Фигерас, Кадакес. По стопам Дали. Европейский трип. Часть 6 Figueres, Cadaques. Dalī pēdās Eiropas ceļojums. 6. daļa

No rī ta pamodā mies ap pieciem, ā tri sakravā jā m mugursomas un devā mies uz metro. Joprojā m guļ oš ajā tumš ajā pilsē tā sastapā m jaunu afrikā ņ u gop-stopperu grupu, kas ķ ē ra katru piedzē ruš os garā mgā jē ju un kaut ko no viņ a prasī ja. Viņ i taktiski mums netuvojā s, kas netraucē ja sajaukt ieeju stacijā un divreiz pā rmaksā t braukš anas maksu.

Nonā kuš i stacijā , steidzā mies uz biļ eš u kasi. Atgriež oties mā jā s, mē s sagatavojā m visus nepiecieš amos datus vilcieniem, kas kursē starp Barselonu, Figeresu un Ž ironu (http://www. renfe. com). Mē s iedevā m savu izdruku miegainajai kasierei un norā dī jā m uz vilciena numuru, kas mums bija vajadzī gs Figeresam. Kasiere prasī ja katram 10.55 eiro un iedeva mums nelielu lapiņ u.

Mē s ilgi pieturē jā mies pie š ī s "biļ etes". Mē s tajā tikko uzzinā jā m brauciena virzienu, mū su vilciena numuru, cenu un datumu. Vilciena numurs mū su izdrukā un biļ etē nedaudz atš ķ ī rā s.

Mā cī ja Indijas vilcieni, es pieņ ē mu, ka Eiropā viņ i varē tu kaut ko mainī t skaitļ os. Bet, lai neiekā ptu sveš ā vilcienā , pie pirona ieejas pieķ ē rā m resnu spā ni un pajautā jā m: “Figueres? ". Pē c tam sekojoš ā s "Sisi" atbildes mē s drosmī gi iespiedā m biļ etes turniketā un devā mies uz platformu. Cilvē ku bija ļ oti maz, pā rsvarā jaunu puiš u grupa. Atieš anas laiks tuvojā s, bet vilciena joprojā m nebija. Tajā brī dī no runā tā jiem atskanē ja neskaidra murminā š ana spā ņ u valodā , kas sajaukta ar angļ u valodu, un visi, kas gaidī ja, pē kš ņ i pielē ca un kaut kur aizbē ga. Mē s sē dē jā m un skatī jā mies viens uz otru. Es paskatī jos uz nā kamo peronu un ieraudzī ju mū su vilcienu! ! Ā tri paķ ē ruš i savas mantas, ielidojā m pirmajā pretī sastaptā maš ī nā . Spā nijā ir tik vienkā rš i nomainī t vilciena numuru un perona numuru, un, ja es nebū tu skatī jies, mē s sē dē tu Barsā.

Ceļ š uz Figeresu ilga apmē ram trī s stundas.

Pieturas nebija izziņ otas, un, lai kaut kā orientē tos pa ceļ u, apsē dā mies pie marš ruta kartes un skaitī jā m pieturas. Figeress mū s sagaidī ja ar smidzinoš u lietu.

Mū su Spā nijas ceļ ojuma mē rķ is bija apmeklē t muzeju un Dalī mā ju. Dalī teā tris-muzejs, protams, bija pirmais pē c plā na. Pirmo "dzī vo" Salvadora Dalī gleznu redzē ju Ķ elnes muzejā . Viņ a mani š okē ja. Viņ ā bija tik daudz emociju, tik daudz tī rī bas un skaistuma. Es patiesi cerē ju, ka apmeklē jot vietas, kur viņ š dzī voja un strā dā ja, mani iespaidos vē l vairā k.

Pilsē tā zī mju vadī ti, lecot cauri peļ ķ ē m, aizpeldē jā m uz Muzeju. Pie ieejas mū s sagaidī ja pirmā s skulptū ras.

Ieeja muzejā maksā.12 eiro. Mē s atstā jā m mugursomas bagā ž as nodalī jumā un devā mies pievienoties mā kslai. Jaunī bā Dali š ajā teā trī izstā dī ja savu pirmo gleznu, vē lā k to pā rbū vē ja un uzdā vinā ja pilsē tai.

Tajā ir daž ā das skulptū ras, gleznas, citu mā kslinieku darbi, ko Dalī kolekcionē ja, zelta priekš meti, kas radī ti pē c viņ a skicē m. Daudzā s gleznā s attē lota viņ a mī ļ otā sieva un mū za Galla (vienkā rš a slā vu sieviete Elena).

Muzejs-teā tris ir ļ oti oriģ inā ls, pilnī gi piesā tinā ts ar sirreā lismu. Pat ā rē ji tas izceļ as no kopē jā s pelē kā s masas.

Mums vajadzē ja apmē ram stundu vai divas, lai apmeklē tu teā tri-muzeju. Mū su nā kamā pietura bija Kadakes pilsē ta. Atgriež oties Kijevā , nopirkā m biļ etes uz autobusu Figueres-Cadaques un Cadaqué s-Figueres vietnē http://www. sarfa. com. Vienvirziena cena diviem, ņ emot vē rā maksā jumu pakalpojumu internetā , sanā ca 11.20 eiro.

Tā kā , lai apmeklē tu Dali mā ju Kadakesā , jums ir iepriekš jā reģ istrē jas vietnē http://www. salvadora-dali. org, mē s centā mies pē c iespē jas vairā k aprē ķ inā t laiku. Autobuss izpirkts plkst. 13.45, brauciena laiks - stunda. Reģ istrē jies Dali namā pulksten 16-30. Atgrieš anā s autobuss no Kadakesas (pē dē jais starpsezonā ) izbrauca 18.15.

Raugoties uz priekš u, teikš u, ka mums paveicā s un ar grupu mums ļ ā va ieiet mā jā daudz agrā k, kas pasargā ja mū s no kavē š anā s uz pē dē jo autobusu. Paš ā mā jā mē s kā pā m divas vai trī s stundas, un, ja ne š ī veiksme, mē s bū tu nakš ņ ojuš i tukš ā Cadaqué s.

Cadaques ir neliela kū rortpilsē ta, kas atrodas piekrastē . Lai tur nokļ ū tu, ir vē rts pā rvarē t nopietnu kalnu serpentī nu. Lai gan es nebaidos no augstuma, es notupos savā sē deklī un lū dzos, lai mē s neizpū stos pa stū riem lietusgā zē . Pilsē ta martā bija ļ oti pamesta, likā s, ka tā ir izmirusi. Daudzas mazas baltas mā jiņ as, kaili koki, slē gti restorā ni, kalni, jū ra, krastā laivas. Pilsē ta bija neticami skaista un, neskatoties uz nopietnajiem viļ ņ iem un vieglo lietusgā zi, tā raisī ja kā du neaptveramu mieru. Bija skaidrs, kā pē c Dalī deva priekš roku dzī vot š eit, prom no trokš ņ ainā s pilsē tas. nomierinā š ana.

Mums nā cā s mazliet pamaldī ties pa klusajā m ieliņ ā m, pirms nonā cā m Port Ligatā , kur atrodas Mā ja, kurā dzī voja Salvadors Dalī un Gala.

Ieeja maksā.11 eiro, daļ u samaksā jā m reģ istrē joties caur internetu. Gids savā ca mū su mazo grupu, pā rbaudī ja biļ etes un ielaida mū s mā jā.

Ir diezgan grū ti aprakstī t visu ē ku. Teikš u vienu - š ajā mā jā , š ajā vietā es labprā t paliktu dzī vot. Mā ja tika celta pa stā viem, mazas ejas, slepenas telpas, atvē rtas terases, milzī gi logi, kamī ni, mazas vannas istabas, Gala istaba ...Tas ir tik neparasti, ka, ieskatoties katrā stū rī , jū ti, ka tai ir sava aura. Bet visvairā k mani valdzinā ja baseins, kas bija paslē pts no kaimiņ u ziņ kā rī go skatieniem. Jū s skatā ties uz š iem spilveniem, sauļ oš anā s krē sliem un iedomā jaties, kā da š eit valdī ja bohē miska atmosfē ra.

Mē s atstā jā m mā ju-muzeju ar neticamu miera sajū tu.

Portligatas skaistums, neticamā Dali mā ja, reti saules stari, mandarī ni uz kokiem, kaijas. . Š ī diena bija mana mī ļ otā drauga, mū ž ī gā pavadoņ a un manas trakā s dzī ves pā rdomā tā ja dzimš anas diena. Es ceru, ka š ī dzimš anas diena viņ ai bija vislabā kā!

Pa ceļ am uz autoostu mē s lielveikalā sakrā jā m pā rtikas preces, un tad kā traki lē kā jā m tukš ā stacijā , gaidot, kad mū s ielaida autobusā . Tā kā stacijā nebija neviena, izņ emot mū s, š oferis, padzī vojis spā nis, kurš nebija zaudē jis savu harizmu, nolē ma nokavē t laiku un uzmeta man aci. Viņ š man nikni piedā vā ja kaut ko spā niski, un es smē jos un atbildē ju viņ am ukraiņ u valodā . Vē l mazliet, un mē s viens otru saprastu.

Pē c atgrieš anā s Figueres atkal devā mies uz dzelzceļ a staciju, kas atrodas tieš i blakus autoostai. Paņ ē mā m vilciena biļ etes uz Ž ironu (4.80 eiro) un gaidī jā m. Atkal stacijā valdī ja apjukums.

Cilvē ki skrē ja meklē t š o vilcienu, jautā ja viens otram. Pats vilciens netika pā rnumurē ts un kustī bas laikā pieturas tika paziņ otas vē lu. Ceļ š ilga kā das 30 minū tes. . Dī vains spā ņ u mocī tā js, izdzirdē jis, ka mums vajag Ž ironu, uzgrū da man uz pleca un norā dī ja uz izeju.

Izgā jā m no stacijas un uzdū rā mies viesnī cas rezervā cijas izdrukai. Pē c kartes, viesnī ca atradā s nomalē . Ā rā bija deviņ i vakarā . Tumš s un slapjš . Sā kumā mē ģ inā jā m atrast vismaz kā du ielas nosaukumu un saprast, kur esam. Tā kā mums ī sti neveicā s, es paliku pie vecā ka spā ņ u pā ra, kurš gatavojā s mū s satikt. Viņ i ilgi skatī jā s uz adresē m, tad iekā pa savos viedtā lruņ os un kliedza “Mē s tur dzī vojam! Viņ i teica, ka mū s aizvedī s. Mū su pateicī bai nebija robež u! No stā vvietas izlē ca jaunā kais sniegbaltais BMW un mē s atstā jā m mugursomas bagā ž niekā un devā mies mini-ekskursijā ar jaunajiem paziņ ā m.

Ļ oti labsirdī gs skaists spā ņ u pā ris. Ceru, ka liktenis mū s atkal savedī s kopā un kā dreiz varē š u viņ iem palī dzē t.

Viesnī ca Etap Alojamiento mū s sagaidī ja ar tukš umu. Pē c mū su divdesmitā "Hallow" dusmī ga reģ istratū ras darbiniece vē lē jā s iznā kt pie mums ar skaidri nolasā mu jautā jumu sejā : “Pie kā VIŅ Š tu atnā ci? ”, kas pē c tam pieprasī ja atmaksā t par mū su uzturē š anos viņ u "brī niš ķ ī gajā " kompleksā . Atceroties, cik grū ti pē c vē stniecī bas pieprasī juma viesnī cai bija sazinā ties, lai samaksā tu par mū su rezervā ciju, es paņ ē mu lī dzi visus apliecinoš os dokumentus.

Saņ ē muš i kā roto istabas atslē gu, mē s ieskrē jā m istabā , tad vannas istabā un gandrī z kliedzot “Es esmu pirmais! »izbaudī ja civilizā cijas jaukumus. Un no rī ta mū s gaidī ja Ž ironas vecpilsē ta .. .