Трое в лодке, нищета и собаки. Завершение Trīs laivā, nabadzība un suņi. Pabeigšana

Sā ciet š eit >>>

Pateicoties gandrī z pilnī gam mieram, mums izdevā s š ķ ē rsot lī ci un uzkā pt uz akmeņ iem, kas to klā j no dienvidiem. Glā bē js par mums nerū pē jā s, mē s viņ u š oreiz neredzē jā m. Es gribē ju kliegt no laimes! Mē s jutā mies kā pasaules iekarotā ji, stā vot taisni uz dū š ī gas klints. Magelā ns ar Kolumbu! Vadiks nedaudz ienira zem klints un pat atklā ja kā du dzī vī bu. Ū dens bija dzidrs – pirmkā rt, akmeņ i, otrkā rt, miers. Pirms tam mē ģ inā ju nirt Agondā , bet neredzē ju pilnī gi neko - dubļ ainu! Tad beidzot sapratā m, kā aug austeres. Tiesa, tie bija ļ oti sī ki eksemplā ri, bet tagad vismaz uzzinā sim, kā tas izskatā s. Es tikai nezinu, kad mums bū s vajadzī gas š ī s zinā š anas.

Kad atgriezā mies, izrā dī jā s, ka mē s pavadī jā m ū denī apmē ram stundu. Verkai jau sā ka apnikt. Bija pusdienlaiks, un mē s nolē mā m doties atpakaļ .

Tas bija ļ oti silts, un pirms uzkā pš anas kalnā mums nā cā s iegremdē ties vē l trī s reizes. Savannā bija vienkā rš i neizturami silti! Bet mē s tik un tā atmetā m malā tuk-tukeru, kas mums pielipa. Pareizā k sakot, es to atmetu, kamē r Verka vā ji mē ģ inā ja iebilst. Es to nocirtu pumpuros. Laivu braucienā jau esam iztē rē juš i "papildu" rū piju krā jumus. Un, iespē jams, velti! Kamē r mē s sasniedzā m ciematu, es sā ku atkal saplacinā t un desot.

Iegā jusi kafejnī cā , es sagriezu degunu — krā sa joprojā m smarž oja. Mē s gribē jā m doties prom un meklē t citu vietu, bet viesmī lis piedā vā ja mums sē dē t tieš i virs upes dostarkā na lī dzī bā . Š ķ ita, ka nav ne smakas, un pū ta viegls vē jiņ š . Sirds dauzī jā s, viss ķ ermenis tirpa no adatā m, un es baidī jos kuru katru brī di braukt prom. Nomazgā jies zem krā na ar nosacī ti aukstu ū deni, jutos nedaudz vieglā ks. Jā , kas ar mani notiek? Tā s divas vismaz henna!

Man nemaz negribē jā s ē st, lai gan, izņ emot sē klas, es š odien joprojā m neko neē du. Un ir jau divas stundas. Pasū tī ju masalas tē ju (ar pienu un garš vielā m) un tomā tu zupu.

Es teicu, ka ar ietaupī tajā m divsimt rū pijā m es labā k nopirkš u sev kā du lupatu. Viesmī lis, jau pie mums pieradis, prasī ja vai esam ģ imene? Mē s pasmē jā mies un teicā m jā ! Mē s esam zviedru ģ imene!

Ir pienā cis laiks iepirkties. Es neplā noju neko pirkt, izņ emot kokosriekstu eļ ļ u un Himalaju uztura bagā tinā tā jus, it kā ļ oti efektī vus. Bet, ieraugot, kā di spilgti dū š ī gi palagi viņ iem ir, es nolē mu, ka tie ir absolū ti nepiecieš ami, lai es varē tu paslē pties vasarā laukos. Man riebjas iepirkties, bet man pē kš ņ i iepatikā s tirdzniecī bas process! Tiesa, pirms aizbraukš anas kā rtī gi izpē tī ju š o tē mu un biju nedaudz gudrs. Viss izskatī jā s tieš i tā , kā rakstī ja š ī s lietas eksperti. Ar teatrā liem acu groziem abā s pusē s un izsaucieniem "Yu killin mi! " Tiesa, man ne reizi neizdevā s pazeminā t cenu trī s reizes. Es nopirku divas loksnes apmē ram 2x2 - vienu ar Budu, vienu ar Š ivu par 550 rū pijā m katra. Verka nopirka pā ris pareo par 300 rū pijā m. Citā veikalā nopirku smieklī gas paš taisī tas harē ma bikses par 300. Nejaukais pā rdevē js slikti piekā pā s, slavē jot savu preci: “Re, kā ds dizains! ” Aha, sasodī ts! Couture!

