Ceļojums no rudens uz ziemu līdz vasarai.

Sā kš u ar vispā rē jiem iespaidiem. Uzreiz atgā dinā š u: ceļ ojums ir pirmais, nav ar ko salī dzinā t - rakstu tā , kā redzē ju un jutu. Neaprakstī š u arī pilsē tu skaistumus, visi zina, ka Parī ze, Madride, Prā ga un Barselona ir apskates vē rtas, un par to ir daudz runā ts.
Ekskursija, pati programma, marš ruts ļ oti, ļ oti patika, organizā cija - ne ī paš i. Droš i vien izcelš u “iesā cē ju” problē mas, un patieš ā m problē mu kategorijā es nosaukš u tikai trī s punktus:
Pirmais ir normā la uztura trū kums. Sausā var sē dē t nedē ļ u, divas - grū tā k. Bet 18 dienas...nav tā vē rts...jū su paš u veselī bai. Mē tā š anā s pa pilsē tu un mē ģ inā jums kaut ko apskatī t, nopirkt, un izvē le, ko darī t: ē st vai redzē t ko interesantu, uzvar, protams, par labu “redzē š anai”, bet uz labklā jī bas rē ķ ina. Un ā rzemju grupu lē nā parā de ar apmierinā tu sejas izteiksmi izraisa vieglu skaudī bu un jautā jumu: "nu vai var savā dā k? " Lai gan pielā goties, protams, ir reā li, ko mē s arī izdarī jā m. Bet, tad jau kaut kā jā uzsver, ka tā da autobusa tū re nav atvaļ inā jums, bet gan sava veida ekstrē ms tū risms, patī kams, interesants, ar daudziem iespaidiem un figū rai par labu.
Otrs punkts: autobusa ā trums un brī vā laika trū kums pilsē tā s, kuras it kā ir deklarē tas vai precī zā k norā dī tas programmā (pusstunda lī dz Strasbū rai ir forš i, bet vismaz bija pā rskats). Tagad jau saprotu, ka tas ir tikai reklā mas triks un lasu tū res programmas, redzot to ī sto ainu. Padoms iesā cē jiem: nepievē rsiet uzmanī bu to pilsē tu sarakstam, kurā s jū s vienkā rš i nakš ņ ojat. Jū s joprojā m tos neredzē sit, vai nu no viesnī cas loga tumsā , vai arī miega dē ļ jū s varat staigā t pa pilsē tu naktī . Sirsnī gi pā rsteigts par vidē jo ā trumu uz ceļ iem. Š eit forumā lasī ju, ka autobuss brauc ar ā trumu 80-100 km/h. Mū su ā trums, atkā rtoti aprē ķ inā ts, starp galamē rķ iem bija no 50 lī dz 65 km/h. Kā ds teica, ka mē s vairā kas reizes apmaldī jā mies, es nezinu, es nepamanī ju. Bet kustī bas ā trums tika aprē ķ inā ts, pamatojoties uz nosaukto attā lumu un tajā pavadī to laiku. Jā , un tū ristu autobusi, kas peld pa kreisi no mums pa lielceļ iem un maģ istrā lē m ar jautri vicinoš iem ķ ī nieš iem, nemitī gi atgā dinā ja dziesmu: “Mū s apdzina, kurš vē las”...
Nu, un treš ais, kas mū s personī gi nedaudz aizkustinā ja, bet nepatī kams brī dis: lauku viesnī cas visā s lielā kajā s pilsē tā s. Tā lie lauki. (Barselona, Parī ze, Prā ga).
Š o problē mu atrisinā jā m savā veidā , bet ne mums patī kamā kajā veidā - taksis. Jū s varat aizmirst par naudas taupī š anu. Vienkā rš i viesnī cas reģ istratū rā paņ ē mā m viņ u vizī tkartes ar adresi un vienmē r bijā m mierī gi, ka vakarā bez problē mā m tiksim pie mums.
