Latvija

BĪBELISKĀS JERUZALEMES VIETAS (es pats)

09 Decembris 2017 • Ceļošanas laiks: no 28 Oktobris 2017 ieslēgts 12 Novembris 2017
Reputācija: +557.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Izraē las piedzī vojumi

Pē c atgrieš anā s manā galvā virmoja visdaž ā dā ko iespaidu virpulis: no aizturē š anas lidostā lī dz Kristus cietumam, Jaunavas kapam un brī numam, ko redzē ju Sv. baznī cā . Kaps...

Bet bez nogurdinoš iem "Bī beles patiesī bu" aprakstiem, sā ksim no sā kuma. Un sā kotnē ji gribē jā s redzē t un sajust vismaz trī s reliģ iju galvenā s svē tvietas bez...steigas un “grupas skrē jiena” uz suvenī ru veikalu par divreiz zemā kā m cenā m. Vispā r dvē sele prasī ja kustī bu brī vī bu un spilgtas emocijas!

Izraē lā pamatā tiek piedā vā tas tikai "pakeš u" tū res, kas ir piepildī tas ar visdaž ā dā kajā m ekskursijā m. Mē s nolē mā m iet nevis standarta, bet gan neatkarī gu ceļ u.

Vā rti uz Izraē lu


Tū lī t rezervē sim, ka viņ i nebrauks pa visu Promised. Arī Jē zus dzimtā vieta Betlē me, kas atrodas Palestī nas teritorijā , lai cik zaimojoš i tas izklausī tos, ī paš i neuzrunā ja dziļ i reliģ isko, bet daudzveidī go reliģ isko celtņ u dē ļ virs paš as Piedzimš anas alas. Un situā cija apkā rt nav diez ko stabila. . . Plā nos nebija iekļ auta arī peldē š anā s nemierī gajā Jordā nijas ū denī , kurai jā pavada vesela diena. Kaut vai tā pē c, ka Izraē lā ir viena Kristus kristī š anas vieta, Jordā nijai ir cita, bet daž ā das tū risma kompā nijas demonstrē treš o. Vispā r vienmē r ir tur, kur ir ē rta nolaiš anā s lī dz upei, veikali ar "pareizticī go" suvenī riem un speciā lā m drē bē m (gariem krekli) par 20$, kas iepriekš pirktas vairumā par trī s rubļ iem tuvā kajā pilsē tā...

Protams, dziļ i reliģ ioziem cilvē kiem un svē tceļ ojumu dalī bniekiem katrs ar Bī beles stā stu saistī tais fragments ir svē ts. Mē s nestrī damies. Tač u š oreiz mū su plā nos ā rpus Jeruzalemes vecpilsē tas bija tikai Eļ ļ as kalns un Nā ves jū ra.

Tā tad, mē s esam izvē lē juš ies lidojumus, kas ir piemē roti datumiem, laikiem un cenā m. Nolē mā m svē tdienas vakarā lidot uz Telavivu, lai no turienes uzreiz varē tu doties uz “galvaspilsē tu”, kur nedaudz atpū sties un izstaigā t Kristus ceļ u. Galu galā tradicionā lajā sabata š abatā visā valstī nav ko darī t. Kafejnī cas, veikali un pat sabiedriskais transports š ajā dienā nestrā dā , un jau tā dā rgais taksometrs (benzī ns 1.8 USD, tā pē c tikai piezemē š anā s vairā k nekā trī s dolā ri) vienkā rš i nekaunī gi sadā rdzina.

Selektī vajā pā rbaudē lī dz zeķ ē m nokļ uvu vē l Ukrainā - mū su lidostā , pieklā jī gi ar smaidu iepazī stoties ar Izraē las puses pā rstā vi, ā tri un profesionā li pā rbaudī ja visas lietas, lī dz dž insu vī lē m. Tikko pateicu paldies, jo ar š ā diem droš ī bas pasā kumiem lidojumi ir kļ uvuš i mierī gā ki.

