Dieva namiņā
ceļ ojuma datums: 2008. gada septembris
Dieva namiņ ā
Pirms prezidenta Dmitrija Medvedeva oficiā lā s vizī tes Kirgizstā nā Isikkulā nolaidā s ž urnā listu desants no Krievijas. Mē ģ inot vē lreiz attī stī t š ī s Vidusā zijas republikas tū risma potenciā lu, Kirgizstā nas varas iestā des ierosinā ja organizē t ikgadē jus Kirgizstā nas un Krievijas preses festivā lus Issyk-Kul ezerā . Kirgizstā nas Republikas valdī bas Tū risma valsts aģ entū ras direktors Turusbeks Mamaš ovs uzaicinā ja Krievijas presi mā cī bu ekskursijā pa Kirgizstā nu.
Kā ds krievu tū rists, nobiedē ts no iespē jamā s krī zes, atkal sā cis interesē ties par lē tā m brī vdienā m NVS ietvaros, un ceļ ojums uz Kirgizstā nu varē tu bū t ideā ls variants cenas un kvalitā tes attiecī bas ziņ ā . Ja ne vienam "bet". Krievijai un Kirgizstā nai nav kopī gas robež as, un katru reizi tū ristam nā ksies kā dam paklanī ties: vai nu kazahu, vai uzbeku muitas darbiniekam.
Biež ā k - kazahu. Un paklanī ties ne tikai pā rnestā nozī mē , bet arī vā rda tieš ā nozī mē . Ja Kirgizstā nas robež sargi uzdotu tikai vienu jautā jumu: “Uz Issyk-Kul? Nu tad labi atpū ties! ”, tad mū s sagaidī ja kazahi tā , it kā trī s dienas pirms maiņ as sā kuma bū tu strī dē juš ies ar vī ramā ti, un arī mē s te bijā m kuplā skaitā . Pase tiek pā rbaudī ta visos iespē jamos detektoros. Robež sargi par pases derī guma termiņ u ņ ē ma dzimš anas datumu un priecī gi paziņ oja, ka mana pase nav derī ga kopš pagā juš ā gadsimta 70. gadiem. Š ā ds Kazahstā nas apmeklē juma mē rķ is kā “tranzī ta ceļ ojums” tiek uztverts kā personisks apvainojums. Portatī vos datorus un portatī vos datorus sola izņ emt no tirgus “iekš ē jā s informā cijas draudu” dē ļ (citē ju burtiski). Velti smē jā mies par jautā jumu: vai mē s nē sā jam narkotikas. Lai gan patiesī bā bū tu smieklī gi vest narkotikas nevis no Č ui ielejas, bet gan pretē jā virzienā.
Beidzot, lai bū tu pilnī ba, mani aizveda uz atseviš ķ u telpu un nofotografē ja ar digitā lo kameru visā s iespē jamā s projekcijā s. Acī mredzot atmiņ ai.
Bet nu jau pierobež as elles apļ i apbraukti, var baudī t atvaļ inā jumu. Paš i kirgī zi stā sta lī dzī bu par savu valsti. Kad Dievs dalī ja zemi starp tautā m, kirgizi vienkā rš i...aizmiga. Un, kad viņ i nonā ca pie sadales, tad Dievam nekas cits neatlika, kā dot kirgiziem savu mā ju. Kopš tā laika mē s dzī vojam paradī zē . Un viņ i paš kritiski piebilst: "Tā pē c mē s esam tik slinki. " Patieš ā m, Kirgizstā nas klimats ļ auj novā kt divas vai trī s raž as gadā . Piemē ram, septembra vidū nogatavojā s treš ā zemeņ u raž a (pirmā novā kta uz maija brī vdienā m), litra burciņ u par mū su naudu pā rdod par 25–30 rubļ iem.
Valsts atrodas subtropu platuma grā dos, aptuveni uz tā dā m paš ā m paralē lē m kā Bulgā rija un Itā lija.
