Latvija

Mani pirmie ceļojumi uz Spāniju. Iespaids

16 Novembris 2012 • Ceļošanas laiks: no 13 augusts 2012 ieslēgts 02 Septembris 2012
Reputācija: +104
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

BARSELONA. LA RAMBLA

Barselonā , tā pat kā jebkurā Spā nijas piejū ras pilsē tā , ir Rambla. Š ī ir aleja, kas, kā likums, iet cauri vecajai pilsē tas daļ ai, nosacī ti sadalot to uz pusē m. Ramblas ir atrodamas daudzā s piejū ras pilsē tā s, tostarp Taragonā un Ž ironā . Taragonā ir pat divi no tiem: Rambla Vella un Rambla Nova.

Š ī ir brī niš ķ ī ga vieta, bet drī zā k ā rpus sezonas. Sezonas laikā ir pā rā k daudz cilvē ku. Uz Ramblas visā garumā ir mī mi. Viņ i glezno, saģ ē rbjas un salst, tē lojot kā du vai sniedzot ī su teā tra izrā di, daž reiz humoristisku un ļ oti smieklī gu))) Pievē rsiet uzmanī bu “baltajam” vī rietim uz grū diena)))) Fotografē š ana ar mī mu maksā.2 EUR. Daž i uzstā jas galvenokā rt fotografē š anai.


Bija viena meitene, kas man ļ oti patika; spā ņ u tautas garajā kleitā , melnā s lakā das augstpapē ž u kurpē s, melni mati, atlaidi, matos puķ e...Sarkana un melna kleita, kurā dejo flamenko, rokā s kastanetes. Seja ir kā lelle))) Kosmē tikas ir ļ oti daudz, bet š ķ iet, ka š ajā gadī jumā tam vajadzē tu bū t; acis, lū pas - gaiš as.

Barselonā Rambla ved uz H. Kolumba pieminekli. Galu galā tieš i Aragonas karaļ i, kuri tajā laikā valdī ja Spā nijā un kuriem piederē ja Katalonija, aprī koja Kolumbu, lai atklā tu Ameriku. Viņ š ieradā s paš ā Barselonas ostā , kuru vē lā k redzē sit fotoattē lā un kas atrodas pa labi no pieminekļ a, skatoties no Ramblas.

Mierī gā kos laikos, kad tū ristu pieplū dums norimst, Rambla pā rvē rš as par diezgan glī tu Vidusjū ras bulvā ri.

Abā s pusē s gar to ir soliņ i, uz kuriem sē ž spā ņ u pensionā ri - vectē vi, kas pastā vī gi kaut ko spē lē (š ahu, bekgemonu, kaut ko lī dzī gu domino... ) un pensionā ri - vecmā miņ as ar maziem suņ iem. Suņ u klā tbū tne ir obligā ts viņ u dzī ves atribū ts. Turklā t ir pā rsteidzoš i, ka jū s praktiski neredzē sit lielas š ķ irnes; un visi mazi - mopš i, toiterjeri...Spā ņ u vectē vi ir forš i. Ļ oti atsaucī gs un vienkā rš s, mazliet lī dzī gs mū sē jam. Viņ iem patī k rā dī t ceļ u un atbildē t uz daž ā diem jautā jumiem. Nu ko gan citu darī t...Tur vispā r neko nedara...Mū sē jie ir pensijā : daž i strā dā , un, ja nestrā dā , stā da, zā ģ ē , bū vē dač os. Ī si sakot, spieto. Un spā ņ u vectē viem neko nevajag. Tikai - cukini, ieliec konjaku, uzspē lē dambreti, kaimiņ , kaut ko pā rrunā.

Arī vectē vi ģ ē rbjas lī dzī gi: viņ iem patī k valkā t lupatu cepures, gaiš us kreklus (vectē va) brī vus, izpletņ bikses un pī tā s sandales)). Bet spā ņ u vecmā miņ as ir savā dā kas! Un vispā r sievietes kopumā bū tiski atš ķ iras no mū sē jā m. Vecmā miņ as visas ir ar pedikī ru-manikī ru, ilgviļ ņ iem, ģ ē rbuš ā s vairā k vai mazā k moderni (pē c vecuma, protams); tas ir, bez apaviem un drē bē m no lā dē m, kad viņ i bija, piemē ram, jauni seš desmitajos gados.


Vairā k par suņ iem. Aizgā ju uz bā ru, apsē dos pie bā ra. Viņ am blakus sē ž spā nis un dzer alu. Saimniece un viņ as dē ls (palī dzē ja mammai kā viesmī lis) angliski no visa zina daž us vā rdus, bet kopumā - ne bum-boom. Un š is puisis man palū dza š ķ iltavas. Jū tas, ka esmu nedaudz "dū ms", jautā : "Kas tu esi? Kur? Un viņ š arī nesaprot angļ u valodu. Nulle! ...Labi, es domā ju, mē s runā sim spā ņ u pusfrā zē s, izmantojot vā rdu krā jumu))) Es saku: "Es esmu krievs. "

Tas ir, redzi, mans draugs, viņ iem ir suns, ne tā ds kā mū sē jais - viņ š to sā ka, un pie velna.

Un cukini - vietē jā . Visi ir vienā di. Ja eksperimenta labad tu pasē di pusotru stundu, tad š ajā laikā pirmais ienā ks Pedro, tad Huans, tad Hosē , tad atkal Pedro zī mē s, tad atkal - Hosē ar Huanu. Un tā - pa ķ ē di...Man ir sajū ta, ka viņ i kaut kur apmaldī sies, ripinā s, tad ies mā jā s, apgulsies. Pē c tam viņ i aprī s, ripinā s, sē dē s uz soliņ a, paē dī s ar kā du no kaimiņ iem. Citiem vā rdiem sakot, viņ i visu dienu spā rda buldozeru.

Paralē li Ramblai abā s pusē s ir brauktuve, ietves un centrā lo kvartā lu fasā des, kuru pirmajos stā vos viss ir veikali, veikali un daž ā das ē dinā š anas iestā des. Spā nijā , es teiktu, ē diena kults. Viņ i ē d daudz un attiecī gi gatavo. Virtuve ir garš ī ga, bagā tī ga un ļ oti daudzveidī ga. Daudz gaļ as, zivju un jū ras velš u.