Pē c trī s stundā m mū s sagaidī ja omulī gā Ben Guriona lidosta: skaidras norā des, peldoš as takas un tautieš u pū lis, kas slaucī ja visu savā ceļ ā , cenš oties pirmie doties uz pasu kontroli. Nekas nedeva pamatu baž ā m. Un patiesī bā nebija par ko uztraukties: mums bija bankas kartes, atgrieš anā s biļ etes, viesnī cas talons un vecā ku dokumentu kopijas, kuri mū s pacietī gi gaidī ja mā jā s...uz bū vlaukumu, bet tī ri. atvaļ inā jumā .

Tomē r kā da pieklā jī ga meitene formas tē rpā , paņ ē musi mū su pases un uzdevusi daž us jautā jumus angļ u valodā , acī mredzot domā ja savā dā k. . . Pamā jusi ar roku uz to pusi, no kurienes tikko bijā m ieraduš ies, viņ a iedeva dokumentus kolē ģ ei un jautri teica "nā kamais".

p>


Mē s piegā jā m pie atseviš ķ as metā la-plastmasas telpas, kuras iekš pusē un blakus drū zmē jā s daž ā da vecuma un reliģ ijas cilvē ki. Arā bi, slā vi, vecā ki ar maziem bē rniem un pat Kipras priesteris, kurš lū dza ikonu. Ieskatoties cieš i, viņ i redzē ja, ka viņ š vienkā rš i bija aizmidzis ar viņ u rokā s...Acī mredzot viņ š š eit bija ilgu laiku. Konstrukcijas iekš pusē tika atrastas vē l divas durvis, kur paņ emtas pases. Periodiski (reizē m pē c piecā m, bet biež ā k pē c 15-20 minū tē m) kā ds apmeklē tā js iznā ca un uzaicinā ja nā kamo.

Mums teica, ka papildus vē l nepieredzē tiem droš ī bas pasā kumiem valstī notiek smaga cī ņ a pret nelegā lajiem imigrantiem. Daudzi labā kas dzī ves meklē jumos nā k un...paliek. Viņ i meklē un meklē , un tas nav fakts, ka viņ i to atrod, bet precedentu ir pietiekami daudz...Pē c stundas garlaicī bas mē s redzē jā m, ka ne visi iztur "interviju". Vajadzē ja atbildē t bez vilcinā š anā s, skaidri bez smaidiem, smī niem un, nedod Dievs, jokiem un rē ciņ iem. Es domā ju, ka nav ko teikt par to, ka nevajadzē tu mainī t toni uz neapmierinā tī bu vai kairinā jumu. . .

Pē c kā da laika mē s saņ ē mā m pases un mazas zilganas kartī tes ar mū su fotogrā fijā m, svī trkodu, iebraukš anas un izbraukš anas datumiem un “darba aizliegumu”.

Izejot no plaš ā s zā les, mē s atradā mies elektronisko turniketu priekš ā . Š ie “vā rti uz Izraē lu” tika atvē rti tieš i ar saņ emto dā rgo kartī š u palī dzī bu.

Ceļ š uz vecpilsē tu

Mē s atstā jā m treš o terminā li nedaudz pa labi, jo tur bija stā vvieta ne tikai taksometriem, bet arī Nesher mikroautobusiem. Tie ir 8-10 cilvē ku furgoni, kas ved cilvē kus uz viesnī cā m par 60 š ekeļ iem vienai personai (1 USD - 3.5 jauni Izraē las š ekeļ i). Turklā t ir neizdevī gi maksā t ar dolā riem, jo ​ ​ tiek prasī ti divdesmit. Ielā dē jot lietas, mē s domā jā m, ka esam pareizi atteikuš i pā rskaitī jumu par USD 110 vienā virzienā .

Mums vajadzē ja stundu, lai pa skaisti apgaismoto ceļ u sasniegtu viesnī cu. Ceļ š , kas biež i vien griezā s taisni cauri kalniem, vienmē r gā ja augš up. JerusalemInn ir trī sstā vu gudra viesnī ca, kas atrodas daž u desmitu metru attā lumā no vietē jā cietuma. Istaba man patika: plaš a un ē rta: augsti griesti, plata gulta un liels televizors, ledusskapis un elektriskā tē jkanna, pā ris logi un balkons ar skatu uz gleznainu aleju.