Kirgizstā nas ziemeļ u robež a atbilst Romas un Ņ ujorkas platuma grā diem, bet dienvidu robež a ar Lisabonu un Vaš ingtonu. Kirgizstā nā nav tik karsts kā Tadž ikistā nā , bet ne tik auksts kā Kazahstā nā , tā pē c tū risma sezona, bez pā rspī lē juma, ir visu gadu. Neparastu brī vdienu cienī tā ji, kurus civilizā cija nav ī paš i sabojā jusi, ierodas š eit no visas pasaules. Alpī nisti, sē rfotā ji, slē potā ji, spā res, deltaplā ni, paraplieri utt. Š ķ iet, ka Kirgizstā nas daba ir radī ta š iem sporta veidiem, jo nekur zemes virsma nenoslī d zem 500 m virs jū ras lī meņ a, un daž as virsotnes pā rsniedz 7000 m Augstā kā no tā m ir Pobedas virsotne (7439 m), un aptuveni 1/3 no visas republiku teritorijas atrodas augstumā no 3000 lī dz 4000 m.
Protams, tie visi ir nedroš i sporta veidi, un tā pē c slavenie Cemetery of Dead Climbers, kas atrodas ļ oti grū ti piectū kstoš nieka pakā jē - Crown Peak, nekad nepaliks tukš i.
Tieš i pirms mū su ieraš anā s Tjenš aņ as kalnos pie Biš kekas nogā zā s lavī na, un zem izkusuš ā sniega tika atrasts poļ u alpī nists, kurš š eit gā ja bojā pirms 26 gadiem! Atpakaļ Padomju Savienī bā . Bet tas tika izrakts un identificē ts ar ž etonu pavisam citā stā voklī . Kopumā Tan Š anas Kirgizstā nas daļ ā , ko š eit sauc par Ala-Too (“Rainie kalni”), ir gandrī z astoņ i tū kstoš i ledā ju, tā pē c š ā di atradumi nav nekas neparasts.
Likteni nekā rdinā jā m un devā mies uz dabas parku Ala-Archu netā lu no Biš kekas. Ala-Archa ir alpī nistu dzimtā mā jvieta. Atš ķ irī bā no Kaukā za, ziemā ir stabils laiks, maz sniega, dienas gaiš ais laiks ir garā ks. Trī s kalnu bū diņ as, kas atrodas netā lu no galvenajā m virsotnē m, ļ auj izstaigā t marš rutus "no bū das uz bū du", kas ir ī paš i vē rtī gi ziemā . Ala-Archa tiek tulkots kā "Ar kadiķ iem aizauguš i kalni". Arč a ir koks, kas lī dzī gs cipresei.
Tam ir viena ī patnī ba - kā saulespuķ e griež savu vainagu pē c saules, tā pē c pieauguš ie koki visi ir savī ti pulksteņ rā dī tā ja virzienā , it kā tikko bū tu iznā kuš i no gaļ asmaš ī nas. Š is parks ir visvairā k apmeklē tais kalnu reģ ions Vidusā zijā . Sibī rieš iem tas ir kā Kaukā zs maskavieš iem. Te var satikt tautieš us gan ziemā , gan vasarā . Satikā m tikai cilvē kus no Krasnojarskas, kuri upē makš ķ erē ja pelē jumu ar tā du paš u nosaukumu Ala-Archa. Bet milzī gs laukakmens pie ceļ a ar uzrakstu "Sveicieni no Novosibirskas" bija ļ oti populā rs, un viņ i ar to tika fotografē ti kā ar kā du slavenī bu.
zila zemes acs
Astronauti, atgriež oties no lidojuma, biež i runā par to, ka visnegaidī tā kais no kosmosa redzamais objekts uz Zemes virsmas bijis nevis Lielais Ķ ī nas mū ris vai Heopsa piramī das, bet gan augstkalnu Kirgizstā nas ezers Issyk-Kul.
