Осенний круиз по восточному Средиземноморью! (3) Rudens kruīzs Vidusjūras austrumos! (3)

Rudens kruī zs Vidusjū ras austrumos! (3)

Venē cija - MSC Preziosa - Bari - Katakolon - Izmira - Stambula - Dubrovnika - pē ckruī za Venē cija - Prā ga - Marianske Lazne - Karlovi Vari.

1. daļ a š eit: http://blogs. turpravda. en/hessen/105929.html

2. daļ a š eit: http://blogs. turpravda. en/hessen/105973.html

Mū su marš ruts.

18.10. Venē cija 16:30

19.10. Bari 10:00 - 15:00

20.10. Katakolona, ​ ​ Peloponē sa / Grieķ ija 8:00 - 13:00

21.10. Izmira (Smirna) / Turcija 8:30 - 15:00

22.10. Stambula / Turcija 7:30 - 17:00

23.10. Diena jū rā

24.10. Dubrovnika / Horvā tija 11:30 - 17:00

25.10. Venē cija/Itā lija 8:00

Konkursu nekur nebija.

Izdevumi š ajā ceļ ojumā , es rakstu cenas diviem:

lidojumi Frankfurte - Venē cija - Frankfurte - 280.00 eiro

kruī zs - 2131.00 dolā ri + dzeramnauda uz kuģ a 98.00 eiro

borta rē ķ ins - gandrī z 800.00 eiro

Hotel Dolomiti 2* Venedig - 1 nakts, 126.00 eiro

Hotel A Tribute To Music Residenza Venedig - 4 naktis, 300.00 eiro

Nu par visiem pā rē jiem sī kajiem izdevumiem rakstī š u garā mejot.

Izbraukš ana no Venē cijas.

Ostā vienlaikus atradā s 6 kruī za laineri. Norvē ģ ijas skuķ is, jū ru spož ums, karaliene Viktorija, Audaaura, Zenith von Pullmantur Cruises, vai man jā saka Kruā zi? res de France, kas atstā s ostu pē c mums, un mū su Preciosa stā vē ja netā lu.

Laiva-pilots jau ir gatavs mū s pavadī t. Un tā mē s ejam cauri Giudecca kanā lam un tā lā k gar krastu, Venē cijas salā m...Pē c mums iznā ca Zenī ts, kuram jau seko kā ds cits. Un tā mē s lē nā m devā mies burā un devā mies pa Venē cijas kanā liem. Garā m lē nā m peld kanā li, tilti, mā jas, viesnī cas, baznī cas, katedrā les, zvanu torņ i...Š eit atrodas gan Sv.  Marka zvanu tornis, gan Sv.  Marka laukums, gan Dodž u pils, gan krastmala...

Izbraukš ana no Venē cijas bija viens no š ī kruī za neaizmirstamā kajiem mirkļ iem. Es par to sapņ oju, bet realitā te pā rsniedza visas cerī bas.

Vienī gais, ko viņ i izdarī ja nedaudz nepareizi, bija tas, ka mē s ar vī ru bijā m blakus, visu apdomā jā m un bildē jā m tikai no ostas puses. Mums bija jā sadalā s, jā iet vieniem uz labo bortu, tad Venē cijas labā puse bū tu nosegta. Bet tad mē s nebijā m galā . Tas ir tikai tagad, skatoties fotogrā fijas, es par to domā ju.

Nā kotnē noteikti to ņ emš u vē rā , ceru, ka kruī zu atkā rtosim ar izbraukš anu no Venē cijas.

Iespē jams, daudzi jau zina, ka Bari ir Apū lijas reģ iona galvaspilsē ta. Internetā nedaudz palasī ju par visā m marš rutā esoš ajā m pilsē tā m, arī Bari. Sena pilsē ta Itā lijā , kurā dzī vo aptuveni 320 tū kstoš i cilvē ku. Uzturē š anā s laikā bija plā nots apskatī t tikai tā s vē sturisko daļ u. Tika sastā dī ts plā ns, nodrukā ta pastaigu marš ruta karte.

