Розовый город...сердце Индии Rozā pilsēta... Indijas sirds

Vilciens steidzā s tik milzī gā ā trumā , ka likā s, ka mē s tū lī t pacelsimies. Pā rsteidzoš i, es gulē ju labi. Caur miegu es dzirdē ju kustī bu pie mū su plauktiem un vā rdu Jaipur. Es pielē cu un parauku garā m garā mbraucoš am hinduistam: “Kā da stacija tagad ir? ”. Dž aipura. Stacija jau bija redzama aiz logiem. Pē c mū su aprē ķ iniem mums vajadzē ja ierasties tikai pē c stundas. Es izvilku savu kaimiņ u no augš ē jā plaukta un mē s, pagrū duš i visus pa ceļ am, izlidojā m no vilciena. Pironā satikā m savus jaunos paziņ as. Sarunā juš i ar francū zietē m, ka iesim apskatī ties viņ u viesnī cu, paņ ē mā m divus rikš as un devā mies uz mums vajadzī go adresi. Viesnī cas numuriņ a cena bija augsta, meitenes maksā ja 1300 rū pijas par istabu ar ne pā rā k svaigu veļ u un nobruž ā tā m mē belē m. Mums piedā vā ja š o istabu par 1000, bet tas joprojā m nebija tā vē rts. Zem viesnī cas mū s gaidī ja apdomī gs rikš a. Viņ š piedā vā ja mū s aizvest uz kā du pieklā jī gā ku rajonu, kur iereģ istrē jā mies viesnī cā par 650 Re.

Agri no rī ta pamodā mies un reģ istratū rā paprasī jā m pilsē tas karti, nolē mā m doties izpē tī t "vecpilsē tu", kas pazī stama arī kā "rozā pilsē ta". Š ajā dienā tika nolemts eksperimentē t. Ar pirkstu iedurš anas metodi kartē , apejot daž ā dus tirdzniecī bas un dzī vojamos rajonus, devā mies uz vecpilsē tu, ko ieskauj neparasti rozā krā sā mū ris. Arī visas ē kas aiz mū ra ir celtas no š ī s krā sas akmens, tā pē c arī nosaukums Pink City. Vienī gais ā ķ is bija tas, ka caur putekļ u kā rtu un daudzā m tirdzniecī bas zī mē m rozā krā sa ne visur bija redzama. Lai gan no tā š ī teritorija nav zaudē jusi savu š armu. Bija diezgan jocī gi rā pot pa š aurajā m ieliņ ā m pa milzī gā m audumu ķ ī pā m, atkritumiem un paklupt uz omulī giem maziem tempļ iem.

Tuvojā s Indijas Jaunais gads Diwali, un sagatavoš anā s darbi ritē ja pilnā sparā . Virs ceļ iem tika uzcelti daž ā di vā rti, pā ri soliem ierī kotas vietas, kur novietot dievu figū ras. Viss paredzē ja pompu! ! ! Cilvē ki š eit bija laipnā ki, ikviens garā mgā jē js varē ja vienkā rš i novē lē t "Laimī gu Jauno gadu" vai "Jauku dienu". Tie, kas vē las palī dzē t, vairs neizraisa nervu ē rci.

Tā , ejot garā m mostoš ajiem tirgotā jiem, garā m milzī gajam Izwari Minar Swanga Sul (Minarets Reaching Heaven), mē s sasniedzā m Vē ju pili (Hava Mahal). No fasā des liekas, ka aiz sienas nekā nav, tik gudri uztaisī ts. Cietie logi un nekā aiz tiem. Š ā da ideja nav viegla. Pils celta kā turpinā jums pils kompleksa sievieš u daļ ai, un dā mas, lai nebū tu garlaicī gi, pa neskaitā majiem logiem varē ja paskatī ties uz notiekoš o pilsē tas ielā s.

Tā lā k riņ ķ ojot pa kvartā lu, mē ģ inā jā m atrast ieeju pils kompleksā . Nopirkā m ieejas biļ eti uz 2 dienā m uz vairā kā m atrakcijā m par 300 rū pijā m. Pirmais punkts mū su ceļ ā bija Jantar-Mantar observatorija. Tajā ir liels skaits daž ā du astronomisku struktū ru, kuras ne vienmē r ir viegli saprast.

