Сицилия. Часть 8. Модика Sicīlija. 8. daļa. Modica

Sicī lija. 1. daļ a. Giardini Naxos >>>

Sicī lija. 2. daļ a. Katā nija >>>

Sicī lija. 3. daļ a. Taormī na >>>

Sicī lija. 4. daļ a. Sirakū zas >>>

Sicī lija. 5. daļ a. Mesī na >>>

Sicī lija. 6. daļ a. Acireale >>>

Sicī lija. 7. daļ a. Noto >>>

Mē s apmeklē jā m Modiku un Ragusu, ī rē jot automaš ī nu ar š oferi. Sadarbojā mies vē l ar divā m sievietē m no mū su viesnī cas, š ofera draudzeni, mū s bildinā ja viesnī cas gids. Emisijas cena ir 200 eiro par seš ā m stundā m. Izgā jā m no viesnī cas uzreiz pē c brokastī m, lai paspē tu apskatī t baznī cas pirms siestas.

Marš ruta pirmā pilsē ta bija Modika. Pilsē tu dibinā ja senie grieķ i tū kstoš gadus pirms mū su ē ras. e. Pilsē tas nosaukums cē lies no feniķ ieš u vā rda Mutika (mā joklis).

Tagad tā ir diezgan liela pilsē ta ar aptuveni 5.000 iedzī votā ju. Pilsē ta atrodas Iblean kalnu nogā zē s un ir sadalī ta Modica apakš ē jā daļ ā (Modica Bassa) un Modica augš daļ ā (Modica Alta). Lower Modica ir modernā pilsē tas daļ a ar veikaliem, restorā niem, kafejnī cā m, savukā rt Upper Modica ir pilsē tas vē sturiskais centrs, kas iekļ auts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā .

Netā lu no pilsē tas redzē jā m Jauno tiltu (1967) - Guerrigeri - augstā ko Eiropā (538 m), tač u pa š o marš rutu nebraucā m.

Mē s atstā jā m automaš ī nu Lower Modica. . .

. . . netā lu no San Pietro katedrā les (Lower Duomo — Duomo Basso), kas arī iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā . Š is ir vē l viens iespaidī gs Sicī lijas baroka paraugs ar galveno fasā di, kuras augš pusē ir tipisks sicī lieš u baroka zvanu tornis, kura augstums ir 49 metri.

Pē c 1693.  gada zemestrī ces baznī ca tika atjaunota, un tā s fasā di rotā č etras statujas, kas attē lo Sankataldo, Santarosalia, Sv. Pē teri un Madonu, bet fasā des augš daļ u vainago Kristus skulptū ra. .

Kā pnes uz katedrā li ir dekorē tas ar apustuļ u figū rā m visā garumā , kas tikai pastiprina š ī s katedrā les diž enumu.

Greznu baroka interjeru, freskas gleznojuš i vietē jie meistari tē vs un dē ls Ragaci.

Katedrā les galvenā relikvija ir Svē tā Pē tera rokas daļ a, kas glabā ta Relikviju kapelā .

Par ļ oti vē rtī gu tiek uzskatī ta arī marmora statuja Madonna della Mazza, ko 1507. gadā izgatavoja Dž ordž o Brigno. Statuja atrodas Bezvainī gā s Jaunavas kapelā , par laimi izdzī vojot pē c zemestrī ces.

Ticī gie ī paš i ciena Sanpjetro kapelu, kur altā ra niš ā atrodas ozolā izgrebta skulpturā lā grupa, kurā attē lots Svē tais Pē teris un paralī tiķ is. Tiek uzskatī ts, ka š ajā tempļ a daļ ā teiktā s lū gš anas nesī s dziedinā š anu no slimī bā m.

Tā kā mums bija ierobež ots laiks, mē s nolē mā m vispirms izpē tī t Lower Modica un satikties pie automaš ī nas pē c stundas.

Skats uz Augš modikas mā jā m:

Dosimies pastaigā pa galveno ielu Corso Umberto. Interesanti, ka agrā k tā bija upes gultne ar daudziem tiltiem. Biež o plū du un 1902. gada spē cī go plū du dē ļ tika nolemts upi ielaist pazemē .

Pilsē tā ir daudz sicī lieš u baroka stila mā ju.