Un tad Verka mani ievilka š ķ ietami dā rgā veikalā . Tur bija gaisa kondicionieris un pā rdevē js ar tī rasiņ u seju, kas izskatī jā s pē c Kapū ra vai Bahč ana. Viņ am bija rū pnī cā raž oti T-krekli un tunikas par 200-300 rū pijā m. Sagrā bju daž us gabalus, bet man nepietika naudas visam! Ak, man vajadzē ja ē st mazā k! Nē , iepirkš anā s ir ļ auna! Opijs tautai!

Pabeidzot lupatu pirkš anu, mē s uzkrā jā m rumu. Atlika tikai nopirkt augļ us. Aizsū tī juš as Vadiku ar junkā m uz viesnī cu, mē s ar Verku devā mies uz dā rzeņ u veikalu. Mē s skopojamies un ejam pie sevis, nevienam nepieskaramies. Priekš ā govju ganā mpulks. Ieraugot mū su paciņ as, visi, it kā pē c mā jiena, pagrieza seju un metā s pretim. Man bija jā bē g. Tā pē c pē c tam pabarojiet tos ar gurķ iem!

Iepriekš ē jā dienā mū su gids Aleksandrs saņ ē ma ziņ u pa viber, ka mū su transfē rs uz lidostu, kā jau gaidī jā m, bū s pulksten 00. Sā ka kraut bagā ž u. Mē s ar Vadiku nopirkā m trī s plastmasas pudeles ar 0.75 ruma un vienu mazu 0.18 suvenī ru pudeli.

Viņ i to vairs neizturē ja, lai nekļ ū tu nekaunī gi, un to ir grū ti vilkt. Verka nopirka divas pudeles. Viņ i iesaiņ oja viņ as mugursomu un mū su koferi pā rtikas plē vē , ko paņ ē ma taupī gs draugs, un mū su soma nebija pilnī bā iepakota, atstā jot š o lietu vē lā kam laikam. Atvadī jā mies no jū ras un pē c manas uzstā jī bas devā mies gulē t 21.00. Gribē ju uzlikt modinā tā ju uz pusvienpadsmitiem, bet Verka neklausī ja un uzlika uz vienpadsmitiem. Un, ja iepriekš ē jā s naktī s gulē jā m perfekti (neskaitot to, ka nemierī gā mā jsaimniecī ba pretī draudzenei, kurai bija lielas problē mas ar miegu, daž kā rt pamodinā ja ar viņ as č aukstē š anu), š odien diemž ē l neviens no mums negulē ja. Tas bija smacī gs, neskatoties uz to, ka ventilators bija ieslē gts. No kaut kurienes nā ca odi un sakoda Vadku. Viņ š sā ka š ņ ā kt. Tad Verka gā ja atsvaidzinā ties, un mē s dzirdē jā m viņ as č ī kstam. Kad viņ a iznā ca, es viņ ai jautā ju, kas noticis? Lai gan es uzminē ju, kas tas bija. Viņ a teica, ka nekaunī gais tarakā ns nolē ma uzrā pties viņ ai kā jā ! Brrr! Un vakars ir pā rstā jis bū t kū trs. Strā dnieki, kuri kaut ko cē la netā lu no viesnī cas, š odien nolē ma smagi strā dā t lī dz vē lam vakaram.