Turklā t mī lestī bas pret ē dienu pā rpilnī bu dē ļ viņ i labprā t izpā rdoš anā iekļ auj ē dienus un produktus, kas raksturī gi kaimiņ valstī m, galvenokā rt Francijai. Viņ i pā rdod daudz saldumu un saldumu, desmitiem daž ā du konfekš u, š okolā di, daž us zefī rus, nepazī stamus turku gardumus un 50 citus riekstu izstrā dā jumus sī rupos un kaut ko saldu un nesaprotamu! Visur visā di "CONDITORIA", "CONFETERRIA", "GELADERIA", "BOKERRIA"...Ir brī ž i, kad mirstu, gribas saldumus. Un reiz iegā ju, nopirku visā das kū kas ar kaut kā du daž ā du krē mu, kaut kā dus pī rā gus, pat nesapratu ar ko...Man to visu ielika aploksnē s. Viss saplaisā ja vienā mirklī ! Garš a nav iespē jama! Ī sā k sakot, ē š ana nav problē ma. Bet ir viens smalkums. Jums ir skaidri jā saprot, ko vē laties un kā dā statusā . Visas kafejnī cas, pat mazā s, sauc - "Restorā ns". Š eit jums jā bū t uzmanī gā kam un rū pī gi jā skatā s. Bet labi restorā ni nav visur, un tī ri restorā na vakariņ as vienam brā lim maksā.100 - 150 EUR.

Un tā principā var garš ī gi paē st lielajā s kafejnī cā s vai tavernā s, par 15 eiro.


BARSELONA. OSTA

Sasniedzot Kolumba pieminekli un pagriež oties pa labi, jū s izkļ ū sit uz Port de Barcelona piestā tnē m. Osta patiesī bā ir milzī ga un tikai centrā lajā daļ ā var staigā t, jo tā ir pasaž ieru daļ a. Kravu sadaļ ā nav ko darī t un redzē t; daž i konteineri stā v ielā s un vagoni ar kravu. Ostas centrā lā ē ka nav ī paš i liela, bet smuka, redzē siet; tas ir ar diviem pelē cī gi dzelteniem tornī š iem. Ostas teritorijā ir vē l trī s iespaidī gas ē kas: Telegraph, Galvenā kuģ niecī bas kompā nija (Captainia Generale) un sava veida Aduana (atvainojiet, es aizmirsu, kas tas ir). Pietauvotas daudz laivu, jahtu, laivu. Viņ i stā v ļ oti cieš i, es pat nesaprotu, kā viņ i taksometru iebrauc jū rā ? ...Un, lai gan mani neskar jū ras, kuģ u, buru romantika, bet ...Man ļ oti patika Barselonas osta. Ir patī kama atmosfē ra, ir labi tur pastaigā ties un skatī ties. Vai vienkā rš i sē dē t.

Garastā voklis ceļ as. Visas jahtas ir baltas. Un gar moliem pā rsvarā ir nestaigā još as jahtas, tur ir iekā rtoti restorā ni.

BARSELONA. DZIEDOŠ Ā S STRŪ KLAKAS

Noteikti pieminiet dziedoš o strū klaku š ovu Spā nijas laukumā . Š ķ iet, ka saka, ka Sanktpē terburgā - ne sliktā k. Bet es, diemž ē l, nebiju Sanktpē terburgā ...

Vispā r vakarā , manuprā t, 9 (vai 10, atkarī bā no gadalaika) stundā s, kad kļ ū st tumš s, tiek palaistas strū klakas un tā s sitā s mū zikas pavadī bā . Izrā de turpinā s apmē ram pusotru stundu: pusstundu, tad pā rtraukums 10 minū tes, tad otrā pusstunda utt. , ar pā rtraukumiem 3 daļ ā s. Pirmajā s daļ ā s mū zika ir klasiska (Mocarts un citi viņ am lī dzī gie), bet turpmā kajā s daļ ā s - lī dz pat mū sdienu (ABBA, "Barcelona"). Ļ oti skaisti un iespaidī gi: mū zika ir skaļ ā ka, strū klas ir augstā k debesī s. Jā , pat ar fona apgaismojumu! Zila, dzeltena, rozā , oranž a mirgo kā liesmas! Centrā ir liela strū klaka, bet ap gredzenu - mazā ka. Daudz cilvē ku, protams! Pagā juš ajā gadā bija labā k skatī ties; vē ja nebija.


Un š oreiz visiem bija nepā rtraukti jā skrien atpakaļ , vē jš nesa ū dens putekļ us kā vē tra))) Skaistuma fotogrā fijas vispā r nepā rliecina. Mū zika ir skaļ a, strū klaka ir augsta un gaiš a.

BARSELONA. GAUDI

Ļ oti ī paš a tē ma Barselonas stā stā ir slavenā arhitekta Antonio Gaudi darbs. Jū s noteikti to visu zinā t, tā pē c es ilgi neiedziļ inā š os detaļ ā s. Kopumā Gaudi bija modernists un es teiktu avangardists. Viņ am bija daudz darbu, bet es koncentrē š os uz diviem: pasaulslaveno Sagrada Familia, La Sagrada Familia un Park Gü ell. Man ļ oti patika katedrā le. Ja godī gi, neesmu Gaudi avangarda cienī tā js, nesaprotu arhitektū rā ieguldī to domu lidojumu...Tā pē c man vairā k patī k "katoļ u" arhitektū ra! Un Gaudi ir mā kslinieks. Tas bija viņ a dvē seles sauciens, un tā das lietas ir tik intī mas. Mē ģ iniet izprast kā da cita dvē seli...Bet Katedrā le ir vienkā rš i lieliska. Tas joprojā m tiek bū vē ts.

Viņ i saka, ka Gaudi nomira nabadzī bā š ajā bū vlaukumā . Spā ņ i saka, ja š ī katedrā le tiks pabeigta, tad nā ks pasaules gals (jokojot). Ī patnī ba ir tā da, ka to pilnī bā fotografē t ir bezjē dzī gi - tas neder, nav pietiekami daudz apkā rtē jo ietvju un ceļ u. Viņ š ir ļ oti garš . Nē , ne tikai garš , bet arī milzī gs! Nezinu, cik metru...Laikam 200 metri...Vispā r atgā dina gotisku templi. Tā tika bū vē ta no dzelzsbetona, un no ā rpuses viss ir až ū rs, rotā ts ar apmetuma apmetuma svē to statujā m dinamiski, ar ainā m no dzī ves saskaņ ā ar evaņ ģ ē liju. No attā luma š ķ iet, ka visa š ī modelē š ana ir kā stalaktī ti alā s. Tas ir asimetrisks, atš ķ iras no daž ā dā m fasā dē m. Kā viņ i saka: “Ja neesat redzē jis Sagrada Familia, ņ emiet vē rā , ka arī neesat bijis Spā nijā )))))) Jums tas noteikti ir jā redz. Š ķ iet, ka Krievijā nevienā pilsē tā , pat Maskavā , nav tik grandiozu un augstu ē ku. Un pat ja ir, mū su telpas ir sā pī gi plaš as, un augstums nav tik augsts.

Bet mē s nerunā jam tikai par š o Gaudi radī š anu...Tajā paš ā Vā cijā , blakus katedrā lei, man galva griezā s no ē kas augstuma! ! !


Otrais radī jums ir Park Gü ell. Es nesapratu š o brī numu. Neiespaidoja. Vispā rī gā nozī mē - "piparkū ku" mā jiņ as. Tas ir, parks kalnā , kurā Gaudi bū vē ja visā das mā jiņ as ar daudzkrā sainiem jumtiem, piemē ram, kū kas. Uztaisī ja soliņ u. Pusaplis ir betona sols (piemē ram, dī vā ns), kas izklā ts ar daudzkrā sainā m keramikas flī zē m. Gidi stā stī ja, ka Gaudi piespiedis celtniekus novilkt bikses un apsē sties ar plikiem ē zeļ iem š ķ idrā betonā , tā pē c iegū ti sē dekļ i, kurus viņ š pē c tam izdekorē jis ar flī zē m. Un it kā tā pē c sē dekļ i ir nenormā li ē rti. Nezinu...apsē dos ar savu kaulaino...ak...Bikses, protams, nenovilku...Bija grū ti un neē rti. Ī sā k sakot, š is parks mani ī sti neiepriecinā ja.

MONTSERATAS KALNI. VĪ RIEŠ U KLOSTERIS

Esmu ļ oti priecī ga, ka devos uz š o klosteri.

Ceļ ojums ir ī ss un aizraujoš s. Vispirms jū s braucat ar autobusu, jū s uzkā pjat pa serpentī nu uz augstu plato. Tur autobuss no tevis atvadā s, jo lī dz akmeņ iem nav ceļ a. Turp iet monorail. Pa to brauc 5-6 vagonu vilciens (funikulis) ar platiem logiem un stikla durvī m. Š ajā vilcienā jū s braucat stā vi augš up, ā rpus logiem ir milzī gas klintis. Daudzas kalnu ainavu fotogrā fijas no augš as tika uzņ emtas tieš i no š ī s automaš ī nas. Montserratas klosteris ir ļ oti slavens, stabils un it kā ...statuss. Ir ļ oti liels konkurss par bē rnu izglī tī bu un ierobež ots komplekts. Mū ki apņ emas mā cī t bē rnus vairā kus gadus, tač u daudzus nevar uzņ emties, jo paš u mū ku nav daudz. Pē c apmā cī bas gandrī z gatavi ā rsti, ķ ī miķ i, biologi atstā j klosteri ...un - "zaļ ā gaisma" uz daudzā m prestiž ā m universitā tē m. Klostera zē nu koris ir labā kais Spā nijā , viņ i ieraksta psalmus labā s studijā s.

Viņ u dziedā š ana misē s ir, tā teikt, ž anra klasika. Lai apprecē tos š ajā klosterī , jaunlaulā tie tiek ierakstī ti 2 (!!! ) gadus pirms paredzamā kā zu datuma. Man paveicā s, noķ ē ru ceremoniju un paspē ju nofotografē t aizejoš o pā ri. Spā ņ i joko: "Kamē r nā k kā rta, pā ri izjū k"))) Klostera teritorija ir liela, infrastruktū ra ir diezgan attī stī ta un labi iestrā dā ta senajā s ē kā s. Viņ iem ir ideā li ceļ i, pasta mezgls, viss tiek zvanī ts. Nu tā ir tā da maza pilsē tiņ a. Vairā kā s fotogrā fijā s jū s redzē siet tī rā s ietves un ceļ us, kas atrodas blakus klostera kompleksam. Visur apgaismojums, lukturī š i, zā lā ji, stā vlaukumi, degvielas uzpildes stacijas, veikali. Es redzē ju nelielā aizā pat neliela ugunsdzē sē ju komanda bija aprī kota, maš ī nas stā vē ja. To visu uzrauga, un domā ju, ka ne tikai mū ki.

Pē c izkā pš anas no š ī funikuliera jū s nokļ ū stat laukumā . No tā s ir š aura ieeja augš ā pa kā pnē m uz zvanu torņ iem un katedrā li.


Arī iespaidī gi. Jo sā kumā tu neredzi, tad sā c kā pt augš ā , un tev paveras tempļ a fasā de. Skaists.

Š ī klostera galvenā atrakcija ir Melnā Madonna, Jaunavas Marijas statuja, kas tur klē pī Kristus bē rnu. Un labajā rokā viņ a tur apaļ u lodi. Tas, pirmkā rt, ir iemesls, kā pē c tū risti mē dz apmeklē t Monseratu. Š ī s statujas vē sture sniedzas gadsimtiem senā pagā tnē . No turienes radā s klosteris. 6. gadsimtā gans ganī dams aitas, zemā k esoš ajā aizā (tā ir fotoattē lā ) alā , atrada š o no koka izgrebtu Madonas skulptū ru (!! ! ). Baumas izplatī jā s pa ciemiem: kurš paslē pā s alā , kā pē c? Viņ i paņ ē ma š o figū ru un nodeva vietē jam abatam Olivai, kurš bija tuvē jā klostera dibinā tā js kalnos. Abats paņ ē ma statuju un novietoja to klostera katedrā lē galvenajā zā lē . Un pē kš ņ i figū ra kļ uva melna. Mū sdienu zinā tnieki uzskata, ka tas notika laika gaitā no svecē m, kas pastā vī gi dega gadsimtiem ilgi.

Tā pat kā koks izdalī ja sveķ us, kas tam pieš ķ ī ra melnu krā su. Viņ ai un Kristum ir melnas sejas, melnas rokas un kā jas. Bet priesteri, protams, tam visam pieš ķ ī ra mistisku nozī mi. Iedomā jieties š o statuju - no koka! Tas ir saglabā jies gandrī z pusotru tū kstoti gadu! Statuja ir neliela, kopumā aptuveni metru augsta. Diemž ē l to ir stingri aizliegts fotografē t. Jā , un ir ļ oti grū ti izvē lē ties mirkļ us, jo Melnā s Madonnas apskate ir vesela ceremonija. Tū risti tiek nogā dā ti pie katedrā les sā nu ieejas. Durvis ir š auras. Visi ir sarindoti vienā failā viens pē c otra. Viņ i ved gā jienu pa š auru koridoru. Nez kā pē c visi klusē . Tas ir pat biedē još i, godī gi sakot. Gaiteņ i ļ oti skaisti, iespaidī gi. Visur ir gleznoš ana, mā kslinieciskā modelē š ana, grebš ana, zeltī š ana, velvju griesti, grebtas koka durvis ar svē to bareljefiem. Nav logu. Augstā s vietā s deg sveces...Š ausmī gi...

Gā jiens sasniedz nelielu zā li un apstā jas uz daž ā m minū tē m. Visi klusē . Tad kustī ba sā kas. No š ī s zā les ir spirā lveida kā pnes ar š auru gaiteni, kas iet stā vus augš up. Kā pņ u telpa ir gara. Tā da sajū ta, ka tu pakā psies lielā augstumā . Pā rbaudes nozī me ir arī tā da, ka pastā v viena sena spā ņ u paraž a: jā pieiet pie Madonas, jā izsaka vē lē š anā s un vienlaikus jā pieskaras sfē rai. Vē lme noteikti piepildī sies. Un sieviete, lai paliktu stā voklī , nedrī kst pieskarties sfē rai, bet gan Madonas rokai, pirkstiem. Madonnu sedz izliekts stikla vitrī ns, savukā rt roka ar sfē ru ir atvē rta un pieejama.


Š ī paraž a padarī ja statuju par nacionā lo katalā ņ u lepnumu. Tā pē c daudzas tā kopijas tika izgatavotas daudzā s baznī cā s un katedrā lē s citā s Katalonijas pilsē tā s. Es nofotografē ju no cita tempļ a, jū s redzē siet. Kopija ir diezgan precī za, bet pilnī gi jauna.

Pē c pusdienas es izņ ē mu adatas no pirkstiem ...Bet es zinā ju, ka jū s nevarat to satvert ar kailā m rokā m! Adatas ir trū cī gas, tikko pamanā mas. Pieauguš ais opuncijas bumbieris ir liels, un bē rni ir mazi)) Kopumā dā rzs ir skaists, harmonijā ar ainavu. Daž viet atrodas tipiskā spā ņ u stila ē kas haciendas formā . Starp citu, uz visu dā rziņ u ir tikai viens darbinieks, kurš sē ž pie ieejas un tirgo biļ etes. Bet pā rraugi nestaigā paš ā dā rzā ; -) Tur vispā r neviena nav; -)

OSTAS AVENTURA PARKS KOSTADORADĀ

Š o parku jau minē ju iepriekš ē jos stā stos. Tas atrodas Kostadoradā , laukumā starp Salou, Reus un La Pineda pilsē tā m. Tā ir otrā lielā kā Eiropā pē c Francijas Disneja zemes. Man patika parks. Cilvē ku, protams, ir daudz. Trokš ņ ains. Bija tur 2 dienas. Ja paņ em biļ eti un izej no parka vē lā k, manuprā t, pulksten 7 (vai 8... ) vakarā , tad pie izejas tev biļ ete tiek pagarinā ta bez maksas uz vē l vienu dienu.

Ir daudz braucienu daž ā dā m vecuma grupā m, ekstrē mu un ne tik daudz. Visas atrakcijas ā rē ji atbilst š ī parka zonā m. Parks ir sadalī ts zonā s: Polinē zija, Ķ ī na, Mež onī gie Rietumi, Eiropa, Meksika...Un arī kafejnī cas un restorā ni, kas atrodas visur, atbilst zonā m. Katrā zonā varietē s uzstā jas deju un dziesmu kolektī vi atbilstoš os tē rpos. Piemē ram, Mež onī go Rietumu zonā spē lē kovboju tē rptas grupas. Jū s redzē siet fotoattē lu. Noskatī jos daž u iezemieš u (polinē zijas zonā ) deju kolektī va uzstā š anos. Platforma, uz kuras viņ i dejoja, bija smilš aina; smiltis ir baltas. Un visapkā rt kā amfiteā tris paceļ as rupji cirsts koka soliņ u rindas. Skatī tā ju bija daudz. Un tā kā š is ir parks, publiska vieta, visa tū ristu masa tajā ir ļ oti raiba. Eiropieš i, protams, vairā kums. Spā ņ i, holandieš i, francū ž i, itā ļ i, briti, vā cieš i, beļ ģ i...


