Имперские города Марокко Marokas imperatora pilsētas

Ekskursija paredzē ta 5 dienā m. Š ajā laikā jū s apmeklē siet Marakeš u, Fesu, Rabā tu, Kasablanku, Essaouiru un vairā kas mazā k zinā mas, bet ievē rī bas cienī gas pilsē tas.

Teikš u uzreiz, ka tū re man ļ oti patika, vietē jie to sauc par Grand Tour of Marrocco. Š ā dā s ekskursijā s daudz kas ir atkarī gs no gida. Mums ar viņ u paveicā s, viņ u sauca Mohammed (New Approach Holidays uzņ ē mums). Papildus saviem interesantajiem stā stiem, vē lmei atbildē t uz jebkuru jautā jumu un vienmē r tikties, viņ š racionā li koriģ ē ja ekskursijas programmu. Ik pē c 1.5-2 stundā m bija pieturas, vai nu tehniskā s vai interesantā s vietā s, tā pē c ilgstoš a uzturē š anā s autobusā netraucē ja.

Ja atbrauc uz Maroku tikai pludmales brī vdienā s, Agadirā , tad dodu 100%, ka ī sto Maroku neredzē si.

Tagad ī sumā par katru galveno pilsē tu:

Marrā keš a

Marakeš ā piestā jā m divas reizes, tū res sā kumā , lai apskatī tu galvenā s apskates vietas un atceļ ā pavadī tu dienu Medī nā un vakaru slavenajā Dž ema el Fna laukumā.

Marrā keš a ir ī paš a Marokas pilsē ta. Viņ u uzskata par skaistā ko. Tur dzī voja Ī vs Senlorā ns, ī stais Marokas karalis svinē ja kā zas, Ž aklī nai Kenedijai bija vasarnī ca.

Noteikti apmeklē jiet Djemaa el Fna pē c saulrieta, pusdienojiet vietē jā s pā rtikas kravas automaš ī nā s, dzeriet apelsī nu sulu un vē rojiet č ū sku burvī bas. Jū su vē deram viss ir absolū ti droš s, tač u maciņ am ir nianses. Tā lā k ir norā dī ta krā pniecī ba, ko mē s saņ ē mā m:

Ē dienkartē ir vairā kas preces (piemē ram, 3 veidu sulas, katra 5.10 un 15 dirhami), laima sulu prasi par 10 dirhamiem, loģ iski domā jot, ka maksā si 10, bet pā rdevē js prasa 30, paskaidrojot, ka izgatavojis. jū s laima maisī jumu par 10 + greipfrū tu par 15 + apelsī nu par 5.

Tač u pierā dī t, ka pā rdevē js kļ ū dā s, ir iespē jams, ja esi pietiekami neatlaidī gs. Š o shē mu izmanto arī teltī s ar vairā ku veidu gaļ u. Tā pē c vienmē r norā diet, ka jums nav nepiecieš ams maisī jums, bet tikai tas, ko jū s lū dzat.

Tā pat vienmē r vispirms jautā jiet cenu. Bet pat tad, ja jū s zinā t cenu, jums var iedot mazā k naudas, nostā jieties lī dz preces atgrieš anai un prasī bai pē c naudas atgrieš anas, tad viņ i jums iedos trū kstoš ā s naudas.

Fesā ir veca pilsē tas daļ a un moderna. Jū s nakš ņ osiet modernā , tač u tā ir vecā daļ a, kas ir pelnī jusi uzmanī bu.

Fesas vecpilsē ta

Pē dē jā dzī vā viduslaiku pilsē ta pasaulē . Tā ir milzī ga, tagad tur dzī vo 800 tū kstoš i cilvē ku, viduslaikos dzī voja 100 tū kstoš i, tolaik uzskatī ja par metropoli. Atrodas ielejā , nedaudz tā lā k no mū sdienu Fezas, tā sastā v no divā m daļ ā m — vecā s (14. gadsimts) un ļ oti vecā s (9. gadsimts).

Tur atrodas pati pirmā universitā te pasaulē , lai gan tagad tā vairs nav universitā te, bet gan moš eja.