Preciosa pietauvojā s netā lu no jū ras. staciju, lī dz tai var aiziet kā jā m un tad lī dz vecpilsē tai.

Mē s nekad nedevā mies uz informatī vā m sanā ksmē m ar kuģ u gidiem. Pirmkā rt, mums nekad tam nebija laika, otrkā rt, pie receptes vienmē r bija izdrukā ta informā cija par gaidā majā m ekskursijā m nā kamajā ostā un, treš kā rt, jau pirms kruī za MSC mā jaslapā apskatu visas ekskursijas, kas tiks piedā vā tas laikā . kruī zs , aka un attiecī gi cenas par tiem.

Ceturtkā rt, mums nepatī k grupu ekskursijas, man labā k patī k paš am visu iepriekš izplā not, tas sagā dā prieku, un tad uz vietas nebū tu negaidī tu pā rsteigumu.

Un Bari plā ns bija vienkā rš s, apskatī t tikai š o pilsē tu, bez jebkā diem braucieniem, jo ​ ​ mē s tajā vē l nebijā m bijuš i.

Bet dienas avī zē iepriekš ē jā vakarā atskaitī ja, ka ir marš ruta autobuss par 8.50 eiro/pers. uz pilsē tas centru. Mē s nolē mā m to izmantot. Biļ etes tiek pirktas uz ielas, pē c izkā pš anas no kuģ a. Ir telts, netā lu Preciosa stjuarti piedā vā ja š os autobusus, nopirka š ī s biļ etes un devā s uz pilsē tu. Autobuss ierodas Piazza Giuseppe Massari, paejiet nedaudz uz priekš u, un tur bū s piemineklis Niccolo Piccinni La Patria, kas atrodas krustojumā ar Corso Vittorio Emanuele II, tas bija mū su gids, kad atgriezā mies atpakaļ.

Man bija jā veic korekcijas savā plā nā . Izstaigā jā m visu apkā rtni, tas nav liels, un devā mies uz Castello Normanno - Svevo. Nolē mā m doties iekš ā cietoksnī un apskatī ties, kas un kā tur ir.

19. gadsimtā š ī pils tika izmantota gan kā cietums, gan kā kazarmas... tagad tajā iekā rtots vē stures muzejs. ? Ieeja maksā zinā mu naudu, bet jē ga nav tajos, bet gan tajā , ka cietokš ņ a mū ra ieeja bija slē gta, lū k, ko mē s tur devā mies: paskatī ties uz pilsē tu no cietokš ņ a mū ru augstuma, lai gan tie nav tik augsti. Nu tā kā tajos nav ieejas, tad brauksim uz š ejieni, kad atgriezī simies autobusā , ja atliks laiks. Bet laika vairs neatlika, un mē s š eit vairs neatgriezā mies. Tā pē c š is cietoksnis tika tikai daļ ē ji apiets no ā rpuses.

Cattedrale di San Sabino vai Cattedrale di Bari.

"San Sabino katedrā le ir Bari arhibī skapa rezidence un ir veltī ta Kanosa bī skapam svē tajam Sabino, kura relikvijas š eit tika atvestas 9. gadsimtā . Esoš ā ē ka tika uzcelta laikā no 12. gadsimta beigā m lī dz 13. gadsimtam vieta, kur atradā s bizantieš u katedrā les drupas, ko 1156. gadā nopostī ja pē c Viljama I Ļ aunā karaļ a Sicī lijas pavē les.

Pē c tam materiā li, kas palikuš i no vecā tempļ a, tika izmantoti jaunas baznī cas celtniecī bā . Katedrā le tika iesvē tī ta 1292. gada 4. oktobrī... "

Tas atrodas uz Piazza dell' Odegitria, 1. Mē s iegā jā m iekš ā , paskatī jā mies ...tas nepavisam nav lī dzī gs citā m Itā lijas baznī cā m un katedrā lē m, kuras mē s esam redzē juš i iepriekš , kaut kā viss ir vienkā rš i, nabadzī gi vai kā...

