Ekskursija pa Romu vienmēr ir lieliska. 2. daļa. Romiešu piedzīvojumi (turpinājums).
Sestā diena.
Daļ a no grupas devā s uz Neapoli. Mums ir brī va diena. Pabrokastojā m un jau devī tā sā kumā izbraucā m no San Giovanni metro stacijas. Izejot cauri Aurē liā na sienai, labajā pusē ieraudzī jā m mū su neatkarī gā s ekskursijas mē rķ i – Laterā na pili. Agrā k tā bija pā vestu rezidence. Pē c tam, kad ugunsgrē ks iznī cinā ja pā vesta rezidenci Laterā na pilī , pā vesti atgriezā s Romā un apmetā s Vatikā nā .
Templī gandrī z nebija cilvē ku (tikai svē tceļ nieki), mē ģ iniet iekļ ū t pē c iespē jas ā trā k, ja plā nojat to apmeklē t, bet tas ir tā vē rts. Pē c 11-00 intensī vi sā k ierasties tū ristu grupas, kas ļ oti traucē . Nevis "izlikties" sā kumā gā ja "ar atvē rtu muti", viss ir tik bagā ts un skaists. Pē c stundas viņ i atcerē jā s kameru un videokameru.
Nepā rstā stī š u informā ciju no ceļ vež a, atzī mē š u, ka San Dž ovanni tempļ u templis gan pē c nozī mes, gan dekorā cijas. Tempļ a projektē š anā piedalī jā s lieliski itā ļ u mā kslinieki. Š ajā templī glabā jas svē tnī cas – apglabā ti svē to apustuļ u Pē tera un Pā vila galvaskausi, Romas pā vestu San Dž ovanni relikvijas. Ja plā nojat apmeklē t Vatikā nu, apmeklē jiet to pirms San Giovanni, pretē jā gadī jumā iespaidi par Svē tā Pē tera baziliku bū s nedaudz izplū duš i.
Templī ir zā le vientulī bai un lū gš anā m, galvenajā zā lē ir vieta, kur apsē sties, lai atpū stos un baudī tu skaistumu. Templī jū s nejū taties kā "ā rzemnieks". Daudz krievu runas, svē tceļ nieki un tū risti no Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas. Baznī cas veikalā ministri runā tī ri krieviski, nevarē ja nepirkt zelta krustus, kas rotā ti ar granā tiem, starp citu, tie š eit ir lē tā ki nekā Vatikā nā . Ņ emot vē rā dā rgo pirkumu, meitas uzdā vinā ja aromā tiskus rož ukronus (desmit eiro - “sī kums, bet jauki”). Templī paskrē ja trī s stundas.
Pā ri ceļ am no tempļ a atrodas San Lorenzo baznī ca, kurā ir uzstā dī tas tā s paš as svē tā s kā pnes (Scala Santa), pa kurā m Jē zus Kristus uzkā pa Poncija Pilā ta mā jā , kuru uz Romu atveda imperatora Konstantī na Lielā mā te. Pie ieejas ir interesantas skulptū ras "Jū das skū psts" un "Pilā ts rā da Kristu cilvē kiem".
Uz Svē to kā pņ u 28 pakā pieniem ticī gie kā pj tikai ceļ os, skū pstot ar stikliem aizklā tā s kā pņ u pakā pienu daļ as, kur pilē ja Kristus asinis. Tū ristiem ir atseviš ķ as kā pnes, pa kurā m kā pjot pa logiem var ielū koties nelielā zā lē , kurā izstā dī ta brī numaina Jē zus ikona. Ticī gos fotografē t no augš as ir aizliegts, un kā pē c jā iejaucas viņ u lū gš anā s.
Ierodoties ar metro lī dz Kolizejam, š oreiz nesteidzamies izkā pt no metro, bet nogriež amies pa labi un pa eskalatoru dodamies augš ā uz izeju uz dzī vojamo rajonu, no kura perona paveras brī niš ķ ī gs skats. no Kolizeja. Mē s fotografē jam.
