Pārsteidzošs paklājs no Bayeux
No rī ta mē s devā mies uz vietu, kuru es ļ oti gribē ju redzē t, bet par kuru es gandrī z neko nezinā ju - paklā ju muzeju, kas atrodas mazajā Bayeux pilsē tiņ ā .
Neliela pilsē tas vē sture. Bayeux parā dī jā s kā romieš u nometne, lai aizsargā tu pret vā cieš u uzbrukumiem 1. gadsimtā pirms mū su ē ras. BC. ar nosaukumu Augustodurum. Lai gan nocietinā jumi starp jū ru un upi Or pastā vē ja jau iepriekš , nav atrasti nekā di pierā dī jumi par ķ eltu pilsē tas esamī bu. Gallo-romieš u laikmetā tas bija nozī mī gs centrs uz ceļ a starp mū sdienu Lizjē un Valoņ u, pie brasta pā r Or, kas š ķ ē rso pilsē tu no dienvidiem uz ziemeļ iem. Tā kā apmetne atradā s bejokasieš u (kā tos sauca Plī nijs) gallu cilts teritorijā , 4. gs. to jau dē vē par Baiokasiju.
Sā kumā upes rietumu krastā izveidojā s amatnieku un tirgotā ju apmetne. Netā lu atradā s Fauna kalns, kur pat ķ eltu druī di veica savus rituā los rituā lus. Š is kalns bija saistī ts arī ar pirmajiem jaunā s reliģ ijas – kristietī bas – mocekļ iem. Tas viss acī mredzot veicinā ja apmetnes tā lā ku pā rveidoš anu par reliģ isku centru. Lī dz Romas impē rijas beigā m tas kļ ū st par bī skapa centru, vienu no vecā kajiem.
Romieš u laika pilsē tai bija skaidrs taisnstū rveida plā nojums, kas tika saglabā ts arī viduslaiku pilsē tā , kas ilgu laiku negā ja aiz mū riem: ziemeļ os dzī voja amatnieki, dienvidrietumos dzī voja muiž niecī ba un baznī ca. ī paš umi atradā s dienvidaustrumos. Turklā t baznī cas ī paš umi kļ ū st arvien nozī mī gā ki un plaš ā ki, un kā dreizē jā normā ņ u pils pilnī bā izzū d (tagadē jais De Golla laukums).
Bajē bī skapija ir viena no vecā kajā m Normandijā . Pirmie bī skapi nā ca no gallu-romieš u muiž niecī bas, kas bija tuvu karaļ iem. Bī skapu vara pieauga pē c Romas impē rijas sabrukuma. Pē c veidoš anā s X gs. hercogistes bī skapi bija no Normandu hercogu dzimtas. Viljama Iekarotā ja vadī bā pilsē tā uzplauka reliģ iskā vara. Netā lu no Baijē atradā s Kā na, kas Viljama laikā bija hercogistes galvenā pilsē ta. Hercogs par bī skapu ieceļ savu pusbrā li Odonu. Tieš i viņ a vadī bā sā kā s paš reizē jā s katedrā les celtniecī ba. Un Odons ir tas, kurš gadsimtiem ilgi š ajā katedrā lē novieto slaveno paklā ju.
Karā par troni starp Vilhelma dē liem Bajē cieta lielu iznī cinā š anu un pagrimumu. XIII gadsimtā . viņ š kā daļ a no Normandijas pā riet Francijas karaļ a pakļ autī bā . Bet garī dznieku reliģ iskā vara pilsē tā joprojā m ir ļ oti spē cī ga, jo, bū dami milzī gas bagā tī bas, viņ i varē ja nopirkt no karaļ a labumus. Tikai pē c Simtgadu kara pilsē tā parā dī jā s spē cī ga laicī gā vara, kas pretojā s reliģ iskajai. Reliģ iskie kari novā jinā ja baznī cu, saš ķ ē la iedzī votā jus un tā dē jā di atkal bremzē ja pilsē tas attī stī bu. Bī skapu vara pieauga 17. gadsimtā , kad pilsē ta izgā ja ā rpus pilsē tas mū riem, kas stiepā s aptuveni gar vē l joprojā m romieš u nometnes robež u. Centrā parā dā s vairā ki daž ā du ordeņ u klosteri. Revolū cija pielika punktu reliģ iskajai varai pilsē tā .
Bayeux atrodas 12 km no pludmalē m, kur sabiedrotie izkā pa 1944. gada jū nijā . Operā cijas Overlord laikā pilsē ta tika atbrī vota pirmā , tā pē c tā netika iznī cinā ta. Š eit atbrī votajā teritorijā apmetā s pirmā Francijas valdī ba. Lai sagatavotos Kanu atbrī voš anas operā cijai, sabiedrotie pat uzbū vē ja apvedceļ u (tagad rajona bulvā ris), lai smagā s tehnikas vibrā cijas neiznī cinā tu seno pilsē tu un tā s katedrā li. Uz apvedceļ a paš laik atrodas Normandijas atbrī voš anas laikā bojā gā juš o sabiedroto kapsē ta un tai veltī ts muzejs.
Tā kā Bayeux ilgu laiku ir bijis bī skapu centrs, ir nepiecieš ams pastā stī t par pilsē tas galveno katedrā li. Bajē Dievmā tes katedrā letika celta no 11. lī dz 15. gadsimtam, tā bija galvenā bī skapijas katedrā le, kas š eit pastā vē ja no 4. lī dz 19. gadsimtam. Evry bī skaps Hugo sā ka celtniecī bu, bet katedrā le tika pabeigta un iesvē tī ta zem Odona. Odons piedalī jā s Anglijas iekaroš anā , saņ ē ma ievē rojamus finanš u resursus un pē c tam varē ja ā tri pabeigt bū vniecī bu. Templis tika iesvē tī ts Vilhelma un Matildes klā tbū tnē . Bet š is jau ir izmantots, jo uz karalienes Matildas paklā ja Harolds nodod uzticī bas zvē restu uz š ī s katedrā les relikvijā m.
Bajē Dievmā tes katedrā le
Ceturtā daļ a garī dznieku veidojā s ap katedrā li: garī dznieku nami (XIV-XVIII gs. ), bī skapa pils, kapitula bibliotē ka, kanonu nams.
Vecā kā s katedrā les daļ as ir kapenes (ar 11. gs. dekoratī viem elementiem un 15. gadsimta sienu gleznojumiem) un rietumu fasā des torņ u pamati. Tikai kripta tika saglabā ta pē c kara Viljama Iekarotā ja dē lu pē ctecī bai, kad katedrā le gandrī z pilnī bā nodega. Pē c tam katedrā le 12. gadsimta beigā s atkal nodega. Gandrī z pusotru gadsimtu kapenes tika aizmū rē tas. Kad viņ i nolē ma katedrā li pā rbū vē t, romā nikas stils jau bija piekā pies gotikai. Tā pē c viņ i sā ka to pā rbū vē t jaunā stilā . Tā tad katedrā le bija viena no pirmajā m š ā da stila ē kā m. Iespē jams, tas bija pirmais augstas centrā lā s navas bū vniecī bas piemē rs arhitektū rā , kas ļ ā va labā k apgaismot templi.
Katedrā les kapenes
No ā rpuses katedrā le ir ē ka, ko gandrī z pilnī bā var attiecinā t uz 13. gadsimtu. Romā nikas torņ i tika uzcelti ar gotiskā m lanceš u galiem.
Katedrā les rietumu portā ls no ā rpuses
Rietumu fasā dei ir trī s portā li. Skulptū ras tika zaudē tas reliģ isko karu laikā . Kreisā portā la timpanons ir veltī ts Kristus kaislī bā m, labais - pē dē jam spriedumam. Simtgadu kara laikā ziemeļ u tornis kalpoja kā sargs.
Katedrā les rietumu portā ls no iekš puses; 13. gadsimta vitrā ž as
Neparastā kā ir dienvidu fasā de. Kanona portā la timpanonā ir attē lotas ainas no angļ u svē tā Tomasa Beketa dzī ves. Š is svē tais bija populā rs Francijā.13. gadsimtā . Viņ a dzī ves apraksti tika tulkoti un lasī ti. Viņ š apmeklē ja Bayeux savas trimdas laikā no Anglijas. Tā ainas no viņ a dzī ves nokļ uva Francijas katedrā lē . Ir arī vandaļ u nesalauzta skulptū ra, uz sienas uzraksti, kas veltī ti viena bī skapa miruš ajai mā sai.
Ziemeļ u portā ls agrā k nepastā vē ja. Tas tika salauzts tikai 19. gadsimtā . Š ajā pusē katedrā lei piekļ aujas kapitula bibliotē ka, kurā tika kopē ti un glabā ti dokumenti un grā matas. No tā s paš as puses labi redzama rietumu portā la torņ u aizmugure.
Augsto centrā lo torni, kas raksturī gs normā ņ u stila ē kā m, sā ka bū vē t tikai 14. gadsimtā . Tā celta ilgu laiku, postī ta ugunsgrē kos, mainī ta ar "restaurā cijā m", pabeigta tikai 19. gadsimtā jau neogotikas stilā .
Katedrā les interjers ir saglabā jis vairā kas interesantas vietas. Katedrā les apakš ē jā daļ a ir romā nika. Dekors satur Norman stila elementus. Dienvidu daļ ā jū s varat redzē t uz bareljefiem, tostarp tā sauktajiem mī ļ otā jiem no Bayeux, un Harolda zvē resta atkā rtojumu no paklā ja. Pirmie bī skapi ir attē loti medaljonos uz kora griestiem.
Bajē mī ļ otā ji
Pasludinā š ana, Trī svienī ba, krustā siš ana un ainas no Svē tā Nikolaja dzī ves — viss 13. gadsimtā , Svē tā Tomasa Beketa moceklī ba (19. gs. ) ir novietota uz sienas pie dienvidu portā la (kanona) .
Trī svienī ba — augš ā un Pasludinā š ana — apakš ā (XIII gadsimts)
No Svē tā Nikolaja dzī ves (XIII gs. ) — zemā k, Tomasa Beketa slepkavī ba (XIX gs. ) — augš ā
Pie ziemeļ u sienas atrodas mantu kase (ieeja tikai ar grupu), kur gadsimtiem ilgi glabā jā s paklā js, bet tagad atrodas 12. -13. gadsimta priekš meti (Sv. Regnoberta riza, arā bu zā rks). darbs, skapis ar viduslaiku gleznā m). Blakus ieejai ir 13. gs. vitrā ž a (vē l viena ir rietumu portā lā , kur atrodas ē rģ eles). Aiz ziemeļ u torņ a ir pā reja uz kapitula zā li (tikai ar grupu), kur saglabā jies labirints. Š ī s puses kapelas ir saistī tas ar bibliotē ku, bī skapa pili.
Ja izejat no katedrā les caur rietumu portā lu, pagriezieties pa kreisi un ejiet pa ielu gar dienvidu fasā di un tā lā k, š ķ ē rsojiet Or, tad izejiet uz Viljama Iekarotā ja centru, kas atrodas bijuš ais seminā rs. Mū sdienā s tur atrodas Bayeux gobelē ns vai karalienes Mathildes paklā js. Visā pilsē tā ir norā des uz Paklā ju muzeju. Muzejs aizņ em 2 stā vus. Augš ē jā ir stā sts par paklā ja tapš anu, un apakš ā , pustumsā , zem stikla ir š is brī nums, kas aprakstī ts zemā k. Pie ieejas tiek doti audio gidi 14 valodā s, t. sk. krieviski. Ekskursija pa paklā ju ilgst aptuveni 1 stundu. Maksimā lā vizī tes cena š obrī d ir 9 eiro, studentiem un skolē niem, kas vecā ki par 10 gadiem - 4 eiro.
Daž i š o priekš metu sauc par "paklā ju", daž i to sauc par "gobelē nu", bet patiesī bā tas ir izš uvums. Daž as detaļ as man neiekrī t galvā : kā š o gobelē nu paklā ju izdevā s saglabā t gandrī z 1000 gadus, cik cilvē ku to izš uva (un tā garums ir pā rsteidzoš s), kā pē c š is brī nums tika iekļ auts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tikai 2007. gadā . ?
