Mi-mi-lācis Lapēnranta no nesteidzīgas vecmāmiņas
Man patī k apciemot somus, lai iegū tu mieru, klusumu, relaksā ciju un, protams, sarkanā s zivis un kaviā ru. Es nevaru biež i apmeklē t (tā teikt attā lumu), bet reizi gadā cenš os apmeklē t. Jau sen esmu vē lē jies redzē t smilš u pilsē tu Saima ezera krastā – smilš u figū ru sacensī bu rezultā tu, ko Lapē nranta piedā vā katru vasaru (kopš.2003. gada) no jū nija lī dz augusta beigā m. Bet nu nekā di neizdevā s – Pē teris ir tā lu no mums, no kurienes var tikt lī dz robež ai. Starp citu, Pē terburgas un Viborgas iedzī votā jiem š is mans opuss var š ķ ist diezgan naivs. Es saprotu))
Tā tad, tas notika. Biju Maskavā , no kuras nolē mu doties cauri Sanktpē terburgai pa pazī stamu ceļ u. Nolē mu izmantot regulā ro autobusu Sanktpē terburga - Lapē nranta, jo negribē ju ietilpinā t braucienu vienā autobusu tū res tū ristu dienā . Biļ etes parastajam autobusam rezervē ju caur pazī stamu uzņ ē mumu Electronic Finland (E-Finland), uzreiz turp un atpakaļ ar vietas norā di. Es sā ku meklē t vietu, kur palikt divā m naktī m — problē ma, ser. Vairā k vai mazā k ekonomiskas iespē jas ir kempingos, kas atrodas tā lā k no pilsē tas.
Vilciens Maskava — Sanktpē terburga. 4.20 ieradā s Maskavas dzelzceļ a stacijā . Pē teris ir Pē teris. Stacijā taksisti nekrauj ar replikā m “Sieviet, vajag maš ī nu? ”. Teikumi “Madame, maš ī na ir priekš jums” ir kā balzams sirdij)). Nolē mu aiziet lī dz autoostai pie Obvodnijas kanā la, jo no rī ta praktiski nebija transporta, rokas bagā ž a netraucē ja, laiks atļ ā va. Tā tas gā ja lī dzi Ļ igovskim, jo baltā s naktis iedvesmo. Biļ etes netika pā rdotas kasē s, tikai mā jaslapā . Autobusa š oferis pā rbaudī ja Š engenas vī zu, nofotografē ja pasi (ja godī gi, man tas nedaudz traucē ja, bet pasaž ieri teica, ka tā dara vienmē r). Autobuss nebija lī dz galam piekrauts, š oferis interesants biedrs, labi brauca, ko vajadzē ja - stā stī ja, gatavojā s robež ai, deva padomus, bet viss tika darī ts ar humora pieskaņ u. Man patika pē dē jā s Krievijas pilsē tas Viborgas vizī tkarte burta W formā . Uz robež as soms man jautā ja par izbraukš anas datumu no valsts un dzī vesvietu - uzrā dī ja atgrieš anā s biļ eti plkst. regulā rs autobuss un maksas Rezervā cijas rezervā cija. Un apdroš inā š ana bija sagatavota, bet nebija vajadzī ga.
