Horvātija, valsts ar 1000 salām un nūdistiem
Jū lijā , kad visapkā rt ir karsts, Horvā tijas ziemeļ us izvē lē jā mies, ņ emot vē rā apsvē rumus par siltu jū ru un salī dzinoš i ne pā rā k karstu gaisa temperatū ru.
Apskatī juš i pietiekami daudz tū risma aģ entū ru piedā vā jumu lielajos Horvā tijas kū rortos, piemē ram, Dubrovnikā , Pulā..., atvaļ inā jumam izvē lē jā mies KRK salu. Kopumā Horvā tija ir 1000 salu valsts.
Tū risma biznesa attī stī ba Horvā tijā ir sā kuma stadijā . Lielos kū rortus apgriež Eiropas cenas, savam ekonomiskajam atvaļ inā jumam izvē lē jā mies villu.
Uz salu braucā m ar autobusu caur Ungā riju. Pē c ieraš anā s mū s ā tri aizveda uz privā to sektoru. Mē s ieguvā m divstā vu villu. Pusi no pirmā stā va apdzī voja ī paš nieki. Mē s dabū jā m naktsmā jas otrajā stā vā . Jauna renovā cija. Istaba, guļ amistaba, duš a, virtuve ar septiņ iem virtuves piederumiem, TV, kondicionieris, balkons.
Iekā rtojuš ies, redzē jā m, ka te gandrī z visi tā atpū š as. Vienī gā atš ķ irī ba ir tā , ka viņ i atpū š as savā s villā s un daudzi ierodas savā s automaš ī nā s. Pē c viņ u skaita mē s spriedā m, kas š eit atpū tā s. Daudzi itā ļ i runā vā ciski un franciski.
Zinot, ka gatavosim mā jā s, atvedā m krā jumus no Ukrainas. Kunas naudas vienī ba tajā laikā , tā s kurss USD ir tā ds pats kā grivnai, bet cenas tur ir daudzkā rt vai pat vairā k augstā kas nekā pie mums.
Saimnieki bija draudzī gi un veci cilvē ki. Marko (ī paš nieks) mums pastā vī gi lē ja slivovicu (savu mē ness spī dumu).
Bija karsti gulē t, bija ieslē gts kondicionieris. Bija odi. Man vajadzē ja sadedzinā t lī dzekli.
Tā das pludmales nav. Daž viet ir betonē tas platformas, kur var izklā t esoš os dvieļ us utt. Sauļ oš anā s krē slu un lietussargu praktiski nebija. Bet ir koki, kuru ē nā var apgulties un kas vietā m sasniedz paš u ū deni.
Ja staigā pa salu, piekraste atgā dina Mē ness ainavu – akmeņ us, no kuriem var viegli izkā pt ū denī . Bet esi piesardzī gs! Ež i. Nepiecieš amas speciā las č ī bas.
Mā jā s ieslē dzot televizoru, mē s pā rliecinā jā mies, ka Horvā tijā mudž nū disti. Apmeklē t š eit un tos neredzē t ir tas pats, kas apmeklē t Bulgā riju un neredzē t deju uz spokiem, mē s nolē mā m. Apejot centru un neko tamlī dzī gu neredzot, nolē mā m doties malā , biezoknī . Mums teica, ka apkā rt visai salai iet taka. Viņ a bija ļ oti gleznaina. No brikš ņ iem lī dz ū denim 5-10 metrus aizņ ē ma tas pats mē nessakmens. Vietā m uz tā gulē ja cilvē ki, lasī ja grā matas, avī zes, nez kā pē c bija daudz cilvē ku ar suņ iem. Ieejot mazliet dziļ ā k brikš ņ os, sā kā m sastapties ar atseviš ķ iem indivī diem, pā rsvarā vī rieš u kā rtas pā rstā vjiem, pilnī gi bez nekā . Daž as no š ī m vietā m bija iestrē guš as. Es neatceros, cik sievieš u bija, bet mums ļ oti patika viena kreolieš u meitene. Viņ a bija jauna, skaista, iedegusi. Kad viņ u ieraudzī ju, mums ar sievu uzreiz iepatikā s visi nū disti. Sapratā m, ka jā skatā s uz skaisto. . .