Pē c tam pusvienpadsmitos sā ka lī t! Acī mredzot tas bija manu slimī bu cē lonis! Nogulē juš i vē l pusstundu, viņ i piecē lā s. Vadiks turpinā ja krā mē t mantas, un es devos uz vannas istabu, lai sakā rtotu sevi. Tas, ko es redzē ju spogulī , mani vispirms iedzina š ausmā s, bet pē c tam histē riskos smieklos. Dievs, kas tas ir? Tu nevari bū t tik skaista uz pasaules! Zem acī m plī voja spilgti sarkani pusloki. Tā s ir baltas zī mes no brillē m daž ā s minū tē s, kad es gulē ju pludmalē ar seju uz augš u, paspē ju nedaudz uzņ emt sauli. Pirms es paspē ju kaut ko darī t, gaisma nodzisa! Tieš i laikā ! Iepriekš tas notika periodiski, bet dienas laikā mums nevajadzē ja gaismu, un arī naktī . Planš etdatoram bija laiks uzlā dē ties, un labi! Iededziet sveci un lukturī ti. Kaut kā ietin somu ar foliju. Un lietus nekad nebeidzas! Kā mē s nogā dā jam lietas lī dz automaš ī nai? Mē s paš i samirksim lī dz ā dai un slapinā sim lietas. Tomē r tie joprojā m bija slapji. Peldkostī mi un dvieļ i nekad nav pilnī bā izž uvuš i uz virves, ko mē s nostiepā m starp divā m palmā m, un arī pā rē jā s lietas, kas gulē ja mā jā , bija piesū kuš ā s ar mitrumu.

Tad š ī problē ma pazuda otrajā plā nā , un es sā ku domā t, bet vai viņ š vispā r nā ks? Liveniak pieklā jī gi! Pē kš ņ i nolaidī sies kā da dubļ u plū sma vai zemes nogruvums? Jā , nekad nevar zinā t! Aleksandrs mū su pirmajā un vienī gajā tikš anā s reizē teica, ka tas ir normā li, ka maš ī na aizkavē jas pusstundu. Tagad, ja viņ š neatnā ks pē c pusstundas, jums viņ am jā zvana. Es izgā ju uz verandu. Pagalmu apgaismoja tuvojoš ā s automaš ī nas priekš ē jie lukturi. Es domā ju, ka tas jau ir aiz muguras un sā ku kliegt, lai pē c iespē jas ā trā k savā ktos. Bet izrā dī jā s, ka tie ir tikko ieraduš ies viesi, kuri lietū staigā ja pa pagalmu, grabē jot koferus. Apmē ram piecpadsmit minū tē s lī dz divpadsmitiem lietus beidzā s un tikai pilē ja no kokiem. Es piegā ju pie vā rtiem un sā ku apcerē t izdzisuš o ielu. Visi veikali bija aizsegti un bija pilnī gs tumš s. Pagā ja divi vī rieš i, runā ja angliski. Viens no viņ iem teica, ka rī t droš i vien bū s daudz odu. Oho! Es jau saprotu angļ u valodu!

Apmē ram piecas minū tes pā ri vieniem piebrauca Toyota, un vadī tā js jautā ja, vai mani sauc Vera? Lai ir Ticī ba. Ieskrē juš i mā jā , viņ i sā ka vilkt ā rā neskaitā mus kamolus. Nakts š veicars palī dzē ja nest lielā ko somu, par ko viņ u iepriecinā ju ar pē dē jā m desmit rū pijā m. Beigā s izstaigā juš i ar lukturī ti pa tumš o istabu, paskatī juš ies zem spilveniem un zem gultas, ne bez nož ē las atstā jā m savu bū du. Pā rvadā tā js norā dī ja uz pulksteni, it kā viņ š gandrī z nekavē tu. Es teicu, ka viņ š ir "laba cī ņ a", un mē s metā mies pa slapjo serpentī na ceļ u. Viņ š kaut ko teica par viesnī cu Lalit, un es domā ju, ka mē s tomē r kā du no turienes paņ emsim. Dī vaini, kā pē c tad viņ š mū s paņ ē ma pirmos? Lalit atrodas tā lā k no lidostas. Bet man bū tu interesanti parunā ties ar Indijas superpiecinieka viesiem. Kā du laiku mē s patieš ā m braucā m uz dienvidiem, un tad es zaudē ju orientā ciju. Mē s iebraucā m kā dā apdzī votā vietā , diezgan lielā , un es biju pā rsteigts, atpazī stot Margao. Pā rbaudī ju š oferi – tieš ā m, uzminē ju. Tā pē c mē s gā jā m citu ceļ u, nevis to, kas ieradā s viesnī cā . Pā ris govju satikā m pat naksnī gajā pilsē tā ! Kā ar Lalitu? Š oferis vai nu jokoja, vai arī es viņ u pā rpratu.

