SAQARTVELO…Kutaisi-Tbilisi-Batumi
Gamarjoba, genatsvale! Vai jums neš ķ iet, ka š is stā sts bū s nevis gruzī nu valodā , bet gan par skaisto Gruziju un tā s cilvē kiem, un pat ne stā sts, bet ceļ ojumu piezī mes?
Pē c atgrieš anā s no š ī s valsts mani ilgi nepameta patī kamā sajū ta, ar kā du mū s sagaidī ja - sirsnī ba, cieņ a pret viesiem, draudzī ba, uzmanī ba, mī lestī ba. Galu galā , Viesis Gruzijā ir goda statuss, tā du cieņ u tū ristam diez vai kur citur var atrast. Katrs gruzī ns uzskata par godu satikties, sē sties pie galda, sarī kot mielastu klasiskā s gruzī nu tradī cijā s, atbildē t uz visiem jautā jumiem un ar lielu mī lestī bu stā stī t par Gruziju. Kopumā gruzī ni ir lieli patrioti, un lepnums par sevi un savu valsti dzirdams burtiski katrā vā rdā...
Tā tad, ņ emiet vē rā tū ristu. Pirmkā rt, nav absolū ti nekā , lai sazinā ties ar ceļ ojumu aģ entū ru ceļ ojumam uz Gruziju. Ukraiņ u valsts ir bezvī zu rež ī ms, Vizeir lido uz Kutaisi par saprā tī gu cenu, un vietne Booking. com var viegli palī dzē t atrast viesnī cu ar atlaidi. Bet mē s nolē mā m apmesties viesu namā un devā mies caur vienu no vietnē m pie š ā da Kutaisi viesu nama ī paš nieka vā rdā Beso. Uzreiz jā saka, ka sarakstī jā mies ilgi, uzdevu daudz jautā jumu - par apmetni, ekskursijā m, valsti un laikapstā kļ iem. Uz katru vē stuli Beso atbildē ja lauzī tā , bet saprotamā krievu valodā . Starp citu, Gruzijā visi gruzī ni nedaudz runā krieviski, tā pē c ar valodu š eit nav problē mu. Pē dē jā s bailes un š aubas izklī da, kad mū s, 6 cilvē ku grupu, laikus sagaidī ja vī rietis ar zī mi un aizveda uz viesu namu. Saimnieks izrā dī jā s jauns vī rietis ar radu baru, kas daž u mū su uzturē š anā s dienu laikā ar saviem smaidiem, jokiem un kopī gajā m mielastē m radī ja ī paš u gruzī nu ģ imenes garš u. Mā ja, kurā dzī vojā m, bija parasta, koka, ar lielu dzī vojamo istabu, divā m vannas istabā m un pieticī gā m ē rtī bā m. Pagalmā - ē naina lapene un vī nogas. Viss ir mā jī gs, ē rts. No rī ta visi dodas savā s darī š anā s – vakarā pulcē jas pie liela galda, lai padalī tos, kā pagā ja diena. Visi tū risti – š ī s mā jas viesi pulcē jas kopā ar saimniekiem, sarunas te nebeidzas lī dz vē lam vakaram. Un viesmī lī gais saimnieks izlej tik daudz vī na un č ač as, ka visu vienkā rš i nav iespē jams izdzert. Tač u, kā arī ē st visu, ko gā dī gā mā miņ a Lea pagatavojusi pē c klasiskā s gruzī nu virtuves receptē m.
Pirmā diena bija veltī ta ceļ ojumam pa Kutaisi. Pamatī gi veldzē juš ies ar khinkali (Beso 38 gabaliņ us no tiem apē d ar labu dzē rienu), uzkodā m un vī nu, devā mies ceļ ā uz Satapli rezervā tu. Tieš i viņ š , viens no retajiem, glabā dinozauru pē das. Un iekš ā , pazemes alā s, ko apgaismo daudzkrā sainas gaismas, rodas maģ iskas pasaku pazemes valstī bas sajū ta. Ja tev piedā vā peldē ties pazemes upē ar laivu – piekrī ti! Fotogrā fijas speleologu ķ iverē s izskatā s oriģ inā las : ) Neesiet pā rā k slinks, lai aizietu uz skatu platformu ar caurspī dī gu dibenu, lai pakutinā tu nervus. Nu, protams, uzņ emiet daž as fotogrā fijas baltā s mī kstā s č ī bā s (nomainī t kurpes uz vietas). Tad mē s apskatī jā m Gelati tempļ u kompleksu un uzņ ē mā m pā rsteidzoš as bildes saulrieta staros, un š o dienu noslē dzā m ar Kutaisi strū klaku. ar dzī vniekiem (vakarā tas izskatā s ī paš i iespaidī gi daudzkrā sainā apgaismojumā ) un Bagratas templi. Un vakariņ ā s saplā nojā m mielastu par godu manai dzimš anas dienai. Teikš u uzreiz, ka tā da dzimš anas diena man nav bijusi - ī sti gruzī nu svē tki! Ar tradicionā lajiem grauzdiņ iem, uzkodā m un dzimš anas dienas torti. Izdzē ruš i ragu mā jas vī na pē c gruzī nu tradī cijā m, noguruš i un pā rguruš i, devā mies gulē t.