Piemē ram, ļ oti sabiedriska un patī kama meitene, krievu taksometru dispeč ere Prā gā , ilgi brī nī jā s, kā mū s atveda uz tā du priekš pilsē tu, un vai tieš ā m nebija iespē jams apstā ties kaut kur tuvā k centram. (Starp citu, varbū t kā dam noderē s, uzrakstī š u numuru: “Jautrais taksis” Prā gā , krieviski runā još ie dispeč eri un š oferi. Cenas par lielumu zemā kas par vidē jo pilsē tā , serviss ir ā tri. Tā lrunis: +42.212 29.290, +42.773 18.161)
Vienā no š ī m viesnī cā m, es neatceros, kurā pilsē tā cilvē ki brauca vairā k nekā stundu ar diviem transporta veidiem: metro un tramvaju. Lai nokļ ū tu citā viesnī cā , sievietei bija jā iet trī sdesmit minū tes pa slikti apgaismotu nepazī stamu ceļ u no tramvaja pieturas lī dz viesnī cai. Un treš ajā viesnī cā pat tramvaji nebrauca garā m - laipni lū dzam vilcienā...Bija ļ oti amizanti, kad, izdalot pilsē tas karti, teica: “Un jū su viesnī ca ir kaut kur tur, ā rpus kartes, nu, apmē ram tur...”. Nu kā pē c gan neizmitinā t mū s Bordo nomalē , pilsē tai joprojā m nebija laika, tā pē c nē - Bordo mē s mierī gi gulē jā m centrā .
Par viesnī cu kvalitā ti teikš u tā - pieņ emama. Ja attā lums no viesnī cas lī dz pilsē tai ietekmē ja mū su programmu, noskaņ ojumu un brī vo laiku, tad viesnī cu kvalitā te bija nevainojama. Daž as ir labā kas, pat izcilas, daž as sliktā kas, bet nakš ņ oš anai diezgan panesamas. Ja personī gi par manu meitu un mani, tad trī s reizes tas nebija ī paš i ē rti: vienā istabā Č ehijā bija š ausmī gi dū mi, Sanremo istabā neaizmirstami smirdē ja pē c kaķ iem, un Austrijā mē s vienkā rš i ļ oti nosalā m (istaba nebija apsildā ms) un vilka ar koferiem no kaut kā das tad kotedž as uz reģ istratū ru pa slidenu zā li un pakā pieniem. Pateicoties mū su mī ļ ajam kompanjonam Konstantī nam, viņ š mums izpalī dzē ja un palī dzē ja nest mantas. (Zinu, zinu - nevajag ņ emt lī dzi daudz mantu, un somas bū s vieglas))) bet pē c siltā s Venē cijas kaut kā sagribē jā s pā rģ ē rbties sniegotajā Zalcburgā .
Tomē r es par to pastā stī š u secī bā )))
Ceļ ojums no rudens uz ziemu lī dz vasarai.
Pirmā diena. 13.10. 12
Izbraukš ana. Grupa 38 cilvē ki. Pā rsvarā pieredzē juš i ceļ otā ji. Bez manis un meitas pirmo reizi devā s tikai viens ļ oti jauks precē ts pā ris. Pā rē jiem aiz muguras bija vairā k nekā viena izeja gan ar Accord, gan ar citiem tū risma operatoriem.
Autobuss - Merc, ne pā rā k jauns, bet nebrū k. Pa ceļ am lielu bojā jumu nebija. Š oferi Igors un Mirons. Gide - Gaļ ina Gotsmane. Mū su gids un mū su š oferi š ajā programmā piedalā s pirmo reizi, savukā rt autovadī tā ji kopumā pirmo reizi š ā da ilguma ekskursijā . Un mū su Gaļ ina nokļ uva tū rē solī tā atvaļ inā juma vietā . Un viņ i apgrū tinā ja viņ as darbu - viņ i lū dza viņ ai diriģ ē t krieviski, un tā nav viņ as dzimtā valoda, es lieliski saprotu, ka tā pē c mē s vienkā rš i nedzirdē jā m pusi informā cijas un pavadī jā m garus ceļ ojumus vai nu klusē jot, vai uz televī zijas pavadī jumā . Tas tā ir - apstā kļ u skice.
Izbraukš ana notika laicī gi. Atgriež oties mā jā s, skatoties ekskursijas grafiku, jau iepriekš nobijos – visa diena ceļ ā . Vienkā rš i brauciet ar autobusu. Murgs! Bet viss izrā dī jā s ne tik skumji. Iekā puš i autobusā , pirmais, ko darī jā m, bija iekā rtoties pē c iespē jas ē rtā k. Te noderē ja sega, tā bija gan gultas pā rklā js, gan spilvens. Pā rcelš anā s nebija grū ta, pirmie iespaidi, iepazī š anā s, paraž as, viss kaut kā sabiezinā ts laiks.
