Ceturtā tūres diena "Divi kaislību poļi"...
Ceturtā diena.
Piecē lā mies 6 no rī ta, paē dā m brokastis un braucā m cauri Vā cijai. Sanitā rā pietura, bet cik tī rs! Sanzone ir apmaksā ta, 70 centi. Eiro valū ta ir ē rta. Un ja tomē r pē rk kaut ko minimā rketā degvielas uzpildes stacijā , tad no preces paš izmaksas tiek atvilkti 50 centi, it kā tā s tiek atdotas, un sanzonas apmeklē jums jau maksā tikai 20 centus. Nopirkā m pā ris š okolā des. Š ķ ē rsojam Reinu un iebraucam Francijā .
Agrā celš anā s, solī ts dienas pirmajā pusē.501 km garš transfē rs kaut kā nesanā ca uz nā kamo pilsē tu. Pat fotogrā fijas sā kumā ir kaut kā neizteiksmī gas, un mē s uz tā m esam miegaini. Un ļ oti ž ē l.
Strasbū rā ieradā mies ap pulksten diviem. Pilsē ta ir patiesi skaista un savdabī ga: grandiozā smilš akmens gotiskā Strasbū ras katedrā le (ekskursijas laikā devā mies iekš ā ), neparastā paš as pilsē tas arhitektū ra, mazā s upes ieliņ as ar gracioziem tiltiņ iem un glī tā m daudzkrā sainā m mā jā m, kas iegremdē tas ū denī un ziedos. Nelielu veikaliņ u skatlogi ar saldumiem un stā rķ iem suvenī ru veikaliņ os aicinā ja, bet mē s skrē jā m tiem garā m zem gides stā sta bez apstā jas un tā dā ā trumā , ka pat fotogrā fijas nebija asas. Starp citu, gids bija lielisks.
No rī ta trasē iestrē gā m sastrē gumā un pietrū kst laika. Pē c pusstundas apskates gribē jā s vismaz dienu palikt pilsē tā un pastaigā ties. Bet, ak vai, pusstunda brī vā laika pilsē tā izklausī jā s kā ņ irgā š anā s. Pievilkā mies, pasmaidī jā m, atcerē jā mies sev doto solī jumu ne ar kā diem niekiem nesabojā t garastā vokli un pusstundu skraidā m pa pilsē tiņ as centrā lo laukumu.
Š eit uzreiz bija jū tama valodas problē ma. Č ehijā visi vairā k vai mazā k saprot gan krieviski, gan ukraiņ u valodu, bet š eit savu dzimto franč u valodu. Un arī ar angļ u valodu vietē jiem ir problē mas, ne tikai sanā k reti kurš saprot un var atbildē t, bet arī izruna ļ oti savdabī ga. Bet tas neliedz iegā dā ties pā ris suvenī rus kā piemiņ u.
Rezultā tā Strasbū ra tika iekļ auta to pilsē tu sarakstā , kuras es vē lē tos redzē t un neizdevā s pat ne trū kuma, bet gan pilnī ga laika trū kuma dē ļ . Vismaz pusotra stunda un jau varē ja teikt, ka esam klā t. Un tā pē c pilsē ta vairā k palikusi atmiņ ā pē c daž ā m izplū duš ā m fotogrā fijā m, nevis pē c manā m sajū tā m. Upe un ziedi – tā es atceros Strasbū ru. Un mē rķ is ir atgriezties un pastaigā ties.
Izbraucā m ap pieciem. Un tad ceļ š uz Parī zi 480 km (jā , š odien ir visgarā kā transfē ra diena) un apmetne piepilsē tas viesnī cā , kurā pavadī sim divas naktis.
Starp citu, š ī bija pirmā diena, kad sapratu, ka autobusā jā krā j sviestmaizes. Visu dienu nebija pat ne miņ as no pieturas pusdienā m, un pusstundu, kas tika dota pilsē tas izpē tei, bija nereā li kaut ko uzkost. Tikā m galā ar cepumiem, degvielas uzpildes stacijā s pirktiem jogurtiem un ceptiem kastaņ iem, kurus uzreiz pē c ekskursijas izdevā s paķ ert Strasbū rā .
