Sicīlija. 9. daļa. Ragusa
Sicī lija. 1. daļ a. Giardini Naxos >>>
Sicī lija. 2. daļ a. Katā nija >>>
Sicī lija. 3. daļ a. Taormī na >>>
Sicī lija. 4. daļ a. Sirakū zas >>>
Sicī lija. 5. daļ a. Mesī na >>>
Sicī lija. 6. daļ a. Acireale >>>
Sicī lija. 8. daļ a. Modica >>>
Pē c Modikas mē s devā mies uz Ragusu. Tas ir ī ss brauciens - divdesmit minū tes.
Salī dzinot ar Modiku, Ragusa š ķ ita liela pilsē ta, un iedzī votā ju skaits ir lielā ks - aptuveni 80 tū kstoš i cilvē ku. Pilsē ta arī sastā v no divā m daļ ā m: Ragusa Ibla (Ragusa Ibla) un New Ragusa (Ragusa Superiore). Pirmā daļ a ir senā ka, tieš i š ie kvartā li tika pā rbū vē ti pē c zemestrī ces. Otrā ir jaunā ka, rietumu un augstā ka par vecajā m ielā m. Starp tiem ir dziļ a grava, pā r kuru karā jas trī s tilti, viens no tiem ir gā jē ju tilts.
Ibla tiek saukta arī par Lejas pilsē tu, un Superiore ir Augš pilsē ta. Tā ir taisnī ba, lai gan abas daļ as atrodas augstos pauguros, tikai Iblas kalns ir daudz zemā ks.
Jā saka, ka arī š o Ragusas reģ ionu iedzī votā ji vē sturiski sadalī jā s divā s karojoš ā s pusē s. Kas noveda pie divu katedrā ļ u parā dī š anā s, kas kopumā ir retums. Tikai 1927. gadā ar Musolī ni dekrē tu abi apgabali apvienojā s vienā pilsē tā . Starp citu, Ragusa bija viens no itā ļ u faš isma dzimš anas centriem.
Sā kotnē ji mē s sā kā m mū su Ragusas apskati no apakš ē jā s daļ as - Ragusa Ibla. Steidzā m uz Svē tā Jura katedrā li (Duomo di S. Giorgio), arhitekts Rosario Gagliardi, lī dz katedrā le tika slē gta uz siestu.
Dž ordž a katedrā le pā rsteidz ne tikai ar savu izskatu, bet arī ar tā s iekš ē jā s apdares bagā tī bu ar daudzā m vitrā ž ā m.
Kupolu virs tempļ a ē kai pievienoja jau 1820. gadā .
Katedrā les centrā lo daļ u rotā Jaunavas, Jā ņ a Kristī tā ja un Jā ņ a evaņ ģ ē lista statujas. Turpat apskatā ma arī tē lnieka Andž elo Rekto 15. gadsimta Jā ņ a Kristī tā ja akmens statuja un Sudraba š ķ irsts ar viņ a relikvijā m.
Ragusa Ibla ir maza, š aura, gara teritorija, kā pussala kalnā . Katedrā le atrodas visaugstā kajā punktā , no š ejienes devā mies lejup pa Corso galveno ielu "25. aprī lis" (nosaukta Itā lijas atbrī voš anas no faš isma dienas vā rdā ). Uz ielas rindojas skaistas pils un baznī cas.
Sv. Dž uzepes baznī ca, kas pā rbū vē ta pē c 1693. gada zemestrī ces rokoko stilā . Tā s fasā di projektē jis arī Rosario Gagliardi.
Mē s devā mies uz ļ oti populā ru bā ru "Gelati Di Vini". . .
. . . kas pā rdod no daž ā da veida vī niem gatavotu saldē jumu, pamē ģ inā ja vietē jo "vī na saldē jumu". Nepavisam nepatika.
Diezgan ā tri nonā cā m ielas galā , kur atrodas skaistais pilsē tas parks Giardino Ibleo, kas izveidots 19. gadsimta vidū . Ir daudz masī vu kolonnu un akmens vā zes, un soliņ us rotā reljefa grebumi.
Pie ieejas parkā atrodas San Vič enzo Ferreri baznī ca. (Tagad tiek izmantota kā mū zikas telpa). Uz fasā des ir saules pulkstenis.
Parkā atrodas San Giacomo Apostolo baznī ca, kas joprojā m bija atvē rta.
Interesanti koka griesti:
No parka paveras panorā mas skats uz Irminio ieleju:
Mē s mazliet atpū tā mies parkā , iekodā m un dzē rā m vī nu un atgriezā mies Augš ragū zas virzienā , tā pē c atkal devā mies augš ā uz Svē tā Jura katedrā li.
Pa ceļ am ir arī daudzas pilis. Slavenā kā no tā m ir Palazzo La Rocca, kuru 18. gadsimtā uzcē la Don Saverio La Rocca seno ē ku vietā . Ī paš a uzmanī ba jā pievē rš astoņ iem unikā lajiem pils balkoniem, kuru pamatā ir grebtas konsoles. Balkonus rotā groteskas maskas un humanoī du figū ras, katrai no tā m ir savs nosaukums: flautistes, istabenes, ķ erubu un citu balkons.
Pagā jā m garā m katedrā lei, dodamies lejā uz pā reju starp Ragusas rajoniem.
Š eit ir pietiekami daudz smieklī gu balkonu.
Š eit, mazajā Republikas laukumā , atrodas autobusu pieturas, informā cijas centrs un š ķ ī stī tavas Dvē seļ u baznī ca (Chiesa della Santissime Anime del Purgatorio):
Baznī ca tika uzcelta 17. gadsimta pirmajā pusē un pā rdzī voja zemestrī ci.
Redzama Sandomeniko ieleja:
Ielejai ir trī s tilti.
Visinteresantā kā ir vidū , Ponte Vecchio,
Vecais arkas tilts (1825) savieno abas pilsē tas daļ as, lī dzī gi vecam akveduktam. Tos savieno kā pnes, kas sastā v no vairā kiem simtiem pakā pienu, un tā dā gadī jumā jums bū s jā kā pj pa tā m.
No š ejienes sā kas High Ragusa:
Nebija ne laika, ne vē lē š anā s kā pt augš ā pa daudzajiem pakā pieniem un kā pnē m. Tā pē c atgriezā mies pie maš ī nas un uz ī su brī di aizbraucā m uz Augš ragū zu, lai nofotografē tu. Š ī pilsē tas teritorija ir daudz lielā ka nekā Lejas Ragusa, tur jau ir daudz modernu ielu un mā ju.
Mē s apstā jā mies pie citas katedrā les — Sv. Jā ņ a Kristī tā ja (Cattedrale S. Giovanni Battista), kas tika uzcelta 1706. –1778. gadā . izstrā dā juš i Mario Spata un Rosario Boscarino. Š ī ir viena no lielā kajā m baznī cā m Sicī lijā . Katedrā le tika slē gta uz siestu, ž ē l, ka netika iekš ā .
Mē s braucā m tā lā k pa ielu uz skatu laukumu, no kura paveras skaists panorā mas skats uz Lejasragū zu (Ragusa Ibla):
Apakš ā redzama Santa Maria della Scala baznī ca, uz kuru ved 340 pakā pieni, tā ir atvē rta tikai Mises laikā . 12. gadsimtā celtā gotikas stilā baznī ca tika bojā ta 1693. gada zemestrī cē .
Š ī ir mū su ceļ ojuma uz Modica un Ragusa beigas, jo automaš ī nas nomas laiks jau ir beidzies. Nā kotnei, kurš vē las š o marš rutu atkā rtot, nepiecieš ams vairā k laika atvē lē t Ragusai, jo ž ē l, ka Augš pilsē tā daudz kas palika neredzē ts.
Es arī vē lē tos redzē t Donnafugatas pili (Castello di Donnafugata) Ragusas apkaimē , tur pat ir dzelzceļ a stacija.
“Un š is ir pē dē jais no stā stiem par Mowgli” Sicī lijas pilsē tu izpratnē , kurā s mē s apmeklē jā m.
Plā nos bija apmeklē t abus pā rē jos salas krastus, bet diemž ē l. . . Pagaidā m par to var tikai sapņ ot.
