Трое в лодке, нищета и собаки. Часть 2 Trīs laivā, nabadzība un suņi. 2. daļa

Sā ciet š eit >>>

Un Aleksandrs joprojā m ir prom un prom! Kā izrā dī jā s, Agnelo viņ u labi pazī st. Kad teicu, ka gaidā m gidu, viņ š iesaucā s: "Sashya? " "Saš ja, Saš ja! " Bet kur viņ š ir? Jau 11. Agnelo ieteicā s, ka vē l guļ . Kā tas guļ ? Mums ir tikš anā s 10.45! Nu piezvani viņ am - es esmu Agnelo. Viņ š izlikā s, ka zvana. Pē c piecpadsmit minū tē m parā dī jā s Saš ja – ļ oti jauks krievu puisis. Mē s viņ am ž ē lojā mies, ka mū s š eit apbē dina. Pē c č ivinā š anas ar Agnelo viņ š mums teica, ka, ja gribē sim, mē s varam paturē t otru bū du par kā du pā rmē rī gi lielu summu. Mē s teicā m nē , paldies! Ja mē s varē tu atļ auties tē rē t š ā das vecmā miņ as, mē s acī mredzot izvē lē tos citu variantu, nevis š o namiņ u. Uzdā viniet mums kā rtī gu matraci un mē s nomierinā simies. Bet tad mantkā rī gais Agnelo sā ka prasī t naudu par matraci. Domā jams, ka saimnieks rezervē jis pie viņ a bū diņ u, bet par treš o viņ am netika piemaksā ts. Mū su uzturē š anā s laikā matrač a ī rei bija jā bū t USD 50. Un kas tas par prieku? Vai viņ š joprojā m var piemaksā t par treš o glā zi un krē slu? Par ekskursiju samaksā jā m pilnī bā . Ja runa ir par to, tad gulē sim trī s uz vienas gultas, bet principa pē c par matraci nemaksā sim! Saš a piezvanī ja uz Concorde biroju un iedeva telefonu saimniekam. Galu galā visas mū su problē mas sabruka. Saš a centā s visu iespē jamo. Sapratis, ka mē s savas nabadzī bas dē ļ ekskursijā s nebrauksim, viņ š paņ ē ma atvaļ inā jumu, atstā jot savu viber numuru. Pā rsteidzoš s kontrasts ar Ē ģ iptes un Turcijas viesnī cu ceļ vež iem! Respekts Konkordei un ī paš i Saš ai! Bet nav skaidrs, kas lika Agnelo tik krasi mainī t savu uzvedī bu? Kā pē c viņ š nolē ma, ka jū s varat no mums nosist atlikuš o naudu? Uzskatī ja mū s par kaut kā diem bagā tniekiem, jo ​ ​ es viņ am iedevu maisu ar kilogramu kū pinā tu spā rnu, kurus mē s lidmaš ī nā neē dā m un kuri bija nedaudz piedzē ruš ies? Mē s neuzdroš inā jā mies tos ē st un iedevā m saimniekam suņ iem. Un meitenē m no reģ istratū ras iedeva š okolā des tā felī ti. Bet mē s ī rē jā m lē tā ko bū du! Traku miljonā ru kaprī ze? Es nesapratu viņ a loģ iku.

Tač u saimnieks mū s neapbē dinā ja vai neapvainojā s, š ī ir Goa! Mē s š eit nenā cā m tā pē c. Saimnieka dē ls kopā ar meiteni no reģ istratū ras vilka matraci un iespieda to starp gultu un logu. Rookery Verkai ir gatava! Tika piegā dā ts arī treš ais krē sls, kā arī treš ā glā ze. Beiguš i dzī vi, beidzot devā mies uz pludmali. Viļ ņ i bija ļ oti spē cī gi! Nevis Š rilanka, bet tomē r! Pē c pē dē jā s reizes nodomā ju, ka š ajā gadalaikā Goā viļ ņ iem nevajadzē tu bū t. Mē s devā mies uz mums tuvā ko pludmales malu, kur viļ ņ i bija nelieli, jo draudzene bē rnī bā gandrī z noslī ka un kopš tā laika peld ar lielu rū pī bu. Akmeņ u kaudze tur bija vienkā rš i fantastiska!

Mē s uzkā pā m ū denī . Es rē ķ inā jos ar 28 grā diem. Figuš ki - ne vairā k par 24-25! Tā nu mē s ilgi nepeldē jā mies. Pametuš i Verku ar mantā m sauļ oties, devā mies kā pt pa akmeņ iem.

