Черногория самостоятельно 2021. Часть 4 Viena pati Melnkalne 2021. gada 4. daļa

Beigas. Sā ciet š eit >>>

4.  daļ a (finā ls). Kotoras lī cis, Perast, Kotor, Jaunavas sala uz rifa.

Un, protams, pirmo reizi apmeklē jot Melnkalni, mē s nevarē jā m nedoties populā rā kajā laivu braucienā pa Kotoras lī ci. Ekskursija tika pasū tī ta arī no olimpus. es. Viņ i bija vienī gā aģ entū ra, kas uzņ ē ma tū ristus tieš i no Buljaricas. Toties cena visiem vienā da – 25 eiro no cilvē ka.

Kotoras lī cis

Boka Kotorskas lī cis sastā v no vairā kiem lī č iem, kurus savieno š auri kanā li. Lī cis ir tektoniskas izcelsmes fjords, kas radies Adrijas jū ras ū deņ u upes kanjona applū š anas rezultā tā . Kotoras lī cis ir pazī stams arī kā Eiropas dienvidu fjords.

Tivatas krastmala

Ekskursija sā kas no Tivatas pilsē tas krastmalas. Krastmala kopumā pati par sevi ir pelnī jusi atseviš ķ u ekskursiju, bet ne š oreiz. Kuģ is ir divstā vu, ar restorā nu.

Ekskursiju kuģ a apakš ē jais klā js

Sā kumā š ķ iet mazliet pā rpildī ts, bet pē c tam viesi tiek apsē dinā ti un ir vairā k vietas. Braucam uz Horvā tijas pusi. Tivatas jahtu piestā tnē pietauvotas luksusa jahtas!

Marina Tivata

Pa ceļ am apskatā m Herceg Novi pilsē tu. Nesen Azerbaidž ā nas naftas kompā nija š eit uzcē la elitā ru viesnī cu. Maksa par nakti, kurā sasniedz pat 2.000 eiro! Katrai villai ir sava neliela pludmale ar 4 sauļ oš anā s krē sliem ar masveida smiltī m.

Nu, paskatī simies uz tā du brī numu no kuģ a!

Pa ceļ am redzam pamestas mī nas zemū deņ u remontam, kas rū pī gi paslē ptas lī č a krastos.

Vā rpstas zemū dens remontam

Tū risma pirmā pietura atrodas netā lu no Mamulas salas.

1853.  gadā ģ enerā lis Lā cars Mamula uz salas uzcē la cietoksni. Kopā ar lī dzī giem fortiem Arzas ragā un Oshtro ragā , kas tika uzcelti tajā paš ā laikā , tas kļ uva par daļ u no Austroungā rijas nocietinā jumu sistē mas, lai aizsargā tu Kotoras lī ci no jū ras uzbrukumiem.

Mamulas sala (vidū ) starp Arzas raga un Oš tro raga fortiem

Otrā pasaules kara laikā Itā lijas varas iestā des, kas kontrolē ja reģ ionu, izvietoja salā koncentrā cijas nometni.

2016.  gadā Melnkalnes valdī ba, neraugoties uz koncentrā cijas nometnes bijuš o ieslodzī to iebildumiem, apstiprinā ja plā nus pā rveidot salu un cietoksni par viesnī cu.

Tagad notiek milzī ga celtniecī ba.

Daž i tū risti ar atseviš ķ u laivu brauc uz Zilo grotu, un daž iem ir iespē ja peldē ties atklā tā jū rā tieš i no kuģ a.

Esam paē duš i, tagad ir pienā cis laiks pusdienā m. Kuģ im ir lieliska virtuve un ļ oti labs serviss.

Kuģ is apgriež as un dodas uz Jaunavas salu. Lai kā tu gatavotos, lai kā skatī tos citu tū ristu fotogrā fijas, bet ir objekti, kas noteikti jā redz savā m acī m! Kotoras lī cī , pretī Perast pilsē tai, atrodas divas salas. Viena no tā m ir dabiskas izcelsmes – Svē tā Jura sala.