Nikolaja bazilika (Basilica di San Nicola).

Pa ceļ am iegriezā mies 2 baznī cā s: Chiesa San Marco dei Veneziani? , Otra vā rdu nepierakstī ju, bet, protams, no atmiņ as neatceros.

Izstaigā jā m arī vecpilsē tu. Mani pā rsteidza, cik š auras š eit ir ielas. Bija skaista diena, ļ oti saulaina, bet iekš ā pilsē tā bija kaut kā drū ms. Mē s gā jā m pa tirgus laukumu, garā m Colonna della Giustizia (Tiesiskuma kolonnai), jeb citiem vā rdiem, garā m "pilonim".

Mē s galvenokā rt vē lē jā mies apmeklē t Svē tā Nikolaja Brī numdarī tā ja baziliku. Apkā rt un iekš ā ir ne tikai daudz cilvē ku, bet arī daudz.

Izstaigā jā m templi un, tā kā cilvē ku bija pā rā k daudz, bildē ties negribē jā m, tad devā mies lejā uz kriptu, kur tika uzstā dī ta svē tnī ca ar Svē tā Nikolaja relikvijā m.

Ja stā vat pretī Sv. Nikolajs, tad pa labi, paejiet mazliet uz priekš u, tur bū s tualete. Ē ku, kas atrodas pretī bazilikai, sauc par portiku (atvē rto galeriju). Arco Angioino atrodas sienā , tieš i pretī baznī cai, kas atdala Sv. Nikolaja baziliku no vecpilsē tas. Arku uzcē la Anž u karalis Č ā rlzs, tā pē c arī arkas nosaukums.

Iziets zem arkas, un vairā k nekā vienu reizi. Pastā v uzskats, ka tie, kas gā ja zem arkas, saņ ē ma aizsardzī bu no Svē tā Nikolaja. Pa labi no Arkas piemineklis ir piemineklis Sv. Tsereteli Nikolajs.

Tū lī t no bazilikas izejam uz krastmalu, te saule mū s apž ilbinā ja, un degunā sita jū ras smarž a, stipri sā lī tu zivju smarž a. Mē s nolaidā mies uz soliņ a, pagriezā m seju pret sauli un jū ras vē ju, un negribē jā m iet nekur citur.

Š is, iespē jams, bija neaizmirstamā kais brī dis Bari, jo tā du jū ras smarž u mē s nekur citur nesastapā m.

Pē c kā da laika uzkā pā m pa veco sienu un gā jā m pa to. Pē c tam mē s atkal devā mies lejā uz Lungomare Augusto Imperatore krastmalu un devā mies uz Teatro Margherita. Pilsē tā notika kaut kā di svē tki, viņ i stā vē ja un skatī jā s. Un mē s devā mies tā lā k pa Corso Vittorio Emanuele II lī dz autobusa pieturai. Un š eit ir mū su orientieris Nikolo Piccinni La Patria piemineklis. Gandrī z ieradā s. Bet kā bū tu Itā lijā bez itā ļ u saldē juma? Ejam uz kafejnī cu krustojumā , viss kā parasti, saldē jums, kafija, tualete, bezmaksas Wi-Fi.

Un vakarā mū su kajī tē bija vē stule, ka jā nā k uz reģ istratū ru un jā nodod pases. Un viņ i atgriezā s pie mums 23. oktobrī , kad tā bija diena jū rā . Arī vakarā viņ i ieradā s kajī tē , gulē ja kopā ar dienas avī zi.

4. Katakolons

Katakolons bija redzams no mū su balkona un mola, pa kuru dosimies uz centru. Cunard Queen Elizabeth jau bija ostā.

Š is ir neliels ciemats ar aptuveni 500 cilvē kiem, kas atrodas Peloponnu pussalā (vai salā ). Š eit piestā j kruī za kuģ i, lai pasaž ieri varē tu izpē tī t vē sturisko Olimpijas pilsē tu. Tieš i tā ds bija mū su plā ns.

