Melnkalne satikās ar sniegu

11 Janvāri 2016 Ceļošanas laiks: no 28 Oktobris 2015 ieslēgts 30 Oktobris 2015
Reputācija: +91.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Melnkalne satikā s ar sniegu

Mē s š ķ ē rsojā m robež u starp Maķ edoniju un Melnkalni vē lu vakarā . Un š eit tas ir! Pā rsteigums - kalnos mū su Saulespuķ e bija starp sniega segas. Tas uzmundrinā ja Vitā liju Jevgeņ evič u, kurš jau snauda pie stū res, bet ne uz ilgu laiku. Nogurdinoš ais kalnu serpentī ns burtiski iemidzinā ja. Tā pē c likteni viņ i nekā rdinā ja – tā pē c nakš ņ oja kalnos.

Š o ainavu mums dā vā ja rī tausma 28.  oktobrī . Pie apvā rš ņ a, apmē ram 20 kilometru attā lumā , mani aizkustinā ja neliela rū pnī ca. Pamosties bija jauki un svaigi. Skatā mies pa logu, un netā lu pa š oseju lido KAMAZ kravas maš ī nas. . . Nu, mē s atkal devā mies ceļ ā .


Jau ieraduš ies Podgoricā , viņ i sā ka domā t un minē t, kur mē s nakš ņ osim. Mē s gribē jā m ī rē t lē tus dzī vokļ us, mē s atradā m iespē ju netā lu no Podgoricas - Baras pilsē tā . Atbraucā m, knapi atradā m (dzī vokļ i bija uz pā ļ iem virs jū ras nedaudz zem kalna), atradā m saimnieku, bet caur vā rdu (angļ u valoda Melnkalnē nav ī paš i izplatī ta) saprata, ka viņ š ir sargs, bet nebija. saimniece. Zvanī jā m uz rezervā cijā norā dī to numuru - viņ i dzirdē ja vistī rā ko Maskavas akcentu, tad bijā m ļ oti pā rsteigti. Bet tomē r nekas nenotika - sezona jau bija beigusies, un viņ a bija tā lu no pilsē tas (vai varbū t viņ u mulsinā ja ukraiņ u akcents).

Ko darī t? Viņ i vienkā rš i sā ka klauvē t pie visā m durvī m. Bet - sezona beigusies, visi slē dzā s, palika tikai sargs. Ar grū tī bā m atradā m vienu strā dā još u viesnī cu (visu gadu), noī rē jā m istabiņ u - Vitā lijs Jevgeņ evič s noģ ī ba, jo mā joklis maksā ja 65 eiro - tik milzī gas summas nekur nemaksā jā m!

Š eit jums vajadzē tu pievē rst uzmanī bu š ā dai detaļ ai: mē s praktiski netē rē jam naudu par izmitinā š anu. Reizē m nakš ņ ojam degvielas uzpildes stacijā , citreiz pieticī gos hosteļ os, reizē m mū s laipni izmitina ukraiņ u kopienu pā rstā vji, vē stniecī bā s vai piestā jam pie draugiem. . . Par naudu nakš ņ ojam ne vairā k kā.1-2 reizes nedē ļ ā , un arī tad ne vairā k kā.25-30 eiro.

Tā , piemē ram, mums bija lē tā kais hostelis Lietuvā - 15 eiro diviem ar autostā vvietu un internetu. Visdā rgā kais ir "Apartments 63" - 40 eiro ar autostā vvietu, internetu un brokastī m ...

Ņ emot to vē rā , pirmā s ī stā s viesnī cas parā dī š anā s visā pasaules apceļ oš anas periodā mums ir kļ uvusi par notikumu! Nolē mā m tajā ī rē t istabu, jo jau bija laiks doties uz tikš anos vē stniecī bā , nevis meklē t mā jokli, un iepriekš ē jo nakti pavadī jā m kalnos. Jā , un cenā bija iekļ autas 2 brokastis...

Bet atpakaļ pie svarī gā kā m lietā m. Ukrainas vē stniecī ba Melnkalnē mums š ķ ita ļ oti ē rta, un kopumā tikš anā s noritē ja draudzī gā gaisotnē . Š eit strā dā tikai trī s cilvē ki: Ukrainas goda konsuls Predrags Milovič s (Melnkalnes pilsonis), Ukrainas pilnvarotais lietvedis Melnkalnē , 2. sekretā re konsulā rajos jautā jumos Tatjana Volkova un brī vprā tī gais. Neskatoties uz konsulas pastā vī go nodarbinā tī bu, mums tika pievē rsta pietiekama uzmanī ba. Ī paš i interesanta ir informā cija par Ukrainas un Melnkalnes ekonomiskajā m attiecī bā m ekonomikas ziņ ā , piemē ram, kā das iespē jas valsts sniedz Ukrainas biznesam.


Mums bija liels prieks iepazī t pilsē tu. Tatjana mums parā dī ja pieminekli Tarasam Š evč enko un vietē jo orientieri - "mazo Niagā ru".

Ceturtdiena tika atzī mē ta ar putnu glā bš anu. Viesnī cas siena ir spoguļ a, tā pē c putni lido neapstā joties, atsitoties un krī tot pusdzī vi, un turpat viņ us gaida slinki kaķ i. Mē s tikko brokastojā m, kad mū su acu priekš ā bezsamaņ ā nokrita putns. Bet kaķ i nesaņ ē ma - paslē pā m zem puķ es augstā puķ u podā , un pē c stundas tas jau bija atguvies un aizlidojis. Veiksmi!

Vē l viena eļ ļ as glezna: netā lu no viesnī cas aug olī vkoki, un vienu no tiem bezkaunī gi nesa vairā ki č igā ni.

Tač u mū su piedzī vojumi ar to nebeidzā s!

Ceļ ā uz Albā niju mē s apstā jā mies nelielā ciematā . Š eit, no pagalma, vietē jie tirgo mandarī nus un granā tā bolus, tā pat kā mū su vecmā miņ as dzē š pienu un olas. Nu, ko tur domā t - viņ i paņ ē ma mandarī nu kasti un pā ris granā tas ...

viss maksā ja 6 eiro. Mandarī ni ir tik saldi, kā dus neesam ē duš i visu mū ž u, izturē ja nedē ļ u, bet granā tā bolus vē l neesam mē ģ inā juš i.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
iemiesojums