Ceļoju pirmo reizi mūžā. 3. daļa
Turpinā jums. Sā ciet š eit:
10. diena. Dabai nav sliktu laikapstā kļ u)
Mē s pamodā mies zem Gruzijas drū majā m debesī m ap pulksten 8:30. Nevarē tu teikt, ka š is fakts mū s sarū gtinā ja: mū su pasū tī jums debesu kantoram tika izpildī ts – gribē jā m vienkā rš i pastaigā ties pa Botā nisko dā rzu vē sumā . Brokastī s apē duš i visu, arī rezerves pankū kas un saldos grauzdiņ us (auzu putra ar augļ iem tika izslaucī ta agrā k), lē nā m atjaunojot skaistumu, 10:00 izgā jā m no viesu nama.
Pulksten 11:00 mū su š oferis mū s izlaida pie Batumi Botā niskā dā rza vā rtiem, solot mū s sagaidī t no otras puses. Par 8 GEL vienai personai mē s ienira skaistā zaļ ā parkā ar tik daudz daž ā du augu, ka es neuzņ emos tos uzskaitī t. Es teikš u vienu: š ī ir sasodī ti skaista vieta). Tomē r daba nolē ma pā rpildī t mū su meteoroloģ isko kā rtī bu - un labā kais, kā zinā ms, ir labā ienaidnieks - un 12:30 augš ē jā parkā ar skatu uz jū ru mū s pā rņ ē ma tipisks subtropu lietus. Tač u tas mums nesabojā ja garastā vokli: ī sos vilcienos, ieelpojot parka aso zaļ o svaigumu, skrē jā m pie sava gā dī gā š ofera, kurš.13:00 mū s iecē la sausā maš ī nā pie izejas no Botā niskā dā rza.
Adž ā rijas kalns, proti, Makhunceti ū denskritums, ā tri kliedē ja miegainī bu, un no 14:20 lī dz gandrī z 15:00 mū su jautrā komanda izbaudī ja skatu vispirms uz ū denskritumu un pē c tam uz karalienes Tamā ras tiltu (XII. gadsimtā , š ķ iet). Fotoattē lā varat redzē t karalienes Tamā ras reinkarnā ciju))).
Un tad bija Batumi. . . Viņ š mū s sagaidī ja ar savu labā ko sasniegumu (kā mums likā s, izsalcis un atdzisis) - Adž ā rijas hač apuri, tie ir adaruli (7 lari par ē dienu). Paš u skaistumu man nebija laika iemū ž inā t, jo aromā ts mani vienkā rš i padarī ja traku, un, kad es atjē dzos, š ī ē diena galvenā ī paš ī ba tika pazaudē ta - ola, kas ir ievietota š ī namiņ a paš ā vidū . , jau bija izdevies sajaukt ar pildī jumu. Bet tas joprojā m izskatā s atpazī stams. Atzī š os godī gi, es to nepā rvaldī ju, un š ī ir tikai mazā kā daļ a). Klī st leģ endas par gruzī nu varoņ iem, kuri var apgū t daļ u no Titā nika vienā piegā jienā...
Tā kā mū su komanda ir diezgan smaga, tā nolē ma sadalī ties. Mani domubiedri devā s uz Batumi bazā ru, lai iegā dā tos tos ī paš os produktus, kas mums katram asociē jā s ar Gruziju. Man tas bija Svan sā ls (1 lā ra glā ze 100g ar slaidu pusi no š ī s glā zes), ž ā vē tas vī ģ es (20 lari kilogrami, bet viņ i sver, cik daudz jū s prasā t, neskatoties uz to, ka tas karā jas krelles) un tlapi - neticama lieta, kas mani izglā ba no kustī bu slimī bas Gruzijas militā rā ceļ a serpentī na lī kumos. Š ī s plā nā s pankū kas, kas gatavotas no saldē tas augļ u sulas, liels gabals, es nevarē ju pretoties un saņ ē mu visus veidus, kas bija: no kivi, ķ irš iem, bumbieriem, vī nogā m, plū mē m un tkemali).
Lietus neatlaidā s, bet nez kā pē c negribē jā m braukt prom no Batumi, bet pulkstenis rā dī ja jau 18:00. Intuī cija mums č ukstē ja, lai dodamies uz restorā nu netā lu no ostas, lai izdzertu tasi ī stas, uz smiltī m pagatavotas kafijas - un notika brī nums: jau pulksten 18:35 lietus devā s aiz kalniem, jū ra bija pavisam mierī ga, un mē s, ar atvieglotu nopū tu devā s iepazī ties ar atjaunoto Batumi. Nedaudz nepilnu stundu pavadī jā m, uzkā pjot uz skatu laukuma un nokā pjot uz krastmalu, tač u š is laiks noteikti nebija pavadī ts velti - pierā dī jums bildē ). Gaisa vagoniņ a biļ ete mums maksā ja 5 GEL vienai personai.
Kad mē s devā mies lejā , pilsē tā jau tika iedegtas gaismas. Vecpilsē tas š aurajā s ieliņ ā s dienas laikā var veidoties sastrē gumi, bet vakarā tā s ir ļ oti piemē rotas staigā š anai ar kā jā m. Nolē mā m satikties 21.00 laukumā , tas ir arī itā ļ u pagalms, kur ir moderns pulksteņ a tornis un figū riņ as tautastē rpos. Pē c tam pagriezā mies uz jū ras ostu, lai dotos uz Bulvā ri, tū ristu un iedzī votā ju iecienī tā ko atpū tas vietu. Un gaismas arvien vairojā s. . . Man personī gi visspilgtā kos iespaidus atstā ja slavenā s dziedoš ā s strū klakas: pā rsteidzoš i saskaņ otas ū dens strū klu dejas patī kamai klasiskai un ne visai mū zikai). Mū su pastaigas galapunkts bija laukums ar Mē dejas ar Zelta vilnu statuju, kur iespaidu pilni iekā pā m maš ī nā un devā mies uz viesu namu.
Pē c hač apuri (jā , tā s, kas tika ē stas plkst. 16:00! ) Vakariņ as bija acī mredzami liekas, tā pē c 23:30 mē s devā mies gulē t) Tiekamies rī t)))
Batumi botā niskais dā rzs zaļ ajā zemē Apmetnis
Mahu ū denskritumsntseti
Karalienes Tamā ras tilts Adž ā rijas kalnos
Adž ā rieš u hač apuri
Batumi osta
Vecā Batumi ielas
Batumi panorā ma no Ferijas kalna
Uz troš u vagoniņ a
Zvanu tornis Piazza
Dziedoš ā s strū klakas
Pamrora rats uz krastmalas un bā kas
Alfabē ta tornis
Eiropas laukums
11. diena. Un atkal jū ra)
Pastaiga pa Batumi bija lieliski, bet ķ ermenis jau prasī ja laisku vā lī š anos pludmalē . Nekavē joties, pē c brokastī m uzreiz devā mies uz jū ru, jo spē ks parā dī jā s pē c olu rullī š iem ar tomā tiem un zaļ umiem un auzu pā rslā m ar banā niem brokastī s (plkst. 9, jā , jā ).
Es nemaz negribē ju bū t atrauts no viļ ņ iem, jo lē kt uz tiem (un tajos))) ir ļ oti forš i. Pusdienu pā rtraukums pulksten 14 priecē ar vermicelli zupu un plovu. Mē s, pakā peniski piesā tinā ti ar gruzī nu garu, sā kā m pievienot adž iku visiem ē dieniem))), tas izrā dā s ļ oti labi)))
Vieglas dā rzeņ u vakariņ as (uzminiet, cikos))) sagatavoju mani mierī gam vakaram un pastaigai zem priedē m uz jū ru. Jā piebilst, ka, lai arī jū ra š eit nav ī paš i sā ļ a, ar skujā m piesā tinā tais gaiss to kompensē . Izstaigā juš i biļ etes uz Ureki dzelzceļ a staciju, novē rtē jā m mū su viesu nama ē rto atraš anā s vietu ciematā - tuvā k centram pieauga kafejnī cu un diskotē ku rosī ba, un mums bija dabisks klusums, tā ds ar cikā dē m un lakstī galā m).
Ar labu nakti, draugi))) tiekamies rī t)
12. diena. Mē s joprojā m neesam noguruš i)))
Brokastī s viesu nama komanda mū s pā rsteidza ar skā bo krē jumu). Bija ilgi un cī tī gi jā skaidro atš ķ irī ba no siera kū kā m un pankū kā m, bet joku un smieklu bija vairā k nekā kulinā rijas sī kumainī bas - vienojā mies, ka vienkā rš i ļ oti garš ī gi. Rī su piena putra jautā jumus neradī ja, tā pē c bez kavē š anā s devā mies uz jū ru.
Jū ra š odien nolē ma mū s iepriecinā t sā kumā ar gandrī z mieru, ko tuvā k pusdienlaikam nomainī ja viegls uztraukums un straume otrā virzienā . Peldē š anā to ietekmē ja spē le “uzmini, kur ir siltā straume”, jo sajaucā s ū dens masas. Tomē r tas tikai veicinā ja mū su garastā vokli - mē s kā š izofrē nijas delfī ni iekritā m jū rā ))
Mums tika stingri ieteikts remdē t savu brutā lo izsalkumu ar ukraiņ u borš č u, makaroniem un vieglā m vistas kotletē m, ko arī izdarī jā m (nebija jē gas vai vē lē š anā s pretoties)
Es bezcerī gi kavē ju vakariņ as, jo tas bija mū su pē dē jais vakars Ureki (pareizā k sakot, pē dē jais), un es izvirzī ju sev mē rķ i noķ ert saulrietu. Kā vē lā k izrā dī jā s, es nevarē ju upurē t visgardā ko ratatouille (lai gan izrā dī jā s, ka patiesī bā tā bija nacionā lā gruzī nu ē diena brī va interpretā cija, kura nosaukumu neatcerē jos...kaut kas ar krupjiem un sandalē m...), kā mani atpū tas kolē ģ i saulrietā ieradā s pludmalē pilni un apmierinā ti. Bet saulriets bija tā vē rts. . . jo ī paš i tā pē c, ka ratatouille (vai kā viņ i to sauca? )) es to tomē r saņ ē mu)))
Rī t es atvadī š os no jū ras. . . Ar labu nakti)
13. diena. Ardievu, jū ra…
Lū k, pē dē jā atvaļ inā juma diena pie jū ras. . . Sā tī gas brokastis ar piena putru ar makaroniem un ceptā m olā m ar desu 9:00 raiti izvē rtā s par gatavoš anos, kas ievilkā s gandrī z lī dz pusdienas laikam - laika apstā kļ i lē ma beidzot mū s iepriecinā t ar karsto Gruzijas sauli – pusdienlaikā bija gandrī z neiespē jami pamest vē so mā ju pludmalē .
Sā tī gā m brokastī m bija ne mazā k sā tī gas pusdienas 15:30 (viss, lai mē s nebū tu izsalkuš i, braucot ar vilcienu uz Tbilisi) - borš č s un vā rī ti kartupeļ i ar adž ikā ceptu kefali un zaļ ajiem salā tiem. no kā postiem un gurķ iem. Bet es nevarē ju atvadī ties no jū ras, un pē c 40 sekundē m es pā rģ ē rbos peldkostī mā un metos uz jū ru). Caurspī dī gs ū dens (jau bez aukstā m straumē m) maigi noglā stī ja ā du, arī atvadoties, gribas ticē t, ka ne uz ilgu laiku))).
Mū su vilciens ieradā s stacijā plkst. 19:11, tā pē c mē s jau bijā m klā t pusastoņ os un meklē jā m š o rozā brī numu))). Tbilisi ieradā mies 23:45, periodiski uz ceļ a aizmiegot. Mū s viesmī lī gi sagaidī ja Ē ka ar klā tu galdu, no kura ē dieniem atpazinu tikai dolmu...nu svaigus dā rzeņ us))).
Izskatā s, ka mū s sagaida vē l viena diena Tbilisi. . . Ar labu nakti, tiekamies rī tdien)))
14. diena. Un atkal Tbilisi!! !
Lai gan mū su rindas pa nakti saruka to cilvē ku dē ļ , kuri 6 no rī ta lidoja mā jā s ar lidmaš ī nu, nolē mā m nebū t garlaicī gi un pā rvadā tā ja ž ē lastī bas dā vā to dienu pavadī t Tbilisi pozitī vi. Turklā t viņ š mū s satika kā vecus paziņ as). Vienkā rš as brokastis no svaiga lavaš a ar divu veidu sieriem (viens - imerieš u, ar maigā ku garš u, otrs - asā ks, nosaukumu esmu droš i aizmirsis), ievā rī jumu no vī ģ ē m un ž ā vē tā m plū mē m, cepumiem un citiem sī kumiem bija nesteidzī gi un izmē rī ti un beidzā s tikai lī dz pulksten 10 .
Protams, tika apspriesti laikapstā kļ i, pareizā k sakot, tā kaprī zes. Jā , jā , tā pati lietusgā ze, kas izskaloja zoodā rzu, mū su viesmī lī gos saimniekus nekā di neskā ra – viņ i par notikuš o kopumā uzzinā ja no sludinā juma, kas brī dinā ja par savvaļ as dzī vniekiem. Dzī vniekus arī ielā s neredzē jā m, lai gan, pē c baumā m, pā ris vē l neesam noķ ē ruš i.
Pē c brokastī m skumji aizvedu draugus uz tikš anos ar pilsē tu, un pati apsē dos, lai sakā rtotu piezī mes un fotogrā fijas. Ceru, ka tu man piedosi un sapratī si. Kā izrā dī jā s, š ī nebija sliktā kā ideja, jo pā r Tbilisi valdī ja svelmains karstums, kas nepā rprotami paredzē ja jaunu lietusgā zi. Vai lietus, kā vē lā k izrā dī jā s).
Nevarē ja palaist garā m pusdienas, jo hosteļ a saimniece mums pagatavoja ī stu harč o, un viņ as vī rs atnesa arbū zu "ne ī paš i saldu, viņ i tikko sā kuš ies". Bail iedomā ties, kā garš o arbū zi paš ā sezonā )))), jo š ī , "nesezona", mū sē jiem dotu priekš rocī bu par 100 punktiem!
Karstums sā ka norimt ap pulksten 17.00, un mē s, tī ri sievieš u kompā nija, nolē mā m pastaigā ties “pē c krā sas” pa pilsē tas klusajā m dzī vojamajā m ielā m. Jā , godī gi sakot, vietē jo iedzī votā ju vī rieš u kompā nijā m jū s ejat garā m it kā zem rentgena stariem, bet! bez izsaucieniem, zemiskiem jokiem vai uzmā kš anā s garā "va, skaistule, ejam, tu bū si sieva! " nebija redzeslokā . Pa stā vā m ielā m mē s uzkā pā m kalnā un no aizmugures stenē jā m uz Samebu, Svē tā s Trī svienī bas katedrā li. Mē rogs ir iespaidī gs, ko lai saka. . . Neliels lietus piedeva debesī m vē sumu un ī paš us efektus.
No vā rtiem mē s devā mies uz Avlabā ru — vienu no vecā kajiem Tbilisi rajoniem, kas ir etniski armē ņ u rajons. Š eit vietē jā tirgū nopirkā m tomā tus par 2 lari kilogramā un gurķ us par 80 tetri. Netā lu no Avlabar metro stacijas pie strū klakas nogriezā mies uz krastmalas. Paš ā krastmalā nekā pā m lejā , bet gā jā m pa ceļ u, kas iet gar kalnu, uz kura, blakus mū su hostelim, atrodas prezidenta rezidence. Saskaņ ā ar vietē jo ticē jumu, tas, kurš mazgā acis ar ū deni no Raudoš ā kalna, visu redzē s ļ oti skaidri. Pa vidu mums bija jā atgriež as metro, jo nebija gā jē ju ietves, un jā dodas uz otru pusi, no kuras paveras skats uz parku pie Miera tilta un jauno teā tri.
Neskatoties uz aicinoš ajā m gaismā m, kas iedegā s visā pilsē tā , mē s devā mies atpakaļ uz hosteli ap pulksten 20:00, lai sagatavotos ceļ am un labi izgulē tos. Protams, pē c vakariņ ā m ar vistas spā rniņ iem adž ikā un ceptiem kartupeļ iem)
Un rī t atpakaļ ceļ ā ! Ar labu nakti)
Arbū zs pusdienā s
Strū klaka Avlabā rā
Samoeba pē cpusdienā
Slepenais fragments kalns, kur tek ū denskritums
Jaunais teā tris Krastmala
Miera tilts iedegas
15. –16. diena. Ceļ š uz mā jā m.