Un tagad viņ i visi sē ž uz soliņ iem un ar prieku skatā s š ī s indonē zieš u dejas. Dejotā ji (puiš i un meitenes) ir sā rti, aziā tu tipa vai kaut kā di mulati. Meitenē m ap kaklu ir ziedu vī tnes, havajieš u svā rki. Vī rieš i vairā k izskatī jā s pē c indieš iem. Dejot nav nekas. Stilā - "Uuu! Ahh" ...zem tam-tam. Un tad pē kš ņ i š ī ansambļ a solists sā ka ieslē gt klausī tā jus, kliedzot trī s valodā s (spā ņ u, angļ u un franč u valodā ): “Puiš i! Ej, celies!...Ee-ee-un, rokas - pa labi, pa kreisi...pa labi, pa kreisi...rraz, divi...rraz, divi. Novē rtē jiet, un viss š is daž ā du spalvu pū lis, visa š ī Eiropas Savienī ba saceļ as kopā un sā k kustinā t rokas no labā s uz kreiso pusi! ))) Bū tu jauki, ja bū tu bē rni...Citā di visi piecē lā s kā jā s! Visi! Turklā t ar tik koncentrē tā m, drū mā m sejā m. Nobildē ju, paskaties. Starp citu, vienā no tiem, kur visi ir nofotografē ti pa kreisi (un cilvē ki man pa labi), pietuviniet un meklē jiet tur vienu č ali, ī ru rudmati, ar ī su matu griezumu un sā niski.

Viņ š ir ģ ē rbies baltā kreklā un melnā s biksē s. Paskaties))) Tas izskatā s pē c "brā ļ a" ...Tā stā v, paš aizliedzī gi un viļ ņ ojas ...Ilgu laiku mani aizkustinā ja š ī situā cija.

Un Mež onī go Rietumu zonā spē lē ja kantrī ansamblis. Solists bija melns. Nu, viņ i nodziedā ja daž as dziesmas, un nē ģ eris sā ka iepazī stinā t klausī tā jus ar grupas dalī bniekiem. Viņ š saka: “Paldies, kungi! Viņ i spē lē ja jums: bungas - Pablo kungs! ...Saksofons - Nikolaja kungs! ...Taustiņ instrumenti - Arrrman kungs! ...”Starptautisks kolektī vs).

Svarī gi arī , lai katrā zonā bū tu raksturī ga ainava un visas ē kas atbilstu stilam. Pat veģ etā cija ir ī paš i atlasī ta un stā dī ta. Un tas viss ir cilvē ku radī ts! Viss ir piebā zts. Meksikas zonā augsne visur ir smilš aina, akmeņ i ripo, aug kaktusi. Indonē zieš u valodā ir daudz palmu. Es jau stā stī ju par laivas kuģ oš anu pa upi (kanā lu) uz Eiropas zonu.

Parks jā apmeklē divas dienas. Ar vienu nepietiek; parks ir pietiekami liels.

ESTRAGONS. GOTISKAIS KVARTĀ LS

Sengotikas pilsē tas centrs ir ļ oti skaists, tas ar savu oriģ inalitā ti atš ķ iras no gandrī z visā m pilsē tā m, ko esmu redzē jis š ajā provincē . Un tā pē c tas uz mani atstā ja lielu iespaidu. Piemē ram, tikai Taragonā man bija iespē ja redzē t ē kas, kuru fasā dē s bija izgrebti to bū vniecī bas gadi (piemē ram, 1216 (!!! ), iedomā jieties... ). Atkal tikai š ajā pilsē tā pamanī ju tradī ciju starp mā jā m (pā ri ielā m) izkā rt skaistus karogus ar daž iem brī niš ķ ī giem rū ķ u tē liem daž ā du laikmetu drē bē s (lai gan manā klā tbū tnē nebija karnevā lu). Visur (uz laternā m, balkoniem... ) Katalonijas svī traini vimpeļ i. Ī patnī ba ir arī tajā , ka Taragonā ir visvairā k izrotā tā s mā ju fasā des. Es redzē ju vienu š ā du mā ju, es gandrī z noģ ī bu))) Gleznota uz plakanas sienas: balkoni, cilvē ki uz balkoniem, karnī zes, logi, ziedi, ž alū zijas, durvis ar zirgu, kas skatā s no turienes. Viss ir uzzī mē ts! Un tas viss ar pustā lo!


Ī sta ir tikai zilā loga vitrī na (apakš ā , pa kreisi) ...Vienkā rš i - trū kst vā rdu!

Š o XIII gadsimta ē ku pirmajos stā vos velvju telpā s (redzē siet: atvē rtas velvju atveres) atrodas suvenī ru veikali un kafejnī cas-restorā ni. Š ajos restorā nos iekā rtojums ir senatnī gs, vē l no tiem laikiem. Vienī gais, kas jauns, protams, ir krē sli, bā ra letes, galdi, ledusskapji ar dzē rieniem, lustras utt. )))...

Starp citu, un viesmī ļ i ar bā rmeņ iem ... )))

Vienā fotoattē lā pievē rsiet uzmanī bu, balkona pamatne ir veidota no raupjiem tumš iem baļ ķ iem ar divā m baltā m kolonnā m. Tā tad š ie č etrpadsmitā gadsimta baļ ķ i un kolonnas! Taragonas vecā kā iela fotoattē lā Nr. 1833; eja starp mā jā m, pā rklā ta ar griestiem arī no veciem baļ ķ iem.

Pastaigas pa pilsē tas ielā m kopumā ir ļ oti forš as. Fakts ir tā ds, ka attā lumi visur ir mazi. Viss ir ļ oti saspringts. Tas attiecas arī uz attā lumiem starp š tatiem un attā lumiem starp pilsē tā m un pilsē tā s - starp kvartā liem, mā jā m, ielā m ...

Tā pē c tur var it kā “strupu”, bet nepazust. Tā kā marš ruts, piemē ram, pa vienu ielu no tā s sā kuma lī dz beigā m aizņ ems apmē ram piecas minū tes. Tad pagrieziens, cita iela - kā das trī s minū tes...Atkal - pagriezties. Š eit tu esi apmulsis. Tad tu saproti, ka ej pa apli. Un beigā s jū s izejat uz savu pirmo ielu, bet labi, ka “klejojumi” aizņ ē ma tikai 15 minū tes, maksimums))) Bet tas ir pat interesanti! Labi, ka, piemē ram, Taragona atrodas uz lī dzenas vietas (tā pat kā principā visa Kostadorada), bet Tossa de Mar (cietoksnis Kosta Bravas piekrastē ) atrodas kalnos. Tā tad, atgā dinā š u, ielā s ir daudz visā du akmens pakā pienu kā pš anai un nolaiš anai. Š eit, protams, neiztikt bez kartes...Starp citu, jebkurā pilsē tā , kā jau teicu, ir tū ristu informā cijas punkti, un tur katram tiek izdalī ta karte, kurā ir atzī mē ti apskates objekti. bezmaksas.

