В Черногорию на авто из Украины. Часть I. Дорога в Дурмитор Uz Melnkalni ar auto no Ukrainas. I daļa. Ceļš uz Durmitoru

Pē c pā rtraukuma 2020.  gadā koronavī rusa pandē mijas dē ļ mē s atkal nolē mā m ceļ ot ar automaš ī nu. Mums jau bija lī dzī ga pieredze – 2019.  gada vasarā apceļ ojā m Rumā niju. Š oreiz tika nolemts doties uz Melnkalni. Tam bija vairā ki iemesli: pē c 2020. gada karantī nas es gribē ju doties uz kalniem un uz jū ru; mē s jau sen gribē jā m doties uz Melnkalni, un š ī s valsts vadī bas lē mums, ka 2021. gada vasarā tū risti no Ukrainas tiks ielaisti Melnkalnē bez vakcinā cijas pret koronavī rusu un testiem (un, atgriež oties mā jā s, veiks arī PCR testus). bezmaksas) - tikai apstiprinā ja mū su lē mumu turp doties. YouTube kanā la Veddro videoklips, kurā viņ i 2020.  gadā devā s uz Melnkalni karantī nas laikā .

Mū su komandā bija 5 cilvē ki: 4 pieauguš ie (t. sk. 2 pensionā ri) un 9 gadus vecs bē rns. Auto ir 2017. gada Nissan Rogue SL AWD krosovers ar LPG. Eiro kurss ceļ ojuma laikā ir aptuveni 32 UAH. par 1 eiro.

Tī mekļ a vietnes Ukrainas Ā rlietu ministrijas Konsulā rā dienesta uzraudzī ba par Covid ierobež ojumiem daž ā dā s valstī s, ceļ ojot Rumā nijā un dzirdē juš i daudz atsauksmju par tū ristiem, kas š ķ ē rso Ukrainas un Ungā rijas robež u, nonā cā m pie secinā juma, ka uz Melnkalni vislabā k bū tu doties caur Rumā niju un Serbiju. Un, kā liecina prakse, mē s noteikti nekļ ū dī jā mies savā izvē lē .

Es rezervē ju visas naktsmī tnes š im ceļ ojumam vietnē Booking un Airbnb. Karantī nas dē ļ izvē le bija diezgan liela, neskatoties uz to, ka rezervē ju vē lu – jū nija sā kumā . Tranzī tvalsts (Serbijas) karantī nas ierobež ojumu dē ļ ceļ ā uz turieni vienu rezervā ciju nā cā s atcelt un plā ni mainī jā s, lai gan vē lā k sapratā m, ka tas darī ts velti, bet par to vē lā k. Tā pat kā pē dē jo reizi, ceļ ojot uz Rumā niju, visgrū tā k bija atrast naktsmā jas Ukrainā . Par mū su nakš ņ oš anas vietu ceļ ā uz Melnkalni tika izvē lē ta Hmeļ ņ ickas pilsē ta, un grū tī bas atrast naktsmā jas mums vajadzī gajai naktij bija saistī tas ar izlaiduma balli Ukrainas Valsts robež sardzes dienesta akadē mijā . Visus ikdienas dzī vokļ us pilsē tā uz nakti, kas mums vajadzī ga, š ī s augstskolas absolventu vecā ki bija rezervē juš i vismaz mē nesi vai divus iepriekš .

Nulles diena (25.  jū nijs): PCR tests

Veidojot marš rutu š im braucienam, ļ oti ievē rojamu laika daļ u nā cā s veltī t tranzī tvalstu (Rumā nijas un Serbijas) karantī nas ierobež ojumiem. Brauciena brī dī mums vispiemē rotā kā no ieceļ oš anas Rumā nijā nosacī jumiem bija iebraukš ana ar PCR testu, kas nav vecā ka par 72 stundā m, savukā rt Rumā nijā varē ja uzturē ties arī.72 stundas no ieceļ oš anas brī ž a. Š is variants mums bija piemē rots, jo 72 stundu laikā paspē jā m mā jā s nokā rtot testu, iegū t rezultā tu un tikt lī dz robež ai ar Rumā niju, un cauri Rumā nijai tranzī tā varam izbraukt, ja ir vē lme, pat nepilnas diennakts laikā . Ar Serbiju bija grū tā k, pē c viņ u prasī bā m PCR tests nedrī kst bū t vecā ks par 48 stundā m, tā pē c, lai Rumā nijā netaisī tu vē l vienu testu, Serbijai izvē lē jā mies variantu “tranzī ts 12 stundā s”. Š ī iemesla dē ļ mums nā cā s mainī t savus plā nus: atcelt naktsmī tnes rezervā ciju Serbijā un rezervē t naktsmī tnes Rumā nijā pie robež as ar Serbiju, Timiš oaras pilsē tā . Kā vē lā k izrā dī jā s, mē s nomainī jā m izcilu un vienlaikus lē tā ko mā jokli mū su ceļ ojumam uz ā rzemē m uz dā rgā ku un tajā paš ā laikā sliktā ko mū su ceļ ojumā...

25. jū nija rī tā esam Harkovā , un mū su grupas otrā daļ a Poltavā izturē ja PCR testus. Cena bija 700-750 UAH. (22-23 eiro). Viņ i bija gatavi lī dz vakaram (Harkovā ) un nā kamajā rī tā (Poltavā ). Bija iespē ja virzī ties uz priekš u.

Pirmā diena (26.  jū nijs): Harkova — Poltava — Hmeļ nicka

Mē s izbraucā m no Harkovas agri no rī ta 26. jū nijā ap pulksten 6 no rī ta. 10:00 mē s savā cā m mū su grupas otro daļ u Poltavā un devā mies ceļ ā . Tā kā mū su grupa tika izveidota Poltavā , aprē ķ iniem mē s arī uzskatī sim Poltavas pilsē tu par mū su ceļ ojuma sā kumu un beigā m. Kijevā nokļ uvā m diezgan ā tri, ceļ š lielisks, lai gan vietā m vē l bija rekonstrukcija. Borispiļ as š oseja bija daļ ē ji bloķ ē ta, tā dē ļ pie ieejas Kijevā izveidojā s milzī gs sastrē gums. Sestdien Kijeva bija slikti noslogota, ā tri pabraucā m garā m. Tā lā k Ž itomirs, Berdič evs un, neapstā joties Vinnicā , nokļ uvā m Hmeļ ņ ickā ap 19-30. Tā kā man neizdevā s ī rē t dzī vokli Hmeļ ņ ickā , man nā cā s apmesties motelī Avto Spa pilsē tas nomalē . Motelis izrā dī jā s izcils, divas istabas ar vannasistabā m mums izmaksā ja 35 eiro. Mums bija klusa istabiņ a trī s personā m ar skatu uz pagalmu; Mū su vecā kajai grupai bija divvietī ga istaba ar skatu uz ceļ u, tač u viņ i ī paš i nesū dzē jā s par maš ī nu troksni.

Tā bija Hmeļ ņ icka, kā mū su pirmā pietura, kas netika izvē lē ta velti, bija grū ti tikt tā lā k uz Kamenec-Podoļ ski, vienu dienu no Harkovas, un, ja mē s apstā tos Ž itomirā , tad nā kamajā dienā mē s bū tu. iet diezgan daudz, plus robež as š ķ ē rsoš ana varē ja aizņ emt daudz laika, viņ i neriskē ja.

Dienas laikā (no Poltavas) nobraucā m apmē ram 735 km.

Otrā diena (27.  jū nijs): Hmeļ ņ icka — Kluž a-Napoka (Rumā nija)

27. jū nijā ap pulksten 7 no rī ta mē s devā mies tā lā k pa ceļ u. Nobraukuš i apmē ram 220 km cauri Kamenec-Podoļ skim un Č erņ ivcu piepilsē tai, pulksten 10 nonā cā m pie Ukrainas un Rumā nijas robež as. Tieš i pirms Porubnes-Seretas robež punkta piestā jā m pazī stama zaļ ā zī mola degvielas uzpildes stacijā , tur uzpildī jā m degvielu “uz pilnu”, nedaudz uzkodā m un turpinā jā m ceļ u. Tā kā bija svē tdiena, tad uz robež as maš ī nu bija diezgan daudz, robež as š ķ ē rsoš ana aizņ ē ma aptuveni 1 stundu un 15 minū tes. Tajā paš ā laikā Ukrainas kontrolpunktā , atš ķ irī bā no 2019. gada, bija jā iziet pases un muitas kontrole atseviš ķ i (toreiz bija kopā , vienu reizi iedevu dokumentus), kā arī man palū dza atvē rt bagā ž nieku un apskatī ju tikai virspusē ji. daž u sekunž u laikā (pē dē jo reizi vispā r netika pā rbaudī ts). Rumā nijas kontrolpunktā izkā pu no maš ī nas, lai atvē rtu bagā ž nieku, kas tika virspusē ji apskatī ts daž as sekundes. Viņ i paņ ē ma dokumentus no manas maš ī nas un atnesa uz manu maš ī nu, es nekur negā ju. Kas attiecas uz Covid ierobež ojumiem, neviens neprasī ja ne vakcinā ciju, ne testus, ne maskas, vispā r neko, š ķ iet, ka karantī nas nebija. Nevienu neinteresē ja, kur un uz cik ilgu laiku braucam, neviens neprasī ja apstiprinā t mū su tranzī ta statusu, neviens neprasī ja nekā dus pierā dī jumus. Pat rovinieti un zaļ o karti, atš ķ irī bā no 2019. gada, mums neviens neprasī ja.

Pē c robež as š ķ ē rsoš anas mē s devā mies uz Cluj-Napoca pilsē tu. Ceļ š Rumā nijas ziemeļ os ir diezgan sarež ģ ī ts, jo ved cauri ciemiem ar atbilstoš u ā truma ierobež ojumu. Bet mē s jau bijā m tam gatavi, gū stot 2019.  gada pieredzi. 325 km Rumā nijā nobraucā m 6 stundā s. Mē s apstā jā mies vienā no pā rejā m.

Rumā nija. Iziet

Pa ceļ am piestā jā m kā dā lauku veikalā , gribē jā m nopirkt Vodafone SIM karti internetam, bet izrā dī jā s, ka tū ristiem SIM kartes tagad ir pilnī gi bez maksas, tikai jā papildina 5 eiro un jū s varat to izmantot mē nesi, š eit tikai ar papildinā š anu bija grū tī bas. Kur mums iedeva par velti, nav iespē jas papildinā t kontu, tad bija jā meklē , kur papildinā t ciema otrā galā...Iegā dā joties internetu, kļ uva daudz ē rtā k ceļ ot . Apstā juš ies pa ceļ am uz lielveikalu, ap 20-00 ieradā mies nakš ņ oš anas vietā . Kā tas notika ar mums mū su pē dē jā ceļ ojumā uz Rumā niju, mē s atkal ieguvā m penthausu. Saimnieku sauc Andrejs, teicami runā ja angliski, pastā vī gi sazinā s, uzreiz atbild uz ziņ ā m. Naktsmī tne bija paredzē ta 4 personā m, bet tā kā man ļ oti patika, un izvē le mū su budž etā nebija ī paš i liela, tad , vienojuš ies ar saimnieku, ka bū sim pieci, nolē mā m te palikt. Turklā t gan ceļ ā uz Melnkalni, gan atceļ ā . Un mē s to absolū ti nenož ē lojā m, Andrejs un Dž oanna ir lieliski saimnieki, ļ oti iesaku! Mani iepriecinā ja neatkarī gā reģ istrē š anā s (istabas atslē ga atradā s "seifā ", kods "seifa" atnā ca ī sziņ ā ). Š is mā joklis mums izmaksā ja 57 eiro.

Dienā nobraucā m aptuveni 545 km.

Treš ā diena (28.  jū nijs): Kluž a-Napoka — Timiš oara

Attā lums, kas mums tajā dienā bija jā veic, bija diezgan ī ss, apmē ram 320 km. Apstā š anā s Timiš oarā bija spiesta Covid ierobež ojumu dē ļ Serbijā (mums pē c tam Serbija bija jā brauc tranzī tā.12 stundu laikā ). Tā kā paredzamais ceļ ojuma laiks š ai dienai bija aptuveni 5 stundas, varē jā m atļ auties izgulē ties un doties ceļ ā vē lā k - ap 10 no rī ta. Ņ emot vē rā pieturvietas un Auchan lielveikala apmeklē jumus, nakš ņ oš anas vietā nokļ uvā m ap 17-00. Naktsmī tnes saimnieces lī dz mū su ieraš anā s brī dim nebija, viņ a ieradā s pusstundu vē lā k, apartamenti , kas atrodas trī sstā vu dzī vojamā s mā jas bē niņ os, pē c pagā tnes apmeklē tā jiem netika tī rī ts, gultas veļ a netika mainī ta, gā zes plī ts pa pusei nedarbojā s, un visa sadzī ves tehnika dzī voklī š ķ ita diezgan veca. un ieveda uz turieni pē c principa, ka tie nav vajadzī gi to galvenajā lietoš anas vietā .

Š ī naktsmī tne mums izmaksā ja 40 eiro.

Dienā nobraucā m aptuveni 320 km.

Ceturtā diena (29.  jū nijs): Timiš oara — Belgrada (Serbija) — Zabljaka (Melnkalne)

Izbraucā m no rī ta ap 8, atkal piestā jā m pie Auchan pē c pā rtikas (piens Rumā nijā super, gaļ a par tā du paš u cenu kā pie mums, š okolā de ļ oti garš ī ga) un braucā m uz Rumā nijas-Serbijas robež u netā lu no Moravica pilsē ta. Pē c plā niem bija plā nots uzpildī t degvielu pirms robež as, bet paš ā pilsē tā pē c degvielas uzpildes stacijas neaizbraucā m, un pirms robež as nez kā pē c nebija vispā r nevienas degvielas uzpildes stacijas. Tā nu mums pavisam negaidī ti nonā cā m uz Rumā nijas-Serbijas robež as. Neskatoties uz to, ka izbraucā m no Eiropas Savienī bas, Rumā nijas kontrolpunktā nebija muitas kontroles, tikai robež kontrole, maš ī nu praktiski nebija, pasē s iespiedā m zī mogu un braucā m tā lā k. Serbijas pastā jautā ja, uz kurieni braucam, jo ​ ​ bija aizdomas, ka tranzī tā atpū š amies pie jū ras, bet nez kā pē c bija pā rliecinā ti, ka braucam uz Grieķ iju, redz, nepaskatī jā s karti un nezinā ju, ka ceļ š no Ukrainas uz Grieķ iju acī mredzot ved ne caur Serbiju. . . Nu labi, ielikā m zī mogus pasē s, un braucā m tā lā k. Atkal mums netika prasī ts pilnī gi nekas, kas saistī ts ar karantī nu, jo likā s, ka tā das nav, nekā dus tranzī ta laika ierobež ojumus nenoteicā m, tā pē c atcē lu rezervā ciju Belgradā un mainī ju nakš ņ oš anu uz Timiš oaru.

Rumā nija un Serbija atrodas daž ā dā s laika joslā s, tas ir jā ņ em vē rā , plā nojot ceļ ojumu, jo, dodoties uz turieni, jū s saņ emat par stundu vairā k laika, bet atpakaļ ceļ ā par stundu mazā k.

Pē c robež as š ķ ē rsoš anas mē s devā mies Belgradas virzienā un no turienes uz Melnkalnes robež u. Ceļ š uz Belgradu bija lielisks, lielā ko daļ u braucā m pa autobā ni. Pati Belgrada mū s sagaidī ja ar sastrē gumiem, bet kopumā mē s tai izbraucā m diezgan ā tri. Pē c Belgradas ceļ š gā ja cauri ciemiem, un tuvā k Melnkalnes robež ai stepju daļ a padevā s kalniem un kanjoniem. Kopumā iespaids par valsti nebija ī paš i labs, bija sajū ta, ka esam atgriezuš ies pirms 15-20 gadiem: ceļ u kvalitā te, daudzu degvielas uzpildes staciju un pakalpojumu trū kums uz tiem (kafejnī cas, tualetes). ), un visiespaidī gā kais bija redzē t policistus, kas slē pjas krū mos aiz pagriezieniem apdzī votā s vietā s, to esam piedzī vojuš i jau sen. . . Pretbraucē ji brī dina par "slazdu" ar tā lā s gaismas lukturiem. Visā valstī ir arī daudz ā truma mē rī š anas radaru, kas atkarī bā no ā truma uzzī mē vai nu skumju, vai jautru smaidiņ u. Ļ oti bē dī gi kalni izskatī jā s industriā lajos rajonos, tos vienkā rš i demontē un pā rstrā dā bū vmateriā los, izskatā s ļ oti bē dī gi. Es biež i dzirdē ju par jē dzienu “izejvielu piedē klis”, tā pē c domā ju, ka tas ir tieš i tā . Vienā no vietā m kalnu "apstrā de" bija vienkā rš i masī va.

No Belgradas mē s devā mies uz Č aku un no turienes uz robež u. Tuvā k Melnkalnes robež ai daba ir ļ oti mainī jusies, ceļ š gā ja gar kanjoniem, un skati pavē rā s vienkā rš i krā š ņ i. Tā , pā rvietojoties pa ļ oti skaistu apvidu, nonā cā m pie Melnkalnes robež as. Veidojot marš rutu, ī sti neiedziļ inā jos, kā dai robež š ķ ē rsoš anai mē s brauksim, uzticē jos Google navigatoram, un viņ š veda cauri Zabljakam tuvā kajai Jabukas robež š ķ ē rsoš anai. Kad tuvojā mies robež š ķ ē rsoš anai, atcerē jos videoklipu, kurā blogeris stā stī ja, kā viņ š gandrī z tika garā m š ai robež š ķ ē rsoš anai, nevis viņ u pamanot. Tajā brī dī es sapratu, ka š ī ir tieš i robež š ķ ē rsoš anas vieta. Starp citu, iesaku noskatī ties viņ a video pilnī bā , viņ š sniedz ļ oti saprā tī gus padomus. Pirms brauciena un tā laikā sazinā jā mies ar viņ u caur Telegram, konsultē jā m daudz prā tī gu lietu, paldies viņ am par palī dzī bu.

Tā tad, mē s nonā cā m vietā , kur kā dreiz bū s robež š ķ ē rsoš anas vieta, brauciena laikā tur bija grandioza bū vlaukums. Neskatoties uz to, ka Melnkalne 2006. gadā ieguva neatkarī bu no Serbijas, jau 15 gadus nav izdevies veikt robež š ķ ē rsoš anu š ajā vietā un ceļ u uz to. Ja no Serbijas puses bija vismaz kaut kā ds asfaltē ts ceļ š , tad no Melnkalnes puses braucā m vairā kus kilometrus pa bū vlaukumu, cauri š ķ embu un putekļ u maisī jumam, kā rezultā tā , ierodoties Zabljakā , bija ž ē l skatī ties uz maš ī nu. . . Robež as izbraukš ana š ajā vietā bija vairā k kā formalitā te: neviens neko neskatī jā s un nepā rbaudī ja, savā ca pases, apzī mogoja, un braucā m tā lā k. Robež as š ķ ē rsoš ana pagā ja kā das 15 minū tes, melnkalnieš i mums vispā r neko nejautā ja, pastā ir bezmaksas Wi-Fi, kamē r š ķ ē rsojā m robež u, paspē jā m ielā dē t Google karti, ceļ š sā ka bū t parā dī ts sī kā k.

Ceļ ā no robež as uz Zabljaku, mums pavisam negaidī ti, nonā cā m pie Dž urdž evič a tilta. Pulkstenis bija apmē ram 18-00, cilvē ku tur praktiski nebija, tā pē c nolē mā m parkoties un apbrī not tiltu un Taras upi.

Melnkalne. Dž urdž evič a tilts

Melnkalne. Taras upe. Skats no Dž urdž evič a tilta

Ejot netā lu no tilta, mē s redzē jā m baikeru grupu ar Ukrainas numura zī mē m. Pē c sarunas ar viņ iem noskaidrojā m, ka viņ i ir no Kijevas, ka viņ i brauc cauri Ungā rijai un Serbijai, ka viņ i ļ oti ilgi stā vē ja uz Ukrainas un Ungā rijas robež as, ka bija ļ oti garas rindas, jo ungā ri brauca garā m. cauri ļ oti lē ni, liekot visiem stingri ievē rot Covid ierobež ojumus un pē c tam sarī kojot nopietnu meklē š anu visiem, arī motociklistiem. Klausoties viņ us, mē s kā rtē jo reizi pā rliecinā jā mies, ja ir iespē ja apbraukt Ungā riju, labā k to apbraukt. . .

Mē s ieradā mies Zabljakā aptuveni pulksten 20:00 pē c vietē jā laika, mazliet pastaigā jā mies pa Zabļ akas nomalē m, meklē jot mā ju, jo Google navigators nolē ma mū s aizvest pa ekstrē mu zemes ceļ u. Par laimi, mā jas ī paš nieki to apzinā jā s un kopā ar mā jas fotogrā fijā m ievietoja instrukcijas, kā pie viņ iem nokļ ū t. Mā ja atradā s Zabljakas apkaimē , Paš ina Vodas ciemā .

Š ī s mā jas ī paš nieks ir supersaimnieks, tā pē c, rezervē jot š o mā ju, es gaidī ju vislabā ko pieredzi, un viņ i attaisnojā s. Mā ja atrodas Durmitor nacionā lā parka kalnu pakā jē aptuveni 1500 metru augstumā . Tī rs gaiss, skats uz kalniem sniegā , zaļ a zā le, omulī ga mā ja. . . Gribē ju te palikt uz ilgu laiku, ž ē l, ka pē c mū su plā niem mums š eit bija palikuš as tikai trī s naktis. Dā vana no saimnieces sarkanvī na pudeles veidā tikai izskaidroja patī kamos iespaidus par mā ju un saimnieci.

Tū lī t pē c reģ istrē š anā s es nofotografē ju visas pases un nosū tī ju saimniecei, lai tā mū s piereģ istrē . Reģ istrā cijas izmaksas katrā no Melnkalnes reģ ioniem ir atš ķ irī gas, Zabljakā tā s ir 0.8 eiro vienam pieauguš ajam par uzturē š anā s dienu, bē rniem reģ istrā cija ir bez maksas. Rezultā tā reģ istrā cija Zabljakā mums izmaksā ja 9.60 eiro par 3 dienā m. Melnkalnes valdī ba izdomā ja š o reģ istrā ciju, lai piespiestu maksā t nodokļ us visiem, kas tū ristiem izī rē mā jokli, teorē tiski pie izbraukš anas no valsts robež sargi pā rbauda tū risma nodokļ a nomaksu un reģ istrā ciju. Tā rezultā tā , kā tū risti raksta daudzā s atsauksmē s, daž i ī paš nieki risina sarunas ar viesnī cā m un reģ istrē savus viesus viesnī cā s, tā dē jā di izvairoties no nodokļ u uzlikš anas, izī rē jot mā jokli.

Dienā nobraucā m 550 km.

Piektā diena (30.  jū nijs): Durmitoras nacionā lais parks

Nā kamā s 2 dienas plā nojā m veltī t apkā rtnes iepazī š anai, vē lē jā mies apmeklē t kalnus, apskatī t parkus un kanjonus.

Pashina Water. Agrs rī ts. Skats uz Durmitor

Vispirms mē s devā mies uz Melno ezeru. Tā kā dzī vojā m netā lu, tad ļ oti ā tri nokļ uvā m. Tieš i pie ieejas ir autostā vvieta, novietota bez problē mā m. Ieeja parkā ir maksas, no pieauguš ā.3 eiro, bē rniem lī dz 7 gadu vecumam bez maksas, auto stā vvietas maksa 2 eiro, laiks nav ierobež ots. Apmeklē jums mums izmaksā ja 14 eiro (4 pieauguš ie un autostā vvieta), naudu par bē rnu neņ ē ma. Internets ir pilns ar padomiem kā bez maksas nokļ ū t, bet mē s tā nedarī jā m, parks ir tī rs, viss kopts, skaidrs, ka nauda par iebraukš anu tiek tē rē ta paredzē tajam mē rķ im, tā dos gadī jumos nav ž ē l maksā t. Jums jā ierodas agri, lī dz pusdienlaikam ir daudz tū ristu, kurus no valsts dienvidiem atved ar apskates autobusiem.

Durmitor. Melnais ezers

Sā kotnē ji plā nojā m š eit staigā t divas stundas, bet beigā s bija vairā k nekā trī s. Kā jau daudzi š ī parka apmeklē tā ji, arī mē s nolē mā m izstaigā t ezeru. Ir vairā kas iespē jas, kā to izdarī t. Vienkā rš ā kais un ī sā kais (1. variants) - ja ezers ir izž uvis uz pusē m, tad var vienkā rš i apiet tikai lielā ko daļ u, š ķ ē rsojot abas ezera daļ as savienojoš o š aurumu. Mū su uzturē š anā s laikā bija pietiekami augsts ū dens lī menis, te nevarē ja tikt pā ri. Š eit ir š aurums.

Durmitor. Melnais ezers, š aurums

Otrs veids, kā apbraukt Melno ezeru, ir pilnī ga apvedceļ a vienkā rš ota versija, kad ceļ š tiek nogriezts noteiktā vietā (2.  iespē ja). Tas laikam bū s labā kais variants, ceļ š ir aprī kots gandrī z visu ceļ u, ir ē rti staigā t.

Ceļ š ap Melno ezeru

Tač u mē s izvē lē jā mies visgrū tā ko variantu — mē s nolē mā m to apiet ū dens malā (3.  iespē ja).

Durmitor. Melnais ezers

Tas ne tikai prasī ja vismaz pusstundu ilgā k, bet galu galā kā dā brī dī nonā cā m vietā , kur mums bija jā kā pj ļ oti stā vā kā pumā , un mū su vecā kajai daļ ai tas nemaz nebija viegli. grupai, lai to izdarī tu.

Durmitor. Melnais ezers

Tā lā k kā pā m pa brikš ņ iem, lī dz beidzot sasniedzā m aprī koto taciņ u, kas norā dī ta variantā Nr. 2, pē c tam atkal bija ē rti staigā t.

Durmitor. Melnais ezers

Tomē r nenož ē lojā m, ka devā mies pa š o ceļ u, jo tur ieraudzī jā m skaistu vietu, kur apstā jā mies, un onkulis pat nopeldē jā s.

Durmitor. Melnais ezers

Ū dens tur ir ļ oti auksts, ezers ir piepildī ts ar izkusuš u sniegu no kalniem. Kopumā viņ i bija ļ oti apmierinā ti ar Melnā ezera apmeklē jumu, skati tur ir lieliski.

Pē c Melnā ezera mē s plā nojā m apmeklē t Č urevakas klinti, tač u, tā kā mē s vē lu atstā jā m mā ju un kā du stundu palikā m pie Melnā ezera, nolē mā m vispirms paē st pusdienas un pē c tam iekarot klinti.

Braucā m pusdienā s uz Ž abljaku, par vietas izvē li ilgi nedomā jā m, jo ​ ​ pirms tam biju lasī jusi daudz pozitī vas atsauksmes par Or’O restorā nu (43.15500839968809, 19.12026074199712). Atradā m bez problē mā m, tas atrodas iepretim lielveikalam Voli (lē tu lielveikalu ķ ē de Melnkalnē ), paš ā Zabljakas centrā . Restorā nā paē dā m garš ī gi, pusdienas mums izmaksā ja 40 eiro. Pē c pusdienā m devos uz mobilo telefonu salonu un nopirku Melnkalnes SIM karti. Man tas izmaksā ja 10 eiro, interneta mums visiem pietika, sā kumā paņ ē mu lī dzi rezerves viedtā lruni, kas darbojā s mums visiem 4G rež ī mā - Wi-Fi rū teris, izdalot mums visiem internetu no rumā ņ u valodas, tad no Melnkalnes un pē c tam atceļ ā atkal ar Rumā nijas SIM karti. SIM kartes ir ī paš as tū ristiem, tā s tiek pā rdotas ar pasi, tā s mums bez problē mā m strā dā ja visas 11 uzturē š anā s dienas Melnkalnē , lai gan internetā ir š ausmu stā sti, ka tū ristu SIM kartes, kas nav pareizi reģ istrē tas pie operatora, tiek izslē gtas pē c 7 dienu lietoš anas.

Tā lā k mē s devā mies iekarot klinti. Tā ir slavena ar to, ka no tā s augstā kā punkta, no 1300 m augstuma, paveras skaists skats uz Taras upi. Ir trī s ceļ i, kā uzkā pt š ajā klintī . Izlasot atsauksmes internetā , izvē lē jā mies treš o, no mums vistā lā ko marš rutu, tas tika pozicionē ts kā ē rtā kais kā pš anai, kā arī piesaistī ja tas, ka tur bija diezgan liela autostā vvieta.

Churevac Rock. Karte

Attē ls ņ emts no Travel Stories

Pacelš anā s (stā vvietas) sā kuma koordinā tas ir 43.19388415685127, 19.08959218851905, klints virsotnes skatu laukuma koordinā tes ir 43.2014919214356095, 19596095.19. 0968095. Lejā stā vvietā dež urē kasiere, ieeja klintī ir maksas, bet tā kā gan Melnais ezers, gan Č urevakas klints ir viena Durmitoras nacionā lā parka daļ a, tad biļ ete to apmeklē jumam ir ierasta, tā pē c apmeklē jiet š os objektus tajā paš ā dienā , un jums bū s jā maksā vienu reizi, un tad jū s varat vienkā rš i uzrā dī t esoš u biļ eti.

Churevac Rock. Skats uz Taras upi

Lai gan tajā dienā bija dū maka, skats no klints augš puses ir brī niš ķ ī gs, un upe lejā ar tik dzidru ū deni, ka ar binokli varē ja redzē t tā s smilš aino dibenu.

Churevac Rock. Skats uz Taras upi

Grū ti kā pt bija tikai paš ā sā kumā , kad kā pums bija diezgan stā vs, un pē c tam bija daudz vieglā k, bet intensī vā kā puma laikā ļ oti izslā pis, negaidī ti izdzē rā m daudz ū dens. Tā pē c ņ emiet lī dzi daudz ū dens! Tū ristu nebija daudz: kad braucā m uz autostā vvietu, tur bija vē l 3 maš ī nas, un kad izbraucā m kā das piecas.

Tā lā k mē s nolē mā m braukt pa Durmitora gredzenu. Braucot pa Durmitoras apli, mē s nedaudz novirzī jā mies no marš ruta un iebraucā m Nikš ič as pilsē tā , lai uzpildī tu degvielu, jo vienī gā mums zinā mā degvielas uzpildes stacija Zabljakā nedarbojā s (tikko bija atbraucis benzī nvedē js, un mē s nevarē jā m sagaidī t apmē ram stundu). Atgriež oties pie Durmitora apļ a, devā mies uz Pluž inas pilsē tiņ u un piestā jā m, lai apskatī tu Pivas klosteri. Tas ir zinā ms ar to, ka Pivas ū denskrā tuves bū vniecī bas laikā tas tika pilnī bā demontē ts vecajā vietā , pā rvests uz jaunu vietu un salikts no jauna, saglabā jot sā kotnē jo izskatu.

Pivas klosteris

Tā kā jau no paš a sā kuma, no rī ta izejot no mā jā m, apmeklē jot Melno ezeru un neplā noti apstā joties Nikš ič ā , bijā m atpalikuš i no grafika, galu galā Pivas klosterī ieradā mies ap pulksten 19-30, tur nevienu neatradu, klī da pa teritoriju, apskatī ja klosteri no ā rpuses un brauca tā lā k.

Pē c tam mē s devā mies uz Pivas ezeru. Š is ezers ir cilvē ka radī ts, tas izveidojies upes aizsprosta izbū ves rezultā tā .

Skats ir lielisks, it ī paš i, ja skatā ties no Ē rgļ u ceļ a, kas paceļ as virs š ī ezera.

Kā du laiku klaiņ ojuš i gar ezeru, mē s devā mies ceļ ā , mums priekš ā bija ekstrē mā kais un gleznainā kais ceļ š Melnkalnē - Ē rgļ u ceļ š , kas pazī stams arī kā P14 ceļ š .

Tas sā kas tū lī t aiz tilta pā r Pivskoje ezeru (neuzkrī toš s straujš pagrieziens klints tunelī ) un strauji iet augš up neaprī kotā serpentī nā .

Ē rgļ u ceļ š

Š ī serpentī na "š arms" ir tas, ka tā platums ir tikai 1.5 auto platumi, grū ti izbraukt ar pretimbraucē ju, jā meklē piemē rota vieta, tuneļ i nav nekā di aprī koti un nav aizsargā ti no krī toš iem akmeņ iem no augš as, un vietā s, kur serpentī ns pagriež par 180 grā diem "akli" tuneļ i klintī s, proti, serpentī nā iebraucot nā kamajā pagriezienā , nesaproti, vai nā k pretimbraucoš ā satiksme un ko darī t, ja tas iet, jo ir nereā li izklī st vietā , kur serpentī ns pagriež as tunelī .

Pivas ezers. Ē rgļ u ceļ š

Mums paveicā s, un "aklo" pagriezienu vietā s nebija pretimbraucē ju, atklā tā s vietā s atradā s vairā kas maš ī nas, kuras aizbrauca ar tā m, paņ emot sev ē rtu vietu. Pats trakā kais, ja viņ iem pretī brauc ne tū rists, bet vietē jais, viņ i tur brauc bezbailī gi, diezgan lielā ā trumā , pieraduš i redzē t. . . Pē c kā da laika serpentī ns beidzā s, un mē s uzbraucā m uz plato. , brauca garā m daž iem ciemiem. Vienā no taisnajiem ceļ a posmiem mū s pieklā jī gā ā trumā apdzina vietē jais ar piekrautu piekabi. Mani jau bija sā kuš as apciemot domas, ka tā s tai dienai ir galē jī bas beigas, bet š is viedoklis bija maldī gs. . . Sā ka satumst. Un tad ceļ š atkal gā ja augš ā , lī kumot cauri kalniem. Drī z vien mē s panā cā m un apdzinā m to maš ī nu ar piekabi, bija grū ti redzē t, ka tā ir piekrauta. Google navigators rā dī ja, ka lī dz mā jai ir kā di 20-25 kilometri un vairā k nekā stunda, un mē s turpinā jā m kā pt un kā pt. . . Sā kotnē ji plā nojā m apskatī t Stož inas kalnu un Sedlo pā reju, bet nekas nebija redzams. pilnī ga tumsa. Pusotras maš ī nas platais ceļ š gā ja uz augš u un uz augš u, nemitī gi vijā s ap kalniem, vienā ceļ a pusē - kraujas klintis, otrā - klints bez š ķ eldotā ja. Un pilnī ga tumsa. Un ik pa laikam pretimbraucoš ā s joslas. . . Tad jau kompanjoni kļ uva bailī gi: onkulis sē dē ja klusē dams, vē lā k teica, ka tajā brī dī lū dzā s. . . Tas, ka uz ielas kļ uva tumš s, daž iem nospē lē ja rokā s. apmē rā , jo pretimbraucoš ā josla kļ uva redzama no tā lienes, laicī gi varē ja paņ emt vietu apbraukš anai un nebaidī ties no aklā pagrieziena. Bet drī z tā maš ī na ar piekabi mū s panā ca un sā ka mū s aklī t ar priekš ē jiem lukturiem no aizmugures. Kad google navigators sā ka rā dī t, ka mums palikuš i nedaudz vairā k kā.10 kilometri, un mē s turpinā jā m kā pt, sā ka zagt š aubas, lai gan nebija nekā da pamata neuzticē ties navigatoram, jo ​ ​ ī paš i tā pē c, ka š ajā marš rutā strā dā ju plkst. mā jā s un sapratu, ka tas mū s aizved uz mā ju. Vē l pē c kā da laika beidzot sasniedzā m Sedlo pā reju. Tur mē s redzē jā m daudz maš ī nu ar teltī m, ugunskurus, bija vesela tū ristu "pilsē ta". Pē c tam ceļ š gā ja uz leju un mums joprojā m bija pā rliecī ba, ka š odien tiksim mā jā s. Nokā pš ana bija diezgan viegla un ā tra, un drī z vien mē s nokļ uvā m pazī stamā mā jā . Tobrī d atcerē jos, ka pati Zabljaka atrodas aptuveni 1500 metru augstumā un sapratu, kā pē c kā pums pa Ē rgļ u ceļ u bija tik garš , bet nolaiš anā s tik ā tri.

Dienā nobraucā m 200 km.

Sestā diena (1.  jū lijs): Taras upes kanjons

Pē c rī ta pamoš anā s mē s pabrokastojā m un gatavojā mies doties tā lā k uz savu nā kamo Melnkalnes ziemeļ u daļ u, saskaņ ā ar plā niem tā bija Taras upes kanjona, Dž urdž evič a tilta apskate, brauciet pa Zip-line un apmeklē jiet Biogradska Gora nacionā lo parku. Bet maniem ceļ abiedriem tik ļ oti iepatikā s Ē rgļ u ceļ š , ka nolē mā m nedaudz labot savus plā nus un atgriezties pie tā vē lreiz, bet jau gaiš ajā diennakts laikā , lai to apskatī tu un novē rtē tu visu skaistumu.

Diezgan ā tri, apmē ram 20 minū š u laikā , mē s uzkā pā m lī dz Sedlo pā rejai un pē c tam braucā m vē l tā lā k uz skatu laukumu ar š ī s pā rejas foto rā mi (43.10436297357907, 19.020170300626322).

Fotoattē lu rā mis "Saddle Pass"

Ceļ ā mē s daudzas reizes apstā jā mies, vienuviet atradā m diezgan biezu sniega kā rtu.

Kopumā tur bija daudz sniega, tikai divas nedē ļ as pirms mū su brauciena š is ceļ š tika atbrī vots no tā un kļ uva iespē jams uz turieni pā rvietoties.

Pē c tam, kad tur pastaigā jā mies apmē ram stundu, mē s atkal devā mies uz Zabljaku un no turienes uz Dž urdž evič a tiltu. Tā kā bija ap pulksten 11, tad cilvē ku tur bija daudz vairā k nekā pirmajā reizē pulksten 6 vakarā . Mē s nonā cā m pie š ī tilta ne velti, gribē jā m tur braukt ar Zip-line. Maksa vienam pieauguš ajam 20 eiro, piekrita bē rnu braukt par brī vu, bet ar nosacī jumu, ka viņ š bū s kopā ar kā du no pieauguš ajiem. Vienmē rī gai svara sadalei bē rnu vajadzē ja ripinā t kopā ar mammu, nevis ar mani, bet viņ š kategoriski gribē ja tikai ar mani. Rezultā tā mums kopē jais svars ir ap 110+ kg, un sievas svars ir mazā ks par 50, lielā ā trumā pā rlidojā m Taras upi un finiš ā mū s palē ninā ja ar 3 speciā lu ā truma slā pē tā ju palī dzī bu. , un sievai nā cā s izturē t, mazā svara dē ļ finiš u nesasniedza. Man ļ oti patika atrakcija, bē rnam gribē jā s vairā k braukt.

Zip-Line pie Dž urdž evič a tilta

Finiš ā bija fotogrā fi, kas mū s fotografē ja, un tad viņ i mums piedā vā ja mū su bildes par 10 eiro, un mē s piekritā m. Atgriež oties sā kuma punktā ar viņ u maš ī nu, vē l nedaudz pamaldī jā mies pa tiltu, nofotografē jā mies un braucā m pa Taras upi uz dienvidiem lī dz Biogradska Gora nacionā lajam parkam. Sā ka lī t.

Pa ceļ am mē s vairā kas reizes apstā jā mies skaistā s vietā s, fotografē jā mies, lietus mū s vairā kas reizes klā ja, bet katru reizi mē s aizbē gā m no viņ a, un tad viņ š mū s panā ca. Biogradska Gora parkā ieradā mies ap 13:00. Reģ istrē š anā s mums maksā ja 12 eiro.

Biogradska Gora

Biogradska Gora

Tā ir slavena ar to, ka tajā ir vecā kais mež s Eiropā . Pastaigā jā mies pa mež u, apskatī jā m ezeru, kopā pavadī jā m apmē ram 1.5 stundu, neko interesantu neredzē jā m un, tā kā lietus mū s atkal panā ca, nolē mā m doties tā lā k.

Mē s aizbraucā m uz Kolasinas pilsē tu, paē dā m pusdienas, uzpildī jā m degvielu un devā mies mā jup, tač u ne pa to paš u ceļ u, pa kuru braucā m š eit, bet caur Š avniku.

Mā ja Paš inavodā

Trī s naktis š ajā mā jā mums izmaksā ja 123 eiro.

Dienā nobraucā m aptuveni 220 km.

2.  daļ a >>>