Kā patī k stā stī t kosmonauts Aleksejs Ļ eonovs, pirmais kosmosa gā jē js, no turienes Issyk-Kul izskatā s kā cilvē ka acs. Tač u vē lā k Baikā lu tā arī sauca. Bet atbildiet godī gi, kur jū s redzē jā t greizas Baikā la formas acis?
Neaizsalstoš ais sā ls ezers Issyk-Kul atrodas 1609 metru augstumā virs jū ras lī meņ a un tulkojumā nozī mē "karstais ezers". Leģ enda vē sta, ka senos laikos š ajā vietā cī nī juš ies divi batiri - Ulā ns un Santaš a. Viņ i cī nī jā s par skaistas Issyk-Kul meitenes mī lestī bu. Mē ģ inot viņ us apturē t, Issyk-Kul metā s starp viņ iem un ...izlē ja zilā ezerā . "Fani", kas vē roja š o kauju, sastinga š ausmā s, pā rvē rš oties kalnu grē dā s, kas robež ojas ar Issyk-Kul ziemeļ u un dienvidu krastiem. Un batiri pā rvē rtā s divos vē jos: Ulana un Santaš a ir galvenie vē ji š ajā ezerā , kas lī dz pat š ai dienai neaptur viņ u sā ncensī bu par skaistules sirdi.
"Jaunā s Sibī rijas" korespondents Issyk-Kul ezerā nokļ uva samta sezonas augstumos, pateicoties Novosibirskas "Masu mediju centra" uzaicinā jumam. Tur notikuš ais preses festivā ls Issyk-Kul-2008 pulcē ja gandrī z 200 dalī bniekus, kuri tika iepazī stinā ti ar Kirgizstā nas Republikas tū risma potenciā lu. Un š ī s valsts pē rle ir Alpu ezers.
Jū s varat atpū sties Issyk-Kul visu gadu, bet sezonas sezona iekrī t jū lijā -augustā . Septembrī tur ir daudz sibī rieš u, kuriem gaisa temperatū ra ir 25-28 grā di, un ū dens neš ķ iet auksts pie 20-23 grā diem. Bet cenas jau ir krietni zemā kas. Issyk-Kul jū s varat atrast visas atpū tas iespē jas un visu lī meņ u pakalpojumus. Maksā jumi tiek pieņ emti rubļ os, dolā ros un eiro. Valū tas maiņ as punktu ir tik daudz, ka nav grū ti iegā dā ties vietē jo valū tu (soms). Likme ir no 1.32 lī dz 1.4 somiem par 1 rubli.
Nepretenciozs tū rists piekritī s privā tajam sektoram par 70–100 rubļ iem dienā.
No padomju laikiem saglabā juš ā s pansijas ir dā rgā kas - 1-3 tū kstoš i sezonā un divas reizes lē tā kas rudenī . Mā jas kotedž u apmetnē s par 1.5–2 tū kstoš iem un naktsmī tnes luksusa 5* viesnī cā s un viss iekļ auts sistē ma par 6–7 tū kst. . Turklā t ceļ ojumam nemaz nav jā meklē dī leri vai Kirgizstā nas viesnī cu pā rstā vniecī bas Krievijā . Jū s varat viegli ceļ ot uz Biš keku ar vilcienu vai lidmaš ī nu. Pirmajā gadī jumā turp un atpakaļ biļ eš u izmaksas ir aptuveni 5000 rubļ u, otrajā - 1.000. Tač u lidmaš ī nas biļ ete tiks pā rdota tikai ar ā rzemju pasi, savukā rt ar autobusu vai vilcienu, ieceļ ojot Kirgizstā nas teritorijā plkst. Krievijas pilsoņ i ir iespē jami ar iekš ē jo pasi. Taksometrs no Biš kekas lī dz ezeram maksā apmē ram tikpat, cik no Novosibirskas centra lī dz Akademgorodokai - 450 rubļ u, bet autobuss - 150. Kirgizstā nas muita, atš ķ irī bā no kazahu, viesus uzņ em sirsnī gi. Cenas Kirgizstā nā ir ļ oti mē renas. Iedzī votā ji ir viesmī lī gi. Laiks saulains.
Kopumā Kirgizstā nā relaksē ts tū rists savu naudu tē rē ar prieku, ko viņ š nemaz nenož ē lo.
Vairā k apmeklē jam un attī stā m Issyk-Kul ziemeļ u krastu. Bet dienvidu ir gleznainā ks. Tur jū s varat nokļ ū t Nā ves ezerā un Jety-Oguz aizā ("Septiņ i vē rš i") ar septiņ iem sarkaniem akmeņ iem, lai sasniegtu karstos avotus. Tač u ziemeļ u piekrastē var doties arī uz augstkalnu ū denskritumiem, apmeklē t Semenovskas aizu, kuru izpē tī jis Semjonovs-Tjanš anskis. Lai gan jū s nevē laties atstā t tī rā ko ezeru un siltas kvarca smiltis. Nekaunī gā s kaijas ubago maizes drupatas, vā veres krā j č iekurus un zī les ziemai, vakaros pansionā tos ienā k fazā ni un zaķ i. Rozes izaug lī dz trī s metriem (! ), un no rī tiem var redzē t sibī rieš iem mež onī gu ainu - viesnī cas darbinieki izslauka glī tas atkritumu kaudzes, kas sastā v tikai no rož u ziedlapiņ ā m!
Kur ir ū dens, ir daudz ū dens aktivitā š u.
Issyk-Kul var iznomā t katamarā nus, ū dens motociklus, laivas un jahtas. Nirē ju joprojā m ir maz, lai gan ir ko redzē t: nogrimuš ā s pilsē tas un neatklā ti dā rgumi joprojā m gaida savus pē tniekus. Iespē jama arī makš ķ erē š ana. Ne tikai cilvē ki medī mazo Issyk-Kul siļ ķ i, bet arī Sevan foreles, kas atvestas uz Issyk-Kul un izaudzē tas lī dz neticamiem izmē riem (daž i ī patņ i sasniedz 30 kg! ). Toties kaltē tus un kaltē tus č ebač okus ik uz soļ a pā rdod par simboliskiem 100 rubļ iem par atlaidi. Labs ar vietē jo ļ oti pieklā jī gu alu.
Daudzas kafejnī cas un mā jas restorā ni neļ aus jums izsalkt, par 200 rubļ iem jū s varat paē st labas pusdienas. Turklā t ē dienus, ko Kirgizstā nā ē d katru dienu, mē s redzam tikai brī vdienā s: shorpo, ashlyam-fu, lagman, manti, domlama, samsa. Virtuve: Kirgizstā nas, Uiguru, Dungan, Korejieš u. Ir arī krieviski, bet kā pē c ē st borš č u ā rzemē s, ja tā ds gardums ir apkā rt?
Guļ ot pē c sā tī gā m vakariņ ā m jurtā uz stepē ta liemeņ a matrač a un skatoties caur jumta caurumu - tyundjuku - zili zilajā s debesī s, jū s neviļ us sā kat saprast, kā pē c Aleksandra Lielā un Č ingishana armijas sā ka "slī dē t". "š ajā s vietā s.
Sibī rieš u reakciju uz tik sirsnī gu Kirgizstā nas iedzī votā ju uzņ emš anu vislabā k izteica viens no delegā cijas dalī bniekiem. Katru rī tu izejot uz pansionā ta balkonu, viņ š pamodinā ja viesus ar to paš u Issyk-Kul adresē tu frā zi: “Es no rī ta izieš u no jurtas ...Man priekš ā ir Chui ieleja ...Ak, mana dzimtene, mana Kirgizstā na! » Un viņ š apsolī ja, aizejot pensijā , nopirkt mā ju Isikkulā un ziemā pabarot gulbjus, kas nā k no Jakutijas.
Pilsē ta 312
Kirgizstā nas galvaspilsē ta - Biš kekas pilsē ta - atrodas vairā k nekā puskilometra augstumā un iepriekš tika nosaukta tajā dzimuš ā slavenā komandiera Mihaila Frunzes vā rdā . Pat agrā k pilsē tu sauca par Pishpek, kas nozī mē "nū ja kumiss pā taguš anai".
Militā rie topogrā fi pilsē tu veidoja kā cietoksni uz Krievijas impē rijas dienvidu robež ā m pagā juš ā gadsimta 70. gados. Toreiz "kara karaliene" bija artilē rija, tā pē c visas ielas tika izbū vē tas paralē li un perpendikulā ri viena otrai – lai apš audes gadī jumā tiktu bojā ts pē c iespē jas mazā k ē ku. Turklā t karstā s Ā zijas apstā kļ os ar š ā du plā nojumu pilsē tu labā k “vē dina” kalnu vē ji.
Tagad š ī gandrī z Ņ ujorkas ierī ce ar ielā m un alejā m palī dz tū ristiem ietaupī t naudu par ceļ vež iem un gidiem. Š ajā pilsē tā nav iespē jams apmaldī ties. Ā rkā rtē jos gadī jumos varat vē rsties pie jebkura garā mgā jē ja. Vietē jie iedzī votā ji ir ļ oti draudzī gi: viņ i ar prieku parā dī s, kurp doties tā lā k, ar kā du transportu ē rtā k nokļ ū t un ko vē l apskatī t galvaspilsē tā un tā s apkā rtnē . Biš kekas iedzī votā ji runā ar maigu Maskavas akcentu - nedaudz izstiepjot patskaņ us un nedaudz ē dot galotnes.
Sabiedriskajā transportā pasaž ieri, redzot mū su Kirgizstā nas saulē apdeguš ā s slā vu sejas ar lobī tiem deguniem, jautā ja, no kurienes nā kam, ko redz no skatiem, iepazinā s un sarokojā s, iedeva telefona numurus, iedeva rož ukroni un galvaskausa vā ciņ us. Un, uzzinā juš i, ka esam no Sibī rijas, ar lepnumu stā stī jā m, ka kirgizi kā dreiz dzī vojuš i no Barnaulas lī dz Irkutskai, bet pē c tam migrē juš i uz vairā k dienvidu apgabaliem.
"Tu noteikti esi tatā rs, " manam ceļ abiedram sacī ja ceļ abiedri autobusā . - Ne? Nu tad tava sieva ir tatā re. Citā di kā tu, krievs, zini, ka vecā kos vajag uzrunā t “aha”, bet jaunos – “velo”? Skaidrs - sieva mā cī ja! » Turklā t pirmajā s dienā s mē s iemā cī jā mies zvanī t uz mobilo tā lruni “simts”, autobusus - “furgonus”, un sarunas beigā s pievienojā m “Hop” (“Saskaņ ots”).
Tā tad zinā š anas par austrumu paraž ā m palī dzē ja mums ne tikai atrast kopī gu valodu ar nejauš iem garā mgā jē jiem, bet arī pazeminā t cenas tirgū un pat samazinā t dzī ves dā rdzī bu Issyk-Kul.
Š ū nu sakari Kirgizstā nā ir lieliski. 3G standarts, kas mū su valstī vē l nav ieviests, darbojas ne tikai lielajā s pilsē tā s, bet arī Issyk-Kul. SIM kartes maksā.100-125 rubļ us. Zvans uz Krieviju - 2.5 rubļ i / min. Jē rs - 50-75 rubļ i. par kg, atkarī bā no ķ ermeņ a daļ as, pudele laba degvī na - tikpat daudz, kā rtī gs vietē jais konjaks - 125 rubļ i, vī nogas - 20 rubļ i.