KATOĻ U KAPSAS


Kā atkā pe no vispā rē jā s tē mas vē los pastā stī t par Spā nijas kapsē tā m. Tē ma, es saprotu, ir tā lu no "saulaina" ...Bet man to bija ļ oti interesanti redzē t. Kopumā kapsē tā s ir divu veidu kapi:

1) zemas, bet daudzstā vu "mā jas" vidusš ķ irai (aptuveni, daudzkā rt samazinā tas, mū su daudzstā vu ē kas) un

2) skaisti (pat krā š ņ i) dekorē tas dzimtas kapenes ar torņ iem, bareljefi par reliģ iskā m tē mā m, svē to statujas un citi mā kslinieciski veidoti modeļ i, galvenokā rt katoļ u baroka stilā.

Ir arī autora darbu kriptas. Š ajā gadī jumā blakus planš etei ar miruš o uzvā rdiem un vā rdiem pienaglota plā ksne ar tē lnieka vā rdu. Kriptā s iekš pusē ir neliela telpa 2.5 x 1.5 m. , kur labajā un kreisajā sienā atrodas akmens niš as ar akmens vā kiem pakā pē s: apakš ē jā un augš ē jā niš a, un kopā - 4 abā s pusē s. Diemž ē l man nav kapsē tu fotoattē lu...

"Mā jas" vidusš ķ iras cilvē kiem kapos veido veselas ielas un kvartā lus, apmē ram kā mū su zemes kapi. Š o "mā ju" sienā s ir iekā rtotas kvadrā tveida niš as ar durvī m, kas atrodas viena pie otras un iet uz augš u pa stā viem. Kopē jais "mā jas" augstums ir aptuveni 2.5 - 3 metri. Š ajā s niš ā s, kā jau sapratā t, atrodas urnas ar miruš o pelniem. Skatoties no attā luma, tas izskatā s pē c logiem. Niš ā m priekš ā ir akmens plaukti, uz kuriem viņ i saliek vā zes ar ziediem, mazas figū riņ as. Un tieš i uz durvī m ir iegravē ti miruš o vā rdi, dzimš anas un mirš anas datumi un fotogrā fijas. Turklā t nereti vienā niš ā atrodas urnas ar divu cilvē ku pelniem. Š o kapsē tas iekā rtoš anas principu, protams, nosaka vietas taupī š ana.

ESTRAGONS. KATEDRĀ LE

Atseviš ķ a fotogrā fiju izlase ir veltī ta Taragonas katedrā lei. Jū s jau esat daudz redzē juš i un varat pilnī bā iedomā ties katoļ u baznī cas.

Varbū t jums bū s garlaicī gi skatī ties un lasī t...Bet tomē r es vē lē tos jums parā dī t š o katedrā li un ļ oti ī si sniegt daž us komentā rus.


Fakts ir tā ds, ka es redzē ju pirmo lielā ko katedrā li (proti, katedrā li) Taragonā . Iespaidi - daudz. Vē lā k, apmeklē jot ekskursijas citā s pilsē tā s, galvenokā rt Barselonā , es redzē ju lī dzī gas un daudz ko citu. Un Barselonā , atbildot uz manu apbrī nu par Taragonas katedrā li, mū su krievu gide Tanja man teica: “Nā c, ko tu dari! Taragonā katedrā li nevar salī dzinā t ar Barselonu! Bet es domā ju, ka vienu skaistumu nevar salī dzinā t ar citu, ne mazā k kā skaistumu.

Katedrā les ī patnī ba ir tā da, ka viduslaikos tā nekad netika pabeigta. 100% atbilstī bas projektam nozī mē . Fotoattē lā (Nr. 1724) bū s redzama katedrā les galvenā ē ka un arkveida ieeja tajā . Paskaties, virs ieejas ir apaļ a vitrā ž a (to sauc par katedrā les galveno “rozi”), un virs tā s nekas. Nav smailes, nav torņ u...

Bet viss pā rē jais, viss katedrā les ē ku komplekss, zvanu tornis, pagalms, iekš puses apdare - tas viss tika pilnī bā pabeigts viduslaikos. Bū vniecī bas pabeigš anu apturē ja buboņ u mē ra epidē mija, kas 14. gadsimtā plosī jā s gandrī z visā s Rietumeiropas valstī s. Un viņ iem nebija laika pabeigt galvenos torņ us.

Š is templis no citiem izceļ as ar ī paš u portā la skaistumu, skulptū ru grupu klā tbū tni abā s vā rtu pusē s (nevienā templī tā du neesmu redzē jis), "rozes" ī paš o skaistumu, vā rtu sadalī jumu. 2 daļ ā s pē c Jaunavas Marijas skulpturā lā s kompozī cijas. Skaista ir arī altā ru iekš ē jā apdare. Vitrā ž as noteikti ir mazā kas nekā Barselonā . Bet tie ir arī iespaidī gi.

Visvairā k man patika griesti tur vienā no katedrā les ejā m. Viņ š ir attē lots #1739. Griesti ir koka, pilnī bā krā soti un lakoti.

Tie ir “bū ra” koka griesti ar rakstiem pa visu virsmu, simboliem, Taragonas ģ erboņ iem (balts burts “T” uz sarkana vairoga) un vietē jā s muiž niecī bas ģ erboņ iem.

Raksturī gs moments ir pamanā ms katoļ u (jā , jebkurā Rietumeiropas) ikonā s, atš ķ irī bā no pareizticī go. Mums ir visi tē li uz ikonā m, neatkarī gi no to gleznoš anas laika, vienmē r, tā teikt, vienā un tajā paš ā "bizantiskā " izskatā (tas attiecas uz frizū rā m, apģ ē rbu, cilvē ku sejā m un pozā m, pat siž etiem, kas ir pilnī gi un stingri saistī ts ar Bī beli). Nu, protams, skola ir bizantieš u. Pareizticī go ikonu glezniecī bas kanoni kopš XII gadsimta gandrī z tū kstoš gadus ir maz mainī juš ies.