Jau pusdienlaikā bijā m Lapē nrantas autoostā . Izī rē tais dzī voklis mani gaidī ja tikai 16.00, tā pē c devos meklē t ī su ceļ u uz mā ju. Pilsē tas autoosta un dzelzceļ a stacija (netā lu) bija nedaudz pā rsteigta - ā rē ji viņ i nebija ī paš i pā rsteigti. Atzī mē ja, ka ne visiem ceļ iem abā s pusē s ir ietves. Kamē r gā ju pa ielu paralē li dzelzceļ a sliedē m, praktiski nevienu nesatiku, garā m brauca vairā kas maš ī nas. Interesanti, ka daudzas privā tmā jas no tā lienes atgā dinā ja mazas lauku mā jas, bet tikai no tā lienes. Ž ogu tikpat kā nav, bet pagalmos viss ir pieejams. Un tur, kur ir ž ogs, š ķ iet, ka tas neveic vietas nož ogoš anas un aizsardzī bas funkciju, bet gan ieiet iekš telpā s, uzsverot uzticī bu un atklā tī bu. Ziņ kā rī gs. Mazliet pretrunī gi: galu galā somi reti kad kā du “ielaiž ” savā ģ imenē , kompā nijā , dvē selē , bet ž ogus lī dz 2 metriem augstus neceļ . Tā nu staigā ju un staigā ju apkā rt, iegā ju Iskander kafejnī cā (daudz vietē jo), nogarš oju kombinē tā s pusdienas (ilgi gaidī tā sarkanā zivs! ). Starp citu, internetā atradu atsauksmes par š o kafejnī cu - viss atbilst - lielas porcijas, salā tu bā rs (cik garš o un jebkurā variantā ), kafija un tē ja ir neierobež ots (ar saldo bonusu - mazie cepumi-kū kas ). Kopumā labi un ļ oti apmierinoš i.
Ī rē ts dzī voklis Mū sdienī gs dzī voklis ar lielisku atraš anā s vietu atbilst fotogrā fijā m Booking vietnē (lidostas zona, kas nekā di netraucē ja), tur atstā ju savu atsauksmi - viss patika, dzī voklis jaunbū vē , pilnī bā mē belē ts . Vienī gais, kas trū ka, bija pilna auguma spogulis. Saimnieki ir diezgan adekvā ti jaunieš i.
Lapē nranta ir maza pilsē tiņ a, es jau te biju, staigā ju pa centru. Laiks š ajā nedē ļ as nogalē bija burvī gs - silts (gandrī z karsts). No rī ta aizstaigā ju lī dz cietoksnim un smilš u pilij. Ziņ kā rī gs. Š ogad festivā ls bija veltī ts paš as Lapē nrantas pilsē tas 370. gadadienai. Skaitļ i ir kuriozi, ir izkā rtnes angļ u un krievu valodā , arī somu valodā . Ieeja bez maksas. Acī mredzot es tik ilgi gribē ju skatī ties uz š ī m figū rā m, ka savā iztē lē es tos pacē lu uz augš u). Zinā tkā ri, protams, bet ne - Oho! -...Blakus - smilš u kaste bē rniem, vilcieniņ š ekskursijai, š ū poles-karuselis, informā cijas kiosks. No turienes devos uz piestā tni un nopirku biļ eti Camilla tvaikonim pa Saimaa kanā lu. Pē c pusdienā m attā linā jā mies no mola, cilvē ku bija daudz, paziņ oja par maksimā lo kuģ a slodzi lī dz 360 cilvē kiem. Man patī k ū dens ekskursijas, morā lā atpū ta. Mē s sasniedzā m slū ž u ar maksimā lo ū dens kritumu 13 metri. Cilvē ki elsa un vaidē ja). Informā cija tika sniegta arī trī s valodā s. Ir bā rs, nav lē ts (gaidā ms). Izbrauca cauri laukumam krastā . Bija "klusā " ballī te - karaoke, tirgus stendi, mazi deju laukumi.
Nepilnu trī s dienu laikā es neapbraucu visu pilsē tu augš up un lejup, tā da mē rķ a nebija. Gā ja, skatī jā s, klausī jā s. Es vienkā rš i atslā binā jos. ) Atpakaļ ceļ ā uz Krieviju autobuss piestā ja pie Disa*s zivis, kas mani iepriecinā ja vē l vairā k, un piestā ja beztakš u stacijā .
Kopumā es labi atpū tos. Es ē du zivis un atnesu mā jā s. Braucu pa Saimaa kanā lu (agrā k te biju tikai ziemā ). Es paskatī jos uz Lapē nrantu no citas, nesteidzī gas puses. Es gā ju, elpoju, domā ju. Introvertiem š ī ir pilnī ga paradī ze. Nez kā pē c man Lapē nranta asociē jas ar mi-mi-target, lai gan es š o terminu praktiski neizmantoju.
Veiksmi visiem)