11:50 bijā m jau pie robež as. Pā ris stundu laikā pazuda
standarts, bez problē mā m. Robež sargi apskatī ja koferi un somu, no kuras izvē lē ties. Pē c robež as š ķ ē rsoš anas bija pietura pusdienā m Polijas ceļ malas kafejnī cā . Tā kā tas nav skumji, tā bija pirmā un pē dē jā tū res pietura, kas bija ī paš i "paē st". Izmē ģ inā jā m tradicionā lo poļ u zupu Zurek, garš ī gi. Polijā valū ta ir zlots, bet to nemainī jā m ne pirmajā dienā , ne atceļ ā , maksā jot kafejnī cā , tikā m galā ar Privatbank karti. Starp citu, nā kotnē ļ oti biež i to izmantoja.
Otrā diena 14.10. 12
Brokastis un transfē rs 180 km no viesnī cas uz Prā gu. Š ajā tū rē par viņ u ir rakstī ts maz. Ir skaidrs, kā pē c, tas nav programmas svarī gā kais punkts, bet es personī gi biju ļ oti pā rsteigts par Prā gu. Gatavojoties tū rei, man izdevā s pamatī gi sastā dī t programmu tikai divā m pilsē tā m - Prā gai un Parī zei. Un ne velti. Prā gā mums izdevā s paveikt visu, ko plā nojā m un pat nedaudz vairā k.
Pā rskats ir interesants: bet galopā . Mū su ķ eksī tis skrien ā tri - laika rezerves nav - vienmē r kā ds kavē jas, nav kritisks, bet 10-15 minū tes garantē tas. Klausī jā mies Vecpilsē tas laukuma vē sturi, skatī jā mies kustī gā s Orloj zvana figū ras uz Rā tsnama, majestā tisko Jaunavas Marijas baznī cu Tī nas priekš ā , teicā m vē lē jumus uz Kā rļ a tilta. Prā gas centrā gandrī z katra ē ka ir interesanta ar savu izskatu un vē sturi. Tur nevar steigties, viss skaistums slē pjas detaļ ā s, mazos rakstos un skulptū rā s. Pa ceļ am ielū kojā mies než ē lī gā AMoYa Laikmetī gā s mā kslas muzeja pagalmā , kur izstā dī ti slavenie Deivida Č ernija darbi "Revolveri" un "Sharq". Viņ a Mazuļ us redzē jā m gan televī zijas tornī , gan parkā .
Man patika arī izvē les ekskursija uz Korolevskie Hradcany. Labs gids, gleznaini skati, lieliskas pilis. Piedā vā tā s ekskursijas “Vecpilsē tas ē nas” un “Vakariņ as viduslaiku krogā ” nenotika, tač u mē s uz tā m nedevā mies. Pē c tam brī vais laiks un tikš anā s zem Orlas zvaniem rā tsnamā . Prā gā ir ļ oti ē rti satikties un grū ti apmaldī ties. Jebkurš garā mgā jē js norā dī s uz Kā rļ a tiltu un Vecpilsē tas laukumu.
Viesnī ca ā rpus pilsē tas, vakara apmetne, ap pusastoņ iem. Daļ a no vakara, kad varē ja pastaigā ties pa pilsē tu, bija pazaudē ta. Un sakarā ar to, ka viesnī ca atradā s priekš pilsē tā , ne visi nolē ma atgriezties pilsē tā .
