Мон-Сен-Мишель Mont Saint Michel

Krā š ņ i un sapņ aini…

Protams, Parī ze ir jebkura tū rista sapnis, un tie, kas tur bijuš i, vē las tur atgriezties vē lreiz.

Ne velti. Tū risma apskates objekti - vairā k nekā pietiekami! Nu pats Parī zes gaiss arī ir pievilcī ba.

Protams, visi zina, ka apmeklē tā kā apskates vieta ne tikai Parī zē , bet visā Francijā ir Luvra. Tajā paš ā laikā daž i cilvē ki zina, ka otrā vieta apmeklē tī bas ziņ ā starp Francijas atrakcijā m pieder Mont Saint-Michel abatijai. Un š ī atrakcija atrodas nevis Parī zē , bet Normandijas piekrastē.

Daž i š ī s pils vē stures mirkļ i un iezī mes.

Pirmkā rt, jā atzī mē , kā dam nolū kam š ī pils tika uzcelta. Lielā kā daļ a Francijas piļ u, un to ir ļ oti daudz, tika celtas vai nu kā aizsardzī bas celtnes, vai to ī paš nieku priekam. Tā tad Mont Saint-Michel sā kotnē ji tika uzcelts kā klosteris.

Klosteris celts diezgan ilgu laiku – no 11. lī dz 16. gadsimtam. Š ajā laikā klosteris un sala, uz kuras tas atrodas, ieguva tā du formu, kā du var novē rot tagad. Droš i vien ir vē rts pieminē t, ka Monsenmiš ela abatija ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā . Es jū s vairs nenogurdinā š u ar plaš i pieejamiem vē stures faktiem, nekavē joties pā rieš u pie pā rsteidzoš ā ...

Uz abatiju ved ceļ š , kura pē dē jos 2-3 kilometrus praktiski ieskauj autostā vvietas. Tas nav velti. Kemperu parkā vien tos saskaitī jā m vairā k nekā simts. Kad braucā m pa ceļ u uz klosteri, tad, protams, gribē jā s braukt pē c iespē jas tuvā k. Mē s aizbraucā m gandrī z lī dz ieejai, un ko tad? Nebija kur novietot automaš ī nu. Runa nav tikai par autostā vvietu pie ceļ a – pie ceļ a nebija nevienas stā vvietas, kas varē tu novietot simtiem automaš ī nu. Bija jā atgriež as pusotru kilometru atpakaļ un jau tur atradā m vietu.

Ī sā k sakot, klosterī , iespē jams, kā jau gaidī ts, nonā cā m kā jā s.

Kempingiem pie paš a klostera ir vē l viena ī patnī ba. Fakts ir tā ds, ka Mont Saint-Michel atrodas Francijas augstā ko plū dmaiņ u zonā . Tā tad stā vvietā s pie paš a klostera ir zī mes, kas norā da uz paisuma laiku. Fakts ir tā ds, ka paisuma laikā autostā vvieta ir pilnī bā applū dusi. Tā pē c, novietojot automaš ī nu, jums skaidri jā atceras laiks, lī dz kuram automaš ī na ir jā izņ em. Citā di, kā saka, "administrā cija nav atbildī ga". Un, ņ emot vē rā , ka paisuma un bē guma cikls ilgst 24 stundas un 50 minū tes, plū dmaiņ u grafiks ir jā sastā da katrai dienai atseviš ķ i. Paisumam nav ikdienas cikla, bet tas ir pakļ auts mē ness kustī bai. Un Mē ness nevē las veikt pilnī gu apgriezienu ap Zemi 24 stundu laikā . Š eit ir tā da neatbilstī ba.

Tomē r, neskatoties uz to, ka "administrā cija nav atbildī ga", tomē r tā cenš as pasargā t neveiksmī gos tū ristus, stundu pirms bē guma nemitī gi paziņ ojot visā abatijā , lai katrs varē tu "izglā bt" savas automaš ī nas.

Bet tas ir apkā rt. Pats interesantā kais, protams, ir pats klosteris un kā tajā atrodas.

