Чао, Черногория! (день второй) Chao, Melnkalne! (otrā diena)

Sā ciet š eit >>>

Es pamodos, kā parasti, pulksten 6. Tikai laiks š eit rit savā dā k. Vietē jiem joprojā m bija dziļ a nakts - 5 no rī ta. Iepriekš ē jā dienā , piezvanot savai meitai, pamanī ju, ka pusdeviņ os pē c mū su domā m (pusseptiņ os pē c viņ u valodas) te vē l ir absolū ti gaiš s, savukā rt mā jā s jau pavisam tumš s. Bet tagad te vē l bija absolū ta nakts, un tobrī d mā jā s jau bija diezgan gaiš s. Puiš i joprojā m mierī gi gulē ja. Un es kā du laiku pasē dē ju uz balkona. Bija diezgan vē ss - ja tic sinoptiķ iem, tad grā di 16. Bet kā ds brī niš ķ ī gs skujkoku gaiss!

Tomē r es nevarē ju ilgi sē dē t viena. Tiklī dz sā ka kļ ū t gaiš s, es ieslē dzu gaismu un uzliku tē jkannu vā rī ties.

Š odien esmu ieplā nojis ceļ ojumu uz Sveti Stefanu. Kā jas jau niezē ja staigā t, bet guļ !

Pirms brauciena lasī ju no kā da, ka te ir problē ma ar tē ju, dzer tikai kafiju. Bet ar kafiju man ir ī paš as attiecī bas. Es to dzeru tikai vienu reizi, no rī ta. Un tad tikai tad, ja esmu darbā vai laukos. Tomē r es sā ku pamanī t, ka, ejot uz darbu, es jau sapņ oju, kā es atnā kš u un to izdzerš u. Nu man nav! Es palaidu garā m savu kafijas atkarī bu! Mē s lē ksim.

Š im nolū kam divas nedē ļ as pirms aizbraukš anas, kas iekrita Aizmigš anas gavē , papildus speķ i-gaļ as-alus-degvī nu utt. , tabu sarakstā iekļ ā vu arī kafiju. Un, lai nostiprinā tu panā kumus, es arī nolē mu to nedzert Melnkalnē . Man vienkā rš i negarš o tē ja. Bet pirms doš anā s ceļ ā es tomē r atradu kā du senu ara pā ri uz mež ģ ī nē m. Daž i mani draugi to atnesa sev, zinot mū su nepatiku pret tē ju. Bet viņ i to nekad neizmantoja. Mē s kopā ar mums dzē rā m alu. Un konjaks. Tā paciņ as nokrita. Un tagad viņ iem bija lemts nokļ ū t Melnkalnē . Tā kā pagalmā nemaz nebija karsts, gribē jā s kaut ko karstu.

Tā tad pē rtiķ i noderē ja! No vienas uztaisī ju trī s krū zes "tē jas". Vakar bez gaļ as š ņ aš kiem nopirkā m arī lī dzī gus, bet ogu. Tā tad mē s paē dā m brokastis. Un viņ i paņ ē ma lī dzi ceļ ā , vē l pusapē stu, uzkodu no lidostas. Un pudele vā rī ta ū dens. Pudeļ u pirkš ana vakarā netika godinā ta.

Pa ceļ am aiz ž oga karā jā s vī ģ u zari ar gataviem augļ iem. Š eit ir vitamī ni!

Un jums arī jā iet uz autoostu, jā paskatā s autobusu kustī bas saraksts. Lai atrastu ieeju, man vajadzē ja apbraukt autoostai apkā rt. Minizoo negulē ja.

Mē s iegā jā m ē kā . Uz lielas plazmas es sā ku kaut kur skatī ties grafiku. Un es redzu, ka pē c 5 minū tē m, 6.58, atiet autobuss uz Kotoru! Mē s iesim? Sveti Stefans ar mums nekur nebrauks! Aiziet!

Bet tikai pie kases lī nijas. Mē s nepaspē sim, mē s kavē simies! Nā kamais jau pē c stundas!

Bet dī vainā kā rtā

mums izdevā s. Turklā t autobuss izbrauca stingri pē c grafika. Acī mredzot melnkalnieš i izlasī ja stā stu par Andreju cgistalkeru un nolē ma uzlabot. : )

Biļ etes maksā.4 eiro katra. Viņ i ilgi negā ja.

Bija tikai pusastoņ i pē c vietē jā laika, kad mē s izkā pā m no autobusa. Mums priekš ā sē doš ā s meitenes saldi gulē ja, un es nolē mu viņ as pastumt malā .

Pirms ceļ ojuma es vē lreiz pā rlasī ju Natā lijas1421 stā stu augš up un lejup, mē ģ inot noskaidrot, kur tieš i atrodas ieeja bezmaksas takā , kas ved kalnā . Es nemaz nesmaidī ju, lai ievē rotu nodevu. Es salī dzinā ju attē lu ar stā stā esoš o karti ar Maps mi. Ar lielā m grū tī bā m un č ī kstē š anu smadzenē m izdevā s pā rvarē t topogrā fisko kretinismu, un es sapratu, kur tas ir. Bet uz kartes – tas ir viens, un uz zemes – pavisam kas cits. Izbraucis no autoostas, es sā ku griezties ar telefonu rokā s, bez apdullinā š anas,

uz kuru pusi jā iet. Maps mi bija pilnī gi pā rliecinā ts, ka mē s joprojā m vē lē tos atpū sties Budvā .

Es sā ku kaitinā t tos daž us cilvē ces pā rstā vjus, kuri atrodas platformā tik agrā stundā . Apkopē ja man nevarē ja palī dzē t. Un jaunais puisis, kuram es pabā zu telefonā karti zem deguna ar prasī bu (pē c angļ u valodas) pateikt, kur tā atrodas, jautā ja, vai es runā ju krieviski? O! Pat kā es saku! Daž reiz daudz vairā k nekā nepiecieš ams! Puisis kā rtī s nesacē la traci, un es jautā ju, kur uzkā pt kalnā ? Viņ š pamā ja ar roku pareizajā virzienā un teica, ka mē s tur redzē sim.

Labi! Un tad Maps mi beidzot pamodā s. Un meitenes, kuras biju pamodinā jusi, nā ca klajā ar izsaucienu “Uzslavē ! ". Slavē ja. Jauki! : )

Ejam. Jauks rajons.

Viss, kas man patī k – jū ra un kalni! Un kā ds te ir cietokš ņ a mū ris!

Mums kaut kur jā iet!

Pā rbaudot tā lruni, mē s virzī jā mies pareizajā virzienā . Viņ i skatī jā s uz dī ķ i, kurā bija daudz zivju.

Mē s sasniedzā m vecpilsē tu.

Kā pē c gan nedoties uz turieni? Ielas joprojā m ir tukš as.

Cik jauki! Fotografē jieties ar visu ģ imeni fotostudijā ! : )

Š ī ir tē ja!

Jaucē jkrā ns bez ū dens.

Un š eit ir ū dens. Nesmarž o pē c hlora. Ieleja vā rī tu, iegrieza jē lu.

Un tad Vadiks,

paskatoties uz telefonu, viņ š teica, ka mums jā griež as pa labi (vai varbū t pa kreisi). Nav svarī gi. Takas ieeja ir tur. Es viņ am sekoju, nedomā jot. Un tad turnikets aizš ķ ē rsoja mums ceļ u!

Oppa! Kā tā ? Vai jau piegā dā ts? Natā lija š eit bija tikai pirms č etriem gadiem!

- Cik daudz? - jautā ju vē dervē derajai kasierei.

- Eit eiro!

- Lope, lope?

Jā , tā dā m vecmā miņ ā m mani vajadzē tu nē sā t uz rokā m! Par astoņ iem eiro var slē pot pusi dienas slē poš anas kū rortā . Atkarī bā no tā , kur, protams. Bet reiz mani noteikti bū tu pacē luš i krē slā vai piekabē . Jums nav nekā du ieguldī jumu! Ieliec pagrieziena galdu un uz priekš u, nogriez laupī jumu! Zē ni, sasodī ts!

Bet nav ko darī t. Mē s ņ emam. Ejam. Video, protams, ir chicdosiki, bet krupis, kas mani nož ņ audza, liedz izbaudī t ainavu pilnī bā . Divdesmit č etri eiro! Jā , par š o naudu var iedzert alu. . . Pagaidā m nezinu, cik, bet domā ju daudz.

Un tad š aubu tā rps piecē lā s pie krupja, un es ieskatī jos tā lrunī...

- AAAA! BLIIIIN! Esam uz maksas ceļ a! Brī vs pa kreisi kaut kur pa kreisi! Vadiks! Kur tu meklē ji? Pabā zu ar pirkstu kartē , kur mums jā kā pj!

- Tu man neko neteici!

- Kā tu neteici?

- Tev ir stulbs ieradums domā t, ka, ja tu kaut ko zini, tad to zina arī visi pā rē jie!

Es apklustu. Tā tieš ā m ir. Es vienmē r domā ju, ka apkā rtē jiem cilvē kiem kaut kā dā veidā ir jā bū t saistī tiem ar manu informatī vo telpu. Bet patiesī bā viņ iem nepiemī t telepā tijas dā vana. : (

Un tā ir lī kumotā taka, pa kuru staigā parastie nelieš i!

Un mū s aizveda uz nenormā lu naudasmaisu ceļ u.

Cik ilgi, cik ī si, mē s uzkā pā m lī dz cietokš ņ a galē jam punktam, iegū stot divsimt metru augstumu un asti. Varē ja braukt tā lā k kalnā vai arī aizbraukt uz nā kamo pilsē tu ar nepiedienī go nosaukumu Perast. Lai nokļ ū tu kalna virsotnē , uz kuras, pē c Mapsmes, atrodas skatu laukums, bija jā kā pj lejā un tad pa serpentī na taku, pa kuru sā kotnē ji vajadzē ja iet, iegū t vē l trī ssimt piecdesmit metrus. Kaut kas tā ds izredzes nebija ī paš i pievilcī gs. Tika nolemts doties lejā uz autoostu. Bet vispirms atsvaidzini sevi.

Mē s saņ ē mā m kastī ti ar uzkodā m. Š eit kaķ is pievilka sevi. Rā mja dē ļ ar viņ u es upurē ju gaļ as gabalu.

Un tad izrā dī jā s, ka viņ i bija tikai divi. Pā rē jais tika sadalī ts trī s. Kaķ im tas patika un viņ š pieprasī ja daļ u pē dē jā gabalā .

Atstā j mani vienu! Tad kā ds ž ē lsirdī gs puisis apņ ē mā s papildinā t kaķ i ar kā du maizī ti. No viņ a dialoga ar pavadoni es izrā vu biež i izskanē juš o vā rdu "evet". Turk! Un kurš te apgalvoja, ka turkiem nepatī k kaķ i? Jā , un ā rzemju, nevis vietē jo.

Mē s devā mies pa citu ceļ u un izgā jā m caur citu turniketu. Biļ etes pie izejas neviens nepā rbaudī ja. Tā tad, nelieš i, kas iekļ uvuš i bez maksas, var viegli nolaisties tur, kur bagā tais Pinokio.

Kā redzat pē c pulksteņ a, bija tikai 10.17. Laiks ir rati. Mē s devā mies uz autoostu. Pa ceļ am ieraudzī jā m lielu lielveikalu. Bet mē s pabraucā m garā m - ja autobuss uz Perastu gaida tikai mū s un grasā s izbraukt?

Uz platformas bija daudz cilvē ku. Stjuarts kliedza "Dubrovnik". Es teicu Perasts. Viņ š man parā dī ja

kur ir grafiks. Bet, lai kā es uz to skatī jos, es neredzē ju pareizo nosaukumu. Noplā tī jusi rokas, viņ a atkal piegā ja pie puiš a. Viņ š ar nopū tu runā ar mani: “Herceg Novi, dā ma! » Dā ma, mani vē l neviens nav apsaukā jis! Madama kā dreiz atradā s Ē ģ iptē . Un š eit ir dā ma! Figase! Zods pacē lā s pats uz augš u, un muguras lejasdaļ a noliecā s lī dz pat kraukš ķ ī gam.

Autobuss dodas uz Herceg Novi č etrdesmit piecā s minū tē s. Mē s devā mies uz kasi. Bet tante mums atteicā s pā rdot biļ etes. Es nesapratu, kā pē c. Atpakaļ pie puiš a. Viņ š teica, ka viņ i to pā rdos autobusā . Nu labi. Ejam uz deli. Nesē di š eit dī kā !

