Rauma jaukā dienā
Somija man vienmē r ir bijusi noslē pums zemā apmeklē tī bas un saprotamu faktu trū kuma dē ļ par vietē jiem apskates objektiem. Palikuš i viens ar brī vu svē tdienas pē cpusdienu Somijā , tika nolemts virzī ties tuvā kā s lielā s (pē c viņ u naivajiem standartiem) pilsē tas virzienā .
Apgabala karte vē stī ja, ka tveicī gais ziemeļ u ciemats Rauma dzī vo un nepū š degunā tikai nož ē lojamus 25 km no manis. 25 km gā jē jam ir skaitlis, bet velosipē distam 1.5 stundas vingroš anas.
Nobruž ā tie segli atkal č ī kstē ja un, aprī kojies ar mugursomu un ū sā m “zem Bojarska”, es devos ceļ ā . Internetā uzlū kotā karte man pa ceļ am solī ja vienu “ī so vī rieti”, ar kura palī dzī bu 25 km brī numainā kā rtā pā rvē rstos par 19. Un tas jau ir daudz labā k. Bet mē s nekad nesatikā m š o “ī so vī rieti”, kurš nebija tī rs pie rokas, un man nā cā s noslogot pedā ļ us ar savu svaru, kā nā kas visus 25 km. Ceļ š bija pā rsteidzoš s. Putni zaļ i un +15. Vasara, pē c Somijas standartiem. Apvā rsni klā ja zaļ umi, debesu velve brī numainā kā rtā ienira tieš i aiz bē rzu blī vi apdzī votā m oā zē m. Pedā ļ u minē š ana, sapņ oš ana. Maš ī nu ieguvums š ī s nedē ļ as nogales rī tā arī nebija vairumā .
Velosipē ds noturē jā s par sevi, neskatoties uz vieglajā m locī tavu š ņ ukstē m un grezno astotnieka figū ru uz priekš ē jā riteņ a, kas periodiski iedragā ja priekš ē jā s dakš as pā rliecī bu. Sē deklis bija grū tā ks. Jau pē c 10 km sapratu, ka pē c š ī brauciena staigā š u mazliet dī vaini, apā tiski brienot no vienas puses uz otru ar izvirzī tu stā ju.
Pilsē ta satikā s ar zī mē m un pamestiem cilvē kiem. Novietoju velosipē du pie centrā lā s baznī cas un ar galvu metos iekš ā Vecrī gā . Tas ir oficiā lais nosaukums daļ ai pilsē tas ē ku, kas celta tieš i pirms 570 gadiem. Un tā , pie kuras es tik nepieklā jī gi novietoju savu 2 riteņ u partneri, izrā dī jā s Svē tā Krusta baznī ca. Uzcelta franciskā ņ u klosterim pē c ugunsgrē ka 1640. gadā , tas brī numainā kā rtā pā rgā ja luterā ņ u ī paš umā . Tiesa, neviens mums nepateiks, ko par š o gadī jumu domā ja franciskā ņ i. Arī baznī ca š ogad svinē ja 500 gadu jubileju.
Vecpilsē ta izrā dī jā s skaista un acī mredzami neizskatī jā s pē c vecuma. Akmens bruģ im, kas veidoja tā ceļ u, bija mazs sakars ar velosipē da kū leņ iem, lai gan tas bija diezgan atsaucī gs pā rgā jieniem. Apmetis nelielu goda apli un nofotografē jis pikantā kos rakursus, uz centrā lā laukuma uzgā ju informā cijas biroju, kas atradā s vecā rā tsnama ē kā , kura pamatus sā ka liet jau 1776. gadā . Tur viņ š ieguva karti un operatī vo informā ciju par muzejiem un apskates objektiem. Turpat apjū smoju, ka Rauma par tik senas vē sturiskas nozī mes pilsē tas klā tbū tni, UNESCO ar pirkstu iezī mē ja, par pasaules mantojuma tē mu. Nu, izrā dā s, man ir deguns sensacionā lā s UNESCO mahinā cijā m.
Rauma nespī d ar liela muzeju mantojuma klā tbū tni, kurā ir tikai 4, izņ emot garos esoš os mā ju-muzejus: "Viņ š š eit dzī voja, pusdienoja un nomira. . . un no tā brī ž a mē s š eit neko neaiztikā m. "
Uz maniem neveiklajiem jautā jumiem par situā ciju laukos un iedzī votā ju trū kumu uz ielā m viņ i izvairī gi atbildē ja, ka, sak, Raumā vasarā tas esot normā li. Turklā t š odien ir svē tdiena, tā pē c negaidiet publiku pirms pulksten 12.
Tā nu gandrī z vienatnē nā cā s nogarš ot vecpilsē tas putekļ us, fokusē t zaļ umu un koka karkasa savienī bas graciozā s ainavas un ieskatī ties daž ā dos kaktiņ os, kas ī paš i, iespē jams, paredzē ti tū ristu pā rlieku izstieptiem deguniem.
Jū tot tukš o ielu aukstumu un vienaldzī bu, nā cā s apmeklē t tuvē jo jū rniecī bas muzeju. Starp citu, Raumā viss nav tā lu, jo. pilsē ta ar visu centī bu saskaitī ja ne vairā k kā.35 tū kstoš us tā s iedzī votā ju. Un, ja tā vecā daļ a ir krā saina un ļ oti pievilcī ga, tad pā rē jā jaunā kā daļ a vairs nevarē ja piedā vā t kaut ko lī dzī gu ā rzemniekam, bet gan pieticī gi iemirdzē jā s ar pā ris veikaliem un labi noasfaltē tiem ceļ iem.
Tā , veicot pā ris stratē ģ iski pareizus pagriezienus, nonā cu pie nelielas konstrukcijas ar torni bā kas formā . Muzejs aicinā ja iekš ā ar puspavē rtā m durvī m, solot nebū t garlaicī gu ekskursiju dvē selē s jū ras dzī ļ u vagā m.
Pie ieejas jauka meitene, vairā kas reizes caurdurta ar metā la priekš metiem galvas zonā , painteresē jā s, kā du biļ eti es vē lē tos iegā dā ties: dzimumbriedu biļ eti uz 8 vai studenta biļ eti par 5. Pajautā jusi, kas tiek uzskatī ta lai š eit bū tu students, es, bez š aubā m, paņ ē mu samazinā tu biļ eti. Lieta tā da, ka arī es viņ ai piekrī tu, ka skolē ns ir dzī ves forma, nevis vecums. Un, ja pat 42 gadu vecumā neesi zaudē jis jaunī bas interesi par apkā rt notiekoš o un 2 reizes gadā domā par to, vai apgū t vē l kā du diplomu, tad tu turpini pilnvē rtī gi dzī vot savu studentu dzī vi.
Tā kā teā tris sā kas ar garderobi, muzejs man sā kā s ar tualeti. Lai gan es atvainojos, jū rniecī bas muzejā - š ī ir tualete. Tualete mani iespaidoja, tā pē c neš aubī jos, ka muzejs bū s pamatī gs.
Muzejs nebija milzī gs, bet bija daudz lielā ks, nekā š ķ ita no ā rpuses. Ekskursijas laikā iespē jams apmeklē t aptuveni 8 zā les, kas aprī kotas ar gandrī z visu, kas jā zina par jū ru un tā s iemī tniekiem. Muzejs, neraugoties uz paš u nosaukumu, nesē dē ja dī kā , bet gan runā ja, svilpa, š ņ ā cē ja ar ū deni, klabinā ja metā lu un dungoja ar ventilā cijas caurulē m. Viņ š visiem spē kiem centā s demonstrē t savu kustī gumu un kompleksu trū kumu.
Piesā tinā juma un realitā tes efektu radī ja kuģ u modeļ i, kuģ u inventā rs, navigā cijas aprī kojums, kuģ u ierī č u un maš ī nu mehā nismu rezerves daļ as, kā arī visdaž ā dā kajos darbos iesaistī to jū rnieku modeļ i. Daudz ko var ieslē gt, savī t, klausī ties. Labi, ja es, laimī gā kā rtā , rakņ ā tos somu valodā , tad, bez š aubā m, bū tu klausī jies jū rnieku atklā smes, kapteiņ u piezī mes un salona apkalpes un kuģ u vadī tā ju stā stus par tā laika kuģ oš anas bū tī bu. Lai gan tiem, kas ī paš i lē ni domā somu valodā , ir subtitri angļ u valodā . Apciemot par 4 eiro, palī gā izsniedz planš eti ar audiogidu, bet interesē jos bez tā .
Ī paš i pikants bija brī dis, kad pē dē jā telpā tiek dota privilē ģ ija ar roku griezt dzinē ja kloķ vā rpstu, pē c kā nirē js svarā skafandrā , klusi stā vot blakus, atdzī vojas un noslē pumainā balsī izlej tev informā ciju par zemū dens dibena stā voklis nirš anas vietā . Vai kaut kas tā ds.
Atvadoties var nopirkt pā ris suvenī rus, kas, pā rsteidzoš ā kā rtā , maksā tikpat, cik ieejas biļ ete. Pie izejas no muzeja ar atvē rtā m durvī m vilina kapteiņ a kajī te, kas pā rbū vē ta ar atseviš ķ u kabī ni. Š eit jau ir noķ ertas aristokrā tiskas manieres ar atpū tas telpu pulcē š anā s vietā m un guļ amistabā m. Lai gan tas viss, saspiests kuģ a izmē ros, ir nepanesami mazs kvadrā ts. Š ā dā s gultā s jū s varat gulē t tikai uz sā niem, un istabā tas ir tikai sē dus stā voklī .
Atgriež oties ielā s jau pē c 12, sapratu, ka pilsē ta pamazā m atdzī vojas. Alejas bija piepildī tas ar gā jē jiem, bet rotaļ u laukumi – ar mazajiem somiem. Bija pē dē jais laiks padomā t par maltī ti.
Kafejnī ca Labamba piedā vā ja bufeti par 12.90, kas pē c mū su standartiem nebija lē ta, bet somiem diezgan pieņ emama. Es nebiju vienī gais, kurš tā domā ja, tā pē c vairā ki desmiti ī paš i izsalkuš u cilvē ku piezagā s pie pusdienu maltī tes, lai steigtos ar mani. Es gribē ju iemū ž inā t vietē jo virtuvi un daž us vietē jos ē dienus. Plā ns bija noslī cis makaronu, mē rč u, desu un daudzveidī gu dā rzeņ u š ķ ī vjos. Nebija ne smakas no vietē jiem gardumiem, un, ja bū tu krievu izkā rtnes, tas bū tu viegli izmests kā kafejnī ca kaut kur Bolshaya Morskaya mū su pilsē tā . Bija arī pica uz lielā m un nez kā pē c eļ ļ ainā m pannā m. Pica bija ē dama, tač u bija manā ms, ka tas nebija profesionā ls priekš nesums, lai arī ne tas sliktā kais. Nedaudz pā rsteidza arī š eit esoš ie kā postu rullī š i, kā dus ā rzemē s lī dz š im nebiju satikusi.
Beigā s bija neliels atgadī jums ar kafijas automā tu. Fakts ir tā ds, ka zī mī te man nesaprotamā valodā man neko nenozī mē ja, savukā rt pē c lielā s pogas nospieš anas ierī ce sā ka izš ļ akstī t tvaika mā koņ us, spļ aujot krū zē karstu ū deni lī dz viesmī les izbiedē tajiem izsaucieniem. gars: "Viņ š to nospieda", "Ak Dievs! " un "Kas tagad notiks! ". Pē c tam, kad aparā ts beidzā s no tvaika, pie manis pielī da viesmī le, kas attapā s un paskaidroja, ka kas, viņ i saka, nav skaidrs - rakstī ts, ka nedarbojas!
Mani noņ ē ma no aparā ta, iedeva krū zī ti ar kaut kā du š ķ ī stoš ā s kafijas dzē rienu un steidzī gi palū dza iemā cī ties somu valodu, lai neienā ktu ķ ezā . Paš aizliedzī gi apņ ē mos mā cī ties somu valodu jau nā kamajā dienā , un, padzē ris kafiju, es atgriezos ielu un ceļ malas veikalu ē nā .
Starp citu, š ajā kafejnī cā bez bē rnu ē dienkartes bija arī labs alkoholisko dzē rienu klā sts. Bet tas darbojā s tikai lī dz astoņ iem vakarā . Kaut kas nesakrī t. Cikos somi sā k piekraut sirdis ar alkoholu, ja lī dz 8 viņ iem tiek lū gts labā nozī mē izklī st? Un kā ds ir darba laiks no 12 lī dz 20. Vai smarž o pē c ē damistabas grafika ar kastroli brokastī s un kotletē m ar griķ u putru vakariņ ā s?
Starp citu, veikali tajā dienā nekad netika atvē rti. Bet atceļ ā jau vecpilsē tā uzgā ju vienī go sporta veikalu, kas todien skaļ i solī ja 50% atlaidi jebkuram š ortu un apakš bikses pircē jam. Tā kā man jau bija biksī tes, tad aprobež ojos ar brī niš ķ ī giem š ortiem ar atlaidi par 22 eiro, kas, starp citu, uzsvē rs manu individualitā ti, sociā lo statusu un nostā ju par lietu stā vokli mazā kumtautī bu jautā jumā parlamentā .
Piebraucot pie sava velosipē da stā vlaukuma, es pamanī ju neveselī gu až iotā ž u tieš i š ī s baznī cas apkā rtnē . Tā tad š eit torī t no manis slē pā s apzinā tā sabiedrī bas daļ a! Visi nevainojami ģ ē rbuš ies daž ā du paaudž u pā rstā vji, bruņ ojuš ies ar ziediem, fotoaparā tiem un pieticī giem smaidiem, gaidī ja dievkalpojuma beigas. Tā s beigā s aizdomī gu pusaudž u grupa identiskā s gaiš ā s drē bē s, rokā s nesot krustu, devā s uz vietē jo kapsē tu. Š o pā reju pavadī ja priecī gi kliedzieni un vecā ku dū koņ as, kas uzmundrinā ja viņ u vairs ne mazos radī jumus.
Neinficē jos ar kopē jo noskaņ ojumu un pievienojos saģ ē rbto pilsē tas iedzī votā ju pulkam. Turklā t mans ceļ ojoš ais-iztē rē jamais formas tē rps kopā ar rū sas sagrauztu velosipē du neatbilda š ī s svē tdienas gā jiena prasī bā m. Izmantojot kņ adu ap galvenajiem vā rtiem, nemanot aizslī dē ju ziemeļ rietumu virzienā , gatavojoties atkal mī t pedā ļ us labus 25 km. Pē dē jie 10 bija ļ oti grū ti. Seglu atsperu č ī kstē š ana nepatī kami rezonē ja iegurņ a mī kstajos audos, un kauli sā pē ja no fiksē tā stā vokļ a "neē rti". Tač u atklā tā s dabas ainavas un vietē jā s floras dziedā š ana paspilgtinā ja manu velotū ri atpakaļ .
Rauma palika atmiņ ā ar savu vē traino veģ etā ciju, vecpilsē tas centrā lajā m ielā m un nesteidzī go izstiepto ritmu, kas pulsē ja raumieš u sirdī s. Tiem, kas š eit ierodas ilgā k par pā ris dienā m, noteikti jā iesaista makš ķ erē š ana, mež a un ū dens pastaigas. Gandrī z visi š eit nodarbojas ar makš ķ erē š anu (pē c pilsē tā iegū tas atļ aujas), mež i ir labvē lī gi pastaigā m daž ā dos attā lumos, un vairā k nekā.300 salu aicina doties izbraucienos ar laivu vai laivu.