19.50 bijā m istabā . Laba viesnī ca. Vakarā bijā m ieplā nojuš i apmeklē t Krž iž ikovas strū klakas. Jau iepriekš zinā jā m, ka pie dziedoš ajā m strū klakā m Barselonā netiksim – mū su dienā s tā s nestrā dā . Tā pē c nolē mā m, ka Prā gā š o skati nedrī kst palaist garā m. Nolē mā m nokļ ū t lī dz strū klakā m un atpakaļ ar tramvaju, mums ar meitu nepietika piedzī vojumu. Pat pē cpusdienā uzzinā ja, cik maksā s taksometrs no viesnī cas lī dz strū klakā m, skaitlis iespaidoja un nepatika - 600 kronas. Tad paš i izsauca taksometrus - atrada katrs pa 450 kronā m. Tas joprojā m nav pareizi. Un tad viņ i atcerē jā s krievu "Merry Taxi". Pā rsteigta par mū su viesnī cas izvē li un ieteikusi ģ ē rbties siltā k: “ir tā da vieta, vienmē r ir auksti”, dispeč ere meitene nosauca cenu - 250 kronas. Jau jautrā k. Turklā t viņ a teica: viņ i jū s piegā dā s un pē c uzstā š anā s jū s savā ks no tā s paš as vietas, jo arī tur esoš ā teritorija vē lā k ir diezgan pamesta, piemē ram, jū su viesnī cas teritorija.
Tā arī bija. 21.00 mums bija laiks, nolē mā m iet uz 22. Saģ ē rbies silti, ieradā mies pē c 20 minū tē m Prā gas krā su un mū zikas strū klakas atrodas Č ehijas ekonomikas sasniegumu izstā des teritorijā . Mē s izkā pā m no taksometra uz ceļ a un tad vē l piecas minū tes gā jā m dziļ i parkā . Pirmais, kas mani pā rsteidza tumsā , bija lieli, resni kaķ i, kas kaut kā savā di skraidī ja starp krū miem. Tikai atgriež oties pē c uzstā š anā s, beidzot ieraudzī jā m viņ us tuvplā nā - garas ausis un melnas pē rļ otas acis) zaķ us! Un mē s nevarē jā m saprast, kā pē c kaķ i skrien tik dī vaini))
Bet strū klakas varē ja arī nenotikt - pulksten 21.00 bija vesela grupa, bet pulksten 22 atbraucā m tikai mē s. Kasiermeitene teica - lai sā ktu vajag vismaz 10 cilvē kus. Un tad uzreiz nā ca klajā vietē jie: ģ imene un pā ris jauni puiš i, mums paveicā s! Biļ ete ar baroš anu 220 CZK. Pē c tam bija 40 minū tes prieka. Sē ž ot uz soliņ iem, mē s vē rojā m ū dens un gaismas spē li lī dz Titā nika muzikā lajā m tē mā m. Reizē m ū dens strū klas pacē lā s kā balta ekrā na loksne un uz tā m tika rā dī ti kadri no filmas. Iespaids spē cī gs, ļ oti skaists. Atpakaļ ceļ š bija neliela nakts ekskursija pa Prā gu. Un uz viena no tiltiem mē s ieraudzī jā m meiteni no mū su grupas, kura laternu gaismā fotografē ja Vltavu. Skaistas, protams, fotogrā fijas izrā dī jā s.
Treš ā diena 15.10. 12
Š odiena noslē dzā s ar moto: "neaizmirstiet nogarš ot č ehu alu atpakaļ ceļ ā . " Mums izdevā s izdarī t visu, ko gribē jā m, bet tas nesanā ca pie alus. Vienkā rš i nepietiek jaudas. Tik daudz iespaidu vienā dienā !
Brokastis 7.00, izrakstī š anā s 8.00. Bufetes tipa brokastis ir lieliskas, bagā tī gas un garš ī gas. Skatos, kā pieredzē juš i cilvē ki no galda lī dz autobusam pako sviestmaizes: bulciņ u, sieru, desu. Nā k prā tā brī dinā jumi: "pā rtikas izneš ana ir lī dzvē rtī ga zā dzī bai". Mē s vē l neriskē jam.
Mē s nobraucā m no autobusa - lielā kā daļ a grupas devā s uz Karlovi Vari. Pā rē jiem tikš anā s laiks bija paredzē ts pulksten 18.45 zem Orlas zvana. Pilsē tā tiekam ar tramvaju, biļ ete maksā.24 kronas. Gribē tos vairā k redzē t Prā gu, pastaigā ties un nekur nesteigties.