Tieš i blakus Observatorijai ir ieeja Pilsē tas pilī , maharadž u pilī . Ieeja 300Rs. Patieš ā m ļ oti skaista vieta, kas pierā da, ka indieš i daudz zinā ja par greznī bu. Apgleznotas zā les, dā rgi sadzī ves priekš meti, ieroč u kolekcija. Daudzas saimniecī bas ē kas, krā sotas sienas, muzeji, kas piepildī ti ar interesantiem eksponā tiem. Š ķ ietami mazais komplekss mums aizņ ē ma divas vai trī s stundas.

Pie izejas mani pieķ ē ra hinduiste ar priekš likumu uzzī mē t hennas zī mē jumu. Man tā bija pirmā pieredze, un es nolē mu neatteikt. Pē c nelielas kaulē š anā s uzticē ju savu roku vietē jai amatniecei.

Apbrī nojot savu jauno “skaistumu”, nepamanī ju, kā atgriezā mies Vē ju pilī . Tā kā viņ a apmeklē jums bija iekļ auts mū su biļ etes cenā , mē s, protams, nolē mā m viņ u apmeklē t. Daudzas kā pnes, lī meņ i un desmitiem krā sotu logu. . . Jū s varat visu dienu skraidī t apkā rt un spē lē t paslē pes, iespē jams, to darī ja jaunā s konkubī nes un viņ u bē rni.

Uzkā pjot uz augstā ko lī meni, mē s apbrī nojā m pilsē tu un pils kompleksu. Daudzas interesantas vietas bija slē gtas sabiedrī bai vai arī tā s izvē lē jā s militā rpersonas. Pieminekļ i no observatorijas slē jā s pā ri sī kā m ē kā m un liecinā ja par savu nozī mi cilvē ku pasaulē , un tā lumā uz kalna stā vē ja forts, kas aizsargā ja pilsē tu no iespē jamā m briesmā m, tā pat kā pirms simtiem gadu. Skaista pilsē ta!

Pastaigas laikā bijā m ļ oti izsalkuš i, tika nolemts doties uz Zoodā rzu, lai apmeklē tu netā lu esoš o Alberthola muzeju un pa ceļ am meklē tu, no kā pelnī t. Karte mums atkal palī dzē ja. Pamatojoties uz to, mē s devā mies tā lā k par vecpilsē tu un sasniedzā m Zoo. Nevarot atrast nevienu ē stuvi, mē s nopirkā m banā nus no ielas tirgotā ja un nedaudz remdē jā m izsalkumu. Alberthols mū s nepā rsteidza, lai gan izskatī jā s diezgan pompozi. Nogurums, izsalkums un karstums lika par sevi manī t. Vienī gais, ko es gribē ju, bija duš a. Apbraucā m loku apkā rt muzejam, noķ ē rā m rič uku un braucā m uz mū su dzī vesvietu. Mē s atradā m vī na veikalu mū su apkā rtnē . Tikai š ā dos veikalos var iegā dā ties alkoholu. Jo mū su pieticī gais ruma krā jums, kas pirkts Kijevā beznodokļ u rež ī mā , strauji beidzā s, tika nolemts iegā dā ties vietē jo degvielu. Gribu atzī mē t, ka Indijas alkohols nav sliktas kvalitā tes. Old Monk rums ir ļ oti populā rs. Paraugam tika nolemts ņ emt 180 ml ruma (70 rū pijas) un vietē jo alu (95 rū pijas). Starp citu, daudzi (ja ne visi) dzē rieni Indijā tiek pā rdoti 0.65 ml traukos, nevis 0.5 ml traukos, kā tas ir pieņ emts lielā kajā daļ ā valstu.

Pē c krā jumu papildinā š anas devā mies uz vietē jo ē dnī cu. Lī dz tam laikam izsalkums bija pilnī bā pā rņ ē mis smadzenes, un, tā kā gribē jā m izmē ģ inā t visu jauno, bez sirdsapziņ as sā pē m ienā cā m š ajā ē stuvē . Ilgi pē tī jā m ē dienkarti, izvē lē jā mies. Man gribē jā s gaļ u. Pasū tī ju 2 vistas sviestmaizes (mums katrai 4) un Thali. Thali ir indieš u ē diens, kas tiek pasniegts uz apaļ as metā la paplā tes un sastā v no vairā kā m mazā m bļ odiņ ā m, kas pildī tas ar gaļ u, rī siem, dā rzeņ iem vai citiem piedevā m, kā arī maizes tortiljā m.