Pielā gojuš ies, mē s devā mies uz pretē jo pludmales pusi. Lī dz tam ir diezgan tā lu, 3 km, tā pē c pa ceļ am iemaldī jā mies š ekā iedzert kā du svaigu dzē rienu. Sasnieguš i malu un pā rliecinā juš ies, ka tur esoš ais apmetnis ir neieņ emams, devā mies mā jā s. Izkā puš i uz ceļ a, atradā m vī na veikalu, nopirkā m rumu. Citā veikalā nopirku ananā sus un mango. Iesim mā jā s. Tur viņ a prasī ja savam dē lam paroli no Wi-Fi. Neskatoties uz viesnī cas pieticī bu, Wi-Fi bija bezmaksas. Pē c vakariņ ā m ar iegā dā tajiem gardumiem, kā arī no mā jā m atnesto kaltē to desu, pē c sarunas ar radiem skrē ju uz pludmali skatī ties saulrietu, tač u nokavē ju.

Ak, tas nav pē dē jais!

Kamē r mē s vakariņ ojā m, Verka pamanī ja, ka logi ir bez stikla! Tajā brī dī es biju mā jā , un, izdzirdot viņ as piezī mi, es nolē cu! Kā bez stikla? Es domā ju, ka viņ iem izdevā s viņ us izsist, kamē r mē s ejam. Tač u viss izrā dī jā s daudz prozaiskā k – tie nebija paredzē ti! Logs tikko bija aizsē rē jis ar moskī tu tī klu! Lieliski! Kas attiecas uz paš iem odiem (kā man, tie ir parastie odi), tie parā dī jā s tikai saulrietā . Pusstunda un viņ i ir prom. Tač u pa š o laiku kā jas zem galda paguva iekost, neskatoties uz aizdedzinā to smirdī go spirā li un smidzinā tā ju, ko saimnieka dē ls š ļ ā cā s. Tiesa, nā kamajā rī tā no kodumiem nebija palicis ne mazā kā s pē das. Es arī , odi! Jā , mū su Melekinsky odi, neskatoties uz mazā ko izmē ru, padarī s jū s tī rā kus par š iem resnajiem cilvē kiem! Pirmajā naktī , atstā jot Verku ē st, viņ i paš i ligzdoja zem nojumes. Bet, kā izrā dī jā s, pē c viņ a nebija ne mazā kā s vajadzī bas – mums neviens ausī s nedungoja. Nā kamā s naktis mē s to vienkā rš i pā rcē lā m un tā gulē jā m. Galvenais ir neielaist tos istabā saulrietā . Ilgā lidojuma un negulē tā s nakts noguruš i gandrī z uzreiz pē c saulrieta (plkst. 18.00) apgū lā mies. Bija auksti gulē t. Mē s apsedzā mies ar palagu un segu.

Pamodos no tekoš a ū dens skaņ as. Domā ju, ka lī st! Kur? Tas nebija prognozē s! Izrā dī jā s, ka tas bija tas zē ns, kurš mū s vakar satika, viņ š ir arī naktssargs, ar š ļ ū teni laistot neskaitā mus augus taciņ ā uzstā dī tos podos. Pirms rī tausmas es nolē mu doties uz pludmali un tur veikt savu rī ta asanu kompleksu. Mā jā s es parasti nodarbojos ar jogu darba dienā s. Brī vdienā s un ceļ ojumos es to nevaru izdarī t - esmu aizņ emts ar citā m lietā m. Bet es esmu Indijā ! Kur vē l var nodarboties ar jogu? Kas var bū t romantiskā ks - pludmale, saullē kts! Bet, kad devos uz pludmali, sapratu, ka mana ideja nav tā labā kā . Tur jau rosī jā s cilvē ki - pā ris tū ristu ar mugursomā m un indieš u ģ imene. Nu vī ģ es ar tā m! Ļ aujiet viņ iem skatī ties. Nolē ma pā rvā kties. Bet tad man sekoja suņ u bars. Tas ir hiperkomunikatī vs! Viņ i no tevis neko negrib, viņ iem vienkā rš i ir garlaicī gi un trū kst komunikā cijas! Kad es gā ju, viņ i uzlē ca man virsū , laizī dami manas kā jas un rokas. Es darī ju visu iespē jamo, lai tos ignorē tu, citā di es netiktu nost! Es sā ku izpildī t savu kompleksu, un suņ i sē dē ja attā lumā , ar interesi mani vē rojot. Bez š iem nelū gtajiem skatī tā jiem man bija vē l viena problē ma. Viens no vingrinā jumiem bija tā ds, ka jā paceļ as uz pirkstgaliem un, paceļ ot rokas uz augš u, jā atmet galva atpakaļ . Un, ja slē gtā telpā es to varē ju izdarī t bez grū tī bā m, tad atklā tā telpā es nevarē ju noturē t lī dzsvaru! Sasodī ts! Kaut kā izpildī jis pā rē jos vingrinā jumus un nolē mu, ka ar jogu Indijā tas ir beidzies, es devos mā jā s.