Diena sā kā s ar nelielu iepirkš anos, pē c tam iekosā m un devā mies pastaigā pa pilsē tu. Pastaigā jā mies pa Mala Strana vecajā m ieliņ ā m, pabarojā m gulbjus krastmalā . Sasniedzā m Dž ona Lenona sienu, skū pstu tiltu, Č ertovkas upi un veco dzirnavu riteni, kur mazgā tā jas mazgā ja karalisko veļ u. Lē nā m un gaumī gi atkā rtoja vakardienas marš rutu pa Hradč ani, pasē dē ju kafejnī cā zem Kā rļ a tilta. Tikš anā s vietu sasniedzā m patī kamu emociju piepildī ti un ar vienī go sajū tu - pē c iespē jas ā trā k gulē t.
21:00 ieradā mies viesnī cā . Numurs ir lielisks ar klimata kontroli, tī rs un ē rts. Kopumā ibis viesnī cas ir palikuš as atmiņ ā kā vienas no labā kajā m š ajā marš rutā .
Nekļuvu personisks, bet, lai lepotos ar zināšanām par to vai citu valsti, ekrāna otrā pusē katrs var, tāpat, katrs var teikt, ka sliktāk par to vai citu valsti nav dzīvē redzējis , nekā atzīt, ka tas ir tikai maziem Es gribu vairāk un vairāk naudas. Atvainojiet, pēc tavas loģikas viss, kas it kā celts pirms nepilniem 4500 gadiem, nav interesants un nav atrakcija ??? Tie. Eiropa sliktāka par Ēģipti? un nav uzmanības cienīgs? Jūsu zināšanai Gīzas piramīdas pat netika iekļautas 7 pasaules brīnumu skaitā), ja Ēģipte tev ir relaksācijas etalons, tad nevajag mainīt tradīcijas, un ticiet man, gaiss un atpūta tā pati Luksora un Kaira ir tālu no izcilības (IMHO), un es neredzu jēgu turpināt ar jums diskusiju. Katram būs savs viedoklis. Laimīgus ceļojumus
На личности я не переходила а кичиться знаниями о той или другой стране, по ту сторону экрана, каждый может, точно так же, каждый может сказать, что хуже той или другой страны в жизни не видел, чем признать, то, что просто за небольшие деньги хочеться всего да по-больше. Простите, следуя вашей логике, все что построено, якобы,меньше чем 4500 лет назад не интересно и не является достопремичательностями??? Т.е. Европа хуже чем Египет? и недостойны внимания? К Вашему сведению, Пирамиды Гизы даже не вошли в 7 чудес света),если для вас эталон отдыха является Египет, то не надо изменять традициям, а уж поверьте воздух и досуг в том же Луксоре и Каире далеки от превосходного(ИМХО) и не вижу смысла вести с вами дальнейшую дискуссию. Каждый останется при своем мнении. Удачных путешествий
Visā pasaulē, es jūs neaizvainoju. Kas attiecas uz mazo naudu, vēlreiz: biļete uz Garden Sea View Hotel martam maksā 112 000 rubļu uz 14 naktīm no Kemerovas, kas nav lēta cena. Un tas ir daudz tuvāk nekā lidojums no Maskavas, apmēram 3500 kilometru. "Jūsu zināšanai Gīzas piramīdas pat nav iekļautas 7 pasaules brīnumos" - tas ir kauns. Piramīdas ir vienīgās no 7 pasaules brīnumiem, kas saglabājušās mūsdienās. Luksora un Kaira nav kūrortpilsētas piejūras pilsētā, un gaisu tajās nevajadzētu salīdzināt ar Patajas piejūras kūrorta gaisu. Ja pēc tam paliek pie sava viedokļa, tad tā jau ir spītība un nav nekāda sakara ar diskusijām un patiesības noskaidrošanu.
AllOverTheWorld, я вас ничем не обидел. Что касается небольших денег, ещё раз: путёвка в отель Гарден си вью на март стоит 112000 руб за 14 ночей из г. Кемерово, что не является дешёвой ценой. И это гораздо ближе, чем вылет из Москвы, примерно на 3500 километров. "К Вашему сведению, Пирамиды Гизы даже не вошли в 7 чудес света" - это совсем позор. Пирамиды это единственное из 7 чудес света, которое осталось на сегодняшний день. Луксор и Каир не курортные приморские города и воздух в них не надо сравнивать с воздухом курортной приморской Патайи. Если и после этого Вы остаётесь при своём мнении, то это уже упрямство и к дискуссии и установлению истины не имеет никакого отношения.
Lai netiktu "apkaunoti" un nebūtu nