turklā t 8 stundā s. Š ajā kalnainajā nomalē patruļ nieki, kas slē pjas ar radariem savā s automaš ī nā s, jau ir pā rtraukuš i traucē t, un kopumā automaš ī nu uz ceļ a bija maz. Pē c daž iem kilometriem nogriezā mies pa labi, iebraucā m kaut kā dā etniskā ciemā - atkal nepareizajā virzienā . Atpakaļ ! Rezultā tā , ieejot Maikovacā , viss kļ uva skaidrs. Satumst. . . Izrā dī jā s, ka ceļ a posmā no Majkovacas lī dz Dž urdž evič a tiltam nebija taisnu ceļ a posmu. Gar klinti veda š aurs kalnu ceļ š ar nepā rtrauktiem stingriem slē gtiem pagriezieniem un ievē rojamā m augstuma izmaiņ ā m. Serpentī ns š eit bija visgrū tā kais. Pat ā truma ierobež ojuma zī mju nebija – tā m nav jē gas. Sā ka tumsa. . . Nu kur gan vē l braukt ar Hyundai ar saplī suš ā m bremzē m! ?

Kad ā trums sasniedza 70-80 km/h, no blakus sē dekļ a atskanē ja š aubas par maš ī nas uzticamī bu un par manā m braukš anas prasmē m. Kad beidzot tikā m pie tilta, bija gandrī z tumš s.

Tilts pā rsteidz ar savu varenī bu un skaistumu, tā augstums ir 172 metri, un tā garums ir 365 metri. Fotogrā fijas ir vienkā rš i pā rsteidzoš as!

Blakus tiltam atrodas neliels piemineklis tā galvenajam arhitektam, kuru itā ļ u faš isti notvē ra un nogā za no tilta, organizē jot tieš u sprā dzienu tilta centrā , lai tie paš i faš isti nevarē tu š ķ ē rsot tiltu. aiza.

Pie tilta atrodas tū ristu kempings ar lielisku skatu uz tiltu un aizu. Nakš ņ ojā m vienā mā jā .

4.  diena.

Rī ts bija nomierinoš s ar temperatū ru un mitrumu.

Pē c brokastī m pā rcē lā mies uz Zabljaku, kurā ieejot uzreiz kļ uva skaidrs, ka š ajā blā vā vietā nav absolū ti ko darī t. Tā lā k kustī bas virzienā uz dienvidrietumiem uz piekrasti sā ka pamazā m izklī st rī ta dū maka, dū maka un netī rumi, saules stari sā ka griezties cauri blī viem mā koņ iem, paaugstinā jā s temperatū ra. Mē s pā rcē lā mies atpakaļ uz Podgoricu. Pa ceļ am, ejot garā m gleznainajai, kalnos apmaldī juš ā s mazpilsē tiņ ai, redzē jā m, kā vietē jie š ķ iro furgonā atvesto gaļ as liemeni jamonam.

Mē s iegriezā mies arī neparastajā Nikš ič as pilsē tā , lai uzkostu.

Ceļ ā uz Podogoricu, pē c tilta apmeklē juma, nā kamais nozī mī gais apskates objekts bija Vasilija Ostrož ska (Ostrog) klosteris.

Š aurs vienas joslas ceļ š gar stā vu klinti ar kabatā m braukš anai ar pretimbraucē ju veda uz Ņ iž ņ ij Ostrogu, kur atrodas zē ns, kuram turki nocirta rokas, jo viņ š atteicā s palaist krustu.

Mē s nenokļ uvā m Augš ē jā Ostrogā , jo domā jā m, ka Lejas Ostrogs ir Augš Ostrogs. Ceļ š lī dz klosterim ir garš , stā vs un karsts (saule sit uz leju). Tiek uzskatī ts, ka tiem, kas klosteri sasniedz kā jā m, visi grē ki tiek piedoti. Skati tur, protams, ir pā rsteidzoš i.

Pirms Podgoricas mē s piestā jā m valsts vecajā galvaspilsē tā - Cetinje. Mazā pilsē tiņ a neskā ra ne ielas, ne pieminekļ us, ne arhitektū ru. Kā du laiku tur apceļ ojuš i (apmaldī jā mies), devā mies paš reizē jā s galvaspilsē tas virzienā . Š oreiz ienā cā m no modernu ē ku puses masī vu daudzstā vu dzelzsbetona konstrukciju veidolā .

Strū klakas, zā lā ji un ziedoš i koki priecē ja aci pē c blā vajā m kalnu bū diņ ā m.

Mē s paē dā m kafejnī cā , nedaudz pastaigā jā mies un turpinā jā m ceļ u uz krastu. Ceļ š , kas ved no kalniem, piedā vā lielisku skatu uz piekrastes pilsē tā m. Uz skatu laukumiem tika uzņ emti vairā ki attē li.

Kad mē s ieradā mies viesnī cā , bija jau tumš s. Bija ļ oti patī kami ienirt skaidrā vakara jū rā pē c divā m dienā m bez duš as.

5.  diena.

Mū su priekš pē dē jā atvaļ inā juma dienā plā nojā m apbraukt visas piekrastes pilsē tas no dienvidiem uz ziemeļ iem – Petrovacu, Rafailovič i, Sveti Stefan, Budva, Kotor, Perast, Herceg Novi. Rafailovič i izskatī jā s pē c mū su Sutomora, tikai lielā ki. Tipiska piekrastes pilsē ta ar kafejnī cā m, magnē tiem un ķ ī nieš u nieciņ iem.

Sveti Stefans ir slavens ar savu salu viesnī cu zvaigznē m un visā dā m VIP personā m, kalpiem ieeja tajā ir aizliegta. Man tur ļ oti patika pludmale - tī ras smiltis.

Tač u tam nebija laika — joprojā m bija daudz vietu, ko apmeklē t. Tā lā k Budva. Budva ir lielā kā no piekrastes pilsē tā m ar intensī vu satiksmi pē c vietē jiem standartiem. Tū risti š eit ierodas bariem – Melnkalnes ballī š u un naktsdzī ves centrā .

Atstā jot maš ī nu maksas stā vvietā , devā mies pastaigā pa krastmalu. Krastmala ir osta ar laivā m un dā rgā m jahtā m, ar attī stī tu infrastruktū ru, daudzā m kafejnī cā m un pilsē tas veco daļ u ar š aurā m ieliņ ā m. Pē dē jais neatstā ja ī paš u iespaidu. Tur, krastmalā , iekodā m kā dā atvē rtā restorā nā . Cenas augstas, porcijas mazā kas kā visur citur – ž anra klasika.

Uzturē jā mies tur kā du stundu un braucā m tā lā k lī dz Kotorai, pa ceļ am uz kuru iestrē gā m avā rijas rezultā tā raduš ajā sastrē gumā . Stā v stā voklī tika zaudē ta aptuveni pusstunda dā rgā laika. Kotorai ir savs fjords, ir osta, ir pilsē tas vē sturiskā daļ a, ir vē sture. . . Vispā r Kotora, no ekskursiju viedokļ a, ir daudz interesantā ka par Budvu. Bija ļ oti grū ti atrast stā vvietu, vietu atradā m tikai uz maksas. Osta skaista, redzams pretē jais krasts, ostā ir kruī za laineri.

Š eit ir laba pilsē tas vē sturiskā daļ a! Skaistas, greznas vecas mā jas, akmens ielas ar daudziem restorā niem, trokš ņ ainu tū ristu pū ļ i.

Pasniegtā zobenzivs garš oja ne labā k par heku, tač u bija vē rts pamē ģ inā t jau nosaukuma dē ļ .

Izsvē rta maltī te pacē la garastā vokli un ar domā m, ka jau ir vakars un vē l jā atgriež as, devā mies uz Perastu. Perast ir maza pilsē ta ar tikai vienu ielu, netā lu no Kotoras. Diezgan gleznaina vieta, kuru vē rts apmeklē t.

Tur mē s atklā jā m, ka krē sla jau bija sā kusi nolaisties. Pē dē jais punkts bija zinā ms Herceg Novi, uz kuru no Perast nokļ ū t vajadzē ja apmē ram stundu. Mē s tur ieradā mies jau tumš i un noguruš i. Nu kas tur ir... ? Nu, cietoksnis, nu, daž i pakā pieni, nu, akmens ielas, nu, atkal kafejnī cas, nu, vecs torņ a pulkstenis ...

Mē s tur pastaigā jā mies un, no noguruma nokrituš i, aizklī dā m lī dz maš ī nai. Tur, Hercegā , radiem un draugiem nopirka labu Melnkalnes vī nu. Pa visu piekrasti es tagad veicu nevis jautru, bet nogurdinoš u ceļ ojumu atpakaļ uz Sutomoru.

6.  diena.

Lidojumam bija jā notiek vakarā , tā pē c mums bija vesela puse dienas atpū tai. No rī ta sasniedzā m pludmali: sauļ ojā mies, peldē jā mies. Pē c tam mē s devā mies atpakaļ uz Podgoricu, lai tur pastaigā tos un pusdienotu. Iepriekš uzpildī ta dī zeļ degviela lī dz pusei tvertnes. Izrā dā s, ka pietika ar veselu tanku, lai apbrauktu visu valsti. Ā tri nokļ uvā m galvaspilsē tā pa jau pazī stamo ceļ u un tikpat ā tri arī tur orientē jā mies. Pastaigā jā mies, apmeklē jā m kā du monumentā lu templi un devā mies ē st. Pica un grieķ u salā ti tika pasū tī ti atvē rtā kafejnī cā . Tagad par š o valsti zinu 3 lietas: nesen bija kolē ģ is, ir kalni, par nelielu samaksu ir lielas garš ī gas porcijas. Var š ķ ist, ka es biež i pieminu pā rtiku tā kvalitatī vajā s un kvantitatī vajā s ī paš ī bā s. Un tieš ā m biež i, jo materiā lais ē diens ir svarī gs! Un ir stulbi ar to strī dē ties.

Mē s atgriezā mies savā ciematā vietā , kur mums bija jā atved automaš ī na.

Un tur neviena nav – tas ir slē gts! Tikā m cauri Ulvijam, viņ š lū dza, lai mē s atvedam maš ī nu viņ am Bā rā , un atpakaļ , viņ š apsolī ja, ka brauksim pie viņ a meitas. Par to viņ i vienojā s. Viņ a meita mū s atveda atpakaļ uz viesnī cu ar mū su paš u Hyundai.

Dienu pirms izlidoš anas gidam tika piezvanī ts, lai atgā dinā tu par mū su esamī bu. Viņ š teica, ka norā dī tajā laikā pē c mums atbrauks maš ī na. Tā arī bija. Ar maš ī nu mū s aizveda uz Podgoricas lidostu.

Pē c ieraš anā s Vnukovā iluminatorā bija redzamas brū ni pelē kas ē kas un mazi reti netī ra sniega plankumi. Sveika, Roisija!

Secinā jums.

Man ļ oti patika š ī valsts, ceļ ojums pā rsniedza visas cerī bas. Viesnī ca atbilda, kā jau tekstā minē ju, nesatricinā mai cenas un kvalitā tes attiecī bai. Skaisti skati, tī ra silta jū ra, pietiek, lai apmeklē tu daudzas interesantas vietas un apskates vietas.

Vienkā rš a auto noma, nav nepiecieš ama starptautiska autovadī tā ja apliecī ba. Bezvī zu rež ī ms (atvaļ inā juma laikā ). Un, protams, ē diens! =) Lielas porcijas, kvalitatī vi produkti, zemas cenas.

Man ļ oti patika cilvē ki. Iepriekš ē jā apskatā rakstī ju par Ķ ī nu un ķ ī nieš iem, kuri man atgā dinā ja bezsmadzeņ u kaitinoš us kukaiņ us. Tā tad brā lī gā serbu tauta mani iekaroja ar savu sirsnī bu, labo gribu un atvē rtī bu. Labā kā tauta, kuru vē l neesmu satikusi (subjektī vi).

Kopā .

Valsts nav paredzē ta atpū tai viesnī cā , bet gan tiem, kam patī k ceļ ot. Labas viesnī cas ir ļ oti dā rgas un ē dinā š ana nav iekļ auta cenā , tā pē c lielā kā daļ a cilvē ku dod priekš roku pieczvaigž ņ u viesnī cā m, kas ir viss iekļ auts, Turcijā par tā du paš u naudu. Jums ir jā ī rē automaš ī na un jā brauc pa valsti patstā vī gi. Angļ u valodas zinā š anas nav obligā tas.

Lieliski skati no skatu platformā m, brī niš ķ ī gs kalnu gaiss, tī ra jū ra, lē ti garš ī gi ē dieni kafejnī cā s un restorā nos, laipni un sirsnī gi vietē jie cilvē ki.

Jā bū t vietā m, ko apmeklē t: Djurdjevic tilts, Ostrog, Podgorica, Ulcinj, Sveti Stefan, Kotor, Perast. Pā rē jais ir pē c vē lē š anā s un iespē jā m.

Nepiecieš ams un pietiekams, manuprā t, (ar nosacī jumu, ka nesē ž visu dienu pludmalē ) bū s uzturē š anā s ilgums no 7 lī dz 9 dienā m.