Pā rceļ amies uz Tibras krastmalu, pa ceļ am apskatot senlietas. Gar Konstantī na arku, Palatī nas kalnu, dodamies uz Palatī nas tiltu. Santa Maria Cosmedin ir milzī ga tū ristu rinda no Japā nas pē c patiesī bas mutes (mē s ievē rojā m, ka viņ i fotografē pilnī gi visu, sā kot no ē diena š ķ ī vja bufetē lī dz...). Mē s gā jā m pa Tibras krastmalu gar tā da paš a nosaukuma salu, ko apskalo divas upes "mē les". Pagā jā m garā m Marsela teā trim un stā vlaukumā pie biroja apjautā jā mies dež urantei, kā nokļ ū t Mateja laukumā . Pie š ā diem jautā jumiem pieradis, viņ š pilsē tas interaktī vajā kartē rā dī ja – iegriezies pa ielu pa kreisi, un tad uz ielu pa labi. Piecas minū tes un esam pie Bruņ urupuč u strū klakas. Ļ oti skaista skulptū ra, ko rekonstruē juš i slaveni itā ļ u meistari. Tie, kas dzī vo mā jā s š ajā klusajā laukumā , iespē jams, ir vislaimī gā kie cilvē ki. Atpū tuš ies un izdzē ruš i viņ u strū klakas ū deni, devā mies tā lā k.
Pirms sasniedzā m Venē cijas laukumu, apskatī jā m nelielu restorā nu, kurā pusdieno pā rsvarā vietē jie. Izmē ģ inā jā m ī stos spageti ar tomā tu mē rci un risoto. Godī gi sakot, mani tas nemaz nesajū sminā ja, tieš i otrā di. Ukrainā itā ļ u virtuve ir garš ī gā ka, un zinā ms, ka ē dieni ir izgreznoti un nav tik vienkā rš i kā oriģ inā lā .
Nonā kuš i viesnī cā , devā mies uz Auchan lielveikalu. Cenas ļ oti pieņ emamas, var nopirkt pilnu itā ļ u tū ristu komplektu: mocarella, moscarpone, parmezā ns, daudz makaronu, jogurts, vī ns, limonč ello, amaretto - galva griež as. Pie kases uzreiz parē ķ ina par š ā du preč u komplektu - turisto! Sakrā jā mies pamatī gi, vakar pirktais koferis bija piepildī ts ar pirkumiem. Nopirkā m minerā lū dens paku ceļ ojumam. Pē c vietē jo parauga nopirku pusotra litru sausā sarkanvī na pudeli, ļ oti labi remdē augusta slā pes, tomē r vietē jie ņ em piecu litru sarkano un baltvī nu, bet es ar tā du daudzumu nebū tu tikusi galā . trī s dienas. Vakariņ ā s moscarpone, mocarella un Cinzano š ampanietis, jogurti.
Septī tā diena.
Tā pē c š odien mē s apmeklē jam Vatikā nu. Metro stacijas joprojā m ir slē gtas, š odien ir pirmā bezmaksas piekļ uves diena pē c reliģ iskajā m brī vdienā m. No dzelzceļ a stacijas ar autobusu nokļ ū stam Vatikā na muzejos. Satiekam gidu, paņ emam audio ceļ vež us, paņ emam biļ etes un esam gatavi ceļ ojumam. Ar lī dzjū tī bu raugā mies uz vientuļ o tū ristu vairā ku kilometru rindā m gar Vatikā na mū riem. Ieejam muzeja ē kā , mū s “izspī d cauri”, izejam droš ī bas kontroli, uzkā pjam pa kā pnē m un izejam pagalmā . Š eit, pie stendiem, gids stā sta par Vatikā na muzejiem un Siksta kapelu, jo. kapelas telpā tiek ievē rota prasī ba pē c pilnī ga klusuma.
Mē s ieejam pirmajā Vatikā na muzejā , vienmē rī gi pā rejot no vienas tematiskā s zā les uz otru. Kopumā ir 12 zā les. Izstā dī tas ļ oti skaistas skulptū ras, daž kā rt tas aizrauj garu, bet viss iedveš zinā mu melanholiju – tas viss ir pā vestu atvestā s mantas uz Romu. Kas ir darbu autors, kur un kad tie atvesti, nav zinā ms, tie vienkā rš i “paķ ē ra”.
Ejam pa garu koridoru - gobelē nu zā li, apbrī nojam griestu skaistumu, klausā mies gida stā stī jumu audiogidā un, ja savienojums pasliktinā s, pieliekam soli, lai neatpaliktu no grupas.
Dodamies uz Siksta kapelu. Mē s apskatā m Mikelandž elo gleznotos griestus. Ja "dā rdoņ a" zā lē pastiprinā s, shhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhhh, dē ļ , ", Cerberus", nav, apbrī not skaistumu un svilpi sev). Aizliegts fotografē t, nemē ģ inā t, pū lī daudz sargu, aparā ti uzņ emti nerunā jot.