Labi paē duš ais organisms priecā jā s, mē s arī . Bija jautā jums par dzī vesvietas maiņ u. No vienas puses, viesnī ca, kurā nakš ņ ojā m, nebija pietiekami slikta: skaistas krā sotas sienas, kafejnī ca uz jumta ar skatu uz pilsē tu, plaš i numuriņ i, bet komforta nebija. Tajā paš ā rajonā atradā m ē rtā ku un lē tā ku variantu. Tī ra, ne liela ģ imenes tipa viesnī ca, kur mū s gaidī ja mū su mā jī gais numuriņ š ar balkonu-verandu augš ē jā stā vā . Mē s tur izbaudī jā m vakarus. Pirmajā vakarā domā jā m, ka esam vienī gie viesi. Katra mū su iegriba piepildī jā s daž u sekunž u laikā .

Š is vakars bija ī paš s. Drauga dzimš anas diena. Pieticī gai svinē š anai nopirkā m augļ us: granā tā bolu (ļ oti nogatavojuš ies un garš ī gi), papaiju (diezgan dī vaina saldenā garš a, pā rē jais no rī ta sapelē jis), laima un kokosriekstu sulu (dabī gi kokosriekstā , ko izdzē rā m pirms nokļ ū š anas viesnī cā ) un daž ā da veida Indijas saldumus. Tā bija lieliska diena, un cerams, ka arī nā kamā bū s veiksmī ga.

Mē s piecē lā mies agri. Plā ns bija apmeklē t fortus kalnā netā lu no pilsē tas. Vispirms devā mies uz vecpilsē tu, lai nopirktu augļ us un ū deni, un tad plā nojā m doties uz galamē rķ i. 9:00 bija problemā tiski atrast strā dā još u veikalu. Daudzi ir atvē rti pusdienā m. Loafers. =) Vadoties pē c kartes, nonā cā m pie vecpilsē tas Singh Gate, un tur jau ķ erā m rič uku.

Braucot pa ceļ u garā m Jal Mahal (ū dens pilij), mē s devā mies uz savu pirmo fortu, Dzintara fortu. Cietoksnis-pils atrodas 11 km no pilsē tas. Tajā var uzkā pt kā jā m vai uz ziloņ iem (protams, par papildu samaksu). Viņ š ir milzī gs! ! Ļ oti ilgu laiku mē s kā pā m pa eju labirintiem, pa pazemes ejā m, pa jumtiem un izgā jā m skaistos dā rzos ar strū klakā m. No daudzā m terasē m un balkoniem paveras lielisks skats. Var ilgi skatī ties uz torņ iem un citadeles, un uz ezeru kalna pakā jē .

Bija diezgan smieklī gi satikt iepriekš Deli un Agrā sastaptos tū ristus, ī paš i krievus. Neticamā Indija =)

Pie izejas no forta pamanī jā m mazu veikalu. Mē s devā mies turp un nevarē jā m pretoties – nopirkā m piena produktu ar nosaukumu lassi. Tā kļ uva par mū su mā niju uz visu ceļ ojumu! ! ! Tik garš ī gu dzē rienu nebiju dzē rusi!

Nokā puš i no Amber lī dz pē dai, noķ ē rā m rikš u un braucā m uz nā kamo fortu - Jaigarh. Principā no Amber uz to varē tu uzkā pt pa aizkaru sienu, bet karstums bija tā ds, ka neuzdroš inā jā mies. Ieeja 85 Rs+ par fotografē š anu (otro maksas daļ u ignorē jā m un tik un tā bildē jā m). Uzvaras forts, kā tulko tā nosaukums, izskatā s ļ oti iespaidī gs un liels, tač u patiesī bā ir vairā k pamests un nav labi uzturē ts. Milzī gi nezā ļ u biezokņ i un pusauguš as struktū ras. Forts ir mā jvieta daudziem pē rtiķ iem, kurus mē s sastapā m ik uz soļ a. Skats no forta ir lielisks.

Spriež ot pē c mū su biļ etē m, vajadzē ja apmeklē t citu fortu - Nahargarh fortu, tač u mū su spē ki jau bija uz nulles. Pē c fortu apskates devā mies uz vecpilsē tu, bet pa ceļ am piestā jā m, lai nofotografē tu Jal Mahal. Iepriekš tā bija karaliskā s ģ imenes vasaras rezidence, bet tagad tā ir slē gta un uz to var braukt ar laivu. Š ķ iet, ka pils peld virs ū dens. Ikvienam, kurš ierodas Radž astā nas galvaspilsē tā , tas ir jā redz!