Paklā js (mē s to sauksim tā , jo to sauc par tapisserie) tika izš ū ts uzreiz pē c Heistingsas kaujas. Ir divi iespē jamie klienti (jo vienmē r š ā di darbi tika veikti pē c pasū tī juma): hercogiene karaliene Matilda, Viljama Iekarotā ja sieva, un bī skaps Odons, viņ a pusbrā lis. Otrā versija daudziem š ķ iet reā lā ka daudzu iemeslu dē ļ . Pats bī skaps Odons bija Heistingsas kaujas dalī bnieks. Pē c iekaroš anas viņ š pā rņ ē ma zemes Kentā , un izš ū š anas stils, kas jau sen pē tī ts, ir dienvidaustrumu anglosakš u. Uz paklā ja attē loti trī s aptuveni bī skapi. Viņ š ilgu laiku stā vē ja Bajē bī skapijas priekš galā (no 1049. lī dz 1097. gadam), pē c viņ a pavē les viņ i sā ka bū vē t Dievmā tes katedrā li. Uz paklā ja ir attē lota zvē resta aina uz relikvijā m no Bajē katedrā les. Paklā js daudzus gadsimtus glabā jā s š ī s pilsē tas Dievmā tes katedrā lē , no kurienes reizi gadā jū lijā relikviju svē tkos tika izvests “publiskai apskatei” (proti, tas bija stā sts attē los par Anglijas iekaroš ana, ko Viljams veica analfabē tiem draudzes locekļ iem).
Bī skaps Odons piedalā s Heistingsas kaujā
Tagad es norā dī š u skaitļ us, kas saistī ti ar izš uvumu. Paklā js izš ū ts uz lina, izmantoti 8 krā su diegi. Platums - ap 50 cm, garums - ap 70 m. Paklā jā iekļ autas 58 ainas. Tiek uzskatī ts, ka gandrī z 1000 gadus ir zuduš as 2 ainas (iespē jams, Viljama ienā kš ana Londonā , kronē š ana Vestminsterā , torņ a celtniecī ba). Paklā js detalizē ti attē lo notikumus, kas risinā jā s no 1064. lī dz 1066. gadam. Tika izš ū ti vairā k nekā.600 cilvē ku, 200 zirgi, 50 suņ i, 30 ē kas, 40 kuģ i, kopē jais priekš metu skaits ir vairā k nekā.1500. Izpē tot izš uvumus, nonā cā m pie secinā juma, ka paklā ju veidojuš i divi (! ) izš uvē ji. 2 gadu laikā . Iepriekš izš ū tie notikumi ir apkopoti latī ņ u valodā . Izš uvumos redzami darbarī ki, frizū ras, 11. gadsimta apģ ē rbi, patiesi notikumi (Halija komē tas parā dī š anā s), mitoloģ iskas bū tnes no tolaik zinā majiem nostā stiem (fabulas, seni mī ti). Laikabiedri (Gijoms no Puatjē un Gijoms no Dž umjē ž as) stā stī ja par uz paklā ja attē lotajiem vē stures notikumiem, gadsimtu vē lā k tos papildinā ja vē l divi autori, t. i. izš ū š ana ir dokumentē ta.
Halijas komē ta tika redzē ta Harolda kronē š anas laikā
Lai kurš un kur paklā js bū tu izš ū ts, tas tika izgatavots, lai pierā dī tu Viljama Anglijas iekaroš anas likumī bu. Tas ir stā sts par labā triumfu pā r ļ auno, jo Harolds vispirms zvē rē ja uzticī bu Viljamam kā savam virskungam, bet pē c tam to lauza, par ko tika sodī ts, mirstot Heistingsas kaujas laikā .
Daž i vā rdi par varoņ iem uz paklā ja un notikumiem, kas risinā jā s pirms uz tā izš ū tajiem. Par Vilhelmu es runā ju iepriekš ē jā daļ ā . Edvards biktstē vs bija dē ls vienai no normaņ u hercogienes (viņ a mā te Emma bija Viljama vectē va mā sa). Pē c sava pirmā anglosakš u vī ra slepkavī bas viņ a apprecē jā s ar viņ a slepkavu dā ni Knutu. Pē c tam Edvards ilgus gadus slē pā s pie radiem Normandijā . Harolds bija Anglijas karaļ a Edvarda biktstē va (viņ š bija precē jies ar savu mā su) svainis, bagā tas anglosakš u ģ imenes pē ctecis Veseksā . Tā dē jā di Viljams bija Anglijas karaļ a asiņ u mantinieks. Haroldu atbalstī ja anglosakš u muiž niecī ba, kas pē c Edvarda nā ves ievē lē ja viņ u par karali.