Kamē r mē s gaidī jā m savu garo ceļ ojumu, mums nebija apnicis brī nī ties par mū su saimnieces kulinā rijas talantiem (es nopietni - š is ir visgarš ī gā kais hač apuri, ko esmu nogarš ojis Tbilisi), bet š is prieks nā ca lī dz beigā m, kad devā mies ceļ ā pulksten 10:00 no mū su hosteļ a viesmī lī gā s ostas.
Ceļ š bija pazī stams, bet bija interesanti paskatī ties uz visu no citas puses. Tā nu mums izdevā s apskatī t slaveno Ž invali ezeru, kuru tumsā palaidā m garā m pa ceļ am uz Gruziju. Skatieties, cik tī ri un caurspī dī gi Aragvi plū st starp kalniem. Viņ as kontrasts ar Terek bija ī paš i pā rsteidzoš s – tas bija tumš s, drū ms un, atklā ti sakot, vietā m netī rs.
Bet vislielā kais prieks mums bija Kazbeks visā savā krā š ņ umā , kas mums atvē rā s tieš i pusdienlaikā . Kā mums stā stī ja Tbilisi, tas nav gluž i retums, bet ne biež i vien nebija iespē jams noķ ert virsotni, kas nebija tī ta miglā un mā koņ os. Jā , mums noteikti paveicā s š ajā ceļ ojumā ))).
Vairā kas reizes pa ceļ am nā cā s piestā t uz fotosesiju, pē c tam iepirkties (nepalaidu garā m iespē ju iegā dā ties man tik ļ oti iepatikuš os tlapi), tā pē c Gruzijas robež u š ķ ē rsojā m ap pulksten 15. Te nu bijā m nepatikš anā s - neitrā lajā zonā izveidojā s pamatī gs sastrē gums no gandrī z divus kilometrus garā m automaš ī nā m. Jau pie krievu barjeras, kad pacietī ba bija gandrī z beigusies, uzzinā jā m, ka burtiski pē c 2 stundā m pē c tam, kad pabraucā m garā m Kazbekam, tur nolaidā s dubļ u plū sma un satiksme bija paralizē ta. Mums arī š eit paveicā s) pē c š ā dā m ziņ ā m pat priecā jā mies, ka tobrī d atradā mies pie Krievijas robež as. Neskatoties uz to, pulksten 18:00 iebraucā m Krievijas Federā cijas teritorijā .
Un tad nogurums darī ja savu, un gandrī z visa maš ī na (izņ emot š oferi, protams) periodiski aizmiga, tikai uz ī siem starplaikiem uzradā s dokumentu pā rbaudē m, kuras tik daudz kā rto Krievijas posteņ os. Malkā , neskatoties uz ļ oti vē lo stundu, pat tika lū gts iekļ ū t ē kā kontrolei. Tač u tā lā kajam ceļ am tas netraucē ja, un mē s turpinā jā m gulē t.
Mē s braucā m bez apstā jas, lai atpū stos (ē diens un kafija ir obligā ta visiem pasaž ieriem), jo š oreiz mū su š oferis ņ ē ma otro pilotu, un viņ i pa ceļ am nomainī ja viens otru. No Rostovas š osejas izbraucā m pulksten 12.00 un Š ebekino ieradā mies pusastoņ os. Š eit robež u š ķ ē rsojā m viegli un bez kavē š anā s, un mū s sagaidī ja pierobež as kafejnī ca Ukrainā ar garlaicī gi pamatī gu saimnieku ar ukraiņ u standartiem diezgan labu š aš liku. Mobilo tī klu operatori mū s nesteidzā s sagaidī t atpakaļ dzimtenē , tā pē c steidzī gi paē dā m vakariņ as un 21:25 devā mies uz Harkovu.
Ž invali ezers
Kazbeka visā tā s krā š ņ umā
Uz Gruzijas robež as
Paldies Rostikam, Oļ as dē lam, ka viņ š mū s aizveda no rajona tieš i uz mā ju)
Paldies, draugi, par forš o raibo kompā niju))
Paldies, Irina Valerjanovna, par š o ceļ ojumu)))
Paldies, Dž ordž ija, ka esat))))