Sen Dž ordž a sala

Tā ir izklā ta ar cipresē m, un to sauc arī par miruš o salu. Viņ i saka, ka reiz Peras iedzī votā ji tur apbedī ja savus miruš os.

Uz salas atrodas benediktieš u klosteris, kas pirmo reizi minē ts 1166. gadā . Arhitektoniskā s apdares fragmentu izpē te ļ ā va secinā t, ka klosteris pastā vē jis vismaz jau 9. gadsimtā . Sala paš laik ir slē gta sabiedrī bai.

Tuvumā ir vē l viena sala — Dieva Mā te uz rifa.

Dievmā tes baznī ca uz rifa

Tas ir cilvē ka radī ts. Stā sts vē sta, ka 1452. gadā brā ļ i jū rnieki no Perastas uz rifa netā lu no Svē tā Jura salas atrada Dievmā tes ikonu, kas izdziedinā ja vienu no brā ļ iem. Ikona kļ uva cienī ta Perastā . Rifs, kurā tika atrasta ikona, sā kumā bija tik tikko pamanā ms virs ū dens virsmas, bet pilsē tnieki pie rifa appludinā ja ienaidnieka kuģ us, un tika pieņ emts likums, saskaņ ā ar kuru katram kuģ im, kas iet garā m, bija jā met akmens.

Kopš ikonas atklā š anas ir pagā juš i 200 gadi, un salas platī ba, pateicoties Perastas iedzī votā ju pū lē m, ir palielinā jusies lī dz 3030 kvadrā tmetriem. m.

Dievmā tes baznī ca uz rifa

Dievmā tes baznī ca tika uzcelta uz salas. Draudze joprojā m ir aktī va un atvē rta sabiedrī bai.

Ieeja Dievmā tes baznī cā uz rifa

Tieš i uz š ī s salas kuģ is apstā jas, un mē s visi dodamies ekskursijā . Baznī cas iekš pusē ir 68 eļ ļ as gleznas. Bet tā s galvenā “bagā tī ba” ir 2500 sudraba “votī vu” š ķ ī vji, ko Boka Kotorskas iedzī votā ji dā vinā ja baznī cai “pildot š o solī jumu” par atbrī voš anos no daž ā dā m nelaimē m.

Baznī cas interjers ir ļ oti mazs, bet izskatā s mā jī gs. Ikona, kas kā dreiz tika atrasta uz rifa, tagad atrodas uz altā ra.

Kā zu puš ķ i karā jas virs sā nu ejā m. Kā zas š ajā baznī cā joprojā m ir ļ oti populā ras, un lī gavas š eit atstā j savus puš ķ us.

Baznī cā ir arī muzejs.

Viņ a kolekcijā ir gan laternas un zvani, gan ieroč i un gleznas.

Ī paš u interesi rada viens attē ls: jū rnieka sieva to daudzus gadus izš uva ar zelta un sudraba pavedieniem, bet eņ ģ eļ u frizū ras ar saviem matiem.

Tas pats attē ls...

Viņ ai novecojot un nosirmojot, eņ ģ eļ u mati kļ uva arvien mazā k spož i.

Dā vanas joprojā m tiek vestas uz muzeju. Atseviš ķ a telpa ir rezervē ta mū sdienu dā vanā m.

Tā s galvenokā rt ir gleznas un ikonas. Arī akmeņ u meš anas tradī cija nav mirusi.

22. jū lijā Pē rasts iedzī votā ji un viesi kā pj laivā s un burā , lai mestu akmeņ us uz cilvē ka veidotu rifu. Tas, starp citu, ir noderī gi: jauni akmeņ i novē rš salas eroziju.

Mē s iekā pjam kuģ ī un kuģ ojam cauri Perastam.

Perast

Ž ē l, ka š ajā pilsē tā nav atseviš ķ as pieturas. Tas ir diezgan mazs, bet tajā ir tik daudz vē stures un š arma!