Un uz katoļ u ikonā m ir savā dā k: uz 11. - 12. gadsimta paraugiem joprojā m jū tama grieķ u-romieš u ietekme, bet jau uz 13. gadsimta ikonā m var redzē t svē tos hercogu, grā fu un citu tautu pā rstā vju ielenkumā . diž ciltī ga klase š im laikmetam absolū ti raksturī gos tē rpos, Uz pļ avu, piļ u un piļ u fona. Un siž eti ir diezgan daž ā di, daž kā rt atspoguļ ojot reā lus vē stures notikumus. Nu tas pats - visa bilde! Tas ir ļ oti interesanti, jo pilnī gi iespē jams izpē tī t, piemē ram, Eiropas ikonu tē rpa vē sturi))) Visas dā mas ir pieskaņ otā s kleitā s ar vilcieniem un volā niem. Bruņ inieki bruņ ā s un diezgan skaidri izsekoti; katra kniede ir novilkta.

Vienī gais trū kums š ajā templī ir ne pā rā k labs sienu stā voklis katedrā les iekš ienē (daž ā s vietā s), daž ā das akmeņ u krā sas un bedrī tes.

KRIEVIJAS TŪ RISTI

Simts paklanī š anā s tev pretī , tū kstoš smaidu, joku, joku; humors, daž reiz, savdabī gs ...bet jums ir jā veic atlaide)). Š ķ iet, ka neuzskatu sevi par stulbi, bet sā kumā man bija pat grū ti aiz ieraduma, jo nemitī gi nā cā s izdalī t pa labi un pa kreisi: “Sveiki! ", "Ardievu! ", "Paldies! ", "Esi laipni gaidī ts! ", "Kā tev iet? ))", "Atvainojiet! » Uz ielā m mū sē jie izš ķ ī st tū ristu pū lī , bet, kad ekskursijā s veidojas grupas, vienkā rš i sē diet un priecā jieties! Iekā pjam autobusā . Viņ i trokš ņ aini apsē ž as. Bet ne kā spā ņ iem - trokš ņ aini un jautri, it kā karnevā ls sabā zts autobusā , bet trokš ņ ains un ļ auns. Vē rojot pusmū ž a pā ri. Sieva, enerģ iski kustinot plecu, pagrū da tū ristus, kas rē gojas pie ā rdurvī m, iebrū k autobusa iekš pusē...Š ajā laikā viņ as vī rs uzbrū k vidē jā m durvī m (Viņ a visu sadalī ja tā ! Viņ a pā rliecinā jā s . .. ))) Ienā kusi, viņ a pamā j ar roku, norā da, kur nav skaidrs, un caur visu autobusu kliedz vī ram:

- Griš a! ! ! Aizņ emies mani tur!...Aizņ emies!

Š ajā laikā citi pā ri, draugu grupas, apsē duš ies, pē kš ņ i sā k lē kt, dauzī t pieri:

- Nā c š urp! ! ! Bū s saulī te!


...Kā viņ i zina, kur un kad bū s saulainā puse? Pagriezī sim vē l simts reizes...Aizkari aizvilkti...Viens velk un aizver logu. Pie kaimiņ a aiz - atveras. Tas - nā c! Tieš i tā pat, lai tikai nepadoties. Vemt! ! ! Ko viņ i dara ar sē dekļ iem? Divas vecā kas sievietes sē ž blakus. Tas, kurš atrodas pie loga, sā k noliekt sē dekļ a atzveltni. Mugura jau, nabaga, č ī kst. Vecmā miņ , beidz! Tavs sauļ oš anā s krē sls ir gandrī z izrā dī jies...Bet ar to viņ ai nepietiek. Viņ a sā k sist no visa spē ka ar savu veco muguru (kā vē lā k izrā dī jā s, ļ oti slimu)))) sē dekļ a aizmugurē . Aiz viņ iem ir pavisam jauns pā ris – meitene un puisis. Puisis (viņ š atrodas pie loga) sā ka ar ceļ iem sist vecmā miņ as sē deklī . No ļ aunuma tā , tā dā nozī mē : "Nna, vecene, - pollluchay! ... " Un tas viss sā kumā bez vā rdiem. Satraukums un svī ts: bums-bums, bum-bums...Ak, kas š eit sā kā s!

Babkinas kaimiņ š izmantoja:

- Jauns vī rietis! Tu esi galī gi zaudē jis prā tu! ? Sievietei sā p mugura!

Kautiņ a vaininieks izlaida nelielu skopu asaru (acī mredzot tā pē c, ka viņ a sita muguru ... )

Gandrī z iekļ uva kautiņ ā.

Š ķ iet, ka krievi vispā r nezina, kas ir "pieklā jī ba". Ja, piemē ram, tu pieej pie veikala durvī m vienlaikus ar eiropieti, tad viņ š nedaudz atkā psies un pieklā jī gi, galvu noliecis, ar roku rā dī s: “Piedod! Es lū dzu tevi ...”Tu (tik pieklā jī gs č alis) no savas puses viņ am atbildē ji: “ Kas tu tā ds! Tikai pē c tevis…” Tad viņ š ienā ks un sirsnī gi pateicos. Sā kumā š ķ iet – pā rmē rī gas manieres. Bet, kad pierod, ir skaidrs, ka tā s ir pieklā jī bas normas. Dzī ve kaut kā kļ ū st patī kamā ka. Patī kamā k ir pirkt, strā dā t, izklaidē ties, pā rvietoties, komunicē t utt. Bet elementā ras etiķ etes normas ir tikai sastā vdaļ a, cik vē l normas cilvē ka dzī vi padara patī kamu un veselī gu.

Pievē rsiet uzmanī bu, mums nav pieņ emts sveicinā ties ar sveš iniekiem. Mums tā ir diezgan norma. Viņ i neskatā s š ķ ī bi uz "neveselī giem sveš iniekiem", viņ us nenosoda, tas ir normā li. Galu galā , vai ne? Bez tā vienkā rš i nav iespē jams!

Kaut kur ekskursijā pa Č ehiju (atvainojos, neatceros tieš i kur) viņ i ved mū su grupu, kā vienmē r, uz vienī go veikalu ar vienī gajiem suvenī riem. Nu, kā jau ierasts, palaidā m uz priekš u izlū koš anai...Kuram?...Protams, mū su drosmī gā s sievietes no grupas, kuras devā s uz degoš u bū du, auļ ojoš u zirgu un suvenī ru uzbrukumu. Sasodī ts, palaists! Lai nu kā - viņ i "palaida", tie bija tie, kas tur "palaida".