Otrā diena. No rī ta devā mies uz Akhaltsikhe, piestā jot pa ceļ am uz Borjomi. Nebū tu lieki atgā dinā t, ka pilsē ta ir slavena ar savu Borjomi minerā lū deni, kas ieņ em pirmo vietu eksporta ziņ ā Gruzijā . Pilsē tiņ a ļ oti lī dzī ga mū su Truskavecai – tā da pati ē naina, zaļ a. Tā atrodas aizā , Kuras upes ielejā . Ū dens ir silts, tā pē c to ir gandrī z neiespē jami dzert. Bet mē s drosmī gi iedzeram malku un dodamies tā lā k. Tikai daž us kilometrus no Borž omi atrodas Zaļ ais klosteris. Nepalaid garā m! Taciņ a uz to š aura, gandrī z taciņ a, mež s aizaudzis, skaists. Zaļ ais klosteris ir tā da paš a vecuma kā Bizantijas impē rija, ļ oti sens un sens. Mē s virzā mies tā lā k...un š eit mē s esam Akhaltsikhe Rabat cietoksnī , kas ir viens no skaistā kajiem cietokš ņ iem Gruzijā . Vā rds "rabats" nozī mē jebkuru nocietinā tu vietu, un patiesi, cietoksnis tika uzcelts tā laika klasiskajā s tradī cijā s. Cietokš ņ a teritorija ir diezgan liela, un mums atvē lē tajā laika stundā paspē jā m izskriet tikai galvenā s vietas. Un tad mū s gaidī ja Vardzia. Ceļ š uz to ir kalnains un bedrains, tā pē c tas var jū s viegli š ū pot. Bet kā ds skaistums pavē rsies tavā priekš ā , kad beidzot tur nokļ ū si! Alu klostera kompleksa teritorija ir milzī ga, turklā t, lai to sasniegtu, visu laiku bū s jā kā pj kalnā , jo. autobusi nekursē . Bet tas bū s ļ oti aizraujoš s ceļ ojums! Nu š ī s dienas noslē gumu iezī mē ja mū su ieraš anā s Tbilisi, kur apmetā mies Mirobelle viesnī cā . 3 zvaigž ņ u viesnī ca ar labu atraš anā s vietu un labā m brokastī m. Tas atrodas netā lu no Sv. Trī svienī bas katedrā les, un no loga var redzē t Narikala cietoksni. Istaba maza, bet viss darbojā s labi. Bijā m apmierinā ti.
Treš ā diena. Veltī jā m pastaigu pa klusajā m Tbilisi ielā m. Ekskursiju sā kā m no Sv. Trī svienī bas katedrā les, pē c tam ar troš u vagoniņ u uzkā pā m Narikalas cietoksnī , lai apskatī tu pilsē tu no augstuma, pavadī jā m daudz laika pa vecpilsē tas ielā m un aizmugurē jā m ielā m - un š eit ir ko redzē t, it ī paš i, ja pamet ierasto tū ristu marš rutu un iedziļ inā ties kā dā no ielā m – jū s atradī siet daudzus "Odesas pagalmus", kas izpildī ti klasiskā gruzī nu stilā . Mē s ielū kojā mies slavenajā s sē ra vannā s (smaka tur, es jums saku, joprojā m ir tā da pati! ), Un gā jienu pabeidzā m, uzkā pjot pa funikulieri uz atrakciju parku, kur visa pilsē ta ir redzama kā uz delnas....Vakarā ar draugiem devā mies uz vietē jo ļ oti cienī tu gruzī nu restorā nu "Tsishvili" jeb Dzirnavas. Draugi, vai vē laties ī stu gruzī nu virtuvi un vietē jo garš u? Nā c uz Dzirnavā m! Š eit jū s dziedā s, krā š ņ i sagaidī s un garš ī gi pabaros. Un pats restorā ns arī ir muzejs - noteikti pastaigā jieties!