Tī ra vannas istaba bez š ampū na, bet ar š ķ idrā m ziepē m un tualetes papī ru, dvieļ iem, plaš u darba virsmu un karstu ū deni. Kopumā viss, kas nepiecieš ams ē rtai nakš ņ oš anai.


Laipī gais personā ls parā dī ja, kur var ieturē t koš era brokastis, jo tā s ir iekļ autas numura cenā . Mani iepriecinā ja daž ā dī ba - olī vas un paprika, cietie sieri un fetas siers, apelsī ni un greipfrū ti, olas un baklaž ā ni, konditorejas izstrā dā jumi un brū vē tā s tē jas. Mē s atslā binā jā mies. . . Mē s steidzī gi uzkodā m. Bet velti! Pusdienas, vakariņ as un visā das uzkodas mū s gaidī ja uz ielā m ļ oti interesantā , bet nenormā li dā rgā valstī . Pusotra litra minerā lū dens pudele bez gā zes - 10 š ekeļ i vai 75 grivnas (var, protams, meklē t ū deni un jogurtu uz 4 attā los lielveikalos, bet tē rē t laiku un pū les...Tas nav dzī vojamais rajons - no š ejienes lī dz Vecrī gai 5-7 minū tes ar kā jā m...) . Bet, turpinā sim grā matvedī bu: bulciņ a ar salā tlapu un tomā tu-gurķ a š ķ ē lī tē m - arī desmit, shawarma - no divdesmit, vienkā rš i dā rzeņ u salā ti vai falafels - katrs 25, pica - sā kas no 40 š ekeļ iem. Un tas viss ir "lī dzņ emš anai" lē tā s ē stuvē s. Sē dē t pie galda kafejnī cā bū s vē l dā rgā k. Jā , viņ iem ir lielas algas. Bet to cenas labi “apē d”. . .

Protams, ē rtā un gandrī z klusā tramvajā varat doties uz tirgu pē c pā rtikas. Tur, piemē ram, viens mandarī ns maksā "tikai" š ekeli. . . Bet, neatkarī gi no pieturu skaita, biļ ete maksā s tikpat, cik seš i mandarī ni. Ceļ oš anas dokumentu var iegā dā ties tikai speciā lā terminā lī , kur izvē loties angļ u valodu nav grū ti saprast. Nav vē rts pirkt nā kotnei, jo biļ etes ir derī gas tikai lī dz dienas beigā m.

Ielā s un kafejnī cā s tā s nekaitina tabakas dū mi. Un tam ir divi iemesli: aizliegums smē ķ ē t sabiedriskā s vietā s un cigareš u paciņ as cena no 20 lī dz 35 š ekeļ iem.

Mē s devā mies uz vecpilsē tas Jaffa vā rtiem. Atpū tnieki uz ielu terasē m vē traini apsprieda kaut ko pie cietuma sienas. . . Lai gan, ja viņ i nebū tu pateikuš i, kas tā par iestā di, mē s, iespē jams, tam nebū tu pievē rsuš i uzmanī bu. Š eit ir jā pauž gods vietē jiem arhitektiem – š ajā plaš ā s Jeruzalemes daļ ā visas mā jas ir izklā tas ar dabī go akmeni, kas veido vienotu ansambli ar senā m ē kā m.

Brī numa fenomens

Tū lī t pa kreisi pē c iebraukš anas pa Jaffa vā rtiem jū s varat iegā dā ties biļ etes, uzkā pt vecpilsē tas sienā s un pastaigā ties pa tā m. Lai gan, ja turas uz labo pusi, tad zem Ciā nas vā rtiem, autostā vvietas priekš ā ir bezmaksas ieeja augš ā...

Neskatoties uz visu, mē s ievē rojā m plā nu — devā mies uz Lauvas vā rtiem, lai izietu tiem cauri un pastaigā tu pa leģ endā ro Via Dolorosa, Jē zus sē ro ceļ ojumu uz Golgā tu.

Ir viegli elpot, tī rs gaiss, tī ras ielas un policijas patruļ as un karavī ri ar ieroč iem visur. Bet tas ir vē sturiskais centrs. Visur tā nav. . .

Š eit katrs akmens ir piesā tinā ts ar Bī beles notikumu garu. Tā tad musulmaņ u kvartā lā burtiski uzreiz labajā pusē atradā s grieķ u pareizticī go Jaunavas Piedzimš anas baznī ca ar brī numaino Karalienes karalienes ikonu.


