Ceļojiet pa Eiropu savā automašīnā
Š ajā stā stā nedalī š os iespaidos par valstī m un pilsē tā m, visiem ģ imenes locekļ iem tie bija atš ķ irī gi. Iespaidi ir subjektī vi. Skaidrs ir viens, ka Eiropā ir ko redzē t, un ceļ oš ana ar automaš ī nu dod mobilitā ti marš ruta izvē lē un apskates apmeklē jumam. Vē los padalī ties ar daž iem praktiskiem padomiem š ā da ceļ ojuma organizē š anai.
Tā tad, pirmkā rt. Vī zas. Š ā dam ceļ ojumam vē lams iegū t Š engenas multivī zu. Es nepateikš u, kā mē s to ieguvā m, es teikš u vienu lietu, mē s par to diezgan pā rmaksā jā m. Iegū stot multivī zu, viens no bū tiskiem nosacī jumiem ir apdroš inā š ana. Mē s prasī jā m gada multivī zu, bet mums bija apdroš inā š ana uz seš iem mē neš iem, tā pē c uz seš iem mē neš iem mums iedeva multivī zu. Otrs variants ir saņ emt Š engenas vī zu uz galamē rķ a valsti (manā variantā Spā niju), bet vienmē r ar auto (nevis pa gaisu). Saņ emot š ā da veida vī zu, ir vē rts ņ emt vē rā , ka tā ir vienreizē ja vī za, t. i. par vienu iebraukš anu Š engenā un vienu izceļ oš anu no tā s. No tā izriet, ka, piemē ram, ieceļ ojot no Spā nijas Andorā de jure tiek slē gta Š engenas vī za un nelabvē lī gos apstā kļ os jū s vairs nevarē siet atgriezties no Andoras uz Spā niju vai Franciju.
Automaš ī na. Automaš ī nai ir jā iegā dā jas zaļ ā karte uz visu uzturē š anā s laiku ā rzemē s. Un protams vē lams iziet nepiecieš amo apskati, nomainī t eļ ļ u, filtrus utt. Pirms doš anā s uz ā rzemē m labā k nomazgā t auto un, protams, uzpildī t pilnu bā ku (galu galā benzī ns te ir lē tā ks). Č opā pirms robež as ir visi nepiecieš amie servisi (un automazgā tava un degvielas uzpildes stacijas, kur auto tiek uzpildī ts tā , ka pat nespē j noticē t, ka tik daudz sader).
Marš ruta plā noš ana. Visticamā k, jū s viens š ā dā ceļ ojumā nedosieties. Tā pē c vispirms ir jā izlemj, kuras valstis un pilsē tas vē laties apmeklē t. Esiet gatavi tam, ka ne visas pilsē tas iekļ ausies marš rutā , tā pē c nā ksies noteikt prioritā tes un piekā pties. Labā kais variants ir attā lums starp pilsē tā m ar nakš ņ oš anu ne vairā k kā.500 km, ja neesi miegains un esi gatavs doties ceļ ā ne vē lā k kā.8 no rī ta, tad lī dz pusdienā m bū si jaunā pilsē tā . un ir laiks to redzē t. Jū s varat turpinā t to, ka no rī ta jū s iepazī stat pilsē tu un pē c pulksten 15:00 sā kat nā kamo. Un iespē jams arī š ā ds variants, kad izbrauc agri no rī ta, pa ceļ am piestā j sev interesantā pilsē tā , iepazī sti to un dodies tā lā k nakš ņ ot nā kamajā pilsē tā . Gadā s, ka jā pievar liela distance - 900-1000 km, tas arī ir iespē jams, bet tajā paš ā laikā jā plā no, ka nā kamajā dienā nekur nebrauksi, bet mierī gi un lē nā m apskatī si pilsē tu. Mums bija tā di varianti, no Grā cas (Austrija) devā mies uz Romu (nedaudz nepilni 1000 km), bet tad bijā m Romā.3 dienas, un no Barselonas lī dz Parī zei (nedaudz virs 1000 km), bet atkal Parī zē . 3 dienas. Ja jums ir ierobež ota vī za, skaidri aprē ķ iniet marš rutu un visas pieturas (pa dienu), bet, ja tas nav ierobež ots, tas arī nekaitē , lai aprē ķ inā tu vismaz aptuveni. Lai rezervē tu viesnī cas, var bū t nepiecieš ams kļ ū dains aprē ķ ins.
Viesnī cas. Tā kā mū su ceļ ojums galvenokā rt bija izglī tojoš s, mē s nemeklē jā m labas viesnī cas. Eiropā ir plaš i izplatī ts Etap viesnī cu tī kls, kas atrodas gandrī z visā s Eiropas valstī s (ne tikai Itā lijā ), laba budž eta viesnī ca, kuras izmaksas atkarī bā no valsts un pilsē tas svā rstā s no 30 lī dz 60 eiro par numuru. Numuri ir paredzē ti ne vairā k kā.3 personā m. Ja esat č etri, negaidiet gulē t vienā istabā , ņ emiet divus, jo maksimums 3 cilvē ki nozī mē tikai trī s cilvē kus maksimums, bet treš ajam jā guļ gultas otrajā stā vā . Istabas diezgan askē tiskas, bet viss nepiecieš amais ir (duš a, tualete, izlietne, divguļ amā gulta, treš ā vieta pā ri gultai otrajā stā vā virs spilveniem, TV, mazs galdiņ š , pakaramais). Numuri ir tī ri, un Francijā š ī s viesnī cas izskatā s ļ oti mā jī gas ziedu dē ļ . Brokastis ir iekļ autas cenā , tač u neļ aujiet sevi apmā nī t ar franč u brokastī m (maize, maizī tes, jogurti, ievā rī jumi, sviests, daž reiz š ķ iņ ķ is un siers, kafija, tē ja un sulas). Lielā kajai daļ ai viesnī cu ir sava autostā vvieta, un vairumā gadī jumu tā ir bezmaksas viesnī cas viesiem. Viesnī cas var rezervē t, izmantojot internetu, nemaksā jot par numuriem. Rezervē jot š ī s viesnī cas, ievē rojiet rezervā cijas noteikumus, rezervā cija tiek saglabā ta maksimā li lī dz plkst. 22:00, un tad tā tiek atcelta, ja neesat brī dinā jis par vē lā ku ieraš anos, tač u arī tur ir ierobež ojumi. Mē s neieradā mies vē lā k par pulksten 22:00, tā pē c es precī zi nezinu, kā di apstā kļ i ir tur. Ja rezervē jat š o viesnī cu Francijā , izmantojot internetu, nebaidieties, papildus valstij ir jā norā da reģ ions (klikš ķ iniet uz kartes) un tikai pē c tam pilsē ta. Francijā š is tī kls ir ļ oti izplatī ts. Ir arī lī dzī ga Formula 1 viesnī cu ķ ē de, kur numuriņ i ir vē l lē tā ki, bet mē s to neizmantojā m, nevaru ieteikt. Itā lijā izmantojā m Bed + Breakfast sistē mu, bet neapmierinā jā m, tā da pati istabas ī re dzī voklī ar ī paš nieku, bet jebkurā gadī jumā š ī sistē ma darbojas uz priekš apmaksas pamata. Citus budž eta variantus neatradā m, ja kā ds zin, tad sakiet, ir vē lme atkal braukt uz Itā liju. Mū su ceļ ojums ilga vairā k nekā mē nesi, jo Spā nijas piekrastē pavadī jā m divas nedē ļ as, kurā m ī rē jā m dzī vokli (arī par priekš apmaksu).
Kas jā dara pirms ceļ ojuma. Pē rciet (ja nē ) navigatoru un kartes. Neskopojies, nopē rc tam labu navigatoru un labas kartes. Mums bija Garmin, kartes tika atjaunotas 3 dienas pirms izbraukš anas un nebija neviena aizķ erš anā s, pat piedā vā ja iespē jas apbraukt vietas, kur remontē ja ceļ i. Ī sts ceļ ojumu palī gs un laika taupī tā js. 2006. gadā mē s ceļ ojā m pa kartē m, daudz klaiņ ojā m pilsē tā s un attiecī gi zaudē jā m daudz laika. Atver bankas karti (vē lams eiro), tā bū s nepiecieš ama, lai rezervē tu un norē ķ inā tos par viesnī cā m, samaksā tu par ceļ iem (var arī izmantot skaidru naudu, bet rinda ir daudz garā ka) un vispā r Eiropā viņ i ir diezgan aizdomī gi pret skaidru naudu , veikalos un lielveikalos rē ķ inus virs 100 eiro apmaksai nepieņ em (un daž reiz vairā k par 50). Skaidra nauda, protams, ir vajadzī ga, bet ne ļ oti, galveno naudu labā k paturē t uz kartes. Un pats galvenais, krā jiet ceļ vež us valstī m un pilsē tā m, kuras dosieties apmeklē t, un, lai galvā nejuktu, sadaliet valstis atbilstoš i ceļ ojuma dalī bniekiem, t. i. katrs ceļ otā js kā rtī gi izpē ta vienu vai divas valstis un kļ ū st par pagaidu ceļ vedi š ā dā valstī , iepazī stinot ar to, kas ir jā redz, jā apmeklē , jā izmē ģ ina utt.
Ceļ i un degvielas uzpildes stacijas. Attiecī gajā s valstī s ceļ i ir apmaksā ti, bet maksā š anas metodes ir atš ķ irī gas. Ungā rijā jā iegā dā jas tā saucamā "matrica" pirmajā degvielas uzpildes stacijā pē c robež as, tas notiek uz citu dienu skaitu (minimums 4). Jū s apstā jaties degvielas uzpildes stacijā , parā dā t maš ī nas numuru, viņ i to ievada datu bā zē un jums izsit č eku (kuru, protams, maksā jat jū s). Austrijā ir lī dzī gi, bet aizmirsu kā sauc š o karti, tomē r procedū ra tā da pati, pirmā uzpilde pē c š tata maiņ as, uzrā da maš ī nas numuru un samaksā par ceļ a nodevu (minimā lais derī guma termiņ š.7 dienas). Tā lā k Itā lijā , Francijā un Spā nijā jums ir jā maksā par ī paš u vietu izbraukš anu. Pie ieejas autobā nī , pirms barjeras, neaizmirstiet paņ emt reģ istrā cijas biļ eti uz autobā ņ a, tā ir nepiecieš ama pie izejas (to izmanto, lai aprē ķ inā tu summu, kas jums jā maksā par ceļ iem). Pat ja piebrauci lī dz kontrolpunktam, un barjera atvē rā s pati no sevis, biļ ete automā tiski kaut kur tika izdrukā ta un izlē ca, meklē , pretē jā gadī jumā , izbraucot no autobā ņ a, maksā si dubultā un tikai terminā ļ os, kur maksā skaidru naudu. Degvielas uzpildes stacijas. Lē tā kais benzī ns Ungā rijā , Austrijā un Spā nijā . Dā rgā kais Francijā . Francijā un Spā nijā ir degvielas uzpildes stacijas, kurā s vienam un tam paš am benzī nam ir divas vai pat trī s cenas. Š ajā gadī jumā pievē rsiet uzmanī bu statī viem un cenā m zem tiem. Ja ir trī s cenas, tad lē tā kais benzī ns ir uz ī paš ā m kartē m (valstī ir benzī na iepriekš pā rdoš anas sistē ma, kaut kas lī dzī gs mū su kuponiem), otrā cena ir paš apkalpoš anā s, bet treš ā tiek darbinā ta ar ī paš a persona. Ja ir divas cenas, tad š ī ir vai nu pirmā un otrā iespē ja, vai otrā un treš ā .
Autostā vvieta. Parkojiet tikai tam paredzē tā s vietā s un tajā paš ā laikā rū pī gi izpē tiet stā vvietas zī mes, labā k meklē t parkoš anā s skaitī tā ju, ja tā da nav, labā k novietot automaš ī nu no jauna. Autostā vvieta, š ī ir izdevumu pozī cija, uz kuru nevajadzē tu ietaupī t, tā iznā ks dā rgā k. Autostā vvieta uz ielas var bū t ī paš a, piemē ram, š ī mikrorajona iedzī votā jiem viņ iem parasti ir speciā las kartes, kas guļ zem vē jstikla, tā pē c vajadzē tu rū pī gā k apskatī t tuvumā novietotā s automaš ī nas. Un droš ā kais variants ir novietot automaš ī nu pazemes vai daudzstā vu autostā vvietā s. Tie ir aprī koti ar elektronisku tablo, kas informē par brī vo vietu skaitu, ja ir mazā k par desmit, pat neienā k, praktiski nav iespē ju tā s atrast. Novietojot automaš ī nu, pierakstiet sev, kurā stā vā un kurā sektorā (ja tas ir norā dī ts), uzskatiet, ka tas ir nepiecieš ams, mainot stā vvietas katru dienu mē nesi mē neš a garumā , jū s aizmirstat, kur tieš i automaš ī na ir novietota. tagad. Tas ir ļ oti svarī gi, jo Jū su laiks ir ierobež ots, atgriež oties stā vvietā Jū s samaksā jat par stā vē š anas laiku un Jums tiek dotas 15-20 minū tes izbraukš anai, lī dz ar to nav daudz laika meklē t automaš ī nu. Daudzā s pilsē tā s autostā vvieta uz ielas (ja ir autostā vvietas skaitī tā ji) naktī ir bez maksas, arī brī vdienā s autostā vvieta var bū t bez maksas, bet tas ir jā noskaidro uz vietas (kuras stundas tiek uzskatī tas par nakti, un kurā dienā ir bezmaksas autostā vvieta ). Cik atceros, svē tdien Parī zē stā vvieta ir bez maksas, bet tas nenozī mē , ka var novietot invalī du vietā vai citā s noteiktai pilsoņ u kategorijai speciā li atvē lē tā s vietā s, tas ir sods un ja dabū ji vairā k nekā divas nedē ļ as pirms izbraukš anas var rasties problē mas uz robež as, Eiropā ir vienota ceļ u policijas datorsistē ma. Informā cijas iegū š anas laiks par jums (par jū su automaš ī nu) kā pā rkā pē jiem ir atš ķ irī gs, minimā lais termiņ š ir 2 nedē ļ as. Tas attiecas arī uz ā truma ierobež ojumu, kameras bildē un fiksē ā truma pā rsniegš anu (navigatoros lielā kā daļ a kameru pieliek), turklā t neglaimojiet, policija tā pat kā mū sē jie stā v ar radariem uz ceļ iem. Un vē l par stā vvietā m, stā vvietas pie lielveikaliem ir paredzē tas lielveikalu pircē jiem un nedomā jiet, ka š is netiek uzraudzī ts (nu ja vien neatbrauc uz stundu un atgriež as pirms slē gš anas), no turienes tiek evakuē tas maš ī nas. Es runā ju no savas bē dī gā s pieredzes. Vī nē taupī bas nolū kos maš ī nu atstā jā m neliela tirgus stā vlaukumā pie viesnī cas (gadī jums, kad viesnī cas klientiem ir maksas stā vvieta) un tā tika evakuē ta. Maš ī nu paņ ē mā m, samaksā jot 250 eiro par evakuā ciju un uzglabā š anu. Tas ir viss ietaupī jums.
Ekskursijas. Daudzā s lielā kajā s Eiropas pilsē tā s ir š ā di Open Tour autobusi, kas ir ļ oti ē rts veids, kā iepazī t pilsē tu. Biļ etes uz š o autobusu var iegā dā ties uz 1 vai 2 vai 3 dienā m. Iegā dā joties š ā du biļ eti, jū s varat braukt ar š iem autobusiem tik reiž u, cik vē laties, izvē lē to dienu skaitu, izkā pt un atkā rtoti iekā pt jebkurā pieturā . Daž ā s pilsē tā s ir vairā ki marš ruti, bet biļ ete ir vienā da jebkuram marš rutam. Eiropas valstu galvaspilsē tā s š ajos autobusos var klausī ties ekskursiju krievu valodā (iedod austiņ as, sē di jebkurā sē deklī , iespraud austiņ u spraudni panelī un izvē lies valodu).
Mans stā sts izrā dī jā s ļ oti plaš s, tā pē c es neko neaprakstī ju, bet, ja jums ir jautā jumi, es mē ģ inā š u atbildē t. Atseviš ķ i gribu teikt, ka marš ruta aprē ķ inā š ana, viesnī cu rezervē š ana un viss pā rē jais priekš darbs man aizņ ē ma 2 mē neš us. Nav jā paļ aujas tikai uz navigatoru, jā bū t arī papī ra kartē m. Jū s varat iestrē gt sastrē gumā uz autobā ņ a un jums bū s jā meklē alternatī vs ceļ š , navigators to neizvē lē sies jū su vietā , tas pā rbū vē s marš rutu, kad pā riesiet uz citu autobā ni. Ir arī brī vi ceļ i, bet braukš ana pa tiem ir ļ oti lē na, jā plā no ne vairā k kā.300 km starp pilsē tā m ar nakš ņ oš anu.
Mums bija 2 tik plaš i braucieni pa Eiropu ar automaš ī nu 2006. gadā (9 valstis) un 2008. gadā (5 valstis), un atmiņ as joprojā m silda dvē seli.
Sapnis, sapņ i piepildā s! Padomā , domas ir materiā las!