Ceturtā diena. Dodamies uz Kahetiju, beidzot vī na tū re! Pa ceļ am piestā jam pie daž ā m nozī mī gā m vietē jā s vē stures vietā m. Tā s ir bijuš ā s pilis. Tagad tie atgā dina akmeņ u kaudzi, kas blī vi aizaugusi ar zaļ umiem. Bet personī gi man ļ oti patī k š ā das vietas - kad tu apsē dies uz saules sasildī ta akmens, aizver acis - un tavā priekš ā ir viduslaiku gars. . . Tad mē s apstā jā mies Telavi pilsē tā , bet Pats komplekss tika slē gts. Bet mums izdevā s pā ris bildes nofotografē t pie milzī ga platā na, kurai ir aptuveni 800 gadu. Nu tā lā k pa mū su vī na marš rutu mē s apmeklē jā m Č avč avadzes mā ju-muzeju Tsinandali. No š ejienes faktiski sā kā s Gruzijas vī na darī š ana. Neliela atkā pe vē sturē , un dodamies tā lā k – uz Alazani ieleju. Bija paredzē ts kaut ko tā du redzē t. . . Bet ī stenī bā tas ir tikai lauks ar vī na dā rziem. . . kaut arī skaists : ) Un tā dodamies lejā uz pagrabiem, kur smarž o pē c aukstuma un mitruma, klausā mies gida teikto. stā stu, izpē ti etiķ etes uz neskaitā majā m pudelē m, lai pusstundas laikā dzī vajā vē rotu vī na darī š anas procesu, ieelpotu skā bo, nedaudz skā beno vī na smarž u un nogarš otu cienī gā kā s š ķ irnes. . . Nu tad apreibinoties ar vī na degustā ciju un konjaks, pā rceļ amies uz staciju, lai dotos uz Batumi.
Piektā diena. Batumi ir mū su ceļ ojuma pē dē jais punkts. Nakš ņ ojam vilcienā - ē rtā SV vagonā , un no rī ta mū s jau sagaida autobuss, lai dotos ekskursijā pa saulaino Batumi. Adž ā rijā , tā pat kā visā Gruzijā , laiks bija saulains. Vispirms gids mū s aizveda lī dz Turcijas robež ai, Sarfi. Pē c maldī š anā s gar piekrasti un apskatot "Turcijas piekrasti", atgriezā mies Batumi. Un atkal nesteidzī ga pastaiga, brokastis un protams jū ra. Jū ra oktobrī Gruzijā ir auksta, bet mē s negrasī jā mies peldē ties. Novilkuš i kurpes, lē kā ja pa oļ iem, gozē jā s saulī tē . Un tad mē s pastaigā jā mies pa krastmalu, kas Batumi ir ļ oti skaista. Nino un Ali piemineklis ir mī lestī bas simbols, kustoties nesanā ca nobildē t, bet uzkā pā m funikulieri, lai apskatī tu pilsē tas panorā mu, paspē jā m uzbraukt panorā mas ratā un nogarš ojā m Adž ā rijas hač apuri. Adž ā ru mā ja. Kā ds garš ī gs! Kopumā gruzī nu virtuve ir atseviš ķ a stā sta tē ma. Patiesī bā tas man ir ļ oti pikants un pikants. Bet tajā paš ā laikā ļ oti garš ī gi! Nu, ceļ ojuma beigā s devā mies uz Botā nisko dā rzu, tik milzī gu, ka likā s, ka 5 stundu laikā , ko tur pavadī jā m, izdevā s apskatī t gandrī z pusi no tā . Parks ir ā rkā rtī gi skaists un staigā t pa to ir prieks. Tiesa, tad neviens savas kā jas nejuta, bet apmierinā ti bija pilnī gi visi. Tā s dienas vakarā atgriezā mies Kutaisi un nā kamajā rī tā mū s aizveda uz lidostu, lai atgrieztos dzimtenē .
Nu ko es varu teikt noslē gumā ? Nahvamdis, Sakartvelo! Paldies par jū su viesmī lī bu, par jū su viesmī lī gajiem cilvē kiem, par š ī m unikā lajā m 5 dienā m, kas ir piepildī tas ar rū pē m un mī lestī bu. . .
