Dovilas greznība
Trū vila-Dovila veido it kā vienu apdzī votu vietu. Pē c Honflē ras apstā jā mies Dovilā . Es nekad neesmu sapņ ojis turp doties. Bet visi tū risti tiek nogā dā ti tur, parā dot š o vietu kopā ar Honfleur.
Man pilsē ta ļ oti asociē jā s ar bagā to kū rortu, tač u man š ā das vietas nepatī k. Š ī auditorija mani var ieinteresē t tikai tad, ja tā izrā da sabiedrisko aktivitā ti, nevis nemet, š ķ iet, viegli iegū stamu naudu. Pludmalē ir mā jiņ as ar pā rsvarā amerikā ņ u aktieru vā rdiem (daž ā du zvaigž ņ u, roku uc analogs) - iedomī bas tirdziņ š .
Par vē sturi. Vā rda "Dauville" otrā daļ a parasti nā k no latī ņ u valodas "villa". Pirmais tiek uzskatī ts par ī paš vā rdu - pē c vienas versijas vai vā rdu ar nozī mi "slapja pļ ava" (kas ir pilnī gi iespē jams, jo vieta ir zema, purvaina un applū dusi) - pē c cita (abi ģ ermā ņ u izcelsmes). Tas ir, senos laikos š eit varē ja bū t ī paš ums, kas piederē ja kā dam no vā cieš iem.
17. gadsimtā š ī s zemes piederē ja Luijam XIV. Viņ š tos uzdā vinā ja savam dē lam marķ ī zam Lasam. Viņ š , pierunā joties ar Monpensjē hercogieni, uzcē la pili, lai uzaicinā tu viņ u uz turieni. Bet kundze, kurai piederē ja zemes Honflē rā , neieradā s. Pē c tam pils tika nodota marķ ī za mantiniekiem, no kuriem viens š eit deva brī vdienas par godu Barijas kundzei. Vē lā k pils tika pā rdota, jaunais ī paš nieks to pameta. Viņ i saka, ka jū s varat atrast š ī s pils paliekas kaut kur ap golfa laukumiem.
Pilsē tā atrodas Sv. Laurenca baznī ca ar saglabā tiem elementiem, kas datē ti ar 11. gadsimtu. Naudu tā atjaunoš anai pieš ķ ī ra Ī vs Senlorā ns. Bet tas ir tā lu no pludmales, netā lu no tā s, no kuras mū s izlaida un uzņ ē ma.
19. gadsimta sā kumā Lamanš ā (Djepē ) parā dī jā s pirmais kū rorts. Gadsimta beigā s viņ u bija daudz vairā k. Sā kumā kaimiņ os esoš ā Trouville kļ uva par kū rortu. Tač u tur dzī voja zvejnieki, tā pē c nebija prestiž i tur atrasties.
Modī gas brī vdienas Dovilā sā kā s ar kazino celtniecī bu Truvilā . Jā š anu pa ū deņ iem sā ka uzskatī t par lietderī gu ar tajos gados modī gā doktora Olifa vieglo roku, kurš aicinā ja savus nenabagos klientus ierasties Truvilā , lai ā rstē tos ar gaisu. Viņ š nopirka zemi un sā ka bū vē t. Tika izveidota biedrī ba, pieaicinā ti baņ ķ ieri, pieņ emts darbā arhitekts. Purvus sā ka nosusinā t un to vietā celt villas (vairs ne lauku kā senatnē , bet kū rortus). Otrā s impē rijas aristokrā ti un burž uā zija ieradā s jaunajā Dovilas kū rortā , sā kot ar hercogu de Morniju (Napoleona III radinieku, kurš padarī ja Biaricu modi), bijuš o doktora Olifa pacientu. Pā rē jie viņ iem sekoja. Kū rorta attī stī bu veicinā ja arī dzelzceļ a izskats. Pludmale Dovilā ir smilš aina, kas ir patī kamā ka pastaigai (sā kumā viņ i gā ja gar jū ru, nevis peldē jā s). Pē c tam viņ i uzcē la savu kazino Dovilā .
Pā rtraukums attī stī bā radā s lī dz ar Otrā s impē rijas kriš anu. Dovila klusē ja. 20. gadsimta sā kumā pilsē tas mē rs uzņ ē mī go Truvilas kazino vadī tā ju ievilinā ja Dovilā . Sā kā s jaunas ē kas celtniecī ba, kas pastā v vē l š odien. Tajā paš ā laikā parā dī jā s viesnī cas-pils "Normandy" un "Royal". Kazino menedž eri veiksmī gi izmantoja franč u snobismu. Dovila kļ ū st par "otro Parī zi".
Otrais vadī tā js bija Fransuā Andrē , tū risma uzņ ē mē js. Viņ š š im dā rgajam kū rortam pieš ķ ī ra mū sdienī gu izskatu. Uzsā cis savu karjeru no apakš as, pē c tam viņ š daž ā dā s vietā s veiksmī gi attī stī ja kazino un luksusa viesnī cas. Viņ š tiek uzskatī ts par mū sdienu tū risma pamatlicē ju. Viņ a krū š utē ls atrodas pie viesnī cas Normandie, kas š odien pieder viņ a mantiniekiem. Pateicoties viņ am, radā s mū sdienī gs tū risma centrs: tū risti dzī vo viesnī cā s, ko ieskauj visa veida atpū ta.
Pē c tam abas tagad apvienotā kantona pilsē tas beidzot tika sadalī tas divā s daļ ā s, kuru svars nebija vienā ds.
Krī zes un Otrā pasaules kara gados kū rorts atkal nomierinā jā s. Bet pē c tam viņ š atguvā s savā agrā kajā , bezgaumī gā s greznī bas krā š ņ umā .
Mani iepriecinā ja tas, ka pilsē tiņ as modernā s mā jas celtas normā ņ u garā : pildrež ģ u ar vizlas (vai imitā cijas? ) melnu dakstiņ u jumtiem – tas ir tā sauktais neonormā ņ u stils (historisma laikmets g. 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sā kuma arhitektū ra).
Septembrī Dovilā notiek Amerikas filmu festivā ls. Tā tika organizē ta 1975. gadā ar Barrier grupas (pilsē tas luksusa viesnī cu ī paš nieces) atbalstu. Viņ i arī atbalstī ja dž eza festivā lu. Sā kumā filmu festivā ls pat nebija konkurss. Tā vairā k bija rež isoru un aktieru tikš anā s vieta. Tagad tas ir neatkarī gs Amerikas filmu festivā ls ar balvā m.