Rodas iespaids, ka pē dē jo 500 gadu laikā tur nekas nav mainī jies. Cilvē ki nodarbojas ar tiem paš iem amatiem kā viduslaikos, tā pat tirgojas, tā pat krā so ā du un audumus, tā pat š uj utt. Vienī gā atš ķ irī ba ir tā , ka ielas parasti ir tī ras, nav nogā zes, tikai ē zeļ u vai kaķ u izkā rnī jumi ik pa laikam uznā k. Milzī gs skaits ielu un ielu, ļ oti š auras, tā pē c pilsē tā ir slikts gaiss, nav saules. Viduslaiku nosaukums š ā dai ielu sistē mai ir savvaļ as. Vā rda nozī me lieliski atbilst. Iedzī votā ji ir nabadzī gi, turī gi cilvē ki pamazā m pā rcē lā s uz jauno Fezu, un tas ir saprotams. Izņ emot kā jā m, viņ i pā rvietojas pa pilsē tu uz ē zeļ iem, pareizā k sakot, viņ i pā rvadā tikai kravas uz ē zeļ iem. Jo uz ielā m, kur var paiet ē zelis, ir daudz cilvē ku, skraida bē rni.

Vecpilsē ta ir iekļ auta Pasaules mantojuma sarakstā , ko aizsargā UNESCO. Karte neeksistē.

Ir tikai rajonu kartes (tā s ir tikai 80), veselas kartes nav, jo saliekot kopā visas rajonu kartes minimā lajā salasā majā mē rogā , tad pilsē tas karte sanā ks apmē ram 10x10 metri (gida piezī me ). Neatkarī gas pastaigas Fezas vecajā daļ ā tū ristiem ir stingri aizliegtas, jo pē c otrā pagrieziena jū s varat pazust uz visiem laikiem bez pē dā m.

Meknesa, Rabā ta, Kasablanka

Meknes ir Marokas vī na darī š anas centrs. Š eit no pelē kajā m vī nogā m taisa unikā lu vī nu, to sauc par vin gris (pelē ks vī ns (franč u val. ). Garš ī gi. Bez pelē kā gatavo arī balto, rozā un sarkano. Arī Meknē apmeklē jā m ļ oti interesantu pazemes cietumu, kas protams, bija viena no austrumu pilī m.

Rabā ta ir administratī vā galvaspilsē ta. Viņ i parā da nepabeigtu milzī gu moš eju, nekas nav izklaidē još s.

Kasablanka ir komerciā lā galvaspilsē ta. Lielā kā pilsē ta Marokā.

Tur apmeklē jam patieš ā m skaisto Hassan 2 moš eju, otro lielā ko pē c Mekas moš ejas.

Atš ķ irī bā no Marakeš as, Kasablanka un Rabā ta atstā j putekļ ainu un nesakoptu pilsē tu iespaidu. Varbū t ē ku krā sas dē ļ Marakeš ā visas ē kas ir terakotas toņ os, savukā rt citā s pilsē tā s tā s ir krā sotas baltā krā sā , kas ar laiku kļ ū st pelē kas.

Varbū t pati atmosfē ras un elegantā kā pilsē ta Marokā . Viņ š man patika visvairā k. Agrā k hipiju un Dž imija Hendriksa pilsē ta. Paradī ze sē rfotā jiem. Milzī ga pludmale, bet ū dens visu laiku auksts. Skaistā kais Portugā les bastions La Scala. Ļ oti mā jī ga medina ar Mauritā nijas-Spā nijas, Portugā les, Francijas arhitektū ru.

Š eit Grand Tour beidzas. Braucot uz Agadiru, jū su gids pievē rsī s jū su uzmanī bu spinoza vai dzelzs koka vai argana plantā cijā m.

Marokā ņ i uzskata š o koku un jo ī paš i tā augļ us par nacionā lo dā rgumu, ko nevar pat eksportē t. Eļ ļ u gatavo no argana augļ u sē klā m, un uz tā s pamata ir jebkas. Gan kosmē tika, gan pā rtikas produkti. Gids brī dina, ka arganu nekur nopirkt nevar un piegā dā kooperatī vam, neskatoties uz debesī m augstā m cenā m, mū su sievieš u grupa tur atstā j krietni vairā k nekā tū kstoti dirhē mu.

Agadiras pilsē ta ne ar ko neizceļ as. Tū risti var palikt daž as dienas pludmales brī vdienā s. Bet iesaku doties vienas dienas braucienā no Agadiras uz Lezgiras pludmali. Tas ir garš brauciens, bet tas ir tā vē rts.

Sarunā tā valoda Marokā

Visi, arī bē rni, runā arā bu un franč u valodā , un savā starpā var runā t arī marokā ņ u franč u valodā (ko neviens francū zis nevar saprast), un berberu valodā . Bija ļ oti interesanti uzzinā t, ka berberu valoda (tā ir Marokas pamatiedzī votā ju, berberu valoda) absolū ti atš ķ iras no arā bu valodas.

