Он шел на Одессу, а вышел к Херсону. Продолжение Viņš devās uz Odesu un devās uz Hersonu. Turpinājums

Pirmā daļ a š eit >>>

Kā pē c tajā ir iekļ auta Odesa un Hersona.

Senas pilsē ta. Ne gluž i tū ristisks. Nav slavens. Maz zinā ms. Bet viņ š ir labs! Mē s devā mies uz turieni, lai ietaupī tu naudu. Tā bija Zagrebai tuvā kā pilsē ta pie jū ras. Citu motī vu mums nebija.

Tas ir vairā k nekā divus tū kstoš us gadu vecs, tač u tā paš reizē jais izskats veidojā s vē lajos viduslaikos.

Par laimi, 19.  gadsimta beigā s, mainoties satiksmes plū smā m, pilsē tas ekonomiskā attī stī ba strauji palē ninā jā s, un pilsē ta sastinga savā drū majā , no tumš ajiem laikiem piederoš ajā stā voklī .

Galvenie vā rti pilsē tas mū rī , ar kuriem joprojā m ieskauj Senj mazs>

Tā ir maza, bet ir daudz ielu.

Es klejoju pa to katru vakaru, mē ģ inot to visu izpē tī t, bet es nevarē ju. Kad š ķ ita, ka beidzot ir strupceļ š , tad no š ī strupceļ a aizgā ja tik plata iela, ka š ī s ielas pretē jā s pusē s esoš o apartamentu viesi klabinā ja virs manas galvas alus krū zes.

Un pilsē ta ir dzī va. Veikali, restorā ni, viesnī cas, dzī vokļ i un hosteļ i. Valsts biroji un firmu biroji. Un tas viss 16. -19. gs. namos. Un š ī s mā jas izskatā s tā , kā vajadzē tu izskatī ties 400 gadus vecā m ē kā m. Tas viss atgā dinā ja Saragosas centru, bet tikai vē sā ks.

Vakaros es izgā ju no mā jā m (Atsauksme par viesnī cu Apartments Valiza III un Apartments Valiza IV: lieliska uzturē š anā s), lai apmeklē tu draugu, kurš dzī voja 1670.  gadā celtā mā jā bē niņ os.

Es gā ju viņ am pretī pa Š auro ielu. . .

. . . iegriezā s uz ielu, kas atrodas Maģ istrā ta aizmugurē un uzkā pa pa kā pnē m, pa kurā m pirms 350 gadiem kā pa uz viņ u pirmo mā ju, sā rtainu zivju tirgotā ju un viņ a burvī go sievu cepurē un priekš autā .

Ī si sakot, esmu gatavs bezgalī gi runā t par š o pilsē tu, tač u mums ir jā iet tā lā k.

Š obrī d. Vē l viena minū te. Senijā ir 2-3 strū klakas. Un sievietes nā k pie š ī m strū klakā m ar spaiņ iem pē c ū dens. Nu, tā pat kā tas. Cepurī tē un priekš autā . Protams, mū sdienu sievietes izmanto š o ū deni tikai, lai mazgā tu grī das savā s kafejnī cā s un veikalos, bet, ja tu š ķ ielē si, laiks ā tri skrien atpakaļ .

Pludmale. Viņ š ir. Diezgan garš , bet ne pā rā k ē rts. Akmeņ i jū rā . Jā peld č ī bā s. Ū dens ir nedabiski dzidrs. Silts. Medū zu nav. Dvē seles ir apmaksā tas. 20 rub. Labā kajā pludmales daļ ā ir mež s. Lai var sē dē t zā lī tē zem ē naina koka. Ir reaktī vo lidmaš ī nu noma. Ir peldoš s piepū š amais batuts.

Apskates objekti.

Pirmkā rt, š ī ir Nehajas pils, kas karā jas pā r pilsē tu.

Tā ir diezgan maza, tač u 90 procenti Eiropas piļ u, kas piederē ja sī kajiem feodā ļ iem, bija tā das. Katram baronam un š evalierim.

Viens no drosmī gā kajiem pils komandieriem

Mē s esam pieraduš i pie plaš ā m, bagā tā m un neieņ emamā m pilī m no filmā m, un Nehaja ir pat mazā ka par kā das Vincennes pils donž onu. Bet viņ š ir briesmī gs un ļ auns.

Tagad tajā atrodas muzejs. Necerē ti bagā ta seno ieroč u kolekcija:

Lieliski skati no jumta:

Jū s varat pusdienot galvenajā zā lē . Lē ti. Visspilgtā ko iespaidu uz mani atstā ja tualete, kas izvirzī jā s no sienas virs bezdibeņ a:

Fotoattē lā ir skats uz tualeti no ā rpuses, kur atrodas pils ir tuvplā ns. Viņ š ir tur augš ā , nedaudz pa labi

Novadpē tniecī bas muzejs.

Kad tur nokļ uvā m, muzeja direktors bija š ausmī gi priecī gs, satrakojā s, ieslē dza gaismu un mē s jutā mies kā filmas “City Zero” varoņ i.

. . . "Atilas gulta, uz kuras hunu vadonis savas ordas priekš ā aizskā ra vestgotu karalieni. ". . . (Citā ts no filmas. )

Patiesī bā muzeja ekspozī cija ir ļ oti bagā ta un interesanta.

Katakombas.

Tikai neliela daļ a katakombu ir atvē rta sabiedrī bai. Bet pilnī gi pietiekami, lai saprastu, kā viņ i tajā s tika aprakti. Ir senas planš etes un galvaskausi.

Daž reiz padre no katedrā les pats atver katakombas. Bet mums nedaudz nepaveicā s. Atvē ra Madre no muzeja.

Katedrā le.

Otrā pasaules kara laikā tas tika smagi bojā ts. Viņ am uzkrita amerikā ņ u bumba. Bet rū pī gi un pareizi atjaunots. Iekš pusē dekorā cija ir pieticī gi bagā ta. Tur notiek koncerti, kas nez kā pē c nemaz nav tū ristu iecienī ti. Mē s gā jā m uz soprā nu un ē rģ elē m. Par brī vu. Saint-sans, Bahs un citi

Pats ir atjē gties pē c pludmales, dzerš anas un citiem saš utumiem. Skatī tā ju bija daudz. 14 cilvē ki. Mū s ieskaitot.

Krusts uz drauga galvas — Nav jē gas, ka viņ š bija tik sajū smā . Š is ir plā ksteris, kas paslē pj galvas pē das zī mi uz viņ a bē niņ u zemajiem griestiem

Uz soliņ iem ir redzami nesaprotami burti. Š is ir glagolī ts. Fakts ir tā ds, ka Sen reģ ions, atš ķ irī bā no kaimiņ iem, kuri lieto latī ņ u un kirilicas alfabē tu, izmantoja un ierobež otā daudzumā joprojā m izmanto glagolī ta alfabē tu. Kā pē c š ī ir gara un nogurdinoš a raksta tē ma. Tas nav š eit un nav tagad.

Tuvumā esoš ā s vietas.

Krkas sala.

Kopumā horvā ti ir ļ oti skopi ar patskaņ iem. Ir daudz tā du vā rdu kā Krk. Reiz sē dē jā m restorā nā un mans draugs teica, ka vairs nevar dzert un palū dza, lai es ar viesmī li runā ju angliski, lai atnesu korķ i no nepabeigtas pudeles. Es atbildē ju, ka nezinu, kā korķ is bū s angliski, un ierosinā ju viņ am paprasī t prbk. Pā rsteidzoš i, bet viesmī ļ i saprata (lai gan korķ is horvā tu valodā tā neizklausā s). Un mans draugs paņ ē ma no viņ iem prbk, aizbā za savu btlku un mē s aizgā jā m. Starp citu, horvā tu valoda ir intuitī va. Daž reiz horvā ti, kas nezina angļ u valodu, man palū dza pā riet uz krievu valodu. Un viņ i saprata. Nu, lū k, piemē rs. Horvā tu desa mī klā , manu bē rnu iecienī tā kā , izklausā s pē c mā rrutkiem mī klā . Es pat paspē ju noskatī ties ziņ as televī zijā . Daž reiz viņ š pat smē jā s lī dz asarā m. Piemē ram, cienī jamā Vā cijas kanclere Angela Merkele horvā tu versijā izklausā s pē c “vā cu kancelejas preces”.

Es esmu apjucis.

Krkas sala. Viņ š ir ļ oti tuvu. Es aizbraucu uz to ar reaktī vo lidmaš ī nu, bet labā k ir nopirkt biļ eti š ā dam kuģ im.

Cilvē ki š ajā laivā sē ž sasē duš ies kā seglos. Es domā ju, ka tas nav ī paš i ē rti

Tas maksā apmē ram pusotru tū kstoti rubļ u (550 gr. ), jū s aizvedī s uz Baš kas pilsē tu.

Viņ i ļ aus jums tur pastaigā ties pā ris stundas un pē c tam uz Vela Luka pludmali.

Vē l ir 3–4 stundas un atpakaļ .

Galva.

Senijas pilsē ta. Bet ļ oti tū ristisks. Nav senatnes plī vura. Viss ir atjaunots Disnejlendas š tatā .

