Atsauksmes raksta nevis rakstnieki, bet gan tūristi.Izmēģiniet to, tas ir iedvesmojoši!
Pievienojiet atsauksmi tūlīt Atgādināt man pa e-pastu ×

Uz Melnkalni ar auto no Ukrainas. III DAĻA. Ceļs mājup. Rezultāti

30 Oktobris 2021 Ceļošanas laiks: no 26 Jūnijs 2021 ieslēgts 13 Jūlija 2021
Reputācija: +343
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

<<<2. daļ a

Izī rē juš i mā ju un atvadī juš ies no saimniekiem, devā mies ceļ ā . Podgoricā mums bija ieplā nots iepirkš anā s brauciens SuperVoli, mā jā s bija jā iegā dā jas daž ā das viesnī cas, pē c kā devā mies uz ziemeļ iem uz robež as ar Serbiju. Iedodot Google Navigator mū su nā kamā s mā jas adresi Belgradas pievā rtē , ī paš i nepievē rsu uzmanī bu, uz kuru robež š ķ ē rsoš anu mē s dosimies, domā ju, ka tā pē c, ka devā mies š eit. Bet stū rmanis domā ja savā dā k...Jā , pilnī gi nemanot, un nesagaidot Djurdjevic tiltu, mē s sasniedzā m kontrolpunktu Dorogo. Maš ī nu nebija daudz, rinda strauji kustē jā s, drī z pienā ca mū su kā rta. Man bija aizdomas, ka muitas kontroles nebū s, bet robež as š ķ ē rsoš anas kā rtī ba š ajā vietā mani tomē r pā rsteidza.

Neizkā pjot no maš ī nas, izgrū du pasi pa robež sarga logu. Viņ š saskaitī ja pases, saskaitī ja mū s, paskatī jā s pasē s ieraš anā s datumu, aizvē ra pases un uz jaunas A4 lapas uzrakstī ja "+5". Tad viņ š vē l pā ris reizes uzlika pildspalvu virsū un iedeva man pases. Mums netika dotas nekā das pazī mes par izbraukš anu no valsts, neviens neprasī ja č ekus par tū risma nodokļ a nomaksu. Mē s devā mies tā lā k. Tač u serbu stabu priekš ā neredzē jā m, un ceļ š sā ka lī kumot cauri kanjonam gar upi. Nav skaidrs, kur mē s ejam, vai tas jau ir Serbijā vai nav - nav skaidrs, mē s vienkā rš i devā mies ar visiem. Tas ilga vairā k nekā pusstundu, š ajā laikā paspē jā m nobraukt 23 kilometrus. Mē s jau noticē jā m, ka Serbijas pasta nebū s, ka ir tā ds kopī gs Melnkalnes-Serbijas nosacī tais pasts, bet pretojā mies milzī gā rindā . Tas tieš ā m bija Serbijas Gostunas pasts. Pā rdoš anā bija vismaz 100 automaš ī nas.

Š eit mē s sapratā m, ka tas bija ilgs laiks...Bet rinda ritē ja ļ oti ā tri, pasta darbinieki kontrolē ja plū smu, sadalī ja automaš ī nas daž ā dā s kabī nē s un pē c 20-25 minū tē m es jau iedevu savas pases robež sargam. Ī sti nesaprotot, jo mums bija milzī ga rinda, viņ š noskanē ja mū su pases, uzlika zī mogus uz ieejas, un mē s devā mies tā lā k. Visticamā k, melnkalnieš i š ajā kontrolpunktā veica robež kontroli serbiem un pē c tam jautā ja viņ iem par to, kas un kad atstā ja Melnkalni (iebraucot Serbijā ).

Pē c tam ar Google Navigator iepriekš ielā dē tu karti bez interneta mē s nokļ uvā m savā nakš ņ oš anas vietā Belgradas nomalē . Š is bija mā joklis, kas man bija jā atceļ ceļ ā uz Melnkalni acī mredzamo Serbijas ierobež ojumu dē ļ.

"Super saimnieces" statuss, ā rkā rtī gi pozitī vas atsauksmes par Airbnb un lē tā kā cena 34 eiro visa mū su ceļ ojuma laikā ā rpus Ukrainas padarī ja š o iespē ju par ideā lu mū su uzturē š anā s laikam. Mā ja tika atrasta bez problē mā m, saimniece mū s sirsnī gi sagaidī ja, iekā rtoja, visu izrā dī ja, bē rnam uzdā vinā ja mazas dā vaniņ as firmas š okolā des un mums brendija suvenī ru pudelī š u veidā .

Dienas laikā nobraucā m 540 kilometrus.

Tā kā automaš ī na bija novietota tieš i zem mā jas, es varē ju izveidot savienojumu ar Wi-Fi ar radio un lejupielā dē t Google karti, lai nokļ ū tu lī dz robež ai ar Rumā niju, un tad mums bū s rumā ņ u internets.

Paē duš i un savā kuš ies devā mies tā lā k. Turpat pie mā jas piestā jā m lielveikalā , un nopē rkot saimnieces ieteikto kafiju (Serbijā kafiju nepē rc, tur nav), č ehu alu Kozel, š okolā di un citus produktus, devā mies tā lā k.

Š ķ ē rsojot robež u, mums bija vē l viens gadī jums: es nesapratu, kuru robež š ķ ē rsoš anu mē s ejam, es uzticē jos Google navigatoram ...nepietiek - š eit es redzu navigatora robež u ...I š aubos vai te vispā r ir robež š ķ ē rsoš anas vieta, vai tā darbojas un vai tajā ielaida ā rzemniekus, vai tas ir tī ri vietē jiem. Izgā jā m no ciemata, pie apvā rš ņ a parā dī jā s robež š ķ ē rsoš anas vieta. Viņ š neizrā dī ja nekā das dzī vī bas pazī mes, pieejot tuvā k, redzē jā m, ka uz tā vispā r neviena nav, ne personā la, ne maš ī nu, ne signā llukturu...Kad nonā cā m pie robež punkta vā rtiem, no viena izskrē ja robež sargs. durvis un, redzot manu apjukumu, sā ka man vicinā t, lai braucu pie viņ a.

Š eit kļ uva skaidrs, ka pasts joprojā m strā dā , tač u uzreiz iezagā s bailes, ka, tā kā te esam vieni un personā lam te ir garlaicī gi, mū s var ī paš i rū pī gi pā rbaudī t. Bet mū su darbī bas laikā neviens cits pie mums nenā ca, robež sargs atvē ra pases, pā rskatī ja, painteresē jā s par visu klā tesoš o krievu radniecī bu (š ķ iet, viņ am bija garlaicī gi), ielika atzī mes par izbraukš anu no Serbijas un devā mies tā lā k.

Sā kumā man bija aizdomas, ka, izbraucot no Serbijas, muita neparū pē sies, tač u biju pā rliecinā ts, ka pie ieejas Rumā nijā pā rbaude bū s precī za, un, ņ emot vē rā to, ka mē s tur bū sim vieni, manas bailes tikai pastiprinā jā s. galu galā mums lī dzi ir prosciutto, un gaļ as un piena produktu ieveš ana ES ir aizliegta. Prosciutto bija droš i paslē pts automaš ī nā , un bez visu lietu pilnī gas noņ emš anas to bija grū ti atrast. Izbraucā m neitrā lo joslu, iebraucā m Rumā nijas postenī.

Situā cija ir tā da pati – amatā neviena nav: ne darbinieku, ne maš ī nu. Tiklī dz viņ i ieradā s postenī , atskanē ja signalizā cija. Man jau likā s, ka tur negā ju un tā pē c uzlauza, bet cik sapratu viņ iem tā ds modinā tā js, uzreiz pē c signā la no durvī m, kas atvē rā s, izskrē ja pā ris darbinieki un pieskrē ja klā t es. Viņ š robež sargam paskaidroja, ka no Melnkalnes braucam mā jā s uz Ukrainu, pasē s uzlika atzī mes, palū dza atvē rt bagā ž nieku, formā li apskatī ja un ļ ā va doties tā lā k. Robež a tika š ķ ē rsota, prosciutto saglabā ts! Robež punktu sauca "Srpska Crna - Zimbolija". Viens Google zina, kā pē c mū s tur aizveda...

Izbraucot cauri Timiš oā rai, mē s drī z nonā cā m pie mums jau pazī stamā s Endrjū un Jā ņ a mā jas, kur dzī vojā m ceļ ā uz Melnkalni.

Dienas laikā nobraucā m 495 kilometrus.

Sapulcē š anā s iepriekš ē jā rī tā , mā coties no Endrjū , kur atrodas lielā kais Auchan pilsē tā , devā mies ceļ ā . Klī stot pa milzī gu tukš u tirdzniecī bas centru, mums bija grū ti atrast Auchan. Ja salī dzinā m Rumā niju, Serbiju un Melnkalni, mums š ķ iet, ka Rumā nijā ir lē tā kā s cenas, ī paš i ES produktiem. Mums patika viņ u rumā ņ u š okolā de un dzeltenais siers, vē lē jā s nopirkt arī vairā k č ehu alu, bet Melnkalnē es to vispā r neatradu, un Serbijā atradu tikai vienā lielveikalā . Mē s krā jā m vī nu un brendiju no Melnkalnes ar nelielu Ukrainas muitas noteikumu pā rsniegš anu, tā pē c alus iegā de situā ciju tikai pasliktinā ja. Bet, vadoties pē c principa "degoš a mā ja - deg š ķ ū nis", nopirku vē l 2 pakas č ehu alus, 1 iepakojumu rumā ņ u un nedaudz beļ ģ u...Nu, citi produkti, kas mums jau patika.

Maksā jot pie kases mū s sagaidī ja pā rsteigums - maksā š ana š ajā Auchan hipermā rketā atš ķ ī rā s no mums ierastā . Vispirms kasiere, kā parasti, pie kases mums visas preces iedū ra un uzreiz iedeva č eku. Sā kumā nezinā jā m ko ar viņ u iesā kt, bet viņ a mums rā dī ja letes, lī dzī gi kā mū su paš apkalpoš anā s kasē s, bija jā atnā k š urp, jā noskenē č eks un jā samaksā par pirkumu. Maksā ju ar viedtā lruni, bet ja maksā tu skaidrā naudā nesaprastu kā to izdarī t un kas iedos depozī tu. Nu labi, samaksā ts. Tad tuvojamies izejai, bet tā ir aizvē rta un metā la vē rtne automā tiski neatveras. Mē ģ inā ja atvē rt manuā li - neļ ā va. Tad es uzmanī gi paskatī jos un ieraudzī ju svī trkoda sensoru, iedevu maksā juma kvī ti un tad vē rtne atvē rā s. Nav skaidrs, kā sasniegt apmeklē tā jus bez pirkumiem…

Ceļ š uz robež u paskrē ja ā tri un tuvā k 16:00 jau bijā m Rumā nijas pastā.

Bija tikai robež kontrole, muita neko nepā rbaudī ja. Tuvojā mies mū su robež ai, izrā dī jā s, ka mū su rindā letiņ a nestrā dā , bija jā dodas uz nā kamo. Kad muitnieks dzirdē ja, ka es un mana piecu cilvē ku ģ imene dodamies prom no jū ras, viņ š zaudē ja interesi par mums un atteicā s iziet apskatī t mū su automaš ī nu, novē lot laimī gu ceļ u. Vī ns, brendijs un alus ir saglabā ti!

Pē c robež as š ķ ē rsoš anas devā mies meklē t naktsmā jas. Iepriekš nerezervē jā m, jo ​ ​ nesapratā m, cik ā tri š ķ ē rsosim robež u un kuru pilsē tu Ukrainā paspē sim sasniegt lī dz tumsai. Tā kā robež a tika š ķ ē rsota nepilnā s 1.5 stundā s, nolē mā m doties uz Vinnicu. Viņ i ilgi neko neizdomā ja, piezvanī ja nekustamo ī paš umu pā rdevē jam, no kura jau 2019. gadā bija ī rē juš i dzī vokli pa ceļ am uz Rumā niju, un vienojā s ar viņ u. Dzī voklis maksā ja 19 eiro.

Dienas laikā nobraucu 660 kilometrus.

Astoņ padsmitā diena (13.  jū lijs): Vinnica — Poltava — Harkova

Ceļ ojums tuvojā s beigā m, palika pē dē jais lē ciens. Pieceļ oties agrā k un nododot dzī vokli, devā mies ceļ ā . Tad marš ruts Berdič iva – Ž itomira – Kijeva mums jau bija labi zinā ms, un drī z vien nonā cā m lī dz Poltavai. Pē c mū su grupas vecā ko daļ u izstā dī š anas Poltavā un tur kā du laiku palikuš i, mē s devā mies mā jā s uz Harkovu

Dienas laikā (lī dz Poltavai) nobraucā m 630 kilometrus.

Ir pienā cis laiks veikt novē rtē jumu

Vispā rē ji iespaidi par valstī m

Rumā nija. Atnā cā m uz to otro reizi, tas jau bija ierasts, Rumā nijā jutā mies ļ oti ē rti, gribu vē lreiz, man ļ oti patika š ī valsts. No š ī m trim valstī m mū su mā joklis bija visdā rgā kais, un viņ u produkti, iespē jams, ir lē tā kie un garš ī gā kie, ī paš i piens un š okolā de.

Ceļ i izcilas kvalitā tes, vienī gais mī nuss - valsts ziemeļ os viņ iem ir visi ceļ i cauri ciemiem un kustī bas ā trums pa tiem ir diezgan lē ns.

Serbija.

Š ī valsts ir nedaudz apbē dinā ta, tā ir daudz vairā k nekā Melnkalnē un tepat Ukrainā , "loba" pū š , bija sajū ta, ka esam atgriezuš ies pagā tnē . Ceļ i ukraiņ u lī menī : ir veci savā rstī ti ielā pi, un ir jauni, tomē r maksas lielceļ i. Nu, policija krū mos - tas ir tas, ko mē s sen esam aizmirsuš i...Bet cilvē ki, kurus tur satikā m, izturē jā s pret mums labi, viss bija lieliski.

Melnkalne. Nevar neiemī lē ties š ajā valstī...Skaista daba, neticami kalni, jū ra ar dzidru ū deni...Negribas braukt prom no š ejienes...Bū t Melnkalnē un neceļ ot apkā rt valsts ir noziegums, pat ja atlidoji ar lidmaš ī nu - noī rē auto un ceļ o pa valsti, Melnkalne ir Ļ OTI skaista! ! ! !!

Daudzas nomas kompā nijas nodroš ina servisu "auto uz lidostu", proti, Jū s jau iepriekš izvē laties auto, pasū tā t, tad ierodaties, izbraucat no lidostas, un Jū s jau gaidā t savu izvē lē to auto. Izbraucot nodod to arī lidostā.

Jū s nemaksā jat par transfē ru, netē rē jat laiku automaš ī nas meklē š anai, atrodoties Melnkalnē - tas ir ļ oti ē rti. Ja vē laties ierasties Melnkalnē , lai tikai pagulē tu pludmalē - tad dodieties uz Ē ģ ipti vai Turciju, kur viss iekļ auts, tad Melnkalne nav jū su izvē le! Jā ceļ o cauri Melnkalnei! ! ! ! !

Nakš ņ oš ana nav ī paš i dā rga, ja neī rē megapopulā rā s tū risma vietā s. 2020. gadā plā nojā m vilcienu uz Horvā tiju, izdevā s pat rezervē t naktsmā jas, bet tur ir daudz dā rgā k, un jū ra tur ir tā da pati. Bet tad karantī nas dē ļ braucienu nā cā s atcelt.

Produkti ir nedaudz dā rgā ki nekā pie mums un Rumā nijā , ī paš i "sā pī ga" mums bija sviesta cena (ap 2 eiro par 125 g), kas ir divreiz dā rgā ka nekā pie mums, bet kopumā diezgan normā li. . Esmu dzirdē jis daudzus mī tus, ka Melnkalne ir dā rga valsts, neticiet, tā nav. Zinā mas "skumjas" bija nedaudz apbē dinā tas, tač u š eit tā s bija daudz mazā k jū tamas nekā Serbijā .

Melnkalne. Pamesta ē ka netā lu no pludmales

Mani pā rsteidza arī lielais pamesto un pussabrukuš o objektu skaits, tostarp tuvumā esoš ā s populā rā s vietas.

Ceļ i ir lieliski visur, it ī paš i dienvidos, bet daž reiz ļ oti š auri, it ī paš i uz serpentī niem.

Mazais bizness ir diezgan attī stī ts: daudzi mazi veikaliņ i, kafejnī cas, maiznī cas. Mē s biež i iegā dā jā mies daž ā das maizī tes mini ceptuvē s.

Degvielas cenas, ceļ a maksā jumi, autostā vvieta

Brauciena laikā mū su gā ze maksā ja aptuveni 0.

55 eiro / litrs, Rumā nijā ap 0.58 eiro / litrs, Serbijā visā s degvielas uzpildes stacijā s redzē jā m vienā du cenu (acī mredzot tā ir fiksē ta) - 82.4 dinā ri / litrs, kas ir aptuveni 0.7 eiro / litrs, un Melnkalnē uzpildī jā m degvielu plkst. 0.63-0.65 eiro / litrs.

Lai brauktu pa Rumā niju, jā iegā dā jas vinjete, mē s pirkā m uz 30 dienā m par 7 eiro.

Serbijā un Melnkalnē nav vinješ u, bet Serbijā ir maksas ceļ i (mū su vietne mums maksā ja 4 eiro), un Melnkalnē ir maksas tunelis (2.5 eiro vienā virzienā ).

Rumā nijā un Serbijā maksas autostā vvietas netika izmantotas, savukā rt Melnkalnē par pludmalē m maksā ja pā rsvarā.1 eiro stundā , 2 eiro stundā bija tikai pie Sveti Stefan.

Dzī ves lī menis

Mums š ķ ita, ka Serbija izskatī jā s nabadzī gā kā no š ī m valstī m, un Melnkalne un Rumā nija bija kaut kur vienā lī menī , lai gan Rumā nija, iespē jams, joprojā m ir nedaudz augstā ka.

Satiksme

Rumā nijā satiksme ir labi organizē ta, visi cenš as ievē rot noteikumus, personī gi es mē ģ inā ju ievē rot ā truma ierobež ojumu, nu, maksimā lais ā trums bija nesodī ts + 10 km/h.

Arī Serbijā mē ģ inā ja ievē rot noteikumus, diezgan daudz radaru "paš kontrole", kas vienkā rš i rā da tavu ā trumu un, vadoties no tā , kas ir atļ auts š ajā apvidū , vai sadedzina daž ā dā s krā sā s, vai zī mē savā dā k pasmaida. Trī s reizes viņ us krū mos noslaucī ja policija, tač u, tā kā visi mirkš ķ ina lukturus, policistiem ir maz izredž u.

Melnkalnē , it ī paš i tā s dienvidu daļ ā , ir daudz kameru, uz ceļ iem gandrī z nav policistu, tā pē c viņ i vairā kas reizes brauca un katru vakaru stā vē ja vienā un tajā paš ā lielā krustojumā krustojuma vidū . Vietē jiem tā ds jē dziens kā satiksmes noteikumi vienkā rš i neeksistē.

Viņ i brauc tā dā ā trumā , kā dā vē las un kā vē las, vienlaikus cenš oties neš ķ ē rsot nepā rtraukto. Nav skaidrs, vai kameras darbojas. Pagrieziena rā dī tā js tiek izmantots tikai pa kreisi un tikai pagriež oties pa kreisi.

Ja redzat automaš ī nu ar Melnkalnes numura zī mē m, kurā visur, ī paš i apļ veida krustojumos, ir iekļ auti pagrieziena rā dī tā ji, tas ir ī rē ts un pie stū res nav melnkalnieš u. Beigā s pā rstā ju ieslē gt pagrieziena rā dī tā jus iebraucot aplī un izbraucot no tā , tad Serbija un Rumā nija aizmirsa tos ieslē gt.

Melnkalnes satiksmes noteikumiem ir vairā kas bū tiskas atš ķ irī bas no mū su noteikumiem:

  • Priekš ē jā sē deklī sē doš ajam pasaž ierim jā bū t prā tī gam kā vadī tā jam, par dzē ruma pasaž iera pā rvadā š anu priekš ā ir paredzē ts tā ds pats sods kā par braukš anu dzē rumā.

    Viņ i argumentē š o noteikumu, sakot, ka piedzē ries priekš ē jais pasaž ieris var traucē t vadī tā jam braukt droš i. Pieļ aujamā alkohola norma gan vadī tā ja, gan priekš ē jā pasaž iera asinī s - 0.3 promiles.

  • Nedaudz atš ķ irī gi krustojumi pie luksoforiem.

    Saskaņ ā ar Melnkalnes noteikumiem, ja bultiņ a pa labi nedeg un deg galvenais zaļ ais luksofors, jū s varat braukt visos virzienos, arī pa labi.

  • Bankas kartes

    Visā ceļ ojuma laikā mans onkulis saskā rā s ar to paš u problē mu - viņ š nevarē ja norē ķ inā ties ar savā m bankas kartē m, kurā m ir tikai magnē tiskā josla. Pā rdevē ji pastā vī gi mē ģ inā ja vai nu bezkontakta veidā piestiprinā t š ī s kartes, vai arī iebā za tā s terminā lī , domā jot, ka tur ir mikroshē ma.

    Kad mē s viņ iem paskaidrojā m, ka š ajā s kartē s nav PayPass vai č ipa, viņ i nesaprata, kā ar š o karti norē ķ inā ties, un daž i pat atteicā s to pieņ emt. Man bija jā maksā ar viedtā lruni ar NFC. Daž i, slā ņ ainā ki vecā s rū dī š anas pā rdevē ji saprata, kā izmantot š ā du karti, un par to bija iespē jams arī samaksā t, tač u, maksā jot papildus PIN kodam, terminā lī joprojā m bija jā ievada kartes pē dē jie 4 cipari, skatiet droš ī bu.

    Vienā lielveikalā uzgā jā m kases aparā tu, kur terminā lim jau ir atņ emta iespē ja pieņ emt kartes ar magnē tisko joslu, vienkā rš i nav vajadzī gā slota. Tā pē c pirms ceļ ojuma nomainiet novecojuš ā s magnē tiskā s joslas kartes pret č ipkartē m un PayPass vai, ja jums ir NFC viedtā lrunis, pievienojiet savas kartes tur.

    Ko viņ i paņ ē ma lī dzi

    Melnkalnē mums ļ oti garš oja viņ u vietē jais vī ns, sausais vī ns Plantaze Crnogorski Vranac, tur daudz dzē rā m un daudz ko vedā m mā jā s.

    Melnkalnes alus "Niksicko" ir š ausmī gs, nepē rciet. Tur pā rdodamā alus lielā kā daļ a ir vai nu Melnkalnes, vai Serbijas, tā arī nav ī paš i daudz. Atrasts vienā vietā itā lis - nepatika. Č ehu un beļ ģ u valodu vispā r nevarē ja atrast. Lī dzi paņ ē muš i pudeli brendija, bet vē l nav nogarš ojuš i.

    Protams, viņ i jautā , kur iet bez viņ a...Pirms tam es nevarē ju iedomā ties, ka kā dreiz nopirkš u veselu kā ju.

    Melnkalnes prosciutto te neesmu redzē jis, un spā ņ u š ķ iņ ķ is ir trī sreiz dā rgā ks.

    Viņ i atveda arī Spā nijas olī vas un Spā nijas olī veļ ļ u. Nopirku to, kas bija izpā rdoš anā , viss bija garš ī gi, man patika.

    Rumā nijā tika pirkts č ehu, beļ ģ u un rumā ņ u alus. Rumā ņ u alus bija diezgan labs. Es redzē ju daudz Austrā lijas alus, bet nekļ uvu par brā ļ iem. Vai tieš ā m ir jē ga nest alu pa puslodi? ? ?

    Pa ceļ am nopirka arī daudz jogurtu, tie ir izcili, rumā ņ u š okolā de ar ļ oti augstu kakao procentu, un, protams, siers bija dzeltens.

    No negatī vā

    Negatī vā kais, ko esam redzē juš i, ir atkritumu kalni...Atkritumi ir tikai visur. Es atceros, ka es viņ u daudz redzē ju pirms diviem gadiem, ceļ ojot uz Rumā niju, š oreiz mē s viņ u daudz redzē jā m Serbijā un vē l jo vairā k Melnkalnē . Turklā t Melnkalnē atkritumus pā rsvarā izmet nevis tū risti, bet gan vietē jie iedzī votā ji.

    Gadā s, ka nonā c skatu laukumā , stā vi, apbrī no skatu uz dabu un tad skaties uz leju redzi, ka no klints nokrita vairā kas kravas ar plastmasu un citiem atkritumiem sajauktiem bū vgruž iem.

    Un privā tajā sektorā viņ iem ir ļ oti maz atkritumu tvertņ u, vietē jie vienkā rš i sakrauj atkritumus krustojumos, un š ie atkritumu kalni guļ zem dedzinoš as saules, tos aiznes vē jš , putni, dzī vnieki...Jā , atkritumus izved biež i, varbū t pat katru dienu, bet tas neatrisina problē mas. Es nezinu, kā pē c jū s nevarat sakā rtot atkritumu tvertnes...

    Kopā

    Kopumā.18 dienā s no Poltavas lī dz Poltavai nobraucā m 5825 km. Š ajā laikā tika patē rē ti 667 litri gā zes, proti, reā lais vidē jais patē riņ š bija 11.45 litri / 100 km, kas ir pilnī gi normā li š ā dam auto ar 5 cilvē kiem salonā , pilnī bā piekrautu bagā ž nieku un pastā vī gi strā dā još u klimata kontroli. Tajā paš ā laikā nosacī tais benzī na patē riņ š borta datorā man uzrā dī ja 8.9 l / 100 km.

    Izdarot secinā jumus no pē dē jā brauciena, š oreiz pieļ ā vu mazā k kļ ū du un jutos daudz pā rliecinā tā ks, auto tagad ir ē rtā ks, gandrī z nekad neapnika ar to braukt.

    Plā nojot ceļ ojumu, viņ š daudz laika veltī ja karantī nas ierobež ojumiem, un patiesī bā mums nekad nekas nav prasī ts. Visvairā k mē s valkā jā m masku iekš telpā s (veikalos, degvielas uzpildes stacijā s).

    Tikai 18 dienu laikā mē s pavadī jā m "koplietoš anas telpā ":

    Mā joklis - 747 eiro;

    Apdroš inā š ana (automaš ī nas, veselī ba) - 87 eiro;

    Transports (gā ze, autostā vvieta, maksas ceļ i) - 450 eiro;

    Tū risma nodoklis - 43 eiro;

    Saziņ a - 15 eiro;

    Preces (veikali, tirgus) - 108 eiro;

    Kafejnī ca, restorā ns - 106 eiro;

    Ieejas biļ etes - 26 eiro.

    Kopā tas ir aptuveni 1600 eiro. Turklā t bija personī gie kabatas izdevumi, un daudzi iegā dā jā s ar tiem (apavi, pā rtika, alkohols, prosciutto, suvenī ri).

    Kopumā ceļ ojums man ļ oti patika, bet ne pietiekami, uz Melnkalni jā brauc uz ilgā ku laiku, vē lams uz mē nesi. Sakarā ar to, ka katru dienu bijā m jaunā vietā , nebija laika garlaikoties, nebija noguruma, nemaz negribē jā s doties mā jā s.

    Ne visi skatī jā s, jā iet tur vē lreiz, vē l daudz ko redzē t, bet laika nepietiek.

    Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
    Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
    Черногория. Заброшенное здание возле пляжа
    komentāri (22) Atstājiet savu komentāru
    iemiesojums