Черногория-Август Melnkalne-augusts

Jums jā raksta atsauksmes. Un pat labas lietas ar laiku aizmirstas.

Viņ i lidoja no Tjumeņ as (Roš č ino) 2013.03. 08. uz Podgoricu, no turienes uz Rafalovič iem, kur uzturē jā s lī dz 2013.08. 17. Lidojums bez kavē š anā s. Paldies visiem. No lidostas mū s ā tri iesvieda autobusā un metā s prom, uzmanī gi “steidzoties” pa kalnu ceļ iem. Savilka pā ri kalniem izmestos tī klus, ar cieņ u, kaut kā paskatī jos uz ceļ a zī mi “Uzmanī bu - iespē jama sabrukš ana” un biež ajiem evakuatora telefona uzrakstiem tieš i uz akmeņ ainā s sienas.

Viņ i mū s sagaidī ja augš ā uz ielas, iemeta koferus un “mazos” maš ī nā , paš i gā ja kā jā m 5 minū tes, atkal izstiepa kā jas (lidmaš ī na ekonomiska, bet mums ir kā jas (par to es lielī jos). ), bet man joprojā m ir kā jas un vē ders (un š eit es sē roju)). Š oreiz gā jā m bez meitas, kopā . Izlū koš ana - kaujā . Ē dienus paņ ē ma tikai brokastis - te nu mē s esam: labi darī ts. Nakš ņ oš ana otrajā stā vā , istabiņ a Nr. 205, sā nskats uz jū ru, un, diemž ē l, frontā lais skats uz barjeru, kas bloķ ē privā to automaš ī nu pā reju uz krastmalu ar visā m no tā izrietoš ajā m sekā m. Iepriekš minē tais fakts mū s nemaz nesatrauca. Bijā m tik noguruš i, ka gulē jā m un neko nedzirdē jā m. Brokastis. Garš ī gs. Pankū kas no cukini - mā jā s. Pica bija pā ris reizes, bet viss standartā ar olā m (vā rī tas un ceptas), divu š ķ irņ u vā rī ta desa, atš ķ aidī ta sula, tē ja, kafija. Ar kafiju ne viss ir kā rtī bā . Pat veikalā neatradu labu kafiju turkiem. Es dzē ru visgarš ī gā ko kafiju Melnkalnē...no tirdzniecī bas automā ta Ostrogā . Viņ am palī dzē ja abi saimnieka dē li, vecā ko atcerē jos - ar viņ u biež ā k runā jā m - Dieva dā vana sauc viņ u. Man patika, kā mamma viņ u sauca, vienkā rš ā veidā , savā veidā , vienkā rš i par Dievu. Staņ islavs - gids no saimnieka puses ļ oti biež i viesojā s Reģ istratū rā , daž kā rt aizvietojot saimniekus un palī dzē ja atrisinā t kā das ikdienas problē mas. Kas ir Rafalovič i. Rafailovič i, (lī dzī gi kā Becici, Petrovac) ir tā ds uzvā rds (kā teiktu Matroskins). Ģ imenes apmetne, kurā visi viens otram ir tuvi vai attā li radinieki. Sanā ca, nolē ma, kurš ko tirgos, turē s, ī rē s. Biež i redzē ju vecus cilvē kus sarunā jamies ar jaunieš iem vai sē ž am pie atseviš ķ iem galdiņ iem un visi viņ us sveicinā ja. It kā bijā m ciemos pie attā liem radiem. Veikalos katram preces veidam - atseviš ķ a iepakojuma - baidā s no pā rbaudē m. Iepakojuma beigā s sakrā jā s, ka izmet (man nepatī k izmest polietilē nu, tas, manuprā t, nav videi draudzī gs). Visi augļ i ir vietē jie, bet iepakotie pā rsvarā ir serbu. Patiesī ba ir tā da, ka viss ir garš ī gi. Kefī rs - un tas pats, kas mū su tirgū . Ē dā m un mē ģ inā jā m daž ā dā s vietā s, bet tur bija arī mū su favorī ti, kaut kā : paš ā kreisajā kafejnī cā ar muguru no Monako - ar grū ti izrunā jamu nosaukumu, tā pē c neatcerē jos. Kaut kas ap 25 eiro par Pleskavicu (tā da diezgan liela kotlete ar frī kartupeļ iem), spageti Bolognese, Shopska salā ti, 3 aliņ i. Kamenevo pludmalē man patika arī pica no krā sns ar mocarellu un tomā tiem. Pā ris reizes bijā m "Trī s makš ķ erniekos" (bet tas jau ir restorā ns, piemē ram, spriež ot pē c cenā m un viesmī ļ u diž oš anā s, it ī paš i otrajā un rezultā tā arī pē dē jo reizi), vienreiz bijā m. "Poratā " (pē c tam mums bija fotogrā fiju sē rija ar nosaukumu: "Pē c Porata ar kameru" (ne gluž i prā tī gi cilvē ki nevarē ja salabot kameru nakts fotografē š anai). Visdā rgā kais bija Porat (86 eiro, par diviem salā tiem, pudele vī na un pusotrs kilograms Dorado Red). Man patī k š is Red Dorado (tā da zivs), kā arī upes forele, nesajū sminā ja, bet Seabass (arī zivs), kas ir Trijos zvejniekos - jā , tas ir jauki. Vē l bija raksturī ga mē rce un maize. Mē rce sastā vē ja no olī veļ ļ as ar zaļ umiem un smalki sakapā tu ķ iploku, un tā pē c "Trī s zvejniekos" viņ i deva ne tikai maizi, bet arī grauzdiņ us, es arī to klasificē ju kā : jauka , jauki.

Aizvadī ja daž as oficiā las ekskursijas. Bija: 1. Apskates brauciens pa kalnu serpentī niem, uz Tsetenje, klosteri, nogarš ojot prosciutto (jē lu gaļ u), sieru un kā du dzē rienu pē c izvē les, tad uz veco Kotoru, no turienes - mā jā s. 2. Pā rskats par Podgoricu, klosteri: DaiBaba un Ostrog. 3. Izbraucieni ar kuģ ī ti pa Kotoras lī ci. Sī kā k par ekskursijā m varu pastā stī t pē c pieprasī juma.

Tusnyak viss notiek Budvā , kas atrodas 7-10 km attā lumā no Rafalovič iem. Tur var nokļ ū t par 8-10 eiro ar taksometru (8 - ja lī dz Centrā lajam tirdzniecī bas centram + bazā rs) vai 10 eiro pa jū ru ar motorlaivu pē c iepriekš ē jas vienoš anā s ar BozhimDar un pilnī gi bez maksas jū ras krastā , tad augš ā , caur tuneli, tad atkal gar jū ras piekrasti. - visur ir gā jē ju celiņ š (1-1.5h, labā k iet no rī ta pē c brokastī m - karsts, bet interesanti), ar autobusu var atgriezties par 1.5 eiro (lī dz 12 naktī brauc ik pē c pusstundas). Ko darī t Budvā . Budvā ir vecpilsē ta (kā Kotoras pilsē tā , varbū t ir vē l kaut kur, bet mē s tur nebijā m). Vecpilsē ta pagā tnē ir cietoksnis, tagad tā ir kafejnī ca uz ielas, boutiques pirmajā stā vā , viesnī cas otrajā , Vecā cietokš ņ a muzejs treš ajā un augstā k. Š auras ieliņ as, nocirsts bruģ is, nokareni augi un ziedi - tas viss nevar nepieskarties. Un vasaras kafejnī ca, kas atrodas starp vecpilsē tu un piestā tni ar kafiju un vienkā rš i aukstu ū deni ar ledu, ļ auj nosalt un apskaust cilvē kus, kuri ar kā du ņ irgā još u lē numu kā pj lejā un augš ā pa savu “noparkoto” jahtu kā pnē m. . Un Vecajā Kotorā cita starpā atrodas arī pilsē tas administrā cija. Ļ oti karsts vecajā Kotorā . Siltums plū st lejā no kalniem tieš i š aurajā s pilsē tas ieliņ ā s, saule silda akmeņ us, kas neatdziest pat lī dz rī tam.

Š ajā atvaļ inā jumā es iemā cī jos nekur nesteigties, baudī t vienkā rš u atpū tu kafejnī cā ar ū deni, vī nu, alu un klausī ties brī niš ķ ī gos mū ziķ us, kuri spē lē un dzied mū ž ī go itā ļ u, spā ņ u, grieķ u klasiku, kā tas bija Bellā . Vista kafejnī ca (vai Villa - vairs neatceros) Rafailovič os. Vodovka-moonshine - vienreiz mē ģ inā ju - ne mans. Ja vē l pacieš no plū mē m (mandeļ veida pē cgarš a no kauliņ a), tad no vī nogā m - ne pā rā k fizelā ž a. Š eit mā jā s gatavotam vī nam ir spē ks. 7 eiro par 0.7. Gardī gā ka bija tikai Serbijas roze, un tad droš i vien tā pē c, ka ar mī ļ oto, bet pie labas mū zikas un pauzē augš ā č aukst vī nogas, bet malā jū ra. Un nekur nav jā steidzas. Visa atpū ta ir tā da, ka jums nekur nav jā steidzas.

Es nevaru jums pastā stī t par romantiku. 14. augusts ir noteikts datums, kad kā da makš ķ erniece mani ieķ ē ra tī klā . Un tagad katru gadu š ajā datumā man ir pienā kums sagatavot pā rsteigumu. Š eit man ļ oti palī dzē ja Staņ islava un Dieva dā vana. Staņ islava man pē c pasū tī juma atveda baltu rož u puš ķ i no Budvas, un mē s ar BojimDar vienojā mies, ka viņ š mū s aizvedī s uz tuksneš ainu salu vai pludmali. Paņ ē mā m mā jā s gatavota vī na pudeli, viesnī cas priekš ā veikalā - paņ ē mā m augļ us un ū deni, salikā m to visu pā rnē sā jamā ledusskapī , paņ ē mā m paklā jiņ us, lietussargu, dzelzs stiprinā jumus lietussarga “iesprauš anai” akmeņ os, dvieļ us. , paš i un izbraucā m. Braucā m pa kreisi, garā m Kamenevo pludmalei, garā m Sveti Stefan salai (no jū ras nekā interesanta - akmeņ i kā akmeņ i), St. sheer klints salai. Bija ļ oti pā rsteidzoš i redzē t no dabī ga materiā la izgatavotu molu, lietussargu stiprinā jumus, bū diņ u pā rtikai, š ķ ū nī ti un tualeti (itā lieš u tualetes poda iekš ienē ), kas nostiprinā ta ar cementu un duš u (strā dā ju), kas piestiprinā ta pie milzī gas klints. Š ī vieta - acī mredzot radī jusi "biedru grupa", lai pirms pusdienā m vestu tū ristus uz pikniku, jo pē c pusdienā m - pat sargs te nepalika (ar roku griež oties varē ja aizsniegt kreiso, bet nepaņ ē ma). Ieeja jū rā ir akmeņ i, bet var izlī st. "Neapdzī votais" beidzā s 10 minū tes pē c mū su nakš ņ oš anas ar nekrievu biedra ieraš anos ar ū densmotociklu. Mē s ar sievu bijā m jū rā , kad viņ a vē rsa manu uzmanī bu uz to, ka mans biedrs ir kails. Biedrs, redzē dams, ka tā lā k par peldkostī miem netaisā mies izģ ē rbties, saģ ē rbā s un aizgā ja. Svē ta vieta nekad nav tukš a, turpretim uz gumijas motorlaivas klusi un negaidī ti, kā vā cu uzbrukumā.41 gadā , ieradā s pā ris gados vecu cilvē ku. Un viņ i tur ir. Vī rietis joprojā m bija kautrī gs, bet sieviete ne. Pustukš a paš taisī ta vī na pudele mū s nedaudz uzmundrinā ja. Un tad jahta, kura pē c tam peldē ja, pē c tam aizkuģ oja, bet, redzot, ka š ajā pludmalē notiek tā ds vā rī š anā s, beidzot nolē ma pieķ erties. Uz mū su pludmales “okupā ciju” aizpeldē ja bariņ š ne visai prā tī gu krievvalodī gu biedru (š eit, mē s bijā m pirmie). Jā , skaidrs, ka š ī zeme nav mū su, bet aizvainojums par saplosī to romantiķ i palika. Pē c peldē š anas jahti devā s tā lā k ar jahtu. Nebija pagā juš as piecas minū tes, kad ieradā s liela apjumta motorlaiva ar jaunieš u bariņ u, alu un kompleksu neesamī bu sauļ oš anā s ar augš pusi, kas mani nevarē ja neiepriecinā t, jo ī paš i tā pē c, ka vī na pudele bija smuki izdzerta, un kas vē l vai vī rietim vajag. Š eit meitenes sā ka virtī s ap sevi vī t neapgaismotas krū zes, kas arī nedaudz daž ā doja ainavu. Astoņ os vakarā mums nā ca Dieva dā vana, un mē s atgriezā mies mā jā s saulrietā . Ko es varu teikt. Pā rsteigums - izdevies. Es atceros dienu.

Atvainojos, ka aizmirsu ar naudu pateikties vecā kajam Rafailovič am par to, ka viņ š izbraukš anas dienā atveda mū su somas uz autobusa pieturu lidostā . Reiz mē s vakariņ ojā m, kur mē s dzī vojā m. Nevarē tu teikt, ka man nepatika.

No Melnkalnes palika tikai labi iespaidi. Nejauš i satikā mies ar tautieš iem no Ņ iž ņ evartovskas, viņ i š eit bija jau mē nesi, ar maskavieš iem Larisu un Andreju, ar samarieš iem, kuri apsteidza mani, rezervē jot istabu ceturtajā stā vā . Sveiki visiem, ja jū s lasā t.

Atkal tur medī bas.

Brī dinā jums: jū lijā - daba pā rstā j tikt galā ar cilvē ku pieplū dumu un sā kas rotovī russ.