Berberiem ir atš ķ irī gs alfabē ts, lī dzī gs grieķ u valodai, un viņ i atš ķ irī bā no arā biem raksta no kreisā s uz labo pusi. Lī dz tam, ka vietē jie arā bi un berberi nesaprot viens otru. Angļ u valoda nav par labu.

Sagadī jā s, ka vasarā devā mies Lielajā tū rē un pat nonā cā m Ramadā nā . Es iesaku jums nedoties vasarā , un jo ī paš i Ramadā nā )). Labā k doties agrā pavasarī , kad visur vē l ir zā le un nav putekļ u. Piekrastē karstums nav jū tams, mums pat bija auksti no stiprā un aukstā vē ja no Atlantijas okeā na, bet valsts vidienē bija nedaudz grū ti.

Ramadā na iezī mes

Mū su gids un š oferi ievē roja Ramadā nu. Tas nozī mē ja, ka viņ i visu dienu neē da un nedzē ra! Ja mē s, tū risti, kas ē da trī s reizes dienā un ī paš i nesasprindzinā mies, dienas beigā s karstuma dē ļ vienkā rš i beigti nokritā m uz gultas. Varat iedomā ties, kā ds ir ticī go musulmaņ u stā voklis, kas dienas beigā s strā dā ja visu dienu (vadī t autobusu un nepā rtraukti kaut ko pā rraidī t tū ristiem).

Ramadā na mē nesī dzī ve mainā s no dienas uz nakti. Dienas laikā ielas ir pamestas. Veikali tiek atvē rti vē lu, lī dz pulksten 10-11, atvē rti lī dz 17:30 un pē c tam atkal atvē rti pulksten 21:30 un paliek atvē rti lī dz pusnaktij vai ilgā k. Iestā joties tumsai (22-23 stundas), pilsē ta atdzī vojas, vecā ki ar bē rniem, arī mazajiem, iziet pastaigā ties, 1-2 naktī uz ielas ir satiksme, sastrē gumi, daudz cilvē ki kafejnī cā s, bē rni skraida, spē lē jas rotaļ u laukumos.

Ramadā na laikā arā bi nelieto alkoholu pat naktī s, bet pravietim Muhamedam bija lojā lā ka attieksme pret haš iš u, Ramadā na laikā to ir iespē jams smē ķ ē t naktī (dabiski nelegā li).

Tradicionā lie ē dieni ir kuskuss un tanjin. To garš a ir atkarī ga no tā , kur un kas tos gatavoja. Manuprā t, visgarš ī gā kais tanjin ir jē ra tanjin. Bet tas ir reti, neskatoties uz to, ka apkā rt ir daudz vairā k aitu nekā govis vai vistas.

Tanjin ir gaļ a ar dā rzeņ iem vai kuskuss, kas pagatavota "ī paš ā hlin kastrolī " (ceļ vež a piezī me). Ir arī pī rā gs ar balož a gaļ u (bet balož u gaļ u tagad visur aizstā j ar vistu). Kopumā marokā ņ u virtuve ir diezgan vienkā rš a un nepretencioza. Bet tē ja ir interesanta. Parasti tā ir zaļ ā tē ja ar svaigu piparmē tru un niedru cukura piedevu. Spē cī gs, salds, liets no tradicionā lajā m tē jkannā m, dzerts no mazā m glā zē m. Piparmē tru vietā var pievienot rozmarī nu, kanē li, anī su, ķ imenes, vispā r jebkuru garš vielu.

Tā pat kā jebkurā musulmaņ u valstī , vī rietim ir atļ auts bū t lī dz 4 sievā m. Maroka ir pieņ ē musi likumu, kas paredz, ka vī ram ir jā saņ em pirmā s sievas rakstiska piekriš ana, ko apliecina notā rs, ja viņ š vē las iegū t otro sievu. Bet vī ram tas ir diezgan dā rgi, jo katrai sievai jā dzī vo atseviš ķ ā mā jā . Marokas ģ imenē s ir daudz bē rnu. Pludmalē novē rojā m vietē jā s ģ imenes, nevienam nebija mazā k par 4 bē rniem.

Pat Marokā ir skaista nacionā lā mū zika, tuksneš a blū zs un gnawa (gnaoui, berberu mū zika).