Jā bū t starp pirmajiem, kas izkā pj no kuģ a, jo autostā vvieta š eit ir ī sa. Lai to izdarī tu ā tri un bez rindas, izmantojā m mū su foruma biedru padomus, proti: nokā pjam ā trijā uz 5. klā ja, ejam pa to uz kuģ a priekš gala pusi, ejam pa koridoru gar dzī vojamo mā ju. kajī tes, sasniedz liftu, un te jau ir norā des, kur ir izeja. Nokā pjam pa kā pnē m uz 4. klā ju, rindā uz izeju stā v 5-6 cilvē ki, un nu jau esam krastā . Mā jiens sevi attaisnoja, tie iznā ca ļ oti ā tri, starp pirmajiem.

Uzreiz pē c izbraukš anas no ostas ir braucienu uz Olimpiju pā rdevē ji. Mē s nedevā mies tā lā k pa ielu un iegā dā jā mies biļ etes pirmajā aģ entū rā , kurā satikā m, Dionysios Christou Diplas "DIAS" marš rutā Katakolo - Ilias. Biļ ete maksā.10, 00 eiro/pers.

/Tur un atkal atpakaļ . Pagaidī jā m vē l 5-10 minū tes, lai paņ emtu pilns autobuss, tad eskorts mū s veda uz nosē š anā s vietu, autobuss jau bija gatavs.

Brauciet kā dus 33 km, ainavas pa ceļ am nav izteiksmī gas, kaut kā neko ī paš u neatceros, izņ emot bē rnus uz ceļ iem, kas piedā vā savus pakalpojumus maš ī nu mazgā š anā un atkritumu kaudzes maisos. Nē , atkritumi neglī ti gulē ja apkā rt, bet to kaudzes bija tā dos izmē ros, it kā mē nesi nebū tu izvestas.

Tā tad, mē s ieradā mies, autobuss brauca tieš i uz kā pnē m, kas veda uz š o arheoloģ isko parku. Kundze, kas mū s sagaidī ja, iekā pa autobusā , pateica kā du informā ciju mums nesaprotamā s valodā s, tad uz lielas papī ra lapas uzrakstī ja ciparus: 11:45, nu, protams, š is ir atieš anas laiks.

Parks nav tieš i pie pieturas, lī dz tam vē l jā iet kā jā m. Vispirms bū s muzejs, ejam garā m, ejam tā lā k, te ir ieeja, jā iegā dā jas biļ ete kioskā , 9.00 eiro/pers.

Mans vī rs iestā jā s rindā , un es devos fotografē t apkā rtni. Pē c 5-7 minū tē m lī nija nepavirzī jā s uz priekš u ne par metru. Un biļ eš u kases priekš ā itā ļ i drū zmē jas, nu kā parasti, kliegš ana, troksnis...viens nopē rk biļ eti, aizbrauc, nā k divi jauni un tā bez gala un malas. Nu, es domā ju, ka mē s š eit bū sim lī dz "ē zeļ a Lieldienā m".

Man bija jā bū t nedaudz gudram. Es devos, dabiski pieķ ē ros pie viņ iem, pē c 5 minū tē m, kamē r viņ i enerģ iski kaut ko apsprieda un skaitī ja naudu, es ā tri ieliku savu naudu logā pie kases. Saņ ē musi lolotā s biļ etes, uzsmaidī ju š iem itā ļ iem, kuri apmulsuš i paskatī jā s uz mani, bet nebeidza runā t un atkā pā s pie vī ra. Es nezinu, cik ilgi mē s bū tu stā vē juš i š ajā rindā , ja mē s bū tu stā vē juš i "godī gi", laiks jau bija ļ oti ierobež ots.

Nu, lū k, pats parks. Š eit kā dreiz atradies Zeva templis un citas vē sturiskas celtnes.

Atceļ ā no parka nopirkā m grā matu krievu valodā , suvenī ru veikalos ir daudz un daž ā das. Tam ir arī disks. Grā mata ir tik laba: pagā tnē un tagadnē ar rekonstrukcijā m, pē c tā s var noteikt, ko mē s redzē jā m un kā š ī s drupas sauc un kā tā s izskatī jā s agrā k. Piemē ram, apaļ ā Philippeion ē ka vai Hē ras templis, vai dā rgumu terase. Tajā paš ā zonā paceļ as Herodes Atticus nimfejs. Nymphaeum kā dreiz bija liela monumentā la strū klaka, kurā tika savā kti milzī ga akvedukta ū deņ i.

Tad devā mies uz stadionu. Un visur apkā rt ir drupas un akmeņ i, akmeņ i un drupas...

Olimpija uz mums neatstā ja spē cī gu iespaidu, brauciens bija it kā par izstā di, mums tur nebija ī paš i interesanti, bet tika uzņ emtas fotogrā fijas no sē rijas "es un palma".

Laiks iet uz beigā m, laiks atgriezties autobusā , ieradā mies 10 minū tes pirms izbraukš anas.

Vietā , kur bija nosē š anā s, autobusa nebija, bija divi š ī s firmas darbinieki un mū su autobusa š oferis ar zī mē m ar ciparu "2", tas ir mū su reisa numurs. Autobuss nedaudz stā vē ja malā , nu, apmaldī ties vai neatrast nevarē ja.

Tā pē c man nepatī k š ā di grupu braucieni, jo satiktie cilvē ki ir tik neobligā ti. 11:45 sē ž am autobusā , cilvē ki velk klā t, 11:55 cilvē ki turpina vilkt augš ā , 12:05 š ķ iet, ka viss ir. Bet sveicē ji un š oferis turpina stā vē t ar zī mē m uz ielas, visi kā du meklē . Es sā ku uztraukties. 12:30 mums viss ir "uz klā ja", bet mums vē l ir jā nokļ ū st. Galvā daž ā das domas, vai tvaikonis gaidī s tos, kas kavē s vai nē ? Viena lieta mū s pā rliecina, ka mē s neesam vieni š eit no Preciosa, jā gaida 20-25 cilvē ki.

12:15 joprojā m stā vam. Nervi izgā zā s diviem vī rieš iem (iespē jams, sievas sū tī ja pie š ofera).

Viņ i izkā pa no autobusa, kaut ko sarunā ja ar š oferi, viņ š runā ja ar citiem kolē ģ iem, iekā pa autobusā , un mē s beidzot aizbraucā m.

Viņ š mū s izlaida tuvā k ostai, un gandrī z visi no autobusa rikš oja uz kuģ a pusi, arī mē s. Pē c brī ž a pamanī ju, ka gan mums priekš ā , gan aiz muguras cilvē ki soļ o diezgan lē ni. Apstā jā mies, atvilkā m elpu, kļ uva skaidrs, ka bez mums viņ i nekuģ os... tad nolē mā m nedaudz nobildē ties.

Un, kad piegā jā m tuvā k, ieraudzī jā m milzī gas rindas uz nosē š anos.

Acī mredzot š eit bez Olimpijas parka nekā cita nav ko redzē t, tā pē c turp dodas lielā kā daļ a tū ristu, kas atgriež as aptuveni vienā laikā , citā di kā lai izskaidro š ā das rindas uz piezemē š anos. Lai gan paš ā Katalonā vē l redzē ju tū ristu vilcienu.

Š eit, uz mola, ir arī vietē jais Duty Free, viņ i ienā ca, paskatī jā s, izkā pa ...

Karstumā nemaz negribē jā m stā vē t tā dā rindā , tā pē c sē dē jā m tepat ē nā “uz pilskalna” pie veikala, lī dz visas rindas pagā ja. Kad bija palikuš i burtiski 15-20 pē dē jie pasaž ieri, tieš i pie ejas piebrauca taksometrs, no tā izkā pa pā ris ķ ī nieš u izcelsmes senioru, bija 12:55. Viņ iem izdevā s, tač u es nezinu, vai mē s viņ us gaidī jā m vai nē ...

Pirmo reizi visa kruī za laikā ostu atstā jā m ne par vē lu.