NOŅEMT "BRĪVO CILVĒKU" PILSĒTĀ

21 Februāris 2016 • Ceļošanas laiks: no 30 Jūnijs 2015 ieslēgts 02 Jūlija 2015

Reputācija: +531

Pievienot kā draugu

Uzrakstīt vēstuli

Pē c "ā trā s tū res" pa interesantā m vietā m Normandijā.3 dienu laikā bijā m iestrē guš i krā š ņ ajā "brī vo cilvē ku" pilsē tā Senmalo uz 3 naktī m. Es, pē tot marš rutu, vairā k par nakš ņ oš anu nesapratu, ko tur darī t, un, nonā cis vietā , uzdevu gidam to paš u. Neesmu korsā ru-pirā tu un citu "laimes kungu" cienī tā js, tā pē c man pietiktu redzē t bē gumus, pastaigā ties pa Saules karaļ a laika Vauban mū riem, apskatī t pieminekļ us visiem vietē jie piedzī vojumu meklē tā ji un dodieties tā lā k. Vakaram pietiks. Lai apskatī tu Bretaņ as hercogu seno pili, uz turieni jā iet pa dienu (ir gan rā tsnams, gan muzejs). 30 grā du karstumā tas negribē ja. Nu, lai apmeklē tu Š atobriā na kapu, ir jā mī l š is rakstnieks (vai vismaz jā izlasa kaut kas “no viņ a” vai par viņ u), jā gaida bē gums, lai bū tu laiks griezties š urpu turpu.

Paš reizē jā Lielā Senmalo vē sture meklē jama senos laikos.

Tā s vecā kā daļ a ir tagadē jā Saint-Servan (agrā k Episcopal Alet). Tā bija vienas no ķ eltu cilts jū ras osta Rances grī vā (š eit ieradā s feniķ ieš i, kuri devā s uz Lielbritā niju pē c alvas). Tad romieš i, kas ieradā s š ajā s daļ ā s, to nostiprinā ja. 6. gadsimtā š eit ieradā s velsieš u mū ks Mac'h Low (Maclou). Viņ š sludinā ja Armoricā (senais Bretaņ as nosaukums), bija Aletas pilsē tas bī skaps. Lī dz XII gadsimtam Aletu iznī cinā ja daudzi reidi no ziemeļ iem (sakš i, franki, normaņ i) un novā jinā ja.

Skats uz Saint-Servant (agrā k Alet) no Senmalo

Austrumos uz kaimiņ u salas ir parā dī jusies jauna apmetne. Tas tika nosaukts pē c viena no septiņ iem ī paš i cienī tajiem bretoņ u svē tajiem - š ī paš a Velsas svē tā Malu. Tā kā viņ š piederē ja Senmalo bī skapam, viņ am bija ī paš as privilē ģ ijas (tajā varē ja atrast patvē rumu tie, kas bē ga no daž ā da veida varas iestā dē m).

14. gadsimta sā kumā radā s pilsē tu paš pā rvalde, kas turpinā sies Francijas karaļ u laikā . Š ajos gados pilsē ta bezgalī gi pā rgā ja Francijas karalistes, pē c tam Bretaņ as hercogistes rokā s lī dz Bretaņ as galī gajai pievienoš anai Francijai Franciska I vadī bā . 16. gadsimtā pilsē ta pasludina savu neatkarī bu no Francijas karalistes – uz č etriem gadiem tā kļ ū st Senmalo Republika. Ž aks Kā rtjē kuģ o no š ejienes uz Kanā du, kur viņ š pē ta Sv. Laurenca upes apgabalu un dibina moderno Monreā lu, dā vinot Franciskam I plaš as zemes. 18. gadsimtā korsā ri un piedzī vojumu meklē tā ji-pē tnieki Dugē Truens, Surkufs u. c. (jū s, protams, zinā t, kā da ir atš ķ irī ba starp pirā tiem un korsā riem, kuri aplaupī ja "karaliskajā dienestā "? ) pameta Senmalo savā s kampaņ ā s tā lā k uz dienvidiem lī dz Horna ragam.

Kad plū dmaiņ as ir zemas, varat staigā t pa sauszemi lī dz Grandbejas salā m (kur atrodas Senmalo Š atobriā nas iedzī votā ja kaps) un Petit Baie.

Starp citu, pirmie tū risti š eit parā dī jā s jau 19. gadsimta vidū , tad ceļ otā ji nokļ uva lī dz rakstnieka kapam.

