Автобусом, паромом, автомобилем… Вспоминая Крит. Часть 5. Очаровательная безмятежность Ла-Канеи Ar autobusu, prāmi, mašīnu... Atceroties Krētu. 5. daļa. Burvīgs La Canea miers

Turpinā jums. Sā ciet š eit:

1.  daļ a. Mī kla ir pabeigta >>>

2. daļ a. Vē stures labirintā >>>

3. daļ a. “Kandija palika pē cnā cē jiem… ” > >>

4. daļ a. 17 zilas nokrā sas >>>

Es nezinu, kā pē c, bet, ja mē s ī rē jam automaš ī nu Grieķ ijā , tā izrā dā s zila. Vai tā s ir salasī tas Grieķ ijas karoga krā sā s, vai kā ? ! ; )) Mū su Volkswagen up! , , neskatoties uz ļ oti niecī go izmē ru, izrā dī jā s piecdurvju smukums ar pretimnā koš u raksturu un vienu man neparastu, bet daudziem mū sdienu auto raksturī gu iezī mi - ja automaš ī na ir ilgā ka par noteiktu laiku (piemē ram, 10 sekundes) stā v uz vietas, dzinē js tiek izslē gts un, kad kustī ba tiek atsā kta, š ķ iet, ka tas tiek iedarbinā ts no jauna. Sā kumā tas bija biedē još i. : ) Bet izvē les un pā rvietoš anā s brī vī ba, ko sniedz ī rē ts (gandrī z savs) auto, novē rš jebkā das neē rtī bas. Galu galā jū s varat apstā ties jebkur uz ceļ a un baudī t vienkā rš i valdzinoš us skatus.

Iedvesmojoties no tik lieliskā sā kuma, dodamies tā lā k pa jauno valsts ceļ u un pē c aptuveni stundas jau stā vam uz mazas joslas netā lu no Hanjas vē sturiskā centra. Starp citu, man atkal ir lingvistiskais š oks - te pilsē tas vā rdā ir pareizi likt uzsvaru uz pē dē jo zilbi.

Vē l viens pā rsteigums (atgā dinu, ka ar ģ eogrā fiju un vē sturi man ne pā rā k labi padodas) - lī dz 1971. gadam Krē tas galvaspilsē ta bija Hanja, nevis Herakliona. Tač u nekā du ī paš u “galvaspilsē tas raksturu” tajā nemanī ju, tā pat kā agrā k Heraklionā . Varbū t tā pē c, ka mē s staigā jā m tikai pa Vecrī gu, vai varbū t visi pē c vienas un tā s paš as draudzenes maksimas: “Nu, ko tu gribi? Tie ir grieķ i! " : ))

Tā pat kā citas Krē tas pilsē tas, Hanija veiksmī gi pā rdzī voja senos romieš us, pirmo un otro bizantieš u periodu, un sasniedza vislielā ko uzplaukumu jau pieminē to venē cieš u laikā , kuri pilsē tu poē tiski nosauca par La Canea. Un š eit es sajutu Venē cijas mantojumu kā nekur agrā k. Visvairā k tas ir jū tams Vecajā Venē cijas ostā .

Tā kā La Kaneja bija venē cieš u cietoksnis, osta tur ir plaš ā ka nekā tajā paš ā Retimnā...

…un arī kuģ u doku skaits ir daudz lielā ks. Tagad tos galvenokā rt izmanto kā muzeju un izstā ž u paviljonus.

Vē l viena ostas priekš rocī ba ir garais mols. . .

. . . pastaiga pa kuru ne tikai ļ aus baudī t skatu uz jū ru. . .

…bet arī lai apskatī tu ostu detalizē ti…

. . . burvī gas krā sainas mā jas, kas sarindotas krastmalā (tas pats venē cieš u mantojums). . .

. . . sajū ti burtiski katra akmens vē sturisko garu. . .

…un nokļ ū stiet Ē ģ iptes majakā , kas tiek uzskatī ta par lielā ko Krē tā un vienu no vecā kajā m pasaulē . Avoti vē sta, ka to 16. gadsimta beigā s uzcē luš i venē cieš i, lai gan nosaukums “ē ģ iptietis” š ajā ziņ ā nav lī dz galam skaidrs. : )

Pie bā kas mē s ilgi karā jā mies - ar kameru "ķ erā m" vilni, lī dz tas apš ļ akstī ja gan mū s, gan kameru. ; )

Mē s to uztvē rā m kā mā jienu, ka ir pienā cis laiks doties tā lā k, un pagriezā mies atpakaļ pa molu uz krastmalu.

Š eit procedū ra ir "spogulis" - jū s ejat un apbrī nojat garo molu, jū ru, visas tā s paš as "venē cieš u" mā jas.

Ja jums ir pā rā k slinks vai pā rā k karsts, lai dotos, varat izmantot kā du no izpriecu pajū giem, ko iejū guš i burvī gā kie zirgi. Lai gan, kā man, tie nav nekā ds pā rvietoš anā s lī dzeklis, bet kā rtē jais uzbē ruma rotā jums. : )

No otras puses, varat apskatī t aizsargmū ru paliekas, kas palikuš as no venē cieš u 1629.  gadā celtā Firkas cietokš ņ a un organiski iekļ aujas mū sdienu realitā tē .

Uz krastmalas ir arī "sveiciens" no turku laika. Hanja, tā pat kā pā rē jā s Krē tas pilsē tas, neizbē ga no turku sagrā bš anas – pē c divu mē neš u aplenkuma pilsē ta sabruka un sā ka izmantot kā turku pasas rezidenci. Janič ā ru moš eja tika uzcelta par godu Hanjas Kjuč uka Hasana pirmajam garnizona komandierim, tā pē c to sauc arī par Kjuč uka Hasana moš eju.

Bet krastmalā un Hanijā kopumā valda venē cieš u gars. Š eit jū s varat bezgalī gi apbrī not skatus. Mē s pat nedevā mies uz Jū ras muzeju, lai gan š eit tas ir - tieš i uz ceļ a!

Bet pē c plā na mums ir arī Topanas rajons, kas savu nosaukumu ieguvis no turku “top” – “lielgabals”, jo. tieš i š eit starp ieņ emtā cietokš ņ a bastioniem tika glabā ti turku lielgabali (un tagad aug kaktusi).

Mē s neskatī jā mies iekš ā atlikuš ajos bastionos, bet gā jā m pa š aurajā m ieliņ ā m, ar kurā m slavena Topanas apkā rtne. . .

. . . un visa vecpilsē ta, kur sajaukuš ā s liecī bas par venē cieš u, turku un kristieš u mantojumu.

Š eit, piemē ram, atrodas Sv. Nikolaja baznī ca, kas pazī stama ne tikai ar to, ka tajā atrodas Svē tā Nikolaja Brī numdarī tā ja relikvijas (nezinu, kura daļ a no tā s, jo man ir zinā mas vismaz trī s baznī cas, kurā s izvietota populā ra svē tā relikviju glabā tuve), kā arī piebū vē ts minarets, kas saglabā jies no senas moš ejas. : )

Bet, lai ko arī teiktu, tas velk atpakaļ uz krastmalu, pie burvī gajiem skatiem, kurus varat baudī t, sē ž ot kā dā no daudzajā m vietē jā m kafejnī cā m.

Iedomā jieties, kā ostā ienā ca majestā tiski kuģ i, kā draudī gi lielgabali skatī jā s uz jū ru no bastioniem un kā tie aizvē ra ieeju ostā , novelkot biezu ķ ē di starp bā ku un Kerkelosu, lielu dzelzs gredzenu, kas atrodas pakā jē . no cietokš ņ a.

Un pā ri visam valda visaptveroš a rā muma, miera un sava veida slinkuma gars. Varbū t tā ir laime sajū ta? : )

Bet Krē ta ir slavena ne tikai ar venē cieš iem, kā saka, bet arī ar daudziem pareizticī go klosteriem, par kuriem mē s par to mē s runā sim nā kamajā s daļ ā s.