Mē s nokā pā m senā pazemes cietumā , kurā pirms 2000 gadiem akmens akā atradā s laupī tā js Baraba, bet Jē zus atradā s atseviš ķ ā niš ā uz akmenī izgrebta sē dekļ a. Viņ a pē das, kas nolaistas rievotā s caurumos, bija važ ā s. No tiem joprojā m saglabā jies klintī iekalts gredzens, kuram pieskaroties pā ri ķ ermenim pā rskrē ja dī vaini drebuļ i. . .

Pē c tam mē s izgā jā m visu Sorrowful ceļ u, aizstā jot ceļ vedi ar izdrukā m no interneta par katru kanonizē to vietu - Kristus pieturu.

Pie Svē tā kapa baznī cas (pie ieejas un pati par sevi ir tikai pē dē jā s piecas no č etrpadsmit Stacijā m, kuras pamatā piedā vā apskatī t ekskursiju laikā ) ir tikpat pā rpildī tas kā vienmē r. Iekš pusē pirmā vieta, uz kuru visi tiecas, ir Krusta ceļ a 13. pietura – Svaidī š anas akmens. Pē c tam, kad tas tika noņ emts no krusta, uz tā tika uzlikts Jē zus ķ ermenis, un ebreju vecā kais Jā zeps no Arimatijas, kurš lū dza Pilā tam nā vessodu izpildī tā cilvē ka ķ ermeni, un Nikodē ms, slepenais Kristus mā ceklis, svaidī ts ar mirres un alveju. Esmu pā rliecinā ts, ka daudzi ir dzirdē juš i, ka š ī plī ts straumē mirres. Bet tas ir jā redz! Nostā vē juš i tikai pā ris minū tes, viņ i sā ka novē rot, kā tajā esoš ā s plaisas sā ka pildī ties ar kaut kā du š ķ idrumu. Skrienot ar pirkstiem, viņ i sajuta kaut ko eļ ļ ainu un dzirdē ja patī kamu saldu aromā tu. Neticami, bet mū su acu priekš ā caur akmeni parā dī jā s ī sta pasaule. Apkā rtē jie tika kristī ti, raudā ja, svē tī ja savas mantas. Bet galvenais, ka katrs brī numu redzē ja savā m acī m!

Viņ i uzkā pa pa kā pnē m uz Golgā tu, stā vē ja rindā uz krustā siš anas vietu. Visa kalna virsotne atrodas zem caurspī dī ga kupola, un jū s pat varat tai pieskarties, nometoties ceļ os un izliekot roku caur ī paš u caurumu.

Nokā pjot uz simbolisko kristieš u centru, mē s ieraudzī jā m "Zemes nabu", kas saskaņ ā ar leģ endu simbolizē visas cilvē ces pestī š anas vietu.

Ieejot Kuvuklijā , mē s iededzā m sveces no nedegoš ā s Svē tā s uguns un devā mies apskatī t katru lielā tempļ a stū ri.

Svē tā s uguns piekā pš anā s liecinieks


Pirms doš anā s ceļ ā mē s stā vē jā m pie kolonnas ar dziļ u plaisu, no kuras pirms gandrī z piecsimt gadiem parā dī jā s Svē tā uguns. Runā jā m ar Svē tā kapa baznī cas durvju atslē gu glabā tā ju. Musulmanis Vadž ihs Nuseibe grasī jā s trī s reizes trā pī t pa milzī gajā m seš metrī gajā m durvī m ar tajā s iestrā dā tu masī vu gredzenu, tā dē jā di paziņ ojot, ka pienā cis laiks pamest svē tvietu.

Viņ š teica, ka tad, kad Jeruzalemē ieradā s Musulmaņ u impē rijas valdnieks kalifs Omars ibn al Hatabs, diž ciltī gā Nuseibe ģ imene viņ am sekoja.