Perasts kļ uva par pē dē jo Venē cijas impē rijas cietoksni. Venē cijas valdī š anas laikā pilsē ta strauji attī stī jā s. Starp privilē ģ ijā m bija beznodokļ u iepirkš anā s Venē cijas tirgū . Tika uzceltas 19 pilis, 17 katoļ u baznī cas un 2 pareizticī go baznī cas. Pilsē tas iedzī votā ji lika toreiz modī gajam arhitektam uzcelt augstā ko zvanu torni visas Adrijas jū ras piekrastes austrumos ar 55 metru augstumu, samaksā jot viņ am 5.000 zelta Venē cijas dukā tu! Un tagad š is zvanu tornis ir Perast pazī me.

Tajā s dienā s pilsē ta bija bagā ta un pā rtikusi, tač u lī dz ar Venē cijas impē rijas kriš anu sā kā s tā s lejupslī de.

"Visskaidrā kā s Venē cijas Republikas" tū kstoš gadu vē sture beidzā s 1797. gada 12. maijā , kad pilsē ta bija pē dē jā , kas nolaida Venē cijas karogu ar Svē tā Marka lauvu, un Perast kapteinis uzrunā ja pilsē tniekus. ar atvadu vā rdiem un apglabā ja "Venē cijas karogu" zem Perast galvenā s katedrā les altā ra.

Kuģ is virzā s uz mū su pē dē jā s pieturas vietu - Kotoras pilsē tu.

Kotor

Kotoras pilsē ta ir viena no vecā kajā m Melnkalnē . Ja runā jam par vē sturi, pilsē ta ir ļ oti sena. Viņ š joprojā m atceras romieš us ar viņ u neuzvaramajiem leģ ioniem, viņ š arī bija maza pilsē tvalsts, uz ī su laiku kļ uva par republiku. Kotora vairā k nekā vienu reizi sadega lī dz zemei ​ ​ un pacē lā s no pelniem. Š eit valdī ja grieķ i, romieš i, bizantieš i, bulgā ri, serbi, melnkalnieš i...

Tač u venē cieš i deva vislielā ko ieguldī jumu Kotoras attī stī bā . Tajā laikā , kad pilsē ta tika uzskatī ta par Venē cijas daļ u (un tai ir gandrī z 400 gadu), tā kļ uva par tā du, kā du mē s to redzam tagad.

Kotoras ielas

Tur noteikti ir ko redzē t! Es pat ieteiktu palikt Kotorā divas dienas. Varbū t nā kamreiz mē s tā darī sim.

Kotor

Un tagad mē s apmeklē jam pilsē tu ar grupas ekskursiju, tā pē c mē s ieejam pa pilsē tas galvenajiem vā rtiem...

Kotoras galvenie vā rti

... un vispirms mē s redzam rā tsnamu, nelielu laukumu un kazarmas.

Kotoras rā tsnams

Mums Kotorā bija pusotra stunda brī va laika. Paspē jā m apmeklē t vairā kus tempļ us. Pastaigā jieties pa tipiskā m Venē cijas ielā m...

Roņ i lieliski jū tas Kotoras ielā s

... un mazi mā jī gi laukumi.

Viens no Kotoras laukumiem

Kotora ir kaķ u pilsē ta.

Tū risti viņ iem nav š ķ ē rslis! Ir karsts, kaķ i guļ ē nā .

Kaķ is guļ , tū rists staigā

Tikai ž ē l, ka mums nebija laika uzkā pt pa cietokš ņ a sienu. Kā piens lī dz sienai aizņ em divarpus stundas. Protams, ja neesi sportists un nekur nesteidzies. Uzkā pjot, jā ņ em lī dzi vairā k ū dens.

Ejas, kas ved uz vecpilsē tas sā nu vā rtiem< /p>

Pilsē tā ir interesants stā sts, kas saistī ts ar Svē tā Lū kas baznī cu (12. gadsimts). Sā kotnē ji tā bija katoļ u, bet kara laikā pret turkiem uz Kotoru pā rcē lā s daudz pareizticī go. Viņ iem nebija savas baznī cas, un iedzī votā ji nolē ma sadalī t Svē tā Lū kas baznī cu.

Sv. Lū kas baznī ca

Tajā tika uzstā dī ts otrs altā ris un dievkalpojumi notika gan pē c katoļ u, gan pareizticī go rituā la. Laika gaitā Kotorā nebija pareizticī go iedzī votā ju, un baznī ca kļ uva pilnī bā katoļ u. Lū kas baznī ca vairā kas reizes mainī ja reliģ iju, lī dz iedzī votā ji uzcē la pareizticī go Svē tā Nikolaja baznī cu ...

Sv. Nikolaja baznī ca

... un nepadarī ja Sv. Lū kas pilnī gu katoļ u. Kā du laiku katrai konfesijai bija sava baznī ca. Tad pilsē tā bija mazā k katoļ u, un Svē tā Lū kas baznī ca pē dē jo reizi mainī ja reliģ iju, kļ ū stot pilnī bā pareizticī ga.

Lielā kā Kotoras katedrā le ir Sv. Trifona katedrā le, kas ir pilsē tas patrons.

Sv. Trifona katedrā le

Š eit ir arī stā sts: viņ i saka, ka reiz tirgotā ji atveda Svē tā Trifona relikvijas uz Venē ciju, lai tā s pā rdotu. Briesmī gā vē tra piespieda viņ us paslē pties mā jī gajā Kotoras lī cī . Vē tra ilga vairā kas dienas, lī dz vietē jie saprata, ka svē tais Trifons vē las palikt pilsē tā . Pa nakti viņ i savā ca vajadzī go summu, nopirka relikvijas un uzcē la viņ iem tā du katedrā li. Ieeja tajā ir apmaksā ta - 3 eiro.

Kotoras ielā s

Tas, kas mani pā rsteidza pilsē tā ar tik lielu tū ristu pieplū dumu, bija ielu tī rī ba. Izrā dā s, ka tā s tiek mazgā tas divas reizes dienā . Tagad ar š ampū nu. Tradī cija, kā izrā dī jā s, ir sena: tā parā dī jā s viduslaikos, kad pilsē ta vairā kas reizes smagi cieta no mē ra, un ir saglabā jusies lī dz mū sdienā m.

Ejot pa Kotoras ielā m, jū s neviļ us iedomā jaties sevi Itā lijā .

Sā nos ir cietas palazzo...

Palazzo

... mā jī gi laukumi, sena arhitektū ra...

Kotor

... un karsta Vidusjū ras vasara.

Sā nu vā rti uz Kotoras vecpilsē tu

Ielā s tiek pā rdota pica un ž eleja.

Pū ķ is mū s vē ro un sargā pilsē tu

Un cik skaista Kotoras krastmala! Ž ē l, ka mū su pastaiga pa Kotoru ir tik ī sa!

Kotoras krastmala

Mū su atvaļ inā jums Melnkalnē ir beidzies. Paredzot lasī tā ju jautā jumus: “Kā pē c mē s nebraucā m uz Dubrovniku? ”, Teikš u, ka viņ i mū s neaizveda uz Dubrovniku mū su uzturē š anā s laikā , jo Horvā tijai bija nepiecieš ami testi.

Pā rbaudes Melnkalnē maksā ja 50 eiro (tā mums stā stī ja ceļ ojumu aģ entū rā ), un tie bija jā ņ em Budvā , iepriekš pierakstoties elektroniskajā rindā , un mē s dzī vojā m Budvas Rivjē ras otrā galā . Brī vprā tī go no Petrovacas nebija. Tā paš a iemesla dē ļ mē s neapmeklē jā m Bosniju un Hercegovinu. Mē s atgriezā mies mā jā s 5. jū lijā , un no 7. Horvā tija atcē la testus! Tagad apskauž am tos, kuri varē s apskatī t seno Dubrovniku!

Š ajā gadī jumā mē s neatvadā mies no Melnkalnes, bet sakā m viņ ai: “Č ao! »

Kotoras krastmala

Paldies jū su lasī tā jiem, padomiem, mums joprojā m ir daudz ko redzē t. Valsts ir brī niš ķ ī ga: droš a, ar zemu noziedzī bas lī meni, izcilu Vidusjū ras klimatu, bagā tu vē sturi, brī niš ķ ī giem lī dzjū tī giem cilvē kiem un gardu nacionā lo virtuvi.

Š eit ir viegli un patī kami!