Pilsē tā notiekoš o elektrī bas padeves dē ļ biež i nedarbojas luksofori, un tad Biš keka atgā dina Bombeju: katrs brauc, kā grib un kur grib. Bet pat tad, ja š ķ ē rsosi ielu pie sarkanā s gaismas, neviens tevi nesagraus, un š oferis tikai laiski dū rē s un pā rmetoš i kratī s galvu. Pā rsteidzoš i, bet pat š ā dos apstā kļ os smagas avā rijas miljons iedzī votā ju pilsē tā ir retums.
Un mū su stā sti par to, kā Novosibirskā viņ i slaveni drupina cilvē kus ar veselā m pieturā m, viņ i to uztvē ra kā joku un pat sā ka smieties. Paš i ceļ i ir pienā cī gas kvalitā tes.
Mē s bijā m Kirgizstā nā musulmaņ u svē tā mē neš a Ramadā na laikā . Daudzos fiksē tā marš ruta taksometros sastapā m kalendā rus ar saullē kta un saulrieta grafikiem ar precizitā ti lī dz sekundei. Š ajā ierakstā pē c rī tausmas un pirms saulrieta neko nedrī kst ņ emt mutē - tā pē c ne tikai dzer un ē d, bet arī smē ķ ē un pat lieto koš ļ ā jamo gumiju. Arī sievietei nevar pieskarties. Tā pē c daudzas sievas no rī tiem modina savus vī rus, aktī vi spā rdot pa gultu. Ir vē l viens veids - noraut no vī ra segu. Bet rudens š ajā s daļ ā s ir ļ oti silts, un segas sā k lietot tikai novembrī.
Kirgizstā nā ir plaš i izplatī ts liberā lā ks sunnī tu islā ms, tā pē c lielā kā daļ a sievieš u pat nevalkā lakatu-hidž abu, un apmeklē tā ji var staigā t jebkurā apģ ē rbā , kas viņ iem patī k. Starp citu, Biš keka ir viena no retajā m musulmaņ u pilsē tā m, kur tiks celta krematorija.
Biš kekas galvenā dekorā cija ir lieliskā Tjenš aņ as kalnu panorā ma, kas redzama no jebkura loga, kas vē rsts uz dienvidiem. Š o panorā mu iemī lē ja mā kslinieks Vasilijs Vereš č agins, kurš piedalī jā s militā ro topogrā fu ekspedī cijā . Biš keka ir ļ oti zaļ a pilsē ta. Grū ti noticē t, bet kā dreiz š eit bija gandrī z tuksnesis. Lai toreizē jo Piš pekas cietoksni pā rvē rstu par dā rzu pilsē tu, pilsē tas valdī ba pieņ ē ma vienkā rš u un ģ eniā lu lē mumu: katram iedzī votā jam bija pienā kums pie mā jas iestā dī t vismaz 25 kokus, un katrs atbraukuš ais tirgotā js pieš ķ ī ra lī dzekļ us no ienā kumiem Piš pekas teritorijas labiekā rtoš anai.
Lai gan pilsē tas celtniecī ba sā kā s aizpagā juš ā gadsimta beigā s, daudzas š eit esoš ā s ielas ir vairā kus tū kstoš us gadu vecas. Pilsē ta radā s senā s apmetnes vietā Lielajā Zī da ceļ ā . Viena no centrā lajā m ielā m pat saglabā ja savu sā kotnē jo nosaukumu un saucas Zhybek Zholu - "Zī da ceļ š ".