Pirms doš anā s ceļ ā es runā ju ar draugiem, kuri nesen bija viesojuš ies Melnkalnē . Daž i man mā cī ja, ka vī ns vietē jos veikalos (un varbū t ne tikai vietē jos) ir izkā rtots viltī gi - pudeles ar maksimā lo cenu zī mi novietotas acu augstumā . Bet apakš ē jos plauktos, kur ne visi uzminē s paskatī ties un ne visi varē s tā noliekties vai apsē sties,

var atrast pā rsteigumu - vī nogulā jus par vienu vai diviem eiro. Mē s nebijā m pā rā k slinki un apsē dā mies. Oho! Tik daudz garš ī guma par ļ oti saprā tī gu cenu! Gribē jā m nopirkt lē tā ko sauso sarkano Vranach, bet tas tika slē gts ar tā du paš u vā ku kā mū su alus. Tas ir, bū s slikti to aizvē rt atpakaļ , ja mē s nepabeigsim dzert. Hee hee! Es nezinu, no kurienes radā s doma par š ā du iespē ju.

Tomē r mē s nopirkā m citu Vranach, nedaudz dā rgā ku, bet ar skrū vē jamu vā ciņ u. Mums teica, ka nav jē gas vilkt korķ viļ ķ i uz Melnkalni. Lai gan mū su studijā tika atklā ts absolū ti krā š ņ s korķ viļ ķ is ar diviem rokturiem. Acī mredzot tika pieļ auts, ka villā , kas cenrā ž ā ieņ em augstā ko rindu, atpū tī sies cilvē ki, kuri var atļ auties elitā ros vī nus, kas aiztaisī ti ar korķ i.

Labi, grū tā kā izvē le ir izdarī ta. Atliek izdomā t, ko ē st. Citi paziņ as stā stī ja, ka te pirkuš i humusu plastmasas burkā s.

Atrasts š is produkts. Tikai kas tas ir? Mums bija konteineri, bet kaut kā neiedomā jā mies paņ emt instrumentus. Galu galā tas ir iespē jams ar rokā m, bet ne gluž i tā . Vai tieš ā m! Iztiksim ar maizi.

Tā dā veidā sakrā juš i krā jumus, atgriezā mies tukš ajā autoostā . Viņ i apsē dā s uz soliņ a un, zaglī gi skatoties apkā rt, ielē ja to pirmajā krū zē .

Viņ i ē da mī kstu mā jā s gatavotu maizi. Otro kausu viņ i dzē ra drosmī gā k. Policijas nebija, pā rē jiem par mums bija vienalga.

Kamē r ieradā s nedaudz novē lotais autobuss, Vranaha pilnī bā iekļ uva mū su ķ ermenī .

Konduktors mums pā rdeva biļ etes par 2 eiro. Dosimies uz Perastu.

Š eit sā kas bezmaksas lifts. Eh!

Mē s braucā m gar gleznaino Kotoras lī č a krastu. Fotografē ja, fotografē ja. Tač u maz kas ir sanā cis.

Peļ ņ a.

Kā pš ana tornī maksā ja 1 eiro. ES gribē ju. Bet vē lā k. Vispirms jums jā brauc apkā rt lī cim.

Jauka mazpilsē ta.

Man š eit patika vairā k nekā Kotorā . Pludmales kā tā das tomē r nav. Ne visi var peldē t no betona plā ksnē m. Bet cilvē ku ir maz.

Nopirkuš i vē l vienu vī nu tuvē jā veikalā , mē s apmetā mies krastmalā . Tas ir tik skaisti! Pat, es teiktu, absurds! Lokā li tā izklausā s. Š eit esoš o frizē tavu sauca par "Stulbuma salonu". Man patī k vietē jā valoda!

Pā rpeldē juš ies lī cī un notiesā juš i vē l vienu "Vranach", mē s devā mies meklē t laivu. Viens nā ca klajā , diezgan liels. Piegā ju pie iekrauš anas pū ļ a un pajautā ju, cik maksā biļ ete. Bet izrā dī jā s, ka tas ir kruī za kuģ is.

“Uz kuģ a skan mū zika, un es esmu viens pats krastā ! Nu, ne gluž i viens. Trī s no mums. Un jau diezgan jautrs. Negribī gi devā mies meklē t tā lā k. Un atrada. Galdiņ š ar meiteni, kura piedā vā ja pastaigas par 5 un 10 eiro no cilvē ka. Tas, kas paredzē ts 5, nozī mē ja braucienu uz kā du no salā m ar piezemē š anos, un desmitnieks ir tā ds pats, bet viņ i vienalga brauks apkā rt lī cim. Veselu stundu. Nedaudz apreibis krupis atslā ba un notrulina savu modrī bu.