"Vē jš " pā r durvī m: ding-ding! No-jumta-va-em...

Apavu jaukš ana uz flī zē m.

Priekš ā esoš ie, nez kā pē c izpletuš i rokas, sagrozī juš i pē cpusi un izstiepuš i kaklu, piesardzī gi ienā k veikalā . Nez kā pē c viņ i skatā s apkā rt. Kas notika? Ak, Dievs, tagad mē s visi pā rvē rtī simies par pingvī nu baru, kas ieraudzī ja pirmo polā rpē tnieku! ! !


Vai arī mē s pieņ emam "ziņ kā rī gā ekskursanta" pozu? Vai tā ir vietē jā Morā vijas paraž a? Vai arī mū su drosmī gais "vangards" vē las steigties cī ņ ā ? Bet ar ko, sasodī ts; Es neredzu, kas notiek uz priekš u?

Pā rdevē ji, č ehi ar slovā kiem, aiz letē m apmainī jā s skatieniem. Viņ i smaida. Š ķ iet, ka minū ti pirms mū su ieraš anā s viņ i noslē dza derī bas.

Visbeidzot viena no mū su dā mā m pā rtrauc klusumu:

- Tī š ā m! Nu, kas tev te ir? ! Parā di!...

Č ehs izdvesa, un slovā ks jautā ja:

- Djefč ata, bet ...tu, kā tas ir ...pieņ emts ...veselī gi?

- Mmmm ...Ah ...bet MŪ SU veikalos tas NAV ZDA-RO-VA-YUT-SAAAAA! Pa-ta-mu-shta krievijā visi veikali lieli, un nav NEVIENA, ar ko pasveicinā ties! - pieliek treknu punktu Č ehoslovā kijas derī bā s ir mū su.

Hei, labi darī ts! Bet mums joprojā m ir atjautī gi cilvē ki!

Valodas barjera?...

es nedomā ju.

Saistī bā ar jautā jumu par barjeru ienā ca prā tā neliels stā sts, kas saistī ts ar tā du iezī mi kā mū su dzimtā krievu skaudī ba.

Taragonā vienā no kafejnī cā m (izmetī š u forš u foto ar divā m tantē m) iekļ uvu sarunā ar viesmī li, jaunu sievieti. Un netā lu apsē dā s krievu jauns pā ris. Tā kā viesmī le bija viesstrā dniece no Urugvajas, viņ a runā ja angliski tik un tā . Viņ a aiziet prom ar mierī gu noskaņ ojumu, noliek kaut ko uz galda, atgriež as un sā k ar mani runā t. Nu, es saprotu, viņ a ir ieinteresē ta...Jā , man ir interese. Viņ š jautā , kur es dzī voju ...Kur atrodas mana pilsē ta, cik tā lu no Maskavas (nu, Maskava ir mū su galvaspilsē ta! ! ) Tad viņ a man pē kš ņ i teica, ka es neesmu krievs ...Piemē ram, vai nu akcents, vai dialekts ne tas ...Es biju pā rsteigts un jautā ju:

- Jā , tu, - viņ š saka, - nerunā krieviski!

- Kā tā , ne krieviski?

– Jā , puiš i te sē dē ja...Viņ i runā ja mazliet savā dā k. Viņ i man teica, ka viņ i ir krievi. Es viņ iem jautā ju: no kurienes jū s esat? Viņ i man teica, ka no Gdaņ skas (!! ! )...

- Tu esi muļ ķ e, Loreina (tā viņ u sauca), pannas tevi pievī la! Gdaņ ska atrodas Polijā

Viņ a pakrata galvu.

Polonija! Karramba!


Mē s par to ilgi smē jā mies...Un vispā r mani vienmē r interesē ja, kā , piemē ram, tie paš i spā ņ i uztver citas tautas. Par rietumeiropieš iem tas ir skaidrs, kopš seniem laikiem viņ i visi dzī voja kopā . Bet ko viņ i domā par tā lajiem kaimiņ iem, austrumeiropieš iem, aziā tiem? Interesanti...

- Vispretī gā kie cilvē ki, - saka Lorē na, - tie ir rumā ņ i! Viņ i visi ir zagļ i. Un moldā vi ir tie paš i ...

Viņ š ved mani uz izeju un lē nā m norā da uz katedrā les laukuma pretē jo pusi:

- Tur, redzi, pie tā s kafejnī cas stā v divas meitenes-viesmī les? rumā ņ u! Un viņ i cenš as izskatī ties pē c spā ņ iem.

Bet, ja nepaskaties cieš i, tad tā ir taisnī ba, ir grū ti atš ķ irt rumā nieti no spā ņ u sievietes. Tad pē kš ņ i es atcerē jos niecī gu atgadī jumu pirms gada nelielā Salou veikalā . Blakus viesnī cai bija veikals, ē rta atraš anā s vieta. Staigā š ana bija laba. Pie kases visu laiku sē dē ja viena un tā pati apmē ram č etrdesmit gadus veca brunete. Ā rzemnieki, ienā kot, kā du sveicinā ja - “Č au!

", kurš -" Sveiki! ”, kas spā ņ u valodā ir “Ola! ". Ienā k spā ņ i, sā k ar viņ u kaut ko apspriest savā valodā . Viņ ai labi padodas dialogs. Mē s arī ejam: “Ola! "Jā " Ola! ". Viņ a dod sī knaudu un skaita spā ņ u valodā . Un mū sē jie nezina valodu, viņ i mē ģ ina ar viņ u runā t angliski ...Viņ ai patī k, bet nesanā k ...Viņ i pā riet uz pirkstiem. Reiz es tur kaut ko nopirku. Es stā vu, skatos uz iepakojumu. Pircē ju nav, klusums. Un tad š ī kasiere pa mobilo tā lruni sā ka ar kā du tē rzē t. Klausos runu: “Buzulesti. . .

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (7) Atstājiet savu komentāru
iemiesojums