Eduards biktstē vs
Stā sts sā kas 1064. gadā , kad Harolds dodas pie Viljama, lai izteiktu Edvarda biktstē va vē lmi padarī t viņ u par Anglijas troņ a mantinieku. Pastā v versija, ka viņ š devies uz Normandiju, lai izpirktu savu brā li, kurš tika sagrā bts par ķ ī lnieku. Vē tras laikā viņ š nedodas tur, kur plā nojis. Viņ š tiek saņ emts gū stā . Vilhelms izpē rk Haroldu no gū sta. Viņ š dzī vo Normandijā , piedalā s Viljama kampaņ ā s Bretaņ ā . Pē c tam seko vasaļ a zvē resta aina uz Baijē katedrā les relikvijā m.
Harolds nodod zvē restu pie Dievmā tes katedrā les relikvijā m
Pē c tam Harolds atgriež as Anglijā . Pē c diviem gadiem bezbē rnu Edvards mirst. Harolds tiek kronē ts. Vilhelms uzzina par notikumiem Anglijā . Viņ š aprī ko floti, brauc uz Angliju, lai saņ emtu mantojumu. Tā kā tajos laikos nepatiesa liecī ba bija nopietns grē ks, to atbalsta pā vests, daudzi Eiropas algotņ i pievienojas armijai.
Tiek uzskatī ts, ka Heistingsas kaujas laikā Vilhelms tika nogalinā ts. Viņ š atver savu vizieri, lai parā dī tu, ka ir dzī vs
Seko stā sts par Heistingsas kauju, kad Harolds tiek nogalinā ts. Ilgu laiku tika uzskatī ts, ka viņ š nomira no bultas labajā acī . Bet ir versija, ka viņ a brā lis nomira no bultas, bet Harolds tika nogalinā ts ar zobenu. Tas viss, kā jau komiksā , tiek izstā stī ts uz paklā ja. Un š o komiksu var skatī t bezgalī gi – tas netraucē .
Haroldu nogalinā ja bulta
Pirmā rakstveida pieminē š ana par paklā ju ir datē ta ar 15. gadsimtu. Reliģ isko karu laikā tas tika slē pts. Zinā tnieki par paklā ju sā ka interesē ties tikai 17. gadsimtā . Lī dz 18. gadsimtam tas glabā jā s Bajē Dievmā tes katedrā les kasē . Revolū cijas laikā , kad baznī cas tika slē gtas, paklā js tika gandrī z sagriezts gabalos, lai iepakotu izvestā s vē rtslietas. Par laimi, iejaucā s Lamberta-Leforestjē advokā ts. Pē c tam Napoleons aizveda paklā ju uz Parī zi, kur tas kļ uva par lī dzekli, lai veicinā tu viņ a ideju par Britu salu otro iekaroš anu. Pē c tam paklā js tika izstā dī ts sabiedrī bai Luvrā . Kad iekaroš ana neizdevā s, paklā js tika atgriezts. 19. gadsimtā viņ i taisa tā kopiju Anglijai. Otrā pasaules kara laikā paklā js atrodas vienā no pilī m, kur to pē ta vā cu zinā tnieki. Pē c tam viņ u aizved uz Luvru uz primitī vā s mā kslas izstā di, no kurienes viņ us it kā vestu uz Vā ciju, bet viņ iem nav laika. Paklā js atgriež as Baijē.1945. gadā , kur tas ir saglabā jies arī š odien.
Pilsē tā var apskatī t arī barona Ž erā ra mā kslas muzeju (bijuš ā s bī skapa pils daļ ā pā rē jo aizņ em rā tsnams); blakus laukumam Brī vī bas koks aug Brī vī ba, iestā dī ta revolū cijas laikā ; Lielbritā nijas militā rpersonu kapsē ta, Normandijas kaujas muzejs-memoriā ls un kopš.1944. gada bojā gā juš o ž urnā listu piemiņ as memoriā ls (rajona bulvā rī ). Vecā kā s baznī cas ir veltī tas pirmajiem bī skapiem: Sv. Ekziperija (pilsē tas austrumos š eit tika apglabā ti bī skapi), Sv. Vigora, Sv. Patrika. Pilsē tā saglabā juš ā s 14. -16. gadsimta rež ģ u mā jas un 17. -19. gadsimta savrupmā jas.
Brī vī bas koks
Bajē tika attī stī ta spolī š u mež ģ ī ņ u un porcelā na raž oš anas mā ksla.
Katru gadu jū lija pirmajā nedē ļ as nogalē pilsē tā notiek viduslaiku festivā ls.