Katra mā ja ar monogrammā m, masī vā m koka durvī m greznā arkveida karkasā , ar interesantiem balkoniem, ko atbalsta smaidoš as maskas, kas ir raksturī ga Sicī lijas baroka iezī me.

Bijā m nobaudī t Modiki š okolā di zī mola veikalā Antica Dolceria Bonajutoс. Š okolā de ar daž ā diem pildī jumiem – ar pipariem, kanē li, vaniļ u, vī nu u. c. Modica tiek uzskatī ta par vienu no Itā lijas š okolā des galvaspilsē tā m. Š okobaroka festivā ls notiek katru gadu decembrī .

Š okolā di uz Eiropu atveda pē c Amerikas iekaroš anas spā ņ iem 16. gadsimtā - tolaik Modika bija Spā nijas karaļ valsts sastā vdaļ a un tieš i Modika saglabā ja receptes š okolā des pagatavoš anai aukstā veidā , kā to noteica acteki. izdarī ja Meksikā . Š okolā de ir rupji graudaina.

Godī gi sakot, š ī š okolā de man ī sti nepatika. Cenas diezgan augstas - 3-5 eiro par flī zi.

Nepirka.

Pilsē tas ē ka:

Kalna galā ir redzama Castello dei Conti pils, kas celta 13.  gadsimtā un gadsimtiem ilgi ir bijusi vē sturiskā Modikas rajona politiskā s un administratī vā s varas mī tne. Pils smagi cieta pē c 1693. gada zemestrī ces, saglabā jā s sargtornis ar 1725. gada pulksteni.

Tā lā k nelielā laukumā Karmelī tu baznī ca (Chiesa del Carmine) ir viena no vecā kajā m baznī cā m Modikā . Celta vē lā s gotikas stilā.13. –14. gadsimtā un viena no retajā m, kas pā rdzī voja 1693.  gada zemestrī ci.

Tū lī t aiz tā s atrodas cita Sandomeniko baznī ca:

Š eit beidzas Korso Umberto un Lejaspilsē ta. Nopirkā m veikalā vī nu pusdienā m un devā mies atpakaļ .

Mē s uzkā pā m nedaudz kalnā uz Santa Maria di Betlem baznī cu ar karalisko kapelu (Santa Maria di Betlem):

Aiz š ī s baznī cas ielas iet uz augš u uz pili un uz Modica Alta (Augš modikas) rajonu:

Modica Alta atrodas 150 m augstumā kalnā , tā pē c ielas ik pa brī dim pā rvē rš as par kā pnē m.

Mē s nedevā mies augš ā ar kā jā m, bet ar automaš ī nu ieradā mies citā Modikas katedrā lē - San Giorgio (Sv. Dž ordž a) katedrā lē , to sauc par "Pasaules brī numu baroka pasaulē ".

Tā s augstums ir 62 m. Domā jams, ka katedrā le tika uzcelta pē c Rosario Galjardi projekta, tā s celtniecī ba prasī ja ilgu laiku, pirmo kā rtu pabeidza Paolo Labisi no Noto tikai 1761.  gadā .

Katedrā les centrā lo navu ierā mē.22 korintieš u kolonnas.

Apdare ir bagā ta ar apmetumu un zeltī jumu.

Katedrā li gleznojis mā kslinieks no Mesī nas Ž irolamo Alprandi ar iesauku "Sicī lieš u Rafaels".

Ī paš u uzmanī bu ir pelnī jis lielisks koka poliptihs, kas datē ts ar 1513.  gadu:

Momentā lā s kā pnes ar 164 pakā pieniem 1814. –1818.  gadā uzbū vē ja arhitekts Franč esko di Marko, turpmā kajos gados tā s palielinā jā s lī dz 254 pakā pieniem.

Katedrā les sā nos atrodas pilis: labajā pusē - Polā ras pils, kreisajā - Grimaldi pils. Grimaldi pils celta 18. -19. gs. Tagad š eit ir Pinakotē ka ar vietē jo meistaru darbiem.

Pē c Modikas lejasdaļ as panorā mas apbrī noš anas ir skaidri redzams tas pats augstais tilts:

Sv. Pē tera bazilika tā lā k:

Pē c Modicas apskatī š anas mē s devā mies uz Ragusu. Par to nā kamajā stā stā >>>