Uzreiz krastmalā notika gatavoš anā s Diwali. Visa grī da bija nokrā sota ar ziediem, pa kuru kontū rā m tika izliktas sveces. Š eit mē s ļ oti nož ē lojā m, ka ejam prom un neatradī sim brī vdienas Dž aipurā , š ajā pasakainajā krastmalā . Iedomā jieties, cik skaista bū s pils spilgtā gaismā un kā simtiem sveč u izkrā sos š o krastmalu. Eh. . . ne liktenis!

Vakariņ ā m gatavojā mies tikpat rū pī gi kā priekš vakarā , jo mana personī ba kļ uva vē l par gadu vecā ka =) Cukurā bols jeb Annona ir ļ oti garš ī gs auglis, iesaku. Ū dens kastanis - retas š ausmas! Starp citu, daudzi augļ i, kas mums likā s nepazī stami, bet bija interesanti pamē ģ inā t, tikai prasī jā m, lai ļ auj nogriezt, noraut, iekost =) Pā rdevē jas biež i gā ja mums pretī un smē jā s, kad es grimasē un spļ ā vu. Vakarā nopirkā m vairā k saldumu, kas mums patika priekš vakarā , un, sē ž ot uz balkona pie istabas, sarī kojā m pieticī gu mielastu.

Nā kamajā dienā mums bija lidmaš ī na uz GOA. Dž aipuras lidosta ir sadalī ta vairā kos terminā ļ os. Tā s visas ir jaunas, tī ras, vē sas un klusas. Pirms iebraukš anas lidostā , pē c tradī cijas, mū s sagaidī ja “dambrete”. Stingrs sikhu policists, draudī gi kustinot ū sas, lū dza redzē t mū su pases. Paņ ē mis rokā s manu pasi, viņ š lē nā m paskatī jā s uz manu fotogrā fiju pasē , tad uz mani, tad atkal uz pases fotogrā fiju un tad, pagriezis seju pret manu ceļ abiedru, klusi, tikai ar acī m un sejas izteiksmē m, kā Ja jautā ja “viņ a? ”, ceļ abiedrs Ar visu nopietnī bu sejā piekrī toš i pamā ja ar galvu. Sikhiem patika apstiprinoš a atbilde. Tad viņ š paņ ē ma ceļ abiedra pasi, paskatī jā s uz fotogrā fiju un tad, pacē lis acis pret viņ u, sā ka ā tri, ā tri mirkstī t melnajā m acī m! Tajā s acī s bija tā da nerā tnī ba, ka nevarē jā m nesmieties! Kopī gi pasmē juš ies, saņ ē mā m pases no jautrā sikha un iegā jā m lidostas hallē . Noskaņ ojums bija tik brī niš ķ ī gs un pozitī vs, ka ilgi nevarē jā m noslaucī t smaidu no sejas. Arī tagad, atceroties š o draisko policistu, man ir smaids uz lū pā m - no viņ a nā ca tā ds siltums!

Indijā iekš zemes lidojumi tiek organizē ti no vienas puses - ē rti, no otras - mums smieklī gi. Lidmaš ī nas ir tie paš i autobusi. Viņ š ielidoja — daž us nolaida — turpat paņ ē ma pā rē jos un lidoja tā lā k! Un tā no punkta uz punktu. Mums bija lidojums Jaipur-Dabolim, ar starpsē š anos Ahmedabadā . No Dž aipuras lidmaš ī na lidoja pustukš a, Ahmedabadā nostā vē jā m kā das 30 minū tes. Š ajā laikā visi, kam vajadzē ja izkā pt, aizbrauca un uzreiz pē c viņ iem ielidoja aptuveni divdesmit apkopē ju nosē š anā s. Tikai pē c tam, kad viņ i visu iztī rī ja un aizgā ja, viņ i palaida pā rē jos cilvē kus, un tad lidmaš ī na jau bija piebā zta lī dz paš iem tomā tiem. Mums lidmaš ī nā bija kā da vietē jā slavenī ba, ar kuru visi fotografē jā s, bet mē s, nezinot Bolivudu, nevarē jā m viņ u identificē t.

Viss lidojums ar pieturu ilga trī sarpus stundas, priekš ā mums okeā ns, palmas un pilnī ga atpū ta! ! !