20. gadsimtā Biš keka, tā pat kā Novosibirska, bija viena no visstraujā k augoš ajā m pilsē tā m pasaulē : 1885. gadā tajā dzī voja 2 tū kstoš i cilvē ku, bet 2003. gadā jau aptuveni 1 miljons. pilsē tnieku - nedaudz vairā k par 30 gadiem. Padomju laikos to sauca par "simts tautī bu pilsē tu" tā pē c, ka Staļ ina laikos š eit tika izsū tī ti ne tikai vā cieš i, ebreji, č eč eni, dargini, avā ri, turki, poļ i, bet korejieš i, dungā ni, uiguri. Tas ietekmē ja faktu, ka š eit nebija nopietnu konfliktu etnisku iemeslu dē ļ.
Un arī tagad visi labi sadzī vo 6 procentos Kirgizstā nas teritorijas (pā rē jos 94 procentus aizņ em kalni). Biš kekas ielā s un tirgos, tā pat kā Issyk-Kul, satikā m melnā dainus, kurus te neviens nesauc par afroamerikā ņ iem. Mums stā stī ja par slaveno etiopieti Denigde Gemba Ž anno, trolejbusa vadī tā ju. Viņ š ieradā s Kirgizstā nā , lai mā cī tos militā rajā skolā . Tikmē r Etiopijā sā kā s pilsoņ u karš un viņ a ģ imene tika pakļ auta represijā m, pē c tam PSRS sabruka. Un etiopietim nekas cits neatlika kā dzī vot Kirgizstā nā un mā cī ties par š oferi.
Biš keka ir vienī gā pilsē ta Vidusā zijā , kuras centrā lajā laukumā saglabā jies Ļ eņ ina piemineklis. Un pie valdī bas nama atrodas Marksa un Engelsa piemineklis, kas bē rniem ļ oti iemī ļ ots: “Komunistu manifesta” autori tik ē rti iekā rtojuš ies uz soliņ a, ka ir ļ oti ē rti rā pot pa viņ u figū rā m kā pa stā viem kalniem.
Daudzas ielas ir saglabā juš as padomju nosaukumus, un revolucionā rā komandiera Mihaila Frunzes mā ja-muzejs joprojā m pastā v sā kotnē jā formā . Iepriekš par pionieriem š eit tika pieņ emti skolē ni. Un tagad viņ i vienkā rš i dodas skatī ties, kā Frunzes Adobe mā ja tika nogā dā ta pilsē tas centrā un tai jau tika uzcelta muzeja ē ka. Tē lotā jmā kslas muzejs ir daudz bagā tā ks nekā Novosibirskas mā kslas muzejs. Papildus arheoloģ iskajiem atradumiem un rokdarbiem, kas izgatavoti no ā das un filca, tajā ir laba divdesmitā gadsimta sā kuma impresionistu kolekcija. Ir pat vesela "Korovinska zā le", kas veltī ta "krievu Monē " - Konstantī na Korovina darbam.
Vispā r Biš keka ir ļ oti mā jī ga pilsē ta. Arī pē c tulpju revolū cijas un aktuā lajā m enerģ ē tikas problē mā m tā nav zaudē jusi savu š armu un tajā ir ļ oti ē rti dzī vot.
Kā liecina statistika, debesis virs Kirgizstā nas galvaspilsē tas mā koņ iem klā j tikai 36 dienas gadā , tā pē c arī pirmajā s dienā s apmeklē tā jus klā j skaists sā rti zeltains iedegums, kas saglabā jas diezgan ilgi. Laika prognoze ir diezgan neparasta. Papildus spiedienam, temperatū rai un mitrumam katru dienu tiek ziņ ots arī par radiā cijas lī meni.
Iepirkš anā s Biš kekā ir specifiska. Mums pazī stamu apģ ē rbu un apavu veikalu ir maz (no pazī stamajiem zī moliem satiku tikai Max Mara un Bennetton). Tač u pilsē tnieki un tū risti neuzskata par kaunu iepirkties Dordoi apģ ē rbu tirgū . Turklā t tas neizskatā s pē c Novosibirskas krā mu tirgus ne pē c izmē ra, ne ierī ces, ne sortimenta, ne preč u kvalitā tes, ne, protams, cenā m. Zinot, ka krievi un citas ziemeļ u tautas Issyk-Kul pamet rudenī , jau septembra vidū.35 grā du karstumā var atrast nokarenas dū nu jakas, aitā das un kaž okus par trī sreiz zemā ku cenu nekā Sibī rijā.
