Monē pēdās - 2. daļa
Turpinā jums. Sā ciet š eit:
Ruā na bija galvaspilsē ta vienai no ķ eltu ciltī m, kas dzī voja gar Lamanš u. Apmetni sauca Rothomagus. Pē c tam, kad romieš i bija iekarojuš i Galliju, tā kļ uva par otro nozī mī gā ko pilsē tu Gallijā (pē c Lionas). Tas galvenokā rt bija saistī ts ar abu pilsē tu ē rto atraš anā s vietu pie upē m - ū dens artē rijā m, kas savieno Albionu ar Romu. Ruā na kļ uva par tirdzniecī bas centru. Tā saglabā ja š o lomu daudzus gadsimtus, un tā pē c š eit attī stī jā s daudzas nozares: porcelā ns, stikls, keramika, grā matas, audumi.
4. gadsimtā tika uzcelta pirmā katedrā le un parā dī jā s bī skaps. 9. gadsimtā provinci un pilsē tu vairā kkā rt aplaupī ja vikingi, lī dz franku karalis Kā rlis Vienkā rš ais atdeva zemi uz ziemeļ iem no Parī zes vienam no Norvē ģ ijas pamatiedzī votā jiem Rolonam, lai aizsargā tu franku karalisti no citiem vikingiem. . Viņ š piedalī jā s Š artras aplenkumā .
Pē c tam iedzī votā ji pie sienā m atnesa Jaunavas drē bes, un tas nez kā pē c lika Rolonam atkā pties no pilsē tas (un Š artra kļ uva par vē l nozī mī gā ku svē tceļ nieku centru). Turklā t viņ š nolē ma kristī ties. Viņ š to izdarī ja Ruā nā . Tur, Ruā nas Dievmā tes katedrā lē , viņ š ir apglabā ts. Ruā na vispirms kļ uva par grā fu un pē c tam Normandijas hercogu galvaspilsē tu. Un saskaņ ā ar lī gumu nodotā province, kas saņ ē ma nosaukumu "Normandija" no atbraukuš o "ziemeļ u cilvē ku" vā rda, saglabā ja to daudzus gadsimtus.
Daudzu slavenu cilvē ku vā rdi ir saistī ti ar Ruā nu. Tajā nomiraViljams Iekarotā js, dzī voja un netā lu no tā klosterī .
Katedrā lē atrodas kapakmeņ iGā jē js Rollons(pē c kristī bā m - Normandijas grā fs Rič ards I), viņ a dē ls Viljams Longsword(jau hercogs), Roberts Lieliskais vai velns(kas jums patī k) - Viljama Iekarotā ja tē vsLauvassirds Rič ardsPlantagenets (viņ a ķ ermenis ir sadalī ts 3 daļ ā s, sirds atrodas š ajā kapā ). Romieš u amfiteā tra vietā vē lā k tika uzcelts cietoksnis Viljama Bastarda vadī bā . Pē c tam, kad Francija aneksē ja Normandiju, to iznī cinā ja Filips Augusts. Pē c reliģ iskajiem kariem un revolū cijas no viņ a celtā s pils palika tornis, kurā atradā sJoan of Arc. Korneils un Flobē rs ir dzimuš i Ruā nā . Mā jā , kurā dzimis Korneils, tagad atrodas viņ a muzejs. Ruā nu apmeklē jaKlods Monē , kurš daudzas reizes gleznoja Ruā nas katedrā li (tā s rietumu fasā di).
Mū su viesnī ca Kyriad atradā s gandrī z pilsē tas centrā .
(Iespē jams, tā bija visvienkā rš ā kā no visā m mū su ceļ ojuma viesnī cā m, ar minimā lā m ē rtī bā m. ) Tā mē s ā tri nokļ uvā m vietā s, kuru dē ļ Ruā nā brauc tū risti. Paejot garā m Korneļ as muzejam, devā mies uz Tirgus laukumuar Sv. Ž annas daiznī cu. Pē c tam pa viņ as vā rdā nosaukto ielu, garā mvā rtiem ar pulksteni un befroju, mē s sasniedzā m Ruā nas Dievmā tes katedrā li. Pē c tam pa kreisi no tā s viņ i devā s uzSaint-Maclou baznī cu. Mē s vē rsā mies pie mā kslas skolas. Pē c tam mē s sasniedzā m Saint-Ouen abatiju un atgriezā mies garā m Tieslietu pilij. Vakarā devā mies uz priekš nesumu uz katedrā les fasā des "Vikingi" un "Ž anna". Akcija notiek tikai vasarā , ilgs lī dz 27. septembrim. Sā kuma laiks tiek pā rcelts uz agrā ku laiku, samazinot dienas garumu. Jū nija beigā s sā kums bija 23:00. Ilgums - 1 stunda.
