Monē pēdās - 5. daļa
Turpinā jums. Sā ciet š eit:
HONFLAIR
Ceļ š no Etretas uz Honflē ru iet gar vienu no lielā kajā m Francijas ostā m — Havru. Jau pusgadsimtu tā ir sadraudusies ar manu dzimto pilsē tu. Bet viņ u nebija iespē jams redzē t pat no tā lienes. No Normandijas tilta, kur mē s apstā jā mies, tas ir gandrī z neredzams. Sē nas estuā rs ir diezgan plats un garš , un osta jau atrodas Lamanš ā . Varē ja tikai iedomā ties, ka kaut kur aiz trubā m ir š ī pē c Francijas standartiem jaunā pilsē ta, kuras pē c kara celtā s jaunā s mā jas ir iekļ autas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un kas, kā saka, kļ uva par vienu no mū su hruš č ova mā ju prototipiem. (vē l viens ir vā cu Bauhaus stils).
Normandijas tilts savieno Augš normandiju un Lejasnormandiju. Pirmo reizi vanš u tiltu redzē ju skolas gados. Tas bija tilts pā ri Daugavai.
Kopš tā laika tieš i vanš u tilti man ir dā rgā ki par citiem. Tilts pā r Sē nu tika atklā ts 90. gadu beigā s. Tā garums pā rsniedz 2 kilometrus.
Pie Sē nas grī vas atrodas dabas liegums, ko var redzē t no skatu laukuma. Un blakus tiltam var redzē t arī daž as konstrukcijas, kas palī dz saprast, kā š ī konstrukcija ir tehniski izgatavota (saukta par "inž enierparku").
No tilta var redzē t arī Honfleuru, uz kurieni mē s ejam. Pilsē ta atrodas Kalvadosas departamentā .
Pilsē ta brī numainā kā rtā izglā bā s no Otrā pasaules kara sprā dzieniem, kuros tika smagi bojā tas visas Normandijas piekrastes pilsē tas. Tā pē c gandrī z visas ministra Luija XIV Kolberta laika mā jas, kas atrodas netā lu no Vecā s ostas Katrī nas krastmalā , ir arhitektū ras pieminekļ i.
Tieš i š ī s š ī fera mā jas vairā kkā rt tika attē lotas uz daž ā du mā kslinieku (Boudin, Courbet, Monē uc) audekliem.
Tiek pieņ emts, ka pilsē tas nosaukumam ir angloskandinā vu izcelsme: no vā rdiem "vilnis", "estuā rs" (-fleur) - tā da pati izcelsme mū sdienu vā rdiem "flote" un "fjord"; un "rags", "stū ris" (hon-), jo Sē nā ietekoš ajai upei š eit tieš ā m ir lī kums, tomē r viņ i joprojā m uzskata, ka tas drī zā k cē lies no viņ u paš u vā rda.
Pirmā rakstveida pieminē š ana pilsē tai ir datē ta ar Normandijas hercoga Rič arda III (Viljama Iekarotā ja tē voč a) laiku. Tajā laikā Honfleura bija svarī ga osta marš rutā no Ruā nas uz Anglijas piekrasti.
Simtgadu kara laikā franč u karalis Kā rlis V nocietinā ja Hā rflē ras pilsē tu Sē nas otrā pusē iepretim Honflē rai, mē ģ inot bloķ ē t angļ u kuģ u ieeju upē . Tas neglā ba Honfleru no britu iekaroš anas.
Bet kopš tā laika tieš i no š ī s ostas tika veikti reidi (arī reideri) Anglijas piekrastes zemē s.
Pē c kara beigā m Honflē ra kļ uva bagā ta un celta. Tad tika nojauktas jau tā nevajadzī gā s aizsargkonstrukcijas un padziļ inā ta osta, š odien saukta par Veco. Tā bija nozī mī ga jū ras un zvejas osta. Š eit tika bū vē ti kuģ i. No š ejienes sā kā s tā lsatiksmes ekspedī cijas. Vienā no ekspedī cijā m Honfleuras iedzī votā js Š ampanē nodibinā ja Kanā das Kvebeku.
Amerikā ņ u koloniju zaudē š ana, Lielbritā nijas pē crevolū cijas Napoleona blokā de, jaunā s Havras ostas pieaugums un pē c tam ostas seklums smilš u sanesumu dē ļ ļ oti un pastā vī gi novā jinā ja pilsē tu. Honfleura bija nabadzī ga un depopulē ta. 19. gadsimtā mā jokļ u lē tuma un dzelzceļ a izskata dē ļ š eit varē ja apmesties nabadzī gi mā kslinieki. Viņ i iedvesa pilsē tai dzī vī bu, padarī ja to slavenu mā kslinieciskajā vidē (un mā kslinieciskā dzī ve pilsē tā turpinā s arī š odien).
Visas mā jas Sv. Katrī nas krastmalā Vecajā ostā , pati Vecā osta, Sv. Katrī nas baznī ca, Sv. Leonarda baznī ca (nopostī ta reliģ isko karu laikā , rekonstruē ta 17. -18. gadsimtā ), Sv
Vecā osta tika padziļ inā ta pē c Kolberta pavē les 1681. gadā . Ē kas Sv. Katrī nas krastmalā tika celtas galvenokā rt 17. -18. gadsimtā , no Leitnanta nama puses. vecā kais, 16. gs. Tie ir š auri, trī s lī dz septiņ us stā vus augsti. Lielā kā daļ a ir klā ta ar š ī feri. Tie atrodas veco grā vju vietā no vikonta Auges laika (vikontus sauca par Normandijas hercogu ierē dņ iem). St Etienne krastmalā atrodas rā tsnams, jū rniecī bas muzejs St Etienne baznī cā .
Karantī nas krastmalā ir tikai viena ē ka - leitnanta mā ja; š eit ir paceļ amais tilts ostā stā voš o jahtu ostas izbraukš anai un vecs karuselis (kā multenē s).
Sv. Katrī nas koka baznī ca tika iesvē tī ta par godu Aleksandrijas Katrī nai. Viņ as koka attē ls atrodas virs ieejas. Š ī ir lielā kā franč u koka baznī ca. Tā celta Simtgadu kara laikā nopostī tā akmens vietā . Baznī cai ir dī vaina arhitektū ra. Parasti baznī cā m ir viena vai trī s navas. Š eit ir divi no tiem. Uz vienas no tā m stā v tornis ar krustu. Bet iekš ā zā le ir gandrī z vienveidī ga (stabiem ir konstruktī va loma, bet telpa ir vienota). Vecā kā nava datē ta ar 15. gadsimtu. (celta pē c Simtgadu kara). Otrais tika pievienots 16. gadsimtā . vietas trū kuma dē ļ vienā navā .
Baznī ca ir celta pē c tipiska tirgus parauga (piemē ram, tirgus Etretatā ), kas savukā rt pē c konstrukcijas atgā dina apgrieztu kuģ i. Tam ir divi iemesli: 1) paš as pirmā s kristieš u baznī cas atgā dinā ja Noasa š ķ irstu; 2) Normandijas baznī cas biež i bija no koka, un celtnieki bija kuģ u bū vē tā ji, kuri ir pieraduš i pie š ī modeļ a. Viņ i uzbū vē ja š ā das konstrukcijas, neizmantojot zā ģ i, tikai ar cirvjiem. Aptuveni kā attē lots uz Bayeux paklā ja.
Tornis (arī no koka) stā v atseviš ķ i ugunsgrē ka dē ļ . Normā ņ u stilam tas nav raksturī gi (parasti tornis tajos atrodas uz vidē jā krusta). Visa baznī ca ir klā ta ar kastaņ u lubiņ ā m.
Sv. Etjē nas baznī ca ir vecā kā Honflē rā . Tas satur XIV-XV gadsimta elementus. Tagad tajā atrodas Jū ras muzejs, kas atvē rts 1976. gadā .
Un pē c revolū cijas, kad visas reliģ iskā s iestā des tika slē gtas, bija veikals, teā tris, siļ ķ u birž a, muitas iestā de.
Leitnanta nams — veco nocietinā jumu paliekas (XVI-XVII gs. ). Normā ņ u hercogu laikā š eit atradā s Honfleuras cietokš ņ a Kā nas vā rti. Pā rbū vē ta 17. gadsimtā , to ieskauj torņ i ar pilsē tas ģ erboni. Tur bija arī Ostas Jaunavas statuja. Leitnants bija amatpersona no Luija XIV laikiem. Š ī mā ja bija viņ a mā jas. Diemž ē l mū su apmeklē juma laikā viss bija klā ts ar sastatnē m un bija slikti redzams.
Papildus minē tajam jū rniecī bas muzejam pilsē tā ir vairā ki muzeji: mā kslinieks Jevgeņ ijs Budins (viņ š š eit dzimis; tieš i viņ š pamā cī ja jauno Monē un pē c tam sekoja viņ a karjerai, bet viņ š pats nebija impresionists), komponists un pianists Ē riks Satijs (mā jā , kurā viņ š dzimis; netā lu dzī voja Sati draugs - rakstnieks Ale), Old Honfleur (etnogrā fiskais).
Č ā rlzs Bodlē rs š eit regulā ri apmeklē ja savu mā ti. Vē l viena slavenī ba "no mā kslas pasaules" ir saistī ta ar Honfleuru - rakstnieci Fransuā zu Saganu, kas dzī voja Ekmovilā . Neskatoties uz savu slavu, viņ a nomira nabadzī bā pilsē tas slimnī cā .
Pē c tam mē s devā mies degustē t dzē rienu, kas savu nosaukumu ieguvis no nodaļ as, kurā atradā mies — kalvadoss un tehnoloģ iski radniecī gs sidrs un pommo. Tā pē c daž i vā rdi par š iem dzē rieniem.
Sidrs ir raudzē ts dzē riens, kas izgatavots no ā boliem vai bumbieriem, kas satur 2–8% alkohola (daž kā rt diapazons ir plaš ā ks – no 1 lī dz 18%). Sidri ir "galda" un "pudelē s"; "salds" (3°), "pussalds" (3-5°), "skā bs" (brut) (5°), "tradicionā ls" (vairā k nekā.5°). Raž oš anai sajauc trī s veidu ā bolus: saldo, skā bo un rū gto.
Nā kotnes sidra vē sture sā kas senos laikos. Ebreji, grieķ i, romieš i dzē ra ā bolu dzē rienus. Spā nijā romieš us nomainī ja baski. Viņ i sajauca ū deni, ā bolu š ķ ē les un medu. Basku jū rnieki kuģ oja pa Biskajas lī ci. Tā tad dzē riens nonā ca Bretaņ ā un Normandijā XII-XIII gadsimtā . Kaut arī daž i ā bolu dzē rieni, acī mredzot, š eit tika dzerti agrā k (apdzī votu vietu nosaukumi runā par ā bolu esamī bu).
Bet ir arī leģ endā ra versija par ā bolu dzē riena parā dī š anos Francijā . Domā jams, Kā rlis Lielais viņ u atvedis uz franku zemē m. Reiz viņ š naktī gribē ja iedzert, gā ja kaut ko meklē t.
Tumsā viņ š paslī dē ja pagrabā , saslapinā ja rokas ar kaut ko, pamē ģ inā ja - tas bija salds dzē riens, kas viņ am garš oja. Acī mredzot tas notika viņ a bē dī gā s kampaņ as laikā Pomplonā , kas aprakstī ta Rolanda dziesmā .
Daž ā di noteikumi par ā beļ dā rziem Francijā parā dā s XII gadsimtā . Tajā paš ā laikā pirmo reizi tiek sastapts vā rds "sidrs". Sidra lietoš anas ziedu laiki iestā jā s XIV gadsimtā . Š ajā laikā sidrs tika izdzerts vairā kas reizes vairā k nekā alus. Pē c preses izgudroš anas sā ka attī stī ties sidra raž oš ana. Tiek uzskatī ts, ka basku muiž nieks Gijoms Dursuss, kurš kalpoja karalim Luijam XII (sekmī gi, jo saņ ē ma zemi Normandijā ) 16. gs. izplatī ja jaunas ā bolu š ķ irnes no Spā nijas ziemeļ iem un uzlaboja sidra raž oš anas tehnoloģ iju. Tolaik alu gatavoja un dzē ra nabagie, bet sidru – bagā tie. Tagad alus ir dā rgā ks par sidru, tā pē c tieš i tā patē riņ š pieaug.
Kalvadoss ir ā bolu degvī ns, kas destilē ts no sidra. Pirmo reizi par viņ u tika rakstī ts 16. gadsimtā . Ž ila Goubertvila laikrakstā . 1600. gadā parā dī jā s pirmā dzē rienu raž otā ju korporā cija. Bet lielā ko daļ u kalvadosa joprojā m izgatavoja zemnieki personī gam patē riņ am. Tad uz Normandijas ceļ iem pā rvietojā s mobilie spirta raž otā ji, kurus izmantoja zemnieki. 19. gadsimtā , kad filoksera iznī cinā ja lielā ko daļ u vī na dā rzu, kalvadoss kļ uva par populā rā ko dzē rienu.
Dzē riena stiprums ir 40-45° (likumī gi atļ auts), lai gan ir arī.55°. Tas ir izgatavots no ā bolu vai bumbieru sidra. Pē c destilā cijas dzē riens tiek izturē ts 2 gadus ozolkoka mucā s, iegū stot savu aromā tu un krā su. 2 gadus vecs dzē riens jau tiek uzskatī ts par kalvadosu. Bet daž i dzē rieni ir raž oti ilgā k. Turklā t atš ķ irī bā no vī niem kalvadosu ielej un sajauc. Cietoksnī noteikti ierobež ojumi, lai neizplatā s alkoholisms.
Pommeau ir dzē riens ar stiprumu 16-18 °. Tā raž oš anā tiek sajaukts kalvadoss un neraudzē ta ā bolu sula. Ņ em 2/3 ā bolu misas un 1/3 kalvadosa. Dzē riens saglabā kalvadosa iegū to krā su; tai tiek pievienota ā bolu smarž a un garš a.
Mē s sā kā m degustā ciju ar sidru un beidzā m ar kalvadosu. Sidrs ir dzē riens tiem, kam patī k daž ā di popi. Man tā di dzē rieni negarš o, tā pē c ceļ ojumā dzē ru sidru kā franč i: ar pankū kā m. Kalvadoss man bija par stipru; Es vienkā rš i nevarē ju piespiest sevi to izdzert. Bet man patika pommeau. Cietokš ņ a vī ns, jū tama ā bolu garš a.
Visi š ie dzē rieni tiek plaš i izmantoti ziemeļ franč u virtuvē . Ir tā ds termins "Norman hole". Tas nozī mē intervā lu starp ē dieniem, kad viņ i dzer kalvadosu, lai uzlabotu gremoš anu. Tiek uzskatī ts, ka tajā ir vieta š ā diem ē dieniem. Un tas ir ļ oti svarī gi svē tkos, kur ir bagā tī gs galds.
Kotentinas pussalā Valoņ ā (netā lu no Š erbū ras) ir sidra muzejs. Interesenti ar produkciju var iepazī ties sī kā k.