Protams, ne visu braucienu, bet biļ eš u izmaksas var attaisnot.
Zelts Biš kekā nav lē ts. No pirmā acu uzmetiena. Vidē jā cena par labu produktu ir ne mazā ka par 20–30 tū kstoš iem somu (17–25 tū kstoš i rubļ u). Bet, iegā dā joties, izrā dā s, ka "tikai š o dienu un tikai jums" atlaide ir 40 procenti, plus 10 procentu atlaide pirmajam pirkumam, plus 25 procentu atlaiž u karte, kas jums tiek izsniegta vē l pirms pirkuma. Rezultā tā kopē jais atlaiž u apjoms ir 70-80 procenti. Daudz interesantā ks ir Kirgizstā nas sudrabs – tradicionā lais š o vietu juvelierizstrā dā jumu metā ls. Gadsimtiem pā rbaudī tas granulē š anas un kloizona emaljas tehnikas, etniskais stils, tirkī za inkrustā cija ar svē to musulmaņ u akmeni (parasti ir arī koraļ ļ i) – tas viss ļ auj nekļ ū dī gi atš ķ irt Kirgizstā nas sudraba rotaslietas. Un 200 rubļ u cena ļ auj iegā dā ties veselas kolekcijas.
Neaizmirstiet pateikt pā rdevē jam, ka vedī siet pirkumus caur Kazahstā nas robež u (Krievijas muitai sudraba gredzeni neinteresē ). Pē c tam katrai precei tiks izsniegts sertifikā ts un izsniegts vispā rē js pirkuma sertifikā ts.
No tradicionā lajiem suvenī riem iesaku pievē rst uzmanī bu filca izstrā dā jumiem. Ne tikai izš ū tas č ī bas un mini zā baki ar ī su augš daļ u (200-400 rubļ i), bet arī pā rvalki krē sliem, somas ar filca ziediem visā s varavī ksnes krā sā s (400-700 rubļ i), telefona maciņ i (170 rubļ i), miniatū ras jurtas , kamieļ i un dzī vespriecī gi zemnieki galvaskausos. Grezna un dā rga dā vana ir inkrustē ts š ahs (papildaprī kojumā bekgemons), kas izgatavots figū riņ u formā nacionā lajos tē rpos. Tas nav lē ts - no diviem tū kstoš iem rubļ u, bet tas izskatā s iespaidī gi.
Uz Kirgizstā nu var ceļ ot ne tikai samta sezonā , bet arī ziemā . Pirmkā rt, jū s varat sasildī ties vienlaikus: janvā ra vidē jā temperatū ra ir mī nus 4 grā di.
Otrkā rt, Biš kekā ziemā notiks II Ziemassvē tku vecī š a svē tki. Pagā juš ajā gadā izskanē ja ziņ ojums, ka Eiropas zinā tnieki ir aprē ķ inā juš i vietu, no kurienes Ziemassvē tku vecī tim vajadzē tu sā kt, lai viņ am bū tu laiks pasniegt dā vanas ikvienam planē tas bē rnam. Izrā dī jā s, ka š ai vietai kartē jā atrodas Kazahstā nas dienvidos vai Kirgizstā nas ziemeļ os. Kazahstā nas varas iestā des š ī s ziņ as ignorē ja, savukā rt Kirgizstā nas varas iestā des tā s pilnī bā izmantoja. Un, ja pē rn festivā ls notika mini formā tā , tad š ogad tika saņ emti pieteikumi dalī bai no 63 valstī m! Un tā kā bē rna aizveš ana uz Veļ ikiju Ustjugu ir tā la un dā rga, var apsvē rt iespē ju ar Kirgizstā nu.
