Brīnumu sala
Santorini ir viena no romantiskā kajā m vietā m uz Zemes.
Uz š ī s neparastā s salas fona Atē nu Akropole izgaist.
Patiesī bā Santorini ir salu grupa Egejas jū rā . Grupā ietilpst Thira, Tiras, Palea Kameni, Nea Kameni un Aspro salas. Tiras iedzī votā ju skaits ir ļ oti mazs, Palea Kameni, Nea Kameni un Aspro parasti ir neapdzī votas, tā pē c galvenā Tiras sala tiek saukta vienkā rš i arhipelā ga vā rdā . Salas galvenā atrakcija - Santorini vulkā ns. Ierodoties Santorini, vulkā nu neapmeklē t vienkā rš i nav iespē jams – sala ir vulkā ns. Izņ ē mums ir Santorini virsotne. Vulkā ns ir aktī vs. Sala regulā ri krata. Pē dē jā lielā zemestrī ce notika 1956. gadā . Lī dz 1500. g. pmē . pirms mū su ē ras salai bija apaļ a forma un to sauca par Strongilu. Santorini vulkā ns, kas atrodas salas centrā , bija 1.5 km augsts. Apmē ram pusotru tū kstoti gadu pirms mū su ē ras.
Notika notikums, kas radikā li mainī ja gan antī kā s pasaules vē sturi, gan salas veidolu – izvirdums lī dz 7 ballē m izvirdumu mē rogā . Izvirduma rezultā tā vulkā na krā teris sabruka un izveidoja milzī gu kalderu (piltuvi), kuru uzreiz piepildī ja jū ra. Kalderas jū ras virsmas platī ba sasniedz aptuveni 32 kvadrā tmetrus. jū dzes, un dziļ ums 300-400 m No senajiem Strongili palika tikai redzams pusmē ness mē ness ar stā vu klinti virs 300 m augstu netā lu no rietumu daļ as un maigas pludmales pie austrumu daļ as. Pē c vulkā na krā tera piepildī š anas ar ū deni tas iztvaiko un milzī gs sprā dziens (tvaika katla efekts) izraisī ja milzī gu, aptuveni 100 lī dz 200 m augstu cunami, kas skā ra Krē tas ziemeļ u piekrasti. Cunami rezultā tā Mī nojas civilizā cija panī ka. Katastrofu pabeidza spē cī gas zemestrī ces un ievē rojamā attā lumā izmesti vulkā niskie pelni.
Vairā kus desmitus metru augstais cunami iznī cinā ja visu Egejas jū ras salā s, Krē tu, piekrastes grieķ u apmetnes Ē ģ iptes ziemeļ os, visus tos, kas dzī voja Vidusjū ras krastos, un tū kstoš gadus apturē ja civilizā ciju attī stī bu. Pastā v versija, ka š is cunami iznī cinā ja Atlantī du. Santorini ir nosacī ti Grieķ ijas sala. Tas ir redzams no arhitektū ras, kultū ras, nosaukumiem un katoļ iem. Salas nosaukums ir latī ņ u izcelsmes - Santa Irini (grieķ u valodā tas bū tu Agios Irini). Acī mredzot starp apdzī votajā m vietā m ir sastopami latī ņ u nosaukumi - Emporio, Perissa, Messario uc Santorini ir labi ceļ i. Serpentī nu salā tikpat kā nav, tikai garš ceļ š lī dz Oijai. Visas pā rē jā s vietas var sasniegt ar automaš ī nu 20 minū š u laikā . Viņ i saņ em mopē dus un kvadraciklus - to š eit ir daudz. Sastrē gumi uz salas ir tikai ceļ ā no jaunā s ostas, kad pienā k lielais prā mis. Santorini ir jē ga ī rē t automaš ī nu.
Vietē jos uzņ ē mumos ar auto var paņ emt par 20 eiro dienā , apmē ram tikpat maksā s brauciens ar taksometru. Kvadracikls maksā s aptuveni 10 eiro dienā . Der atcerē ties, ka Grieķ ijā , lai brauktu ar motorolleriem (skū teri) un kvadracikliem, ir nepiecieš amas A1 vai A kategorijas tiesī bas. No sabiedriskā transporta salā tikai autobusi. Marš rutu ir daudz, autobusi kursē biež i. Centrā lā autoosta atrodas Firā . Ir divi veidi, kā nokļ ū t Santorini – ar prā mi vai lidmaš ī nu. Daudz prā mju, arī lidojumu. Lē tā kais variants - lē nais prā mis no Atē nā m (8 stundas), dā rgā kais - lidmaš ī na (35 minū tes), ā trgaitas prā mji ir kaut kur pa vidu (3 stundas). Prā mju savienojumi - Atē nas, Krē ta, Rodas, Parosa, Naksosa, Iosa un citi. Lidojumi kopumā jebkur, ī paš i sezonas laikā . Prā mju operatori: Hellenic Seaways, BlueStar Ferries, ANEK Lines, SeaJets, NEL Lines un citi. Kruī za laineri reidi starp veco ostu un krā tera salu Palea Kameni.
Ostā pasaž ieri tiek piegā dā ti ar kuģ ī ti pa 100 gab. Fira un Oia ir divas galvenā s tū ristu pilsē tas Santorini salā . Abas pilsē tas gandrī z pilnī bā tika iznī cinā tas 1956. gada zemestrī ces laikā un jau ir atjaunotas kā tū risma objekti. Kopumā š ajā s divā s pilsē tā s ir mazā k nekā.3000 iedzī votā ju. Pā rē jie ir tū risti. Abas pilsē tas atrodas Santorini 400 metru kalderas malā . Klints zonā pilsē ta ir tikai tū ristu - viesnī cas, kafejnī cas, restorā ni un veikali. Vietē jie dzī vo uz gludas nolaiš anā s otrā pusē . Ceļ vež i norā da, ka visas mā jas ir celtas no vulkā niskajiem akmeņ iem. Kā dreiz tā bija. Tač u tagad tradicionā lie materiā li ir aizstā juš i labi maskē to tē raudu un betonu. Oia vairā k atgā dina privā tu viesnī cu vai kruī za laineri, nevis pilsē tu. Fira ir vecā osta, no kuras notiek lielā kā daļ a ekskursiju uz vulkā nu un salā m.
Starp Firu un vulkā nu reidā atrodas lielā kā daļ a kruī za kuģ u. Augš pilsē tu ar ostu savieno funikulieris un ē zeļ u pā reja – ē zeļ u lī nija. Ē zeļ u lī nijas darbī bas princips ir ļ oti vienkā rš s. Gana sieva 10-20 ē zeļ us (mū ļ us) lejā , kur tos sastā da rindā uz iekrauš anu. Tur, kā uz konveijera, tū ristu uzsē dina uz ē zeļ a, spā rda un ē zelis pats kā pj augš ā . Tur tū ristu nofilmē , ē zeļ us sagrupē un atkal ved lejā . Ē zeļ u ir daudz un arī tie daudz sabojā jas. Smirdoņ a š ausmī ga, visas kā pnes kū tsmē slos. Un š eit jū s bū tī bā nekā pjat uz ē zeļ a vai kā jā m - ā trums ir aptuveni vienā ds.