Es dzirdē ju savos matos č ī kstam. Es pieskā ros tā m un ar riebumu uzdū ros kaut kam lielam, drebuļ os to metot prom no manis. Lidostā izkā pusi no maš ī nas, atkal sajutu zinā mu satraukumu. Izbraucot ar roku caur matiem, viņ a izkratī ja zemē mū su vannas istabas iemī tnieku, kurš ā tri metā s zem maš ī nas. Mans Dievs! Kā viņ š tur nokļ uva? Vai viņ i ir atrodami automaš ī nā ? Vai arī jū s nolē mā t veikt kontrabandu no viesnī cas uz Ukrainu? Stulbi! Aiziet! Prusaki ir par naudu!

Bet naudas nav! Vodila atvadoties pasniedza man roku, ko es paspiedu, sakot: “Bohat bhanyavat! Namaste! Varbū t viņ š gribē ja, lai es tur kaut ko ielieku? Es ieliku savu siltumu, visu, kas man bija. Mums uzbruka ar ķ errā m, kaut ko muldē jot par bagā ž as kontroli. Es tos pamā ju un no netā lu esoš ā s kaudzes paņ ē mu ķ erru. Uzcē luš i uz tā sava veida Everestu, nostā jā mies vienā rindā ar visiem pā rē jiem. Kad pienā ca mū su kā rta, č emodā ns, mugursoma un soma, ko bijā m plā nojuš i reģ istrē ties, tika aizzī mogoti. Ak! Un vē l gribē jā s visu nosvē rt un, ja vajag, pā rpakot. Š eit tika pā rbaudī tas arī biļ etes. Bija kaut kā da aizķ erš anā s. Pā rbaudoš ā meitene teica, ka mē s š eit neesam, š eit pā rbauda lidojuma uz Š ardž u bagā ž u. Sasodī ts, kā da starpī ba? Pā rbaudiet to!

Nosvē ruš i savu bagā ž u un pā rliecinā juš ies, ka viss atbilst noteiktajā m normā m, sā kā m gaidī t reģ istrē š anā s sā kš anos. Pie mums nā ca pē c palī dzī bas meitene. Viņ a meklē ja reģ istratū ru Š ā rdž ā . Pē c viņ as teiktā , viņ a bija pilnī gi viena un nemaz nezinā ja angļ u valodu. Viņ as rokas bija izrotā tas ar hennas rakstiem. Mē s bijā m sajū smā . In dod! Es neriskē tu. Aizveduš i meiteni un pamanī juš i, ka tū lī t sā ksies mū su reģ istrā cija, bijā m gandrī z pirmie rindā . Pienā ca viens no lidostas darbiniekiem un visiem izdalī ja papī ra birkas, kuras bija jā piestiprina pie rokas bagā ž as. Un viņ a mums teica, ka mums bija jā iziet bagā ž as pā rbaude citā vietā , tā s plastmasas, kuras mums pielika, nebija labas. Man nā cā s izstā ties no rindas un vē lreiz iet cauri pā rbaudei. Tomē r mums izdevā s. Birkas bija piestiprinā tas visam, arī somiņ ai, kas karā jā s Verkas kaklā , un pē c tam tā s vairā kas reizes tika pā rbaudī tas. Tač u mums rokas bagā ž ā bija daudz ū dens, un tas nevienu neinteresē ja. Kadrs tika nodots divas reizes, un abas reizes Verka nez kā pē c iezvanī jā s. Viņ a bija papildus jū tama. Jā domā , ka kniepadatas iezvanī jā s zobos.

Kad beidzot tikā m lī dz lidmaš ī nai, izrā dī jā s, ka mū su vietas nebija tuvumā . Viņ i gribē ja, tas bija, pē c gaidī š anas, kamē r visi iesē dī sies, ar kā du apmainī ties vietā m, bet izrā dī jā s, ka lidmaš ī na nebija iekrauta pat par treš daļ u. Tā ir laime! Visi apgū lā s uz trim sē dvietā m, un joprojā m bija tukš as rindas. Gulē t - es negribu! Bet es nevarē ju. Es jutu aukstu. Izņ ē mu dž emperi un uzvilku to. Un ir slapjš un auksts! Lidmaš ī nas sausajā gaisā viņ š izž uva, tač u, kamē r tas notika, aizmigt bija absolū ti neiespē jami. Sā ka kļ ū t gaiš s. Gā dī gi stjuartes staigā ja pa salonu un aizsedza iluminatorus ar aizkariem, lai saule netraucē tu gulē t. Pē c Verkas teiktā , kura nemē ģ inā ja gulē t, arī ekipā ž a gulē ja aizmugurē jā s rindā s un pē c tam izskatī jā s nedaudz saburzī ta.

Dubaja no gaisa izskatī jā s riebī gi. Akmens dž ungļ i tī ti smogā . Un ko tur darī t?

Gaidī dams, kad tiks atbrī vots, es vē roju, kā arā bu š veicars apstrā dā mū su bagā ž u. Viņ am izdevā s diezgan augstu pacelt dū š ī gos koferus un no visa spē ka svieda tos uz ratiem. Vesels, infekcija!

Tas pats dubar bija lidostā ! Un kā pē c š iem arā biem tik ļ oti patī k aukstums? Starp citu, izejot no mā jas man nebija tik auksti. Galu galā es braucu vasarā un jau gatavojos garī gi. Un, ja toreiz steidzos izģ ē rbties, tad tagad esmu izdarī jusi tieš i otrā di un uzvilkusi dž emperim uzpū teni. Dā rgais dutiks mani neinteresē ja, un es atvē ru planš etdatoru. Izrā dī jā s, ka viņ š joprojā m bija lidmaš ī nas rež ī mā , ko es uzstā dī ju pirms desmit dienā m. Semjons Semjonič s! Tā pē c karti bija tik grū ti atvē rt!

Vadiks, kurš atgriezā s no tualetes, stā stī ja par vietē jā s tualetes ē kas sasniegumu - virs tualetes papī ra ruļ ļ a uzstā dī ta dezodoranta pudele, ar kuru pirms noslaucī š anā s var apkaisī t kā du papī ru! Ak kā ! Es aizmirsu pieminē t, cik ļ oti man patika Zhulyansky tualete - tur, uz sē dekļ iem, automā tiski mainā s sterilā plē ve, nospiež ot atbilstoš o pogu. Nekad neko tā du neesmu redzē jis, citā di droš i vien atcerē tos.

Nā kamajā lidmaš ī nā mē s saņ ē mā m vietas paš ā pē dē jā rindā . Lidmaš ī na bija pilna, tā pē c man nebija cerī bu gulē t. Es sā ku skatī ties ā rā pa logu. Piekrauta bagā ž a. Viena no somā m stā vē ja ar atvē rtu slē dzeni un no cauruma izlī pā mā m lietā m.

Pē c visu pā rē jo lietu iekrauš anas iekrā vē js atvē rto maisu ievietoja plastmasas maisiņ ā un iekrā va arī to.

Ejā izveidojā s gara rinda uz tualeti. Tualete uz deguna tika pilnī bā nodota vairā ku biznesa klases pasaž ieru rī cī bā , bet pā rē jie cilvē ki metā s pie astes. Likā s, ka viņ i nedē ļ u nebū tu gā juš i uz tualeti. Daž i tika manī ti stā vam rindā vairā kas reizes. Viss mū su tā lā kais lidojums pagā ja zem vakuuma skaloš anas skaņ ā m. Austiņ as droš i salikā m bagā ž ā , gluž i kā bekgemons. Pilnī gi nebija ko darī t. Saņ ē ma sē klas. Š oreiz pakā bija pat 5 grivnas!

Lai saglabā tu siltumu, viņ i uzlika plaukstas uz monitora, tas bija tik silti! Viņ i rā dī ja lidmaš ī nas kursu. Punktē tā lī nija š ķ ē rsoja Kaukā za Melnā s jū ras piekrasti. Vai tieš ā m? Zem mums bija kā ds fantastisks rā pojoš s skats.

Ne tikai notece no tuvē jā s pilsē tas, ne tikai izž ū stoš s ezers, ko klā j sarkana veģ etā cija.

Skatoties uz monitoru, mē s redzē jā m, ka lidmaš ī nas trajektorija bija izliekta un tagad skrē ja cauri Krimai. Vai tieš ā m? Vē l vē lā k izrā dī jā s, ka mē s lidojā m ap Krimu plaš ā lokā . Es pieliecos uz iluminatoru. "Mans krasts! Parā di sevi prom! Mala, tieva lī nija...”Viņ š neparā dī jā s. Tikai jū ra bija redzama retos apmā kuš ā s mā koņ os. Eh! Es ļ oti gribu uz Jaltu!

Ž uliany pilsē tā pē c pasu kontroles visi drū zmē jā s pie karuseļ a. Mū su bagā ž a ilgi nepagā ja. Kad mū su rokassomiņ a beidzot aizgā ja, viņ ai bija skats kā ievainotam karavī ram. Filma bija saspiesta vidū un bija ļ oti nobruž ā ta. Rokturis nenā ca ā rā . Man vajadzē ja viņ u vilkt aiz pā tagas. Pirms brauciena Vadiks koferim pievienoja jaunus riteņ us, jo atgriezā s no pē dē jā brauciena, pazaudē jot pā ris. Š oreiz riteņ i bija neskarti. Bet kombinē tā slē dzene tika nolauzta ar gaļ u. Tiesa, bagā ž a bija neskarta. Š ķ iet, ka tas tika notriekts, kad tas nokrita. Piekrā vuš i ķ erru, gandrī z pē dē jie izgā jā m no bagā ž as nodalī juma. Uz lentes palika vientuļ a saplē sta soma. Mū su priekš ā pasu kontrolē tika apturē ts kā ds arā bs, un es pieņ ē mu, ka soma pieder viņ am.

Es gā ju priekš ā ar bagā ž as kaudzi uz ratiem, Vadiks un Verka gā ja nedaudz aiz muguras. Ieraugot mani, muitas darbinieks pameta apaļ as acis, bet tad viņ a skatiens pievē rsā s maniem pavadoņ iem, kuri staigā ja viegli, un viņ š tikai jautā ja: "Vai jū s esat kopā ? " Tā tad mums nebija nekā du problē mu.

Pat viesnī cā mē s nolē mā m, ka uz staciju brauksim ar taksi. Tas ir tuvu, tas ir tuvu, bet negribas kraut mikroautobusā kaudzi somu. Atraduš i internetā pirmo pieejamo numuru, kuru varē jā m atcerē ties 797, mē s nomierinā jā mies. Un ā rā ir ziema. Sniega kupenas, sasodī ts! Zvanī ju 797 un klausī jos muldē š anu, cerot, ka saņ emš u ī sziņ u ar visu informā ciju. Tā vietā š oferis piezvanī ja un teica, lai kā pjam ā rā , viņ š piebrauks pē c minū tes. Izgā jā m ā rā , gaidā m, salstā m. Cilvē ki no mū su lidojuma pamazā m izklī st. Mums nav sava auto! Vadiks stā stī ja, ka reiz izsaucis troikas taksometru, un viņ am vajadzē ja sastā dī t trī s septiņ us. Zvanī ju, bet tur bija kaut kā da krā pniecī ba, nevis taksometrs. Kad mē s, kā jau piesū cekņ i, palikā m vieni, nolē mu iztraucē t kā du pazī stamu kijevieti un palū dzu, lai izsaucu mums taksi. Viņ a piezvanī ja un teica, ka saņ emš u ī sziņ u. Ir pienā cis. Bija rakstī ts "melns Fords, 44 grivnas, 14.25". Un vadī tā ja telefons. Pulkstenī.14. 35. Kā viņ š var ierasties pulksten 14.25? Zvanu š oferim. Viņ š jautā , kā di tie ir klienti? Viņ š par tiem neko nezina, bet drī z bū s ceļ ā . Labi, vienam no diviem vajadzē tu piebraukt. Zvaniet. Vai pasū tī jā t taksometru? Nu jā ! Vai tu esi fordā ? Nē , Lanosā . Lanos nepasū tī jā m. Es noliku klausuli. Tad, pā rdomā jis, es vē lreiz jautā ju, vai tu jau atnā ci? Nu jā ! Labi, mē s brauksim ar tevi. Kad jau bijā m iegrimuš i, piebrauca pati pirmā maš ī na, kas solī ja ierasties pē c minū tes! Mē s atbildē jā m uz viņ a zvanu, ka viņ a minū te bija pat divdesmit. Viņ i to nedara. Vismaz viņ š neteica, ka ir ceļ ā . Mē s viņ u bū tu gaidī juš i ē kā . Ja mē s kavē tu?

Kā ds runī gs š oferis, kurš mū s vadī ja, pē c mū su lū guma apstā jā s pie Podvē dera bū das. Kad es viņ am pasniedzu piecdesmit kapeikas, rē ķ inoties ar maiņ ā m, viņ š teica, ka vajag 60! Viņ am š ī summa ir ierakstī ta SMS, un viņ š to var uzrā dī t! Un esmu uzrakstī jis citu summu! Bet es nesacē lu traci un iedevu vē l desmit. Kijevas taksisti! Bā c!

Puzata bū da ir piemē rota visiem. Ja tikai viņ a bū tu pirmajā stā vā ! Ar grū tī bā m, divos soļ os, vilkdami mantas augš stā vā uz pā rpildī to zā li, viņ i, kā parasti, paņ ē ma borš č u, kartupeļ u biezeni un jē ra gaļ as kotletes. Cik man ir apnicis indieš u ē diens! Pa ceļ am mē s neē dā m neko citu kā tikai banā nus, mandarī nus un sē klas, tā pē c visu izslaucā m trī s sekundē s. Pā rsteidzoš i, tā pat kā pirms diviem gadiem, par vienu un to paš u komplektu maksā jā m 50 grivnas! Vismaz š ajā stā voklī ir kaut kas stabils!

Joprojā m esam izsalkuš i, nopirkā m daudz pā rtikas ekomarketā un ļ oti patī kami pavadī jā m vakaru vilciena Kijeva-Mariupole kupejā .

Nobeigumā vē los teikt, ka papildus kuponam un vī zā m, kas mums izmaksā ja nedaudz vairā k par tū kstoti dolā ru par diviem, mē s Indijā pā rtikai iztē rē jā m simts dolā rus vienai personai, plus 50 kaudzī tei. no junk. Nu, road-food Ukrainā . Verka, protams, labi darī ts! Es no viņ as negaidī ju! TRP normas, varē tu teikt, pā rgā juš as! Par spī ti savam papildu svaram, sā poš ajā m kā jā m un pī š ļ iem, kas tā m berzē jā s, viņ a spī tī gi stutē ja mums pakaļ . Cī nī tā js! Un kā ds labums no tā tomē r bija. Viņ a mū s palē ninā ja un neļ ā va mū s nogalinā t pirmajā s pā ris dienā s, labi, viņ a sargā ja lietas. Iemā cī jā m viņ ai iztikt bez kafijas. Lidmaš ī nā manas sejas apsā rtums pazuda, un iedegums izlī dzinā jā s, tomē r, rakstot š ī s rindas, no tā maz kas palicis pā ri.

Tagad viss!