Ruā nas Dievmā tes katedrā le.
Mū sdienu katedrā les vecā kā daļ a ir datē ta ar 11. gadsimtu (ziemeļ u tornis, pa kreisi). Dienvidu torni sauc par Masljanu (XV gs. ). Tā nosaukta tā pē c, ka tā tika uzcelta par to naudu, kuri vē las ē st eļ ļ u gavē nī . Sava veida indulgence. Katedrā les iekš pusē ir skulptū ras no fasā des, daž u normandu hercogu kapi (Rolons Gā jē js - staigā ja, jo neviens zirgs viņ u nevarē ja izturē t, Viljams Longsword, Roberts Velns vai Lieliskais - viņ i saka, ka nogalinā ja savu brā li, lai ieņ emtu hercoga troni) , Rič ards Lauvas sirds (š eit tikai sirds). Aiz katedrā les (pa kreisi aiz ziemeļ u torņ a) atradā s bī skapa pils. Tajā bija Ž annas d'Arkas tiesas process. Netā lu atrodas viņ ai veltī ts muzejs.
Saint-Ouen Abbey.
Benediktieš u abatija tika dibinā ta 6. gadsimtā . Nosaukts Ruā nas Odonas (Saint Ouen) bī skapa vā rdā .
Romā nikas stila baznī ca nodega 13. gadsimtā , tā s vietā.14. gadsimtā sā ka celt tagadē jo. Tā rietumu fasā de tika pabeigta tikai 19. gadsimtā neogotikas stilā .
Kopš revolū cijas kompleksā atrodas rā tsnams. Baznī cā saglabā juš ā s XIV-XV gs. vitrā ž as. Kara laikā tie tika demontē ti. Tagad notiek koncerti. Mū su vizī tes laikā notika ē rģ eļ u svē tki. Tā nu klausī jā mies arī ē rģ eles.
Pilsē tas pulkstenis.
pilsē tas pulkstenis
Mehā nisms ir datē ts ar 16. gadsimtu. Netā lu atrodas gotiskais Befrojas tornis, kurā var uzkā pt. Uz vā rtu velvē m zem pulksteņ a ir aitu attē li, jo Ruā na ir saistī ta ar vilnas raž oš anu un pā rdoš anu.
Tiesu pils.
Civilā s gotikas (kreisais spā rns, celts 15. gadsimtā ) un renesanses paraugs. Vispirms š eit atradā s tā sauktā š aha galdiņ a kamera, pē c tam Normandijas parlaments.
Sv. Maklū baznī ca.
Maklu jeb Malo ir ķ eltu svē tais. Celta 15. gadsimtā . Iekļ ū t iekš ā nebija iespē jams, jo baznī cā notika laulī bu ceremonija. Aiz baznī cas 14. gadsimtā atradā s mē ra upuru kapsē ta. Pē c tam tas tika pā rveidots par oszuā ru, kas sastā vē ja no divstā vu koka ē kā m trī s pagalma pusē s. Vē lā k tika pievienota ceturtā puse, un rezultā tā tika izveidots moderns slē gts pagalms. Tagad tur darbojas mā kslas skola un daž i vē sturiskā mantojuma pakalpojumi.
Sv. Ž annas d'Arkas baznī ca.
Sv. Ž annas d'Arkas baznī ca
Var pastaigā ties pa viņ as vā rdā nosaukto ielu lī dz Tirgus laukumam, kur atrodas moderna baznī ca, kas veltī ta Orleā nas kalponei. Tuvumā - Saint-Sauveur tempļ a drupas, kas ir ziņ kā rī gas savā arhitektū rā . Aiz baznī cas atrodas tirgus, kas laukumam deva nosaukumu.
Viena no laukumā esoš ajā m mā jā m ir vecā kā viesnī ca (atpazī stama pē c fasā dē izkā rtajiem karogiem).
Ruā nas pils Donž ons vai Ž annas d'Arkas tornis.
Pastā v leģ enda, ka Ž anna tika turē ta cietumā . Bet tā nav. Jā iet iekš ā , tur ir tas pats tornis.