Š odien mē s nolē mā m doties izlū kos uz tuvē jo Č audi pilsē tu. Lai to izdarī tu, mums bija jā pamet ciemats un jā iet pā ris kilometru lī dz š osejai.

Pa ceļ am pamanī jā m, ka ciemata malā ir dā rzeņ u veikals, kur cenā m vajadzē tu bū t zemā kā m. Kontrasti, protams, bija pā rsteidzoš i. Lī dzā s visai pieklā jī gā m un pat greznā m mā jā m atradā s ideā las bū diņ as. Bē rni, kas dzī voja vienā no tiem, mums kliedza “Sveiki! ”! un pamā ja ar savā m mazajā m rociņ ā m.

Beidzot, kad sasniedzā m š oseju, mē s ieraudzī jā m vietē jo iedzī votā ju grupu, kas acī mredzot gaidī ja autobusu, kas drī z ieradā s. Mē s uzkā pā m iekš ā . Es iedevu diriģ entam simts. Viņ š iedeva sī knaudu 70 rū pijas. Tas nozī mē ceļ ot par desmit (4 UAH). Braucā m kā das minū tes 20. Izbraukuš i pie autoostas, sā kā m pē tī t norā des ar vietu nosaukumiem, kur no š ejienes var aizbraukt (nā kotnei). Izmetuš i pā ris iecirtumus smadzenē s, devā mies apskatī t pilsē tu. Ceļ a malā redzē jā m dā rdoņ u, uz kuras taisa niedru sulu. Mums viņ š ļ oti patika pē dē jo reizi. Tomē r tuvumā nebija nevienas sulu spiedes. Pā ris minū tes nomī dī juš ies un nesagaidī juš i viņ a parā dī š anos, devā mies tā lā k. Nogriež oties pa vienu no ielā m, atradā m zivju tirgu. Tas ir tas, kas mums vajadzī gs!

Tā pat kā pagā juš ajā reizē , mē s paņ ē mā m lī dzi ū dens sildī tā ju un alumī nija katlu garneļ u vā rī š anai. Turklā t forumā lasī ju, ka cilvē kiem izdodas pagatavot zivis uz oglē m. Ogles, š ķ iet, kaut kur var nopirkt. Katram gadī jumam no mā jā m atvedā m foliju, bet zivis vē l neesam apskatī juš i. Atraduš i tanti, kurai bija garneles, viņ i viņ ai samaksā ja 200 rū pijas, ko viņ a prasī ja par ķ ekaru. Citai tantei bija sauja jau 100 rū piju vē rtī bā . Pirkta arī no viņ as. Izejot no tirgus, dodieties uz citu ceļ u. Pilsē ta, nož ē lojama. Bet mē s atradā m lielveikalu! Mē s tur nopirkā m Indijas riekstu paku, tē jas maisiņ us ar lepno nosaukumu Tadž mahals, maltu kafiju Verkai, kura nevar iedomā ties savu dzī vi bez viņ a, un kolu, lai atš ķ aidī tu rumu - viņ a nevar dzert tī ru, redziet. Bija arī plaukts ar aromā tu kociņ iem, kurus mē s ar Vadku vienkā rš i dievinā m un dedzinā m tonnā m laukos. Tā s š eit maksā trī s vai č etras reizes lē tā k nekā Mariupolē . Bet iepakojums ir pilnī gi atš ķ irī gs. Mē s nopirkā m vienu paku, ticot, ka neesam š eit pē dē jo reizi un mums vē l bū s laiks nopietni uzkrā t.

Tā kā tur nebija ko redzē t un garneles nevarē ja sagaidī t, mē s ā tri atgriezā mies autoostā . Sprū drats joprojā m nedarbojā s. Mums vajadzī gais autobuss jau stā vē ja, bet vietu vairs nebija. Esam iekš ā . Vietē jie ielika vietu un arī mē s apsē dā mies. Jauki tomē r! Cilvē ki ieradā s, un autobuss drī z sā ka kustē ties.

Vai esat kā dreiz ceļ ojis karstā vasarā pā rpildī tā mikroautobusā ? Vai esat iepazinies ar tur valdoš o aromā tu sajaukumu? Lī dz ar to, neskatoties uz acī mredzamo nabadzī bu, kā da bija absolū tam vairumam š ī autobusa pasaž ieru, es nejutu ne sviedru, ne izgarojumu un tabakas smaku, ne kā das citas nepatī kamas smakas. Un vē l viens novē rojums. Gandrī z visiem jaunieš iem, pat vairā k nekā pieticī gi ģ ē rbtiem, ir dū š ī gi telefoni. Vai nu tie tur maksā santī mu, vai arī izrā dī š anā s jaunajiem indieš iem nemaz nav sveš a.

Mē s mā jā s pagatavojā m garneles un devā mies uz pludmali. Iepriekš es skrē ju uz vī na veikalu un nopirku draugiem divas bundž as alus un sev paciņ u ananā su sulas. Garneles bija parastā s karaliskā s garneles, kuras pā rdod mū su lielveikalos, vienī gais, kas ir svaigs. Un daž i eksemplā ri bija ļ oti iespaidī gi. Tikuš i galā ar garnelē m, abi atkal devā mies kā pt pa akmeņ iem. Š oreiz mums izdevā s pakā pties vē l tā lā k.

Tad mē s uzkā pā m pa upī ti, kas no š ī s puses ieplū da jū rā .

Krokodili netika atrasti. Garlaicī ba! Nolē mā m doties meklē t citu pludmali – Kolu, kas esot tikai pā ris kilometrus no ciemata. Pa ceļ am piestā jā m pusdienā s Maijā . Viņ i atkal paņ ē ma momoshki, bet ar citu pildī jumu. Es ē du karsto mē rci daudz drosmī gā k. Uhhh! Tā lā k aiz Maijas ciemats stiepā s vē l vienu kilometru. Nopirka dzeramo kokosriekstu. Verka iedzē ra pā ris malkus – viņ ai tas nepatika. Es saku - dzer, Vera! Tas labi attī ra ķ ermeni!

Mē s š ķ ē rsojā m tiltu pā r upi, kas plū da no pludmales ziemeļ u gala.

Tur bija patvē rums zvejas laivā m. Tur kaltē ja arī zivis un garneles. Ceļ š gā ja kalnup. Verka atpalika, bija jā gaida. Abā s ceļ a pusē s bija mā jas un kotedž as. Krū mos kaut kas č aukstē ja. Gā ju paskatī ties, kas tur ir. Un kā no manis metī sies mazo cū ku bars! Smieklī gi! Ceļ malā s auga kaut kā da neskaidri pazī stama zā le. Es pieskā ros tam ar pirkstu, un tas salocī ja lapas. Š ī ir kautrī ga mimoza vai kā nu sauc, kas Batumi botā niskajā dā rzā tiek rā dī ts kā savdabī gs brī nums! Š eit tas auga visur kā nezā le.

Tomē r mē s esam nogā juš i garu ceļ u. Un tad Verkai sagriezā s vē ders. Un nav kur iet! Es ieraudzī ju daž us pelnus un metos turp. Kā du laiku viņ a tika atlaista. Redzot pā ris zemniekus sarunā jamies, vē rsos pie viņ iem ar jautā jumu, kur ir Kolas pludmale? Vecais vī rietis vē lreiz jautā ja: "Colva? " Jaunais vī rietis sā ka viņ am kaut ko stā stī t, un viņ š man teica, ka lī dz Kolai vē l ir 5 kilometri. Oho! Man bija jā atgriež as.

Indieš u bē rni ir tik jauki!

Es š odien sasniedzu saulrietu!

Ar Verkina vē deru izrā dī jā s viss kā rtī bā , nekā da saindē š anā s, par ko mē s vispirms domā jā m. Vienkā rš i, pē c viņ as teiktā , viņ a manus vā rdus ņ ē musi pā rā k pie sirds (vai ne pie sirds, bet otrā di), ka kokosriekstu piens labi attī ra zarnas.

Nā kamajā dienā viņ i mā jā s brokastoja ar katlā pagatavotu kafiju un tē ju, no mā jā m atnestajiem cepumiem un iepriekš ē jā dienā ciemā pirktā m olā m, kuras vā rī ja paš u rokā m, izmantojot to paš u katlu. Mē s nolē mā m š o dienu veltī t Palolemam. Mē s devā mies atpakaļ uz trasi. Pa ceļ am satikā m govju ganā mpulku, kas klī da ciemā . Kad visi jau bija pagā juš i garā m un pazuduš i lī kumā , dzirdē jā m pā rnadž u skaņ u - atpalikusi teles pilnā ā trumā steidzā s kā zirgs, panā kot radus. Kā mē s raudā jā m! Kā viņ i te var aptaukoties, ja nē sā , kā saka? Es arī ļ oti gribē ju pamē ģ inā t viņ u pienu, lai gan neesmu dzē rusi daudzus gadus. Tik daudz govju! Te noteikti jā bū t pienam! Iepretim dā rzeņ u veikalam nomalē ieraudzī ju mā ju, kurā vietē jie izdomā ja skā rdenes. Es arī piegā ju klā t, cerot, ka arī par glā zi pā rdod. Bet viņ i man prasī ja pudeli. Man nebija pudeles. Es nā kš u citreiz.

Š odien pieturā ieradā mies nedaudz vē lā k nekā vakar, bet tur bija cilvē ki, un autobuss ieradā s diezgan ā tri. Bet sapakots pilns. Pateicā m diriģ entam, ka braucam uz Palolemu. Mū s izsē dinā ja pie atzarojuma, un mē s kopā ar vietē jiem iedzī votā jiem klejojā m jū ras virzienā . Man bija jā noiet kilometrs vai divi. Aizbraukuš i uz pludmali, nolē mā m pie tā s vē l nekavē ties - bijā m jau redzē juš i iepriekš , bet doties tā lā k uz dienvidiem, apskatī t citas pludmales.

Nā kamā bija mazā akmeņ ainā Kolumbas pludmale, kur mē s to atradā m! Kā da veida zivs tā bija?

Un aiz tā s ir diezgan liela un smilš aina Putnamas pludmale.

Pagā juš i tam garā m un apbraukuš i kalnu, viņ i atstā ja Verku sargā t atkritumus un paš i devā s tā lā k. Pa ceļ am nepā rprotami sā ka saskarties mū sē jie - viņ u reliģ iju (starp citu, arī mū sē jo) nevarē ja sajaukt. Biju pā rsteigts, jo uz Agondas bija tikai viens vai divi krievi un nebija daudz. Diezgan tā lu no ū dens atradā s sauļ oš anā s krē slu rinda. Paskatoties tuvā k, es ieraudzī ju galdu ar svī trainiem dvieļ iem. Un tad es atcerē jos, ka š eit atrodas super-duper Lalit Hotel. Tač u aiz kā pas viņ š nemaz nebija redzams. Lū k, kur viņ u ir tik daudz! Š o pludmali sauca Rajbag. Nekas ī paš s. Dienvidos to ierobež o Talponas upe, kurā ieskrē jā m.

Atgriezī simies. Pludmalē bija daudz austeru č aumalu. Interesanti, vai tie ir atrodami š eit vai viesnī cā , kas tiek pasniegti brokastī s, pusdienā s un vakariņ ā s?

Paņ ē muš i Verku un lietas, mē s atgriezā mies Palolemā tā dā paš ā veidā . Bija laiks atsvaidzinā ties. Uz š eku krastā negā jā m, no pieredzes zinot, ka tur ir dā rgā k. Tā vietā izvē lē jā mies kafejnī cu iepirkš anā s ielā , kas ir perpendikulā ra pludmalei. To sauca gandrī z tā pat kā mū su Agondī nu - Maya. Es nezinu, kas ir š ī Maija, bet sieviete, redzi, ir bagā ta, jo viņ ai ir tik daudz kafejnī cu! Š oreiz izvē lē jā mies ē dienu, kas ir tuvs arī mū su virtuvei (nu, ne gluž i mū su) - vietē jo biryani plovu. Sakarā ar to, ka esam jau trī s, nolē mā m paņ emt daž ā dus ē dienus un tad pā rģ ē rbties. Verka ņ ē ma to ar garnelē m, es pasū tī ju veģ etā ro Vadkai, un sev pabā zu ar pirkstu uz vā rdu, kuru nezinā ju. Puika, kurš mū s apkalpoja, labi runā ja angliski, bet krieviski nerunā ja vispā r. Es jautā ju, no kā tas ir? Viņ š domā ja un domā ja, kā man paskaidrot, un nopū ta. Jā , jē ra! Atnes to! Viņ š vilcinā jā s un teica, ka vistas plovs ir labā ks. Es teicu, ka man negarš o vista. Atnes no jē ra! Puika aizgā ja, iepriekš norā dī jis, cik garš vielu mums vajadzē tu nolikt. Apgulieties, bet tikai nedaudz. Un tad Vadiks man uzdeva jautā jumu, vai esmu š eit redzē jis kaut vienu aunu? Es tač u to neredzē ju! Bet es redzē ju kazu. Acī mredzot š is vā rds nozī mē ja kazu.

Viņ i atveda mū su svaigā s sulas, tomā tu zupu, ko papildus pasū tī ja Vadiks, un biryani bļ odas. Uzreiz zinā jā m, ka kļ ū sim resni un nomirsim jauni! Porcijas bija milzī gas. Kaza, atklā ti sakot, bija skarba, bet š ā da veida plovs man vienalga š ķ ita visgardā kais. Neapgū stot pat pusi, viņ i lū dza zē nu to iepakot lī dzi. Pē c tam viņ i vilka savus paunī š us uz otru pludmales galu.

Iepriekš ē jā vizī tē mums bija jā pā rvar plū stoš ā upe gandrī z lī dz kaklam ū denī un ar lietā m uz galvas. Un tagad ū dens ir pazudis un pat nesasniedza ceļ galu. Ticī ba, kā vienmē r, palika, un mē s devā mies kā pt akmeņ os.

Tad viņ i gribē ja nokļ ū t salā aiz š auruma, bet, pirmkā rt, tur bija dubļ i un slideni akmeņ i, un, otrkā rt, viņ i ieraudzī ja, ka otrā pusē ir aizslē gti vā rti. Es lasī ju, ka kā ds nesen sagrā ba salu, un viņ iem nav atļ auts tajā ieiet.

Bija laiks doties mā jā s. Sasnieguš i sazarojumu, viņ i sā ka gaidī t autobusu. Es naivi domā ju, ka viņ i te brauc ik pē c piecā m minū tē m, kā no Colvas uz Margao. Jā , tieš i tagad! Iepriekš ē jā s reizē s mums, š ķ iet, vienkā rš i paveicā s un nonā cā m pieturā ī stajā laikā . Nebija neviena cita, izņ emot mū s. Pē c piecpadsmit minū š u gaidī š anas nolē mā m iedzert sulu kafejnī cā pā ri ceļ am. Kartupeļ i bija ļ oti labi, un cena bija patī kama. Tikai tagad ī paš niekam nebija sī knaudas no piecsimt. Netirgoja visu dienu! Pē c tam devos uz tuvē jo veikalu, kurā tirgoja dā rgus sierus, un nopirku gabaliņ u parmezā na. Mā jā s mū s gaidī ja vietē jais š veicars, kā pē c gan nenopirkt tam sieru? Ar man iedoto maiņ u pret sulu joprojā m nepietika. Tad es devos atpakaļ uz veikalu, paņ ē mu savu pjatihatku, tā vietā iedevu tū kstoti un prasī ju no tā s naudu. Tomē r kaut kas nedarbojā s. Atnā ca jusika ī paš nieks un atnesa man sī knaudu, bet pietrū ka 50 rū pijas. Teica, ka rī t atdos. Skaists! Teicu, ka neesam vietē jie, lai viņ š š odien atdod. Tad viņ š aizņ ē mā s no siera magnā ta, un mē s beidzot š ķ ī rā mies. Lū k, viltnieks! Domā ju, ka es viņ am doš u grū ti nopelnī tos piecdesmit dolā rus! Kamē r es taisī ju blē ņ as, autobuss nā ca un aizgā ja. Un nā kamais, kā man paskaidroja onkulis uz motocikla, bū s pē c 20 minū tē m. Nu tagad pagaidi! Mā jā s neesam, tomē r bija jautri vē rot vietē jo dzī vi. Mū su draudzī gos smieklus izraisī ja maš ī na, kas, virzoties atpakaļ , izsauca melodiju, kā uz bē rnu rotaļ lietā m.

Turpinā jums š eit >>>