Ja jū s uzkā pjat pilsē tas sienā s pie Saint-Vincennes vā rtiem un ejat pa kreisi pa sienu, tad aiz Saint-Louis vā rtiem uz stū ra bū s piemineklis Duret-Trouin. Zemā k labajā pusē ir Korsā ru muzejs. Un aiz sienā m ir piemineklis Burdonē . Sienā ir restorā ni un kafejnī cas.

Jums ir jā iziet caur š iem vā rtiem, ja vē laties nokļ ū t Saint-Servant ar kā jā m pa jū ru vai apmeklē t Dinardu ar laivu.

Tad siena pagriež as. Ja vē laties doties uz Fort Latte, uz plū dmaiņ u staciju, uz Dinanu pa Ranci un uz citā m vietā m pa ū deni, jā iziet caur Dinan vā rtiem, jo š eit atrodas ceļ ojumu kompā nijas Corsaire biļ eš u kase, kas organizē laivu braucienus. Tur uz tā feles var uzzinā t tuvā ko dienu grafiku (mani š eit atsū tī ja tū risma birojā ) vai arī iegā dā ties ekskursiju.

Tad siena pagriež as gar Lamanš u.

Š eit ir plaš as pludmales, vietē jie ierodas š eit skatī ties saulrietu. Ir piemineklis Cartier (holandieš u bastions), un pē c tam - Surcouf (Kvebekas laukums).

Kanā lu kopa

Tā lā k mū ris pagriež as pret pili. Š ajā intra muros daļ ā atrodas koka mā ja, kas izdzī voja ugunsgrē kā Pelicot ielā (nav redzama no sienas).

Labajā pusē , jau netā lu no pils, atrodas viesnī ca Chateaubriand, š ajā mā jā savulaik dzimis Š atobriands (pie pils aiz mū ra atrodas piemineklis viņ am).

Piemineklis Š atobriā nam

Daļ a, kas atrodas pa labi no senā kajiem Sentvinsennas vā rtiem, ir kā dreizē jā Bretonas hercogu pils. Tā tika uzcelta pretstatā brī vī bu mī loš ajai un spī tī gajai pilsē tai. Vecā pils sastā v no donž ona un č etriem torņ iem. Donž ons celts Bretaņ as hercoga Ž ana V vadī bā.15. gadsimta sā kumā (viņ š bija franč u karaļ a znots, kurš tajā brī dī nodeva Bretaņ as pilsē tu). Tad Filips II (suverē nā s Bretaņ as pē dē jā s hercogienes tē vs) uzcē la vē l vienu torni. Pā rē jais tika pabeigts viņ a meitas Bretaņ as Annas, divu franč u karaļ u bijuš ā s sievas, vadī bā , un š ajā amatā daudz darī ja savas dzimtā s Bretaņ as labā . Pē c tam ā rsienas tika pastiprinā tas 17. gadsimtā Vobanas pā rbū ves laikā , lai izturē tu artilē rijas triecienus.

Pilī atrodas pilsē tas muzejs. Rā tsnams atrodas daļ ā , kas bija pievienota kazarmā m. Pē c kara pils tika ā tri atjaunota.

Bretonas hercogu pils

Pilsē tas vidū paceļ as Sv. Vincenta Saragosas katedrā les smaile (XII-XVIII gs. ), kas pirms revolū cijas bija bī skapa amatā (XII gadsimtā bī skaps pā rcē lā s no Alet uz strauji augoš o Senmalo). Bū vē ts pē c Anž ē katedrā les parauga, jo saka, ka viņ š ir Anž evina stila paraugs. Lai iekļ ū tu katedrā lē , jums jā kā pj lejā . Atš ķ irī ba starp rietumu ieeju un koriem ir 2.5 metri. Senā kā s daļ as ir nava un transepts (romā nikas kolonnas), saglabā juš ā s arī klostera paliekas (ā rpus, dienvidrietumu daļ ā ). Katedrā le tika pā rbū vē ta pē c kara 70. gados. Ar Napoleona III finansiā lu palī dzī bu celtā neogotikas smaile 20. gadsimta restaurā cijas laikā pē c seniem paraugiem nomainī ta pret granī ta.

Katedrā lē ir apglabā ti Kā rtjē un Dugē -Trū ens (ziemeļ u daļ as kapelā ), tika atrasts arī viena no pirmajiem bī skapiem kapa piemineklis. Mū sdienu bronzas altā rim ir ķ eltu stila iezī mes. Arī vitrā ž as ir no 20. gadsimta un vē sta par pilsē tas reliģ isko vē sturi. Madonnas un bē rna oriģ inā ls, kas agrā k atradā s uz Lielajiem vā rtiem (XV gs. ), tika pā rvests uz katedrā li. Tā kā bretoņ i ir reliģ iozā kie Francijā , tū ristiem daž reiz nav ļ auts iet iekš ā (par to liecina zī me pie aizvē rtā m durvī m).

Tajos var apmeklē t: Korsā ru muzeju (intra muros), slē gts decembrī -janvā rī un pirmdienā s; korsā ra buru laiva (izveidota pē c 18. gs. fregates); Fort Vauban "Petit Be", nav pieejams paisuma laikā ; Fort Vauban "Nacional", nav pieejams paisuma laikā , atvē rts no jū nija lī dz septembrim un brī vdienā s; liels akvā rijs, kurā var redzē t visu jū ru iemī tniekus, 8 istabā s ir haizivis, 600 citu zivju un bruņ urupuč u sugas, katru gadu jaunas izstā des; neliels akvā rijs (intra muros pie pils); vienas no sievieš u reliģ iskajā m kopienā m muzejs (Saint Servan); Gliemeņ u pasaule (intra muros), atvē rta no februā ra lī dz novembrim, izņ emot pirmdienas, pē cpusdienā ; jaunzemju muzejs, atvē rts treš dien un sestdien; Tē lniecī bas muzejs Fuere klintī s (Rotheneuf), atvē rts visu gadu; Memoriā ls 39/45, atvē rts no aprī ļ a lī dz oktobrim, izņ emot pirmdienas (Saint Servan); pilsē tas vē stures muzejs (intra muros), atvē rts visu gadu, izņ emot pirmdienas; Garā ceļ a muzejs uz Hornas ragu Solidora tornī (Sent Servan), atvē rts visu gadu, izņ emot pirmdienas; muzejs Dž .

Cartier, atvē rts visu gadu, izņ emot svē tdienas; plū dmaiņ u spē kstacija Rancē , atvē rta pē c grafika. Turklā t 30 km attā lumā no Saint-Malo varat apmeklē t dzirnavas, kuģ u ī paš nieku privā tmā jas, sidra muzeju, Bretoņ u pretoš anā s muzeju (bet tas jau ir ar automaš ī nu). Un tad - pilis, menhī ri...tā Bretaņ a, kuru es gribē ju redzē t. . .

Sv. Pē tera bazilikas drupas Aletā . Pirmā bazilika tika uzcelta 4. gadsimtā . Tad tā s vietā.9. gadsimtā parā dī jā s viennavas baznī ca, kuras plā ns bija izplatī ts Karolingu impē rijā . Pā rbū vē ta 10. gadsimtā normā ņ u valdī š anas laikā . Tā bija galvenā bī skapa katedrā le pirms baznī cas galvas pā rvietoš anas uz Senmalo. Pē tera baznī ca beidzot tika iznī cinā ta 13. gadsimtā konflikta laikā ar Senmalo par nodokļ iem.

Sv. Pē tera baznī cas drupas Aletā (š odienas svē tais kalps)

Solidor Tower. Tulkojumā no bretoņ u valodas "upes vā rti".

To 14. gadsimtā uzcē la Bretonas hercogs Ž ans IV, lai kontrolē tu Ransas grī vu laikā , kad Senmalo atkal sacē lā s. Š ajā vietā jau pastā vē ja Oregles pils, kas, savukā rt, atradā s vairā ku romieš u nocietinā jumu vietā . 16. gadsimtā maluā ņ i aplenca cietoksni. Luijs XIII pavē lē ja atjaunot iznī cinā to. Vobans iekļ ā va Solidoru Senmalo aizsardzī bas sistē mā . Tas nav viens tornis, bet trī s savienoti viens ar otru. 18. gadsimtā paceļ amais tilts tika aizstā ts ar pastā vī gu. Pē c revolū cijas š eit tika ierī kots cietums.

Solidor Tower in Saint-Servant

Senmalo ir ļ oti nekaunī gas kaijas. Es nopirku pankū ku un sidru ē st. Tas, kas notika tā lā k, lī dzinā jā s Hič koka filmai The Birds. Š ie než ē lī gie putni vienkā rš i uzlē ca man virsū , mē ģ inot sagrā bt Bretaņ as pankū ku ar kastaņ u ievā rī jumu. Vietē jie man visu laiku teica: tev uzbrū k, paslē p pankū ku. Kastaņ u ievā rī jumu man neizdevā s izmē ģ inā t.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu