Місто свята та світла (частина 3) Svētku un gaismas pilsēta (3. daļa)

Sā ciet š eit:

1. daļ a. Divi krustvecā ki un pirmā iepazī š anā s ar Lionu

2. daļ a. Migla, Furvjē ra un Old Liona spē cī gs>

2. diena (turpinā jums). Nepatikš anas, klaustrofobija un citi prieki

Skulptū ra ar filozofisko nosaukumu "Vientulī bas svars" , ko veidojuš i Maikls Elmgrī ns un Ingars Dragsets. Vī rietis tur rokā s vī rieti, kurš izskatā s pē c divā m ū dens lā sē m.

Autori uzskata, ka katrs no skatī tā jiem š ajā piemineklī kaut ko atradī s: kā ds ieraudzī s moto "izglā b sevi", kā ds pā rdomā smago atbildī bas nastu par savu dzī vī bu, un kā ds vienkā rš i atradī s citu iemeslu paš pā rbaudei.

Cour d'Appel de Lyon. Tiesu administrā cija pastā v kopš.10. gadsimta. Mū sdienu ē ka ir datē ta ar 1835.  gadu. , konstruktors Luiss Pjē rs Baltā rs.

Projekta autoru iedvesmoja grieķ u tempļ a koncepcija.

Tomē r viņ š nolē ma kolonā di novietot gar mā jas fasā di, nevis sā nos, kā tas bija senatnē , kas mā ju padarī ja vē l iespaidī gā ku.

Interesanti eksponā ti š ajā veikalā ))

Vē l viena trabula ar spirā lveida kā pnē m un galerijā m, kas izmantota kopš.16. gadsimta vidus.

Bet pagalms š eit ir ļ oti mazs, sava veida "pagalma aka".

Atspoguļ ota Place Neuve Saint-Jean.

Rue du Boeuf. Pirmā s ē kas š eit parā dī jā s 3. gadsimta beigā s, kad kalna iemī tniekiem tika atņ emts ū dens un viņ i bija spiesti nokā pt lī dz Sonjai. Galvenā tā laika populā cija – turī gie tirgotā ji. Paš reizē jā s autentiskā s ē kas datē tas ar 16. -17. gs.

/>

Tiek uzskatī ts, ka š ī iela ir visvairā k zvaigž ņ u Francijā (La rue du Boeuf à Lyon de sormais la plus é toilé e de France). Jo kur gan vē l vienā mazā ieliņ ā var atrast trī s restorā nus ar Michelin zvaigznē m?

Rue du Boeuf savu nosaukumu ieguva 16. gadsimtā pē c tam, kad uz vienas mā jas stū ra tika novietota vē rš a zī me.

Lielas problē mas ar vairā kiem pagalmiem, daudzā m kā pnē m un itā ļ u arhitekta 17.  gadsimta torni:

com/i5My-UY18qNCKFvmk2h67esjRqA7cGHUdcVxt01Eyr2XUVQdMDQPrvED9OvBHiCBjI5hYdgj5MwwVA_oC4OmQDWSvoiLA5V2NjN6qsA_ZRjYQwN7fjUbsXiSxbhFpM4o0okq2OkVSHimc4Iz5TFN7_lN5F_dHxsBo8_O2S124bJ3ofJmYdezBQwJlozzogbdNA5SXOJHmXZQmMkkQqECcAtxAQIqN89sNDEkfQeuM_kLCCpgR-4HCu-XdK1GmJ1XtivPQT2l8YsGZBpn3Tj9pYqw97mGFQf_GQ9fL9crkRUurK4D0OXhlxPbH989D9-JjPLLWXgaUIwNJr_AO1iOOAiHSxKJqXptozOqDKdaPtK3QL9UlhjXLXSKUrltJsSneP0jLnpxf0ROJXqxsdCW-x9maPbSU7Or9KPvFv8Qf11VQhc9PrG2BIhMQpNIWEs8TEyGfxMeq2RX8KrNz78QhnrSQrfE0w6QvXuxN31pUiX2GupihuAdtE-iIRE2LLZLwUaFafPZ2BbcBmqmnJpDYe437vnXa-2UTv-QHRzh_-t3Pvmw-QMa8T3BQ0FsXjW7_g-DDLAvo2PRDDmnQJN3FcOvpNsw75sW8iU5cB-jX0HUc58Hktz9jnkDHhqykiY6qN_4ROVHtkaiXkkMdx-Lhb6O2d-KBrhoe7uZtC-x6OkQ51cwtF2gZaWNKcs1XtFAKxKamHhHmq5jCnWI1ZxGxVdndbOrxZFAr5XAiRIhGn_Qa50=w1284-h933-no" style="height: 933px; platums: 1284 pikseļ i "/>

Place de la Baleine. Satur vairā kas senas viduslaiku ē kas. Laukums savu nosaukumu ieguvis no ostas nosaukuma, kas bija blakus 16. gs.

Nepatikš anas, kuras es nekad neaizmirsī š u)) Viss sā kā s labi. Č ī kstoš ā s durvis aiz tevis aizvē rā s. Š aurs apgaismots koridors. Pagalms ar vī tņ u kā pnē m, kas ir akcentē tas daž ā dos toņ os.

Es eju cauri, bet nevaru tikt ā rā , jo durvis ir aizvē rtas. Es atgriež os. Arī durvis, kurā s iegā ju, bija aizvē rtas. Skrienu no vienā m durvī m uz citā m. Viss ir slē gts. Cilvē ku nav. ААААААА!

Siena, dē moni! (с)

Panikā atceros, kā franč u valoda bū s klasiskā "Help, mi! ", un cenš os nedomā t par slē gtu telpu. Es skrienu no ieejas lī dz ieejai, cenš oties neskanē t trauksmi))

Un, ak, brī nums! Pie ieejas ir neliela poga, kas kontrolē slē dzeni. ES aizeju. Es izelpoju. Es ieš u pē c karstvī na))

Place du Gouvernement. Laukums savu nosaukumu ieguvis 19. gadsimtā , kad kaimiņ u zemju pā rvaldnieki izvē lē jā s dzī vot š eit izvietotā viesnī cā .

Vē l viens trabulis, kas parā dī jā s lī dz ar patversmes atvē rš anu ceļ otā jiem š ajā vietā . Eja veda no pagalma uz stalli un pavē rā s skats uz krastmalu.

Vispirms pā rbaudu, vai durvis aiz manis aizveras automā tiski, un tikai tad kā pju uz trabuli)) Iekš ā iedzī votā ji uz palodzē m sakā rtoja ziedu izstā di.

Maison Thomassin . Viena no vecā kajā m mā jā m Lionā . Pirmā ē ka š ajā pilsē tā datē ta ar 1298. gadu. Vē lā k fasā de tika pilnī bā pā rveidota gotiskā stilā . Restaurā cijas 18. gadsimtā .

š eit ):

Nā kamajai trabulei ir vairā ki pagalmi, sava aka un jū tama itā ļ u renesanses ietekme.

E glise Saint-Paul. Viena no vecā kajā m baznī cā m pilsē tā . Vietē jā bī skapa sarakstē tas pirmo reizi minē ts 9. gadsimtā . Bet š ī ē ka neizdzī voja.

Izejam no vecpilsē tas teritorijas un dodamies uz Soņ as upi.

Ir pienā cis laiks apbrī not miglainā s ainavas: baziliku, ko tā s nī dē ji nodē vē ja par "apgriezto ziloni", Furvjē torni un promenā di diapazonā )) />

Senž ā nas forts tika uzcelts kā daļ a no nocietinā juma sienas ap Croix-Rousse 16.  gadsimta sā kumā . />

Starp citu, jo š ī vieta tika regulā ri appludinā ta. 1770. gadā

dzimis projekts, lai to nosusinā tu un š eit uzceltu Napoleona imperatora rezidenci. Tad mainī jā s valdī ba, viņ iem nebija laika bū vē t rezidenci, un no jaunā laukuma Lionas kartē parā dī jā s.

Dodieties uz nā kamo pilsē tas daļ u - Presqu' î le jeb pussalu - Lionas sirdi, kas iepirkš anā s ielu trokš ņ ainā ritmā pukst starp Sonu un Ronu. Vairā kas reizes pussalas pieaugums pā rdzī voja pirmo urbanizā cijas posmu Renesansē , un 19. gadsimta mā jas stā sta par vietē jā s burž uā zijas uzplaukumu.

St-Martin d'Ainay bazilika. Vienī gā romā nikas stila baznī ca Lionā . Pirmo reizi minē ta 9. gadsimtā , pē c tam vairā kkā rt pabeigta un pā rbū vē ta. Revolū cijas laikā to izmantoja kā lopbarī bas noliktavu.

Tač u, neskatoties uz vē traino vē sturi, ē ka saglabā patiesu stila vienotī bu gan ā rpusē , gan iekš pusē .

Традиційний вертеп із "сантонів" :

Un tā bazilika izskatī jā s iepriekš . = IwAR0zqIcIjozj57TcJ262sJDGUGofGWiXhom_q0C4_uQEjWZ_YFRzWI3eA3I "target =" _ blank "> š eit ):

/>

Place Bellecour (burtiski "skaists pagalms") ir viens no lielā kajiem laukumiem Eiropā . Tā s centrā ir milzī ga Luija XIV statuja un zirga karalis “romieš u stilā ”, ti, bez segliem un kā pš ļ iem.

Pats laukums tika dibinā ts kā karalisks laukums 1658. gadā uz iepriekš tukš ā m zemē m. Vē lā k š eit notika Napoleona militā rā s parā des. Interesanti, ka Place Bellecour tiek uzskatī ta par Lionas "nulles" kilometru – visas distances tiek aprē ķ inā tas no š ī punkta.

Ziemassvē tku brī vdienā s laukumā tiek uzstā dī ts Grande roue jeb panorā mas rats. Cena 10 eiro.

Es uzkā pju uz riteņ a, lai gan atvē rtā s kabī nes, kas brī vi š ū pojas uz visā m pusē m, manī nerada ī paš u uzticī bu))

Starp citu, tieš i zem Luija XIV zirga astes Bellecour laukumā Lionai patī k sarunā t tikš anā s.

Svē tā s Ekzipes statuja.

Š eit, laukumā , atrodas neliels piemineklis franč u rakstniekam, kas attē lo Sent-Ekziperī un Mazo princi sē ž am uz balta marmora staba. Tē lniece Kristiā na Gijobija.

Uzvara. Sakā ves. Š iem vā rdiem nav nozī mes. Ir uzvaras, kas apgā na un pamodina sakā ves © < /strong >

Place des Cé lestins. Lī dz 1307. gadam š ī teritorija atradā s uz templieš iem piederoš ā m zemē m.

Pē c templieš u padzī š anas Celestī nas reliģ iskais ordenis š eit uzcē la klosteri, kas, neskatoties uz ugunsgrē ku, pastā vē ja gandrī z 400 gadus. 1778. gadā klosteris tika iznī cinā ts, bet atstā jot nosaukumu laukumam un teā trim.

Ā tre des Cé lestins. Gaspard André projekts, celts 1877. gadā . Tas ir viens no retajiem teā triem Francijā , kas tiek pastā vī gi izmantots - vairā k nekā.200 gadus. Paš laik teā tris ir paš valdī bas ī paš ums, un to tieš i pā rvalda Lionas pilsē ta.

Un š ā di laukums ar strū klaku izskatī jā s agrā k. / a>):

Panorā mas rats labi iekļ aujas Lionas kopē jā ainavā ))

com/WFX8O5OS_sYWtJwzd6ELzlbtrkit9x2TIw2UOXMnwAmeWnzDloCTm29vUo1jQahDc3Bgs4PiQergYalMEyZlDAUIrjAJ7mAboCgvneKZ0HpxNRthvsLwZ0-EehC1TcQ7CU8gcl6Rlrmv9EB6a0A6I5vYcZOcdW2gYJHcZcxywkxNSpNXWWrP28pBxt0pdRXIo70D_21TbNef_PgwF6YDeTkyKJB3PjV1UpCrXqSjaahnnaAI7ZrNNKAJtalsD0heY_YKUpnl4oyk7secLdw5E4nOZqPyWSdnSikQIUP2cGCNL_tJrz7g7Adw0WIOPqqz8Nhaze0A47mHQsQcJtiSTf7Sbl8avs_fEOc41cmBkYSPjE1X4BhtuhFxWaHN7SwAuY87MOMVkq3XTxL9ZBYMMjjwEaQ5GUy6MNR_LWO_nXlKSiBBEreaIbEWEYCaWcGUfl7oxspv7zpSDQ0g4Or-HP_8c0QDqkud8KB12_sTsF3fif8JKtsQeX7e-qI0ayWg9rcXZjmIId--DGxkoFsWQoEPEd7-tTYEVwhFat5iuoRKxMY6lymglyTMAQyKAV7imJrlwS2JZi6YYofvq4xYlt2YbyhZ4MQWjf3s9KYf5v1RCQY4M3aILCFH2362Dhqge86yBQgWxnCcDpBoD4QO7iWvbFVbdNMYywCSKLTaBDElvItntIeQzI7_P-Ntry4-x6ZXyJ2-URUngsp1dx76xNXtCGOMY53WBlS2eyw0IfBjAHA=w622-h933-no" style=" height: 933px; platums: 622 pikseļ i "> />

Hô tel-Dieu de Lyon. Tā ir viena no lielā kajā m ē kā m pussalā (fasā de 375 m) un pirmā slimnī ca Lionā , kas dokumentē ta 1184. gadā .

Lai gan ē ka sā kotnē ji tika izmantota kā viesnī ca garī dznieku apmeklē š anai un ceļ otā ju patversme, vē lā k tā tika pā rveidota par slimnī cu.

Hô tel-Dieu de Lyon tajos senajos laikos izskatī jā s š ā di (attē ls AT1xh7OL7z_xv4n4zvd0ldiICHQ66WY_fpnfQ4kbMQOcVrhBBh-NmkwiKNiGhTJrgGp9-VIsIv5HqxJj

/>

2011.  gadā komplekss Hô tel-Dieu tika atzī ts par arhitektū ras pieminekli. Ir sā cies esoš o ā rstniecī bas iestā ž u izveš anas process no tā s robež ā m. 2019. gadā š eit tika atvē rta viesnī ca.

Š ī ir skaista baroka ē ka ar zeltī juma elementiem. Un iekš ā tradicionā lā dzimš anas aina.

Netā lu atrodas Bowl de la Guillotiè skeitparks:

Ponts Vilsons:

Un tad dabā sā kas tradicionā lie "Gaismas svē tki", kas š ķ iet labā ki par Lī nu Kostenko.

< img alt = "" src = "https://scontent. fiev3-1. fna. fbcdn. net/v/t1.

0-9/p960x960/80076898_2650565765008723_5205271565549174784_o.jpg? _nc_cat=111&_nc_ohc=QlYK7ZmEOJ8AQmrSL7fBLks61yhifHq9yojryLwR8tlW3kHzxz28d854w&_nc_ht=scontent. fiev3-1. fna&oh=4fdd523a595c5fef2a0e6101039e308b&oe=5E9EBABB" style="height: 960px; platums: 1440 pikseļ i />

Nu noskatī jā mies dabas izrā di, tagad laiks iepazī ties ar cilvē ku radī tajiem "Gaismas svē tkiem".

Turpinā jums š eit:

4. daļ a. Gaismas svē tki un laulī bas vā rdu krā jums a>

5. daļ a. Croix-Rousse Hill un strā dnieku arhitektū ras estē tika

6. daļ a.

Pussala, vakara pilsē ta un negaidī ts dievkalpojums

7. daļ a. Gaismas svē tki, studentu darbi un Salvadora Dalī

8. daļ a. Anesī — cilvē ks un tvaikonis pilsē ta un ezers Augš savoja

9. daļ a. Gaismas svē tki, rindas un filozofiski pā rdomas < / >