Pirmo reizi ieradā mies pa dienu, lai saules gaismā varē tu redzē t š o brī numu pilnā krā š ņ umā . Iespaidī gi - tas pat ir kaut kā mazs attiecī bā pret emocijā m, ko š is koloss raisa!

Pa vienī go ielu, kas pastā v š ajā abatijas pilsē tā , ar lepno nosaukumu Grande Rue, kas nozī mē Lielā iela, mē s devā mies apskatī t pili. Faktiski tā izrā dī jā s vesela pilsē tiņ a, kuras centrā ir klosteris. Suvenī ri, kafejnī cas - viss, ko pieprasa tū rista dvē sele, kas š eit ir neizmē rojama. Pat kaut kā pazuda vē lme uzkā pt uz paš u klosteri.

Nu, ja tā , tad jums nav jā dara tas, kas negā ja pats no sevis. Pē c pā rrunā m nolē mā m atgriezties viesnī cā un naktī apmeklē t klosteri. Man uzreiz jā saka, ka tas, iespē jams, bija labā kais lē mums, ko mē s varē jā m pieņ emt.

Tā tad vakars. Sapulcē juš ies naksnī gā pastaigā , devā mies uz Mont Saint-Michel. Es jau teicu, ka tas bija pareizs lē mums apmeklē t klosteri vakarā . Tač u mums pat prā tā neienā ca, ka tas ir tik pareizi!

Klosteris, pateicoties skaistajam apgaismojumam, bija redzams vairā kus kilometrus. Pateicoties tam paš am apgaismojumam, acis nenovē rsa sveš as detaļ as, un smadzenes uztvē ra tikai tempļ a varenī bu un tā s atraš anā s vietas neparastumu.

Pazuda dienas burzma un skatī tā ju pū ļ i, kuri bija š eit tikai tā pē c, ka bija š eit atvesti. Varē ja izbaudī t tā laika garu, ko absorbē ja š ī s majestā tiskā s sienas.

Bet pirms paš a klostera apskata uzsā kš anas apbrī nojā m skaistā ko ainavu, kas paveras no klostera augstuma. Tuvojas nakts.

Lē nā m ejot cauri daudzajā m klostera telpā m, izdzirdē jā m vieglu melodiju un devā mies uz skaņ u. Ieejot nelielā telpā , viņ i ieraudzī ja cilvē ku grupu, kas, š ķ iet, pat neelpo. Viņ i klausī jā s mū ziku. Vairā kos prož ektoros pustumsā divas meitenes uz arfas un flautas izpildī ja Doniceti darbus. Pē c minū tes arī mē s iekritā m transā . Š ī kurnoš ā -plū stoš ā mū zika iespiedā s tieš i iekš ā . Es izš ķ ī du š ajā s skaņ ā s un radā s kaut kā da astrā lā s saiknes sajū ta ar kaut ko pā rdabisku, bet ļ oti siltu un patī kamu. Jū s varē tu palikt tur mū ž ī gi!

Bet es vē lē jos izpē tī t katedrā li tā lā k, un man vajadzē ja sevi izvest no š ī transa. To veicinā ja parasta ziņ kā re, kas jautā ja – kas tā lā k?

Un tad apbraukā jā m visu, kur varē ja aiziet, un beigā s noguruš i, bet garī gi klusi devā mies mā jā s. Brī niš ķ ī gas pils gaismas izgaismoja mums ceļ u.

Celies agri no rī ta un dodies ceļ ā . Bet pils mū s nelaida tā pat vien. Mū su viesnī ca bija jaunā kā ciematā un no tā s logiem pavē rā s lielisks skats uz ceļ u uz klosteri un paš u abatiju. Tā tad, tiklī dz mē s pamodā mies, pat pirms saullē kta, un piegā jā m pie loga, lai vē lreiz paskatī tos uz Mont Saint-Michel, mē s ieraudzī jā m mā koņ us, kurus nedaudz apzeltī ja vē l neuzlē kusi saule, miglas klā ta pļ ava un okeā ns un virs š ī s miglas lidinā s, it kā bez saiknes ar zemi, majestā tiskais Saint-Michel.

Paldies planē još ajai pilij par tik neparastu dā vanu!