Tiznit - juvelieru pilsēta
Tiznit, Souss-Massa-Draa reģ ions, Maroka.
Tiznit ir slavena Marokas pilsē ta ar sudraba rotaslietu un visu veidu sudraba rokdarbu raž oš anu. Paspē ju paviesoties viena juveliera darbnī cā . Centrā lajā laukumā , kā jau ierasts, nepaspē jot izkā pt no maš ī nas, uzrodas puisis un neatlaidī gi (tā tad nav iespē jams atteikties) piedā vā sev. . . nu, tas ir, izvadā t tū ristus pa pilsē tiņ as tī mekli. Kad mē s viņ am teicā m, ka mū s interesē š ī pilsē ta, viņ š domā ja...ko ar mums darī t? Nu labi, viņ š vadī ja labirintus: viņ š vadī ja, viņ š vadī ja, viņ š vadī ja...jā , mē s redzē jā m viņ u dzī vi visneslē ptā kajā formā . Izgā ztuves un fekā lijas tieš i uz ielā m, nodī rā ti bē rni, nemazgā ti, nepietiekami paē duš i...nu kurš no viņ iem izaugs ? ? ? grū ti iedomā ties. . . Dī vainā kā rtā mani pā rsteidza sievietes, kuras valkā parastu pareo š alles un dzeljabas formā vienlaikus. Nekur citur Marokā un citā s lī dzī gā s valstī s tā du neesmu redzē jis. . . Acī mredzot vietē jā tradī cija. Jā , nu, te mē s esam. . . nav pagā jusi pat stunda, tā da rū pnī ca laikam. . . pie ieejas ir kaut kā da vitrī na un. . . ak dievs. . . krievu bariņ š . Pagriezā mies 2-3 minū tes un nolē mā m doties uz citu rū pnī cu. . . kura izrā dī jā s tikai kaut kā da piesmakuš ā mā ja. . . Nu, ja tur izgrieztu orgā nus, tas bū tu saprotamā k. Meistara nebija. . . nu siesta. . . Bet skolnieks, puika 10 gadi, teica, ka vedī s mū s pie cita meistara. . . Brī nos, kā pē c puika nav skolā . . Galu galā tas bija stundu laiks. Man teica, ka viņ š nemā cē s skolā amatu...un nebaros savu ģ imeni...galu galā , 10 gadu vecumā viņ am jau bija ienā kumi. Atkal mē s gā jā m cauri labirintiem, lai gan visas š ī s ielas kā parasti saplū da galvenajā moš ejā un attiecī gi bazā rā . Zem svelmī gas saules nesteidzī gā puiš a gaita mū s aizveda lī dz kaut kā dai garā ž ai, nu, te vismaz saimnieks bija vietā . Patiesī bā kaut kā negribot, atš ķ irī bā no pā rē jiem vietē jiem, viņ š sazinā jā s. . . Man ar knaiblē m nā cā s "izvilkt" no viņ a stā stu. Jā , tas nav viegls darbs – taisī t sudraba rotaslietas, lai vē lā k tā s par nieka naudu pā rdotu tā lā kpā rdevē jiem, bet tie, savukā rt, veikaliem. Un darba apjoms nav mazs, jo par š iem ieņ ē mumiem ir nepiecieš ams ne tikai uzturē t studentu, bet arī viņ a paš a ģ imeni. Ā rē ji š ie cilvē ki izskatā s vienkā rš i ragamuffins...bet acī mredzot viņ u iekš ē jā pasaule ir bagā ta, jo viņ i var izgatavot tik sarež ģ ī tus dekorā cijas ar savā m rokā m. Vē lā k, skatoties uz sudraba precē m Agadiras un Kasablankas bodē s, atcerē jos tieš i tos meistarus un mā cekļ us. . . laikam viņ i pat nevar iedomā ties š o dekorā ciju š iku. . . kā arī to darī juma galī go cenu.
