Опатия - жемчужина адриатического побережья Opatija - Adrijas jūras piekrastes pērle

Opatijas pilsē ta pamatoti tiek dē vē ta par Adrijas jū ras piekrastes pē rli, pateicoties tā s ģ eogrā fiskajam novietojumam un ā rstnieciskā jū ras klimata ī patnī bā m. Runā jot par pilsē tas ģ eogrā fisko stā vokli, Opatiju droš i varam saukt par Eiropai vistuvā ko pilsē tu, lī dz tuvā kajam Slovē nijas robež š ķ ē rsoš anas punktam, kas ir daļ a no Š engenas zonas, ja braucat, tas aizņ ems maksimums 15 minū tes. , š ķ ē rsojot robež u, gadī jumā , ja jums ir visi nepiecieš amie dokumenti, tas aizņ ems maksimā li 5 minū tes. Un tuvā kā Itā lijas pilsē ta Trieste ir pieejama 30 minū š u laikā . Triestes pilsē ta tiek uzskatī ta par Itā lijas ziemeļ u galvaspilsē tu, un daž i vietē jie iedzī votā ji to sauc par "mazo Venē ciju". . Opatijas pilsē ta pē c savas arhitektū ras principiā li atš ķ iras no vairuma citu Horvā tijas pilsē tu ar savu pompozitā ti un ē ku fasā ž u greznī bu, kas daudzē jā dā ziņ ā atgā dina daž as Austrijas pilsē tas, un tas nav nejauš i, jo pilsē tu dibinā ja austrieš i. elite, un pilsē tas galvenais mē rķ is sā kotnē ji tika plā nots kā kū rorts Austrijas muiž niecī bai, ģ enerā ļ iem un bagā tiem tirgotā jiem. Pietiek, lai pastaigā tos pa pilsē tas galveno ielu. M. Tita, un aplū kojiet š ī s skaistā kā s, bagā tī gi dekorē tā s ē ku fasā des, kas sā kotnē ji tika izmantotas kā privā tā s villas, lai saprastu, cik bagā ti bija ī paš nieki un cik oriģ inā li bija arhitekti, kas lika pamatus š ai skaistajai pilsē tai, kas atrodas majestā tiskā Uč kas kalna pakā jē , ar skaistu skatu uz divā m lielā kajā m Adrijas jū ras salā m: Krkas un Kresas salā m. Tā lajā.16. gadsimtā droš ā lī cī , majestā tiskā Uč kas kalna pakā jē , apmetā s benediktieš u mū ki. . Pilsē ta kļ uva par ī paš i iecienī tu kū rortu 18. gadsimtā , pē c tam, kad slavenais aristokrā ts Higinio Scarpa novē rtē ja vietē jo klimatu un uzcē la savu villu "Angelina". Tieš i š eit, olī vkoku un oleandru koku ieskautā villā , Isadora Duncan, Gustavs Mā lers, Vilhelms II, A. P. Č ehovs iemī lē ja laika pavadī š anu. Opatija ir populā ra ne tikai tū ristu vidū : š eit regulā ri notiek daž ā di zinā tniski kongresi, konferences un simpoziji. Pilsē tas tū risma infrastruktū ra ir labi attī stī ta. Pilsē tā ir daudz daž ā da lī meņ a viesnī cu, privā ti dzī vokļ i un villas, kempingi tieš i pludmalē s. Mē s iesakā m iepriekš rezervē t viesnī cu. Kopumā pilsē ta vienlaikus var uzņ emt lī dz 8000 tū ristu, ņ emot vē rā , ka pilsē tā nav vairā k kā.5 tū kstoš i cilvē ku. Ar pā rtiku nebū s problē mu. Daudzi restorā ni piedā vā apmeklē tā jiem izvē lē ties gan Eiropas, gan tradicionā lā s Balkā nu virtuves ē dienus. Pē c ekskursiju apskates un gardā m pusdienā m varat mē ģ inā t noķ ert veiksmi vietē jā kazino vai pavadī t laiku naktsklubā . . Opatijā ir daudz viesnī cu, kas piedā vā izmitinā š anu tū ristiem savos numuros. Opatijā atrodas vecas, pirms vairā k nekā.100 gadiem celtas viesnī cas lieliskā stā voklī , piedā vā jot saviem viesiem sajust Austroungā rijas impē rijas laiku garš u un grā ciju, kā arī jaunas viesnī cas, kuru arhitektū ra un dizains atbilst visam mū sdienu prasī bā m. prasī bā m un standartiem. Visas Opatijas viesnī cas atrodas piekrastē , pilsē tas galvenajā ielā . Krastmalā atrodas mā jī gas kafejnī cas un restorā ni, bet brī vdienā s viesiem tiek piedā vā tas daž ā das izklaides programmas.