Mē s izejam Pē tera katedrā les pagalmā . Nomazgā jamies strū klakā un dzeram ū deni. Š eit iesaku audiogidu iedot gidam un Pē tera katedrā li apmeklē t patstā vī gi, ne no kā atkarī ga. Gids steidzas uz nā kamo ekskursiju, un, izejot no katedrā les, ieeja atkal caur apsardzi, ieeja katedrā lē ir bezmaksas, bet ir rindas! (pievē rsiet uzmanī bu fotogrā fijai Sv. Pē tera laukumā uz kilometru garas cilvē ku kolonnas pie mū riem labajā pusē ).
Apskatā m katedrā li, bet kā jau teicu, pē c San Dž ovanni, bez eiforijas. Katedrā le, protams, ir skaista, majestā tiska. Romā gandrī z katra katedrā le ir sava veida muzejs, jo. itā ļ u lielie glezniecī bas un tē lniecī bas meistari ir iesaistī ti visā .
Izejam no katedrā les un sekojam lī dzi Š veices gvardes sardzes maiņ ai, kam uzticē ta Vatikā na aizsardzī ba. Mazus bē rnus daž kā rt izlaiž cauri apsardzes postenim, lai vecā ki varē tu viņ us nofotografē t ar sargu.
Laukumā atrodas vairā kas pasta nodaļ as, no kurā m var nosū tī t uz mā jā m savu iecienī tā ko pastkarti ar Vatikā na zī mogu, kas maksā apmē ram divus eiro (lai gan Ukrainas pasts pastkarti piegā dā ja piecas dienas vē lā k, pē c mū su ieraš anā s mā jā s).
Pē c ū dens dzerš anas un mazgā š anā s Romas strū klakā s Svē tā Pē tera laukumā , uzņ emot daudz fotoattē lu un video, mē s devā mies uz Castel Sant'Angelo. Apbrī nojuš i pils neparasto bū vi, š ķ ē rsojā m tā da paš a nosaukuma tiltu, nolemjot to apmeklē t nā kamreiz.
Pastaigā jā mies pa krastmalu, pa ceļ am apskatot senlietas. Nejauš i uzgā ju vietē jo iedzī votā ju izvē lē to paradī zes gabalu. Strū klaku komplekss ar ļ oti patī kamu mikroklimatu augusta karstumā . Strū klakas strū klas sitā s nelielā seklā baseinā no pazemes, nepā rtraukta ledaina ū dens straume lija pā ri granī ta sienā m, sniedzot patī kamu vē sumu. Š eit apstā jā mies kā das trī sdesmit minū tes, novilkā m apavus un, sekojot vietē jo romieš u piemē ram, gā jā m pa strū klaku.
Vē l mazliet un nonā cā m Piazza Del Popolo, skaistā kajā Romas laukumā . Laukuma centrā ir interesanta strū klaka ar dzeramo ū deni. Laukumā ir vairā kas skaistas baznī cas (muzeji, citā di to nevar nosaukt), visneparastā kā ir Santa Maria Del Popolo. Tā ir slavena ar slavenu itā ļ u gleznotā ju gleznā m. Baznī cā noķ ē rā m kā zas, apsē dā mies uz soliņ a un skatī jā mies, kas notiek vē sumā .
Ā trā s palī dzī bas maš ī nas dež urē katrā nozī mī gā kajā atrakcijā , kur ir liels cilvē ku pū lis. Skaidrs, ka ne visi var izturē t 30-35 grā du karstumu visu dienu. Meita runā ja ar ā rstiem – ļ oti draudzī giem cilvē kiem par profesionā lā m tē mā m. Uzņ emiet fotoattē lu un dodieties tā lā k.
Uz Via del Corco devā mies uz restorā nu, kas mums patika, un nosvinē jā m pē dē jo uzturē š anā s dienu Romā . Š ī restorā na virtuve bija daudz garš ī gā ka par vakardienas iestā di, lai gan nedaudz dā rgā ka. Jū ras velš u pica, risotto, firmas tiramisu, dzē rieni.
Tā pagā ja mū su trī s dienas Romā . Iespē jams, viņ i saka patiesī bu - "kas nav redzē jis Romu, tas neko nav redzē jis. "