Izmantoju š o iespē ju un nopirku biļ etes 10 eiro pastaigai. Kas notiks pē c 15 minū tē m. Un kā ir ar mums, vai mē s kā muļ ķ i paliksim prā tī gi? Veikals, vī ns, maize. Pā rdevē ja runā ja krieviski. Nav slikti. Skolā viņ a stā sta, ka mā cī ja. Bet mums nebija laika runā t. Jū ra sauc!

Es nezinu, cik ilgi viņ i mū s tur aizveda. Uz kuģ a bijā m trī s, izņ emot kapteini. Litrs rozā sekoja iepriekš ē jiem sarkanajiem, un laiks zaudē ja jē gu. Es nezinu, kā es neiemetu tā lruni vai kameru ū denī . Kā es nepā rkritu pā r bortu? Lai gan tagad rakstu un domā ju, kā pē c mē s nelū dzā m ienirt lī č a vidū ? Es nedomā ju, ka kapteinis teiktu nē .

Mums bija brī niš ķ ī gs brauciens. Fotogrā fijas bez komentā riem. Vienkā rš i ielejiet sev dzē rienu un izbaudiet, kā mē s to darī jā m. : )

Mā jā s apskatot fotoattē lus, es atradu š o

Š is brī dis pilnī bā izkrita no dzē ruma smadzenē m. Bet jo patī kamā k ir atcerē ties : )

Bet ir pienā cis laiks doties mā jā s. Mē s paē dā m maizi. Pie kafejnī cas atradā s mū zikas stendi ar ē dienkartē m. O! Kā pē c gan nepamē ģ inā t vietē jo zivju zupu par 3 eiro? Un negarš o! Viesmī lis neizrā dī ja lielu entuziasmu un teica, ka tas nav iespē jams. Vai nu mū su iedzē ruš ie purni viņ am neradī ja uzticī bu, vai arī š odien bija ne-zivju diena, vai arī viņ š bija nepareizi uzbā zies ar tik lē tu pasū tī jumu. Es lasī ju par pē dē jo iespē ju. smieties

bet! Nu labi! Veikali š odien vaļ ā , nopirksim kaut ko vakariņ ā m.

Tomē r kā jū s atgriež aties? Mū s izlaida š eit uz š osejas. Es negribē ju kā pt kalnā . Mē s uzsitā m meiteni, kura mums pā rdeva laivas biļ etes. Viņ a teica, ka krastmalā ir pietura un drī z bū s autobuss uz Kotoru.

Atrasts. Apsē dā s. Aiziet. Mums bija jā maksā.1 eiro. Tas bija kā ds cits autobuss. Ja nemaldos, to sauca par Zilo lī niju, un to, kas mū s atveda uz š ejieni, sauca par Jadran Express. Un cena ir dubultā . Kā pē c nav skaidrs.

Kotorā braucā m ar ā trvilcienu, kas š oreiz maksā ja nevis 4, bet 3 eiro. Dī vaini, nesaprotami.

Budvā mē s devā mies uz tirgu un lielveikalu. Mani pā rsteidza dā rzeņ u augstā s izmaksas. Mā jā s par to naudu, ko te maksā ja kilograms, nopirku 3 kg tomā tu vai piparu. Bet gaļ a ir mū su lī menī . Un saulespuķ u eļ ļ a ir vē l lē tā ka. Bet es negrasī jos cept gaļ u,

un mū su virtuvē bija sviests - acī mredzot kā ds no iepriekš ē jiem viesiem to atstā ja.

Mē s nopirkā m sieru, olī vas, prosciutto atgriezumus, kā arī kā du raudzē tu piena produktu. Nu, vainas apziņ a, protams. Un no rī ta - olas. Turklā t sā kumā es redzē ju olas 6-50. Es vienkā rš i nobijos! Bet tad es atradu rū piju un piecdesmit. Velns, atš ķ irī ba! Mū su paš taisī tā s, protams, ir dā rgā kas par veikala, bet ne č etras reizes!

Č ao, Melnkalne! (treš ā diena) >>>