Lī dz plastiskumam. Nepatika.

Vela Lukas pludmale. Pietiekami garš . Mazs olī tis. To no visa un visiem izolē kalni, un š ī iemesla dē ļ tā ir romantiskā kā pludmale Horvā tijā . Tas ir pamanā ms. Nav sī kā kas informā cijas.

Mē s visi skatī jā mies filmu Ē rglis un astes. Laba pā rraide. Un viņ i izdala laupī jumu. Kā pē c TurPravda ir sliktā ka? Ne sliktā k. Labā k.

Ī sumā . Vela Luka pludmalē jū s redzē siet norā di uz nū distu pludmali.

Ejiet norā dī tajā virzienā.30 soļ us un ē rkš ķ os (ja paveiksies) atradī siet Š vepes pudeli, kurā ieliekam 100 kuni.

Kad paņ emat pudeli, neapstā jies. Dodieties tā lā k. Bū s daudz interesantu lietu. Tur ir labi.

Mums paveicā s ar transportu uz Krku. Man izdevā s apburt laipnu sievieti - kuģ a ī paš nieci. Mē s runā jā m. Viņ a izrā dī jā s Gojko Mitič a fane. Es viņ am arī patī ku. Viņ i sū dzē jā s, ka mū sdienu jaunatne vairs nezina, kurš bija visu laiku un tautu ekstrē mā kais Č ingač guks. Un kuram bija lielā kā č ū ska.

Tā rezultā tā kā da kā rtī ga sieviete mums iedeva nelielu astoņ vietī gu laivu ar kapteini, un mē s to varē jā m izmantot pē c saviem ieskatiem.

Daļ a mū su komandas atrodas š ā di:

Crkvenica.

Diezgan liela pilsē ta netā lu no Senijas. Jū s varat klī st, iepirkties.

Bet viss ir mazliet veltī gs. Pilsē ta palika atmiņ ā ar savu š iko, iespaidī go promenā di – bulvā ri gar pludmali. Ir patī kami nesteidzī gi pastaigā ties koku ē nā . Kopš.20. gadsimta sā kuma tur ir saglabā jusies š ā da meteoroloģ iskā stacija:

Lukovo pludmale.

Visi sastaptie horvā ti ieteica man tur doties. Piemē ram, tas ir krā š ņ s. Ir zils karogs. Jā , labi, attē lā . Tikai gara, daļ ē ji nū distu pludmale. Tie paš i akmeņ i. Ciems ir mazs. Ir tikai viens restorā ns. Bet ceļ š uz turieni ir elles miskaste. Nobrauciena sā kumā pamanī ju kemperu un treileru kustī bas aizliegumu. Sā kumā nesapratu, kā pē c. Kad sā kā m nolaiš anos, es uzreiz sapratu. Ceļ š ir tik š aurs, ka divas kompaktā s automaš ī nas tur gandrī z nevar pabraukt. Un ž ogu nav.

Un mē s bijā m platā mersedesā .

Par laimi, nebija nevienas pretimbraucoš as automaš ī nas. Un es pat nezinu, kā mums tur izvē rtī sies. Nav ceļ ojumu kabatas. Nolaiš anā s leņ ķ is ir ļ oti stā vs. Krauja ir tā da, ka dibens nav redzams.

Tas nav tā vē rts. Es neiesaku.

Plitvices ezeri.

Tam ir jā bū t. Daba, mā te viņ ai un viss. Par to nerakstī š u, jo to visu jau pirms manis daudz labā k apraksta ī sti dabas pazinē ji, kas es neesmu.

Ž ē l, ka ar š ā diem kuģ iem nevar izbraukt visu marš rutu. Bet tomē r tie ietaupa enerģ iju

Biļ ete tur ir jā pē rk, izmantojot internetu, bet mē s neuztraucā mies un lū dzā m to izdarī t mū su saimniecei. Tas ir vienkā rš ā k.

Š ī s aizkustinoš ā s zī mes atgā dina tos, kuri noslī ka starp visu š o skaistumu. Starp citu, š ā du noslī kuš u cilvē ku dē ļ ir stingri aizliegts peldē ties ezeros

Kad atgriezā mies, mū su drauga navigators neizdevā s. Braucā m ilgi. Pē c iegribas. Ļ oti ilgu laiku. Un tad pē kš ņ i meita no aizmugures sē dekļ a č ī kstē ja: "Braucam uz Zagrebu? ". Izrā dī jā s, ka viņ as navigators strā dā ja visu ceļ u. Un viņ a mums par to nestā stī ja, jo mē s viņ ai nejautā jā m.

Patieš ā m, mē s nonā cā m gandrī z lī dz Zagrebai. Bet viņ i nesatraucā s. Fakts ir tā ds, ka š is ā ķ is mums deva iespē ju mierī gi apsvē rt valsti. Tostarp mē s pusdienojā m Karlovacas pilsē tā . Skaista pilsē ta. omulī gi. Labi. Bet tikai deviņ desmitajos gados notika sī vas cī ņ as un pilsē ta tika smagi nopostī ta. Tagad man tas vispā r neko neatgā dina. Pavisam nekas. Ak! Abhā zi! Kurš jau 25 gadus ņ aud un dzī vo postā , atsaucoties uz kara sekā m? BET? Izpostī š ana ir jū su galvā .

Tas laikam arī viss.

Pē cvā rdā daž i fakti un gadī jumi no Horvā tijas un Senjas dzī ves.

Ja Turcija ir kaķ u valsts, tad Horvā tija noteikti ir suņ u valsts.

Š ajā restorā na reklā mas plakā tā ir parā dī ta atļ auja suņ iem ieiet š ajā restorā nā .

Plakā ti ar lī dzī gā m atļ aujā m tiek izlikti pludmalē s un pie veikalu ieejas. Raibie Barbos, mums par prieku, uzskata sevi par pilntiesī gu š ī s valsts sabiedrī bas daļ u.

Pilsoņ i.

Skice no dzī ves. Aizgā ju apsē sties uz soliņ a uz mola. Smē ķ ē jiet, paskatieties uz Senijas skatiem. Man blakus sē dē ja ļ oti vecs un ļ oti nodī rā ts vectē vs. Nobruž ā tā s biksē s. Krekls ar caurumiem. Nolietotos zā bakos. Un viņ š sē dē ja uz netī ra, paš taisī ta spilvena. Pē c kā da laika viņ š atvadī jā s, piecē lā s un, pē kš ņ i pieliecies, sā ka vā kt blakus soliņ am nelielā daudzumā izmē tā tos izsmē ķ us. Es viņ am uzreiz piedā vā ju pā ris cigaretes. Viņ š teica, ka nesmē ķ ē , pacē la izsmē ķ us un aiznesa uz atkritumu tvertni. Š eit ir vectē vs! Tas ir ī sts, nevis histē risks patriotisms. Jā . Vectē vs neinteresē , kā viņ š izskatā s. Bet viņ am rū p viņ a dzimtā pilsē ta.

Tū risti.

Senjā es redzē ju automaš ī nu un motociklu plā ksnes galvenokā rt no Skandinā vijas, Austrijas, Vā cijas un Austrumeiropas. Daudz ukraiņ u. Pē kš ņ i es ieraudzī ju vairā kas maš ī nas no Spā nijas. Godī gi sakot, es nesapratu, kā pē c pipari no jū ras lī dz jū rai bija tik tā lu.

Un tas ir brī niš ķ ī gs brī nums — Bentley ar Kopenhā genas numura zī mē m Crikvenicā :

Tā vienkā rš i nevar bū t. Tas ir muļ ķ ī bas. Es zinu Dā niju. Daudz kas mani saista ar š o valsti. Un es droš i zinu, ka tā da maš ī na Dā nijā nav iespē jama. Miljardieris, Dā nijas bagā tā kais cilvē ks Haldurs Topso brauca ar krietni pieticī gā ku auto. Vienkā rš i Bentley viņ am bija par dā rgu.

Ģ enerā l.

Ja esat tē jas cienī tā js, ņ emiet to lī dzi. Pat lielajos lielveikalos melnā s tē jas izvē le ir niecī ga.

Konkrē ti, tikai Earl Grey. Kā pē c tā - es nezinu.

Un visbeidzot. . .

Jau ierodoties Š eremetjevā , mana drauga blondī ne pirmā devā s uz pasu kontroli. Es iegā ju kajī tē . Mē s gaidā m. Un lidojumu bija daudz. Un pē kš ņ i viņ a pagriezā s mū su virzienā un kaprī zā balsī skaļ i ņ audē ja - Saaaashshshshaaa! Š eit jauneklis formā interesē jas, no kuras valsts mē s lidojā m?

Draugs nekavē joties reaģ ē ja, un tā , ka robež sargi nedzirdē ja, bet apkā rtē jie kliedza, atbildot: "Vai es zinu? Es tū lī t pajautā š u pilotam. " Viņ š pielika telefonu pie auss un teica: "Mihaļ ič ! No kurienes tu mū s atvedi? ".

Tauta než ē loja. Cilvē ki saspringa un sā ka rā pot.