Страна контрастов - иншаллах Kontrastu valsts - inshallah

Brī nums: Marokas valsts (2018.  gada oktobris).

                                                                                         N

Man ir divas augstā kā s vē sturiskā s un filoloģ iskā s izglī tī bas, un es, protams, ilgu laiku zinā ju tulkojumu "inshallah" (par visu Tā Kunga gribu). Tač u tā ī sto nozī mi sā ka saprast tikai pē c daudziem gadu desmitiem, kad ar tū ristu grupu nokļ uvu Marokā . Un š ī nozī me vairā k saistā s ar skumju noti, nevis jautru.

Un tagad konkrē ti par "Inshallah". Maroka vienlaikus ir gan nabadzī ga, gan bagā ta valsts. Bagā ti, jo viņ u boksī ti tiek eksportē ti uz visu pasauli (arī Krieviju). Auglī ga augsne, lekni mež i, tū kstoš iem jū dž u gari zivī m bagā ti okeā na krasti. Un tajā paš ā laikā , iespē jams, nabadzī gā kā Ā frikas valsts, kur parasta cilvē ka alga nepā rsniedz divsimt eiro mē nesī (pē c daž ā m ziņ ā m pat simts). Kā pē c jū s nemeklē jat labā k atalgotu darbu? "Inš ala, Dievs tā ir pavē lē jis. " Vairā k nekā.60 procenti iedzī votā ju ir analfabē ti, ī paš i vī rieš i. Kā pē c tu nemā cā s? "Inš ala". Lielā kā daļ a sievieš u nestrā dā . Jā , un kā oficiā li iet uz darbu, ja jā izrauj desmit bē rni (tā ds Marokā ierasts ģ imenes sastā vs). Kā pē c tik daudz bē rnu, tos nav iespē jams uzturē t. "Inš ala". Turklā t daudzi vī rieš i pat nestrā dā mā jā s. Braucam ar autobusu pa apdzī votā m vietā m. Abā s ceļ a pusē s ē nā uz soliņ iem sē ž gan gados veci, gan jauni darbaspē jī gi vī rieš i. Viņ i neko nespē lē , ne dambreti, ne domino, pat ne bekgemonu. Viņ i vienkā rš i sē ž un tukš i skatā s uz garā mgā jē jiem un garā mbraucoš ajā m automaš ī nā m. Jā , viņ i dzer tē ju. Visticamā k, ka ar narkotiskā m zā lī tē m jū s samazinā sit izsalkumu. Mā jā s tā ir viena un tā pati ripojoš a bumbiņ a. Kā pē c tu nestrā dā ? "Inš ala". Bet vismaz nedaudz barī bas tomē r vajag, kurš baro? Izrā dā s, bē rni, kuri aizbraukuš i strā dā t uz citā m pilsē tā m un valstī m, sū ta naudu dī kdieņ u uzturē š anai. Tā da ir marokā ņ u mentalitā te – inshallah.

Un nekā dā gadī jumā nevar teikt, ka viņ i ir apmaldī juš ies, slikti cilvē ki. Tieš i otrā di: ļ oti cieņ pilni un laipni. Ikreiz, kad kaut ko jautā si, ī paš i, ja apmaldī sies, atpaliek no grupas, viņ i pieliks visas pū les, lai saprastu, kas ir vajadzī gs. Un sapratuš i, viņ i visu izstā stī s un parā dī s vislabā kajā iespē jamajā veidā , pat nogā dā s ī stajā vietā . Tā tad, kā ds ir darī jums? Un tas, ka marokā ņ iem tieš ā m asinī s ir tū kstoš iem gadu klejotā ju mentalitā te, kuriem, kā saka, dzī ves svē tī ba un jo ī paš i Eiropas civilizā cijas sasniegumi vienmē r ir bijuš i lī dz laternai. "Inshallah, Dievs deva - Dievs paņ ē ma, par visu Dieva gribu! ".

Bet nē . Viens no "civilizā cijas sasniegumiem" viņ iem pielipa ar neparastu vieglumu. Reiz pulksten 12 pamodos no automaš ī nu dzinē ju rū koņ as jaudas ziņ ā , kas nav zemā kas par aviā cijas. Viss ir skaidrs: “lielā kie” izklaidē jas. Uz ielas, no mū su viesnī cas atdalī ts gandrī z kilometrs. Bet pat š eit varē ja aizmirst par miegu. Mums viss kā rtī bā , tikai vienu nakti. Un kā tad ar vietē jiem, pastā vī gajiem iedzī votā jiem, ī paš i turpat pie š osejas, tā teikt, pastaigas attā lumā . Kā pē c viņ i neprotestē , kā pē c viņ i necī nā s? Acī mredzot atkal "Inshallah". Tā Tas Kungs pavē lē ja. Jā , valsts ir nabadzī ga. Bet arī š eit bagā tnieku, tā pat kā citur, izrā dī jā s pietiekami. Rē ca lī dz pieciem trī sdesmit no rī ta. Kā pē c no pulksten 12, ir skaidrs: restorā ni slē gti. Bet kā pē c lī dz pieciem trī sdesmit? Jū s neko neuzminē sit. Jo tieš i š ajā laikā mullas no daudziem minaretiem (visticamā k, skaļ ruņ u ieraksti) dzied savas blā vā s dziesmas uz vienas nots. Sacensties ar mullā m (kaut vai ierakstā ) "majori", acī mredzot, neuzdroš inā s. Lai nu kā , pagaidā m.

Dievs, dzimtene, karalis

Karalis starp cilvē kiem tū lī t pē c Dieva un dzimtenes. Un tas nebū t nav nejauš s. Kā pē c, piemē ram, marokā ņ i nepazuda no zemes virsmas tā pat kā daudzas citas pat ļ oti attī stī tas tautas? Vai, iespē jams, tieš ā m, Dievs š iem bijuš ajiem nomadiem devis ne tikai nepā rspē jamu lepnumu par savu Tē vzemi un nesagraujamu brī vī bas mī lestī bu. Bet viņ š deva arī gudrus virskungus. Galu galā gandrī z visas ne tikai bijuš ā s augsti attī stī tā s civilizā cijas, bet arī paš reizē jā s veiksmī gā s impē rijas mē ģ inā ja norī t š o Ā frikas ziemeļ rietumu sī kumu. Daž reiz viņ i pat uz laiku sagrā ba atseviš ķ as pilsē tas. Bet agri vai vē lu (drī zā k agrā k) pilnī gi visi iekarotā ji dabū ja, kā saka, zobos. Maroka atkal un atkal ir augš ā mcē lies kā fē nikss no pelniem. Karaļ u karogā un vadī bā . Un tas, š ķ iet, ir galvenais ī paš ums un bagā tī ba, ko Dievs devis ilgi cietuš ajiem marokā ņ iem.

Dievs, dzimtene, karalis. Tieš i š ie trī s vā rdi ir izklā ti ar lieliem akmeņ iem daudzā s nogā zē s gar ceļ iem. Dievs un dzimtene - tas ir saprotams. Bet kur ir karalis? Un neskatoties uz to, ka valstij viskritiskā kajos laikos bija lī deri (kas pē c tam kļ uva par karaļ iem), kas pulcē ja tautu un atgrū da iekarotā jus.

Tas ir kā Krievijā : Aleksandrs Ņ evskis, Dmitrijs Donskojs, Miņ ins un Pož arskis un, visbeidzot, š odien - Putins. Viņ u vadī bā Krievija, tā pat kā Maroka (starp citu, š ī s valstis ir daudzē jā dā ziņ ā lī dzī gas pat likteņ a ziņ ā ), atkal un atkal atdzima no pelniem. Lai gan tas, kurš nemē ģ inā ja iznī cinā t Krieviju: tatā ri, teitoņ u bruņ inieki, zviedri, franč i, vā cieš i, pat japā ņ i un ī paš i mū sdienā s amerikā ņ u naudas maisi un traki Goldvoteri. Bet, kā teica mū su klasiķ is, "Krievija ir lieliska un bagā ta. " Tā tad, kurš mē ģ inā s to norī t, tas joprojā m aizrī sies. Un Maroka tieš ā m ir maza un nabadzī ga valsts, tai ir daudz grū tā k. Tā pē c, pateicoties Marokas valdniekiem, viņ iem izdevā s izdzī vot un uzvarē t kopā ar cilvē kiem. Mū sdienu Alauitu dinastija, ī paš i tā s pē dē jie pā rstā vji, tē vs un dē ls, jau ir ķ ē ruš ies pie galvenā : civilizē t valsti, izcelt to pasaules, bet pagaidā m vismaz Ā frikas kontinenta priekš plā nā . Tē vs Hasans 2 pirmo reizi valsts vē sturē sarī koja vispā rē jā s parlamenta vē lē š anas. Pirmo reizi, kaut arī ar otro mē ģ inā jumu, viņ a vadī bā tika izsludinā ta Satversme. Hasans 2 bija bargs valdnieks, viņ š gribē ja pē c iespē jas ā trā k civilizē t valsti Eiropas valstu tē lā un lī dzī bā . Kas gan nepatika augstā kajiem ģ enerā ļ iem un inercē rū dī tajiem garī dzniekiem. Viņ i pat sarī koja divus slepkavī bas mē ģ inā jumus pret savu karali. Tiesa, neveiksmī gi. Acī mredzot patieš ā m "inshallah" - Dievs to nepieļ ā va. Viņ a tē va pē ctecis, Viņ a Majestā tes karaļ a Muhameda dē ls 6 izturē jā s gudrā k un nepiespieda lietas. Starp citu, to droš i vien veicinā ja viņ a augstā kā politiskā un ekonomiskā izglī tī ba.

Atcerieties Krilova pasaku par veciem un jauniem zirgiem, kas nolaiž no kalna savus ratus ar podiem. Tiklī dz dī kdieņ i nesmē jā s par gudro zirgu, kas lē nā m, sā nis, atkā pjoties, nolaida ratus. Tas ir viens pret vienu mū su Putins, kurš atņ ē ma Krieviju no idiota Gorbač ova un it ī paš i pilnī gā nelā ga Jeļ cina, Krieviju burtiski ar pē dē jo elpas vilcienu. Tiklī dz viņ i nesadusmojas (un viņ i turpina nesodī ti un nekaunī gi dusmoties, skatā s politiskos TV š ovus, par visu veidu nekaunī go Sorosa un CIP fondu naudu), mū su klaipuļ i, tā saucamā s sū du ž urkas. Ī paš i viņ i spieda un spieda, ka Putins lē nā m ī steno reformas. Tač u Putina vadī bā Krievija atkal, kā prognozē ja Puš kins, "piecē lā s no miega". Kamē r tie paš i kreņ ķ i, kad viņ i bija pie varas pirms Putina, kā jauns zirgs zem amerikā ņ u padomnieku dū kš anas (abi ar neizmē rojamiem labumiem personī gajai kabatai) lē ca no kalna un..."ardievu, saimnieku podi".

Vai dvī ņ i ir brā ļ i?

Kā jau minē ts, Krievija un Maroka ir ļ oti lī dzī gas gan liktenī , gan garā . Tač u arī viņ u pirmā s sejas ir ļ oti lī dzī gas viena otrai. Muhameds 6 nā ca pie varas gandrī z vienlaikus ar Putinu. Varbū t viņ š ņ ē ma vē rā Krievijas pieredzi un arī to, kā Putins uzmanī gi brauca ar saviem ratiem. Starp citu, abu š o vadī tā ju raksturā ir daudz kopī ga. Nav brī nums, ka viņ i kļ uva par draugiem. Putins viesojā s Marokā , Muhameds 6 ieradā s Krievijā pat divas reizes. Un abi sasniedza augstus un redzamus rezultā tus. Par mū sē jiem nerunā š u, krievi viņ us pazī st tikpat labi kā es. Bet tas, ko Muhameds 6 panā ca, ir interesanti.

Pats galvenais, viltī gi, gandrī z nevienu nekaitinot, viņ š izveda sievieti no daudzu tū kstoš u gadu verdzī bas. Tagad viņ a ir saņ ē musi tā das paš as sociā lā s tiesī bas sabiedrī bā kā vī rietis. Ja agrā k vī ram trī s reizes (pat pē c kā rtas bez apstā jas) maksā ja teikt: "Ej prom", jo sievai vajadzē ja nekavē joties atstā t mā ju bez nekā , atstā jot bē rnus vī ram. Tagad "tu esi nerā tns, puika, " kā mē dza teikt Ogres Elloč ka. Sieva pati var iesniegt prasī bu par laulī bas š ķ irš anu un mantas sadali un pat alimentus par bē rnu uzturē š anu, kuri paliek kopā ar mā ti. Nemaz nerunā jot par to, ka tā ds anahronisms kā daudzsievī ba ir nogrimis aizmirstī bā . Pirmo reizi vē stnieces amatā kā dā no valstī m tika iecelta sieviete, Marokai tikai ar kosmosa lidojumiem pielī dzinā ms piemē rs (kas ar Krievijas palī dzī bu arī ir iespē jams tuvā kajā nā kotnē ). Karalis Muhameds 6 (protams, cieš ā sadarbī bā ar valdī bu un tā s kontrolē tajiem garī dzniekiem), cita starpā veica daudzas ekonomiskā s reformas. Ieskaitot, teiksim, š ā dus divus it kā nenozī mī gus faktus. Piemē ram, kad saimnieka govij piedzimst teliņ š , valsts maksā.400 eiro (atgā dinā m, strā dnieka alga nepā rsniedz 200 eiro). Ī paš niekam, kurš izteicis vē lmi apstrā dā t zemi, tehnikas iegā dei bez atlī dzī bas tiek pieš ķ irti 4.000 eiro. Marokas mē rogā milzī ga nauda. Un š eit ir kaut kas vē l nozī mī gā ks. Speciā lists ar augstā ko izglī tī bu daž kā rt saņ em desmit reizes lielā ku atalgojumu nekā analfabē ts. utt. utt. tā dā paš ā veidā .

Tā jū su paklausī gais kalps nedaudz iepazinā s ar tik interesantu valsti kā Maroka. Un pat ar š odienas karali. Kuru valstī sauc par nabago un nabago ķ ē niņ u, par tautas ķ ē niņ u.

Vladimirs Antonovs.