- Pirms vairā k nekā.1370 gadiem patriarhs Safronijs, sveicot musulmaņ u vecā kos, nodeva kalifam Omā ram pilsē tas un galvenā kristieš u baznī cas klostera atslē gas. Kalifs savukā rt atdeva tempļ a atslē gu maniem senč iem. Kopš tā laika tas no paaudzes paaudzē nodots no tē va vecā kajam dē lam, un mē s lepni un bez atlī dzī bas veicam mums uzticē to svē to misiju, – stā sta Vadž ihs Nuseibe.

- Katru dienu č etros no rī ta es ar pusmetru atslē gu, kas sver piecsimt gramus, atveru smagas ozolkoka durvis.

Tieš i pulksten 19:00 pē dē jo reizi apskatu telpas, aizslē dzu durvis ar atslē gu un masī vu aizbī dni.

Trī s reizes nedē ļ ā tī ru slē dzenes, sakā rtoju tā s un regulē ju katru riteni mehā nismos.

Es saņ emu vairā k darba brī vdienā s, ī paš i Lieldienā s. Š ajā laikā galvenais, lai pie ieejas nebū tu simpā tiju. Pirms Jeruzalemes patriarhs sā k lū gš anu dievkalpojumu par Svē tā s Uguns sū tī š anu, es personī gi aizzī mogoju Svē tā kapa akmens plā ksni. Izrā dā s, ka musulmanis ir ī sts Svē tā s Uguns piekā pš anā s liecinieks, – sargs pasmaidī ja.

- Papildus saviem galvenajiem pienā kumiem es esmu arī š ķ ī rē jtiesnesis. Brī ž os, kad izceļ as strī di starp seš ā m kristī gā s baznī cas konfesijā m, kurā m izceļ as daž ā das stundas lū gš anā m un savā m kapelā m Templī , es uzņ emos miera nesē ja misiju. Piedod, bet man jā iet uz darbu. Š eit ir mana vizī tkarte - zvaniet, ja vē laties uzzinā t vairā k. . .


Nolaidā s krē sla — klusa un noslē pumaina, ar nelielu mistikas pieskaņ u. Katru laukuma stū ri tempļ a priekš ā apgaismoja mierī ga dzeltena gaisma, un man kaut kā nemaz negribē jā s iet prom. Braucot pa š aurajā m iepirkš anā s ieliņ ā m, viņ i nepamanī ja, kā Jeruzā lemē iestā jā s nakts. Gandrī z pē c Bulgakova domā m. Neparasti liels mē ness mē ness bija apgriezts otrā di un, š ķ iet, atradā s netā lu. Viņ i atcerē jā s, pē cpusdienā , pieklā jī gā augstumā , zī mi...sarkanas krā sas pilienos. Prā tā ienā ca kadri no filmas “Jeruzaleme”. . . Jutos nedaudz neomulī gi. Nosegtas, apgaismotas rindas beidzā s, ielas bija pamestas, mums apkā rt bija tikai daž ā du laikmetu un reliģ iju reliģ iskā s celtnes. Prā tā ienā ca brī dis, kad, jau viesnī cā guļ ot, kā ds ar nagiem saskrā pē ja stiklu. Skaļ š . Nepatī kami. Neskaidrs. Gulē t?

Mē s izgā jā m caur Ciā nas vā rtiem un devā mies uz viesnī cu. Iespaidu ir daudz, un rī t celsimies agri un dosimies, tas ir, augš ā - uz Eļ ļ as kalnu.

Zelta Menora

Vakar pamanī jā m skatu laukumu Olī vkalnā virs senā s un dā rgā kā s kapsē tas pasaulē . Dienu tika nolemts sā kt ar viņ u, un enerģ ijas taupī š anas nolū kos noķ ē rā m taksi. Brauciens ilga nedaudz vairā k par 10 minū tē m un maksā ja 50 š ekeļ us. Skats bija vairā k nekā fantastisks!

Aplū kojiet visu vecpilsē tu: senie mū ri, pareizticī go un ebreju svē tnī cas, kā arī milzī gais zelta krā sas klints kupols, kas lieliski redzams no jebkuras vietas un jebkuros laikapstā kļ os. Š ī moš eja tika uzcelta 691. gadā kalifa Abd al Malika vadī bā . Iekš pusē ir tā pati leģ endā rā klints vai, pareizā k sakot, tā dzega, kas deva tai nosaukumu. Te, kā vē sta leģ enda, stā vē jis Derī bas š ķ irsts, no š ejienes debesī s uzkā pis pravietis Muhameds, Ā brahā ms gatavojies upurē t savu dē lu Ī zā ku un vispā r no š ī s vietas sā kā s pasaules radī š ana. Un tomē r, musulmaņ i š eit ierodas no visas pasaules, lai redzē tu Muhameda pē das nospiedumu un 3 matus no viņ a bā rdas.

Pē c apbrī noš anas un daudz bildē š anas devā mies uz bezmaksas tualeti (starp citu, visur bez naudas, izņ emot autoostu - tur ir 1 š ekelis).

Ceļ š lejup veda gar kapsē tu. Š ajos viena veida kapos bez ziediem, protams, ir kaut kas. . . Godinot piemiņ u, radinieki atnes tikai akmeni un noliek uz plī ts.

Ikvienam ticī gajam ebrejam ir liels pagodinā jums tikt š eit apglabā tam, jo ​ ​ š ī s vietas svē tumu nosaka ne tikai tā s tuvums Kidronas ielejai un Tempļ a kalnam, bet arī teksti no ebreju grā matas. Pravietis Zaharija: "Dienu beigā s Mesija uzkā ps Eļ ļ as kalnā , un no turienes, Ecē hiē la taures skaņ ā m, sā ksies miruš o augš ā mcelš anā s. " Tā pē c vieta š ajā kapsē tā ir lī dzvē rtī ga mā jiņ ai pie Vidusjū ras.


Apbedī jumi š eit sā ka parā dī ties pirms vairā kiem tū kstoš iem gadu, Pirmā tempļ a laikā . Mū sdienā s kalnā ir aptuveni 150 000 kapu, un daž i no tiem pat tiek attiecinā ti uz Vecā s Derī bas personī bā m.

Š auro lī kumoto ceļ u vietā m ieskauj augstas sienas. Tas, kas atrodas aiz tiem, ir praktiski neredzams, un jums ir jā uzmanā s, lai nepalaistu garā m dzelzs vā rtus ar durvī m labajā pusē . Viņ i pieklauvē ja un ielaida mū s skaistā kajā Svē tā s Marijas Magdalē nas klosterī Ģ etzemanes dā rzā . Tas ir burtiski aprakts apstā dī jumos un neparastos ziedos. Pa kreisi no ieejas ir slē gts rež ģ is - viņ i lū dza to atvē rt un ieraudzī ja ceļ a paliekas, pareizā k sakot, daļ u no kā pnē m, pa kurā m Jē zus uzkā pa Jeruzā lemē . Š eit apustulim Tomam parā dī jā s Vissvē tā kais Dievmā tes.

Jau lejā , ceļ a priekš ā , kreisajā pusē ir 2000 gadus veci olī vkoki, zem kuriem Jē zus sludinā ja, un skaistā Borē nijas katoļ u bazilika, kur atrodas klints gabals, uz kura saskaņ ā ar leģ endu notika lū gš ana par kausu. Netā lu, Ģ etzemanes grotā , svē tceļ nieki atceras Jū das skū pstu.

Nedaudz zemā k, pretī , alā atrodas grieķ u pareizticī go Vissvē tā kā s Jaunavas Marijas debesī s uzņ emš anas baznī ca, kurā atrodas Jaunavas Marijas kaps. Neparasts, dziļ š un skaists pazemes templis ar sarkofā gu. . .

Vecpilsē tā nonā cā m kā jā m apmē ram desmit minū tē s, veiksmī gi apdzenot sastrē gumu. Ar interesi vē rojā m pirmo vietē jo apmetņ u izrakumus. Arheologi strā dā ja diezgan pieklā jī gā dziļ umā gandrī z tieš i zem varenajā m sienā m.

Mē s iebraucā m Tempļ a kalnā caur Atkritumu vā rtiem tieš i uz vienu no galvenajā m jū daisma svē tnī cā m — Raudu mū ri. Protams, caur metā la detektora rā mi ar visu personī go mantu pā rbaudi. Sienas tā sauktā sieviš ķ ā daļ a ir pilnī bā redzama, savukā rt vī riš ķ ā daļ a iet zem jumta, kur atrodas bibliotē ka, lū gš anu telpas un citas telpas.

Vietē jie saka, ka ir pareizi to saukt par Rietumu mū ri — š ī ir vienī gā saglabā jusies Otrā Jeruzalemes tempļ a daļ a, ko romieš i iznī cinā ja mū su ē ras 70.  gadā . Tas tika uzcelts Pirmā vietā , ko uzcē la Salamans, ķ ē niņ a Dā vida dē ls.


Mē s nopirkā m tradicionā lo Jeruzalemes bageli par desmit dolā riem un ē dā m to ar prieku!

Ceļ š uz jū ru

Nedaudz noguruš i, nolē mā m mazliet atpū sties pie Nā ves jū ras. Pati par sevi! Bez tū ristu grupā m.

Pē c daž ā m tramvaja pieturā m, atstā jot š uku, tas ir, tirgu, kreisajā pusē , mē s izkā pā m netā lu no centrā lā s autoostas lielā s ē kas. Troksnis, netī rumi, ubagi, militā rā s un policijas patruļ as, apskate pie ieejas.

Uzkā pjot 3. stā vā , mē s nopirkā m biļ etes turp un atpakaļ bez sē dvietā m par 21 š ekeli uz parasto 486. marš ruta autobusu, kas gandrī z katru stundu kursē tikai pē c grafika no Jeruzalemes uz visiem Nā ves jū ras kū rortiem. Mē s nezinā jā m, kur tieš i doties, tā pē c kā galamē rķ i izvē lē jā mies tuvā ko kū rortu Kalia. Mē s stā vē jā m rindā pirms doš anā s uz platformu. Piecas minū tes pirms izbraukš anas tikā m aicinā ti uz tī ru un komfortablu autobusu, kurš ā tri piepildī jā s. Tiem, kam nepietika sē dvietu, š oferis piedā vā ja braukt stā vus.

Ceļ ojums bija tikai 40 minū tes, bet kā lietas ir mainī juš ā s! Kalnu un tuksneš a ainava, dedzinoš a saule un policijas un pat bruņ otu cilvē ku trū kums.

Ar vē l daž iem tū ristiem izkā pā m uz š osejas un devā mies jū ras virzienā , sekojot norā dē m. Sekundā rais ceļ š bija pamests, bet ik minū ti apkā rt skraidī ja lieli un mazi tū ristu autobusi un maš ī nas. Bija nedaudz rā pojoš s, ka apkā rt bija pamestas ē kas, kurā s kā melni caurumi draudī gi vē rā s logu un durvju ailas. Aiz viņ iem beduī ni ganī ja savus kamieļ us. Pē c divdesmit minū tē m viņ i jau tuvojā s biļ eš u kasei: par ieeju bija jā maksā.55 š ekeļ i no cilvē ka (bē rniem un studentiem ar studenta karti - ar atlaidi). Par š o naudu tiek piedā vā ta iež ogota, labiekā rtota pludmale ar sauļ oš anā s krē sliem un saulessargiem virs tiem, duš u un ā rstnieciskajiem dubļ iem, kas nā k tieš i no zemes dzī lē m. Un tas viss piekrastē , kas ir zemā kā teritorija uz zemes – 430 metrus zem jū ras lī meņ a.


Tū lī t aiz pludmales ir neviena-zeme ar spilgtā m zī mē m "Mī nē ts". Bet tas kaut kā nebiedē ja.

Izsmē rē jies ar dubļ iem un daudz gulē jis jū rā (diez vai var nosaukt neveiklas kustī bas eļ ļ ainā taustei ū denī , kas burtiski izspiež virspusē ), iegā ju duš ā un devos uz pieturu. Kā vē lā k izrā dī jā s, bija iespē ja izmantot atspoļ u, bet mē s to nezinā jā m. Pē dē jais autobuss no š ejienes ir pulksten 15.40. Mē s braucā m un aizmigā m pē c neticamas relaksā cijas dabiskajā SPA.

Pā rē jais laiks tika veltī ts tam, ko mums nebija laika apskatī t vecpilsē tā . Ir interesanti atgriezties š ajā noslē pumainajā un pievilcī gajā vietā atkal un atkal, un katru reizi tā atklā j jaunus noslē pumus.

Tā pē c, pastaigā juš ies pa Svē tā Vakarē diena augš istabu, kas tika uzcelta virs ķ ē niņ a Dā vida kapa, mē s uzkā pā m uz augš ē jo stā vu un no turienes uz jumtu. Un atkal nakts aptvē ra Jeruzalemi, zī mē jot satriecoš u ainu – zemas zvaigž ņ otas debesis virs galvas, acu priekš ā – trī s reliģ iju galvenie simboli, bet tā lumā – bezgalī ga pilsē ta. . .

Aiz sarkanā s kartī tes

Ceļ ā uz lidostu ar piedzī vojumu piezī mē m apspriedā m neatkarī gu ceļ ojumu, kas bija veiksmī gs! Galu galā mē s redzē jā m vairā k, nekā ceļ vež i rā dī s, un laiks bija neierobež ots...

Priekš ā pacē lā s kontrolpunkts, un tajā paš ā brī dī cilvē ki maskē š anā s tē rpos vicinā ja zizli. Viņ i iepazī stinā ja ar sevi, pieklā jī gi lū dza pases, pā rbaudī ja savu identitā ti un bagā ž u, uzdeva jautā jumus un novē lē ja droš u ceļ ojumu.

Pirms lidojuma, kā izrā dī jā s, vē l pirms reģ istrē š anā s ir jā iziet "droš ī bas kontrole", kur viņ i ne tikai izies cauri lietā m, bet arī apjautā sies par, kā mums š ķ ita, dī vainā m lietā m un par ļ oti tā liem un pat miruš iem radiniekiem...


Un, lai gan mē s atstā jā m viesnī cu iepriekš , bet, kad bijā m š ķ ē rsojuš i visus kordonus, mē s jau bijā m paziņ ojuš i par nosē š anos...Un š eit ir pē dē jais lī dzeklis: visi skatā s kamerā , un dators meklē.100% atbilstī ba ievadī tajai un aizejoš ajai fiziognomijai, pē c kuras tā izdod sarkano kartī ti par apsolī tā s zemes pameš anu.

Andrijs TSURKANOVS,

Irinas TSURKANOVAS fotoattē ls

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (66) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
аватар courier
courier

) Paldies par sludinājumu, ak, atvainojiet, brīvprātīgais neieinteresēts padoms)
Bet, tīri informācijai: mēs Izraēlā neesam pirmo reizi. Atpūties un ceļojis dažādos veidos...
Tikko mēs nolēmām iesniegt materiālu šādā veidā, jo tīklā praktiski nav informācijas par neatkarīgu ceļojumu uz šo apbrīnojamo valsti.
Kaut kas tamlīdzīgs....
Sat, 16 Dec 2017, 12:19
аватар Tana999
Tana999

kurjers lielisks pārskats. Izraēlā esmu bijis 2 reizes. Tāpat kā jūs, es apbrīnoju šo valsti un tās iedzīvotājus. Tik īsā laikā tuksnesi pārvērst par pārtikušu valsti ir varoņdarbs. Bet, protams, ar 2 reizēm ir par maz. Gribētos vēl un vēl, bet cenas kož. Izlasot tavu atsauksmi, sapratu, ka jāmēģina ceļojums vienkārši organizēt pašam
Fri, 26 Jan 2018, 18:37
аватар courier
courier

Liels paldies, Tana999, par interesi par apskatu!
Lai jums jauks ceļojums!
Fri, 26 Jan 2018, 18:56
аватар Tana999
Tana999

kurjers lielisks pārskats. Izraēlā esmu bijis 2 reizes. Tāpat kā jūs, es apbrīnoju šo valsti un tās iedzīvotājus. Tik īsā laikā tuksnesi pārvērst par pārtikušu valsti ir varoņdarbs. Bet, protams, ar 2 reizēm ir par maz. Gribētos vēl un vēl, bet cenas kož. Izlasot tavu atsauksmi, sapratu, ka jāmēģina ceļojums vienkārši organizēt pašam
Fri, 26 Jan 2018, 20:37
аватар courier
courier

Liels paldies, Tana999, par interesi par apskatu!
Lai jums jauks ceļojums!
Fri, 26 Jan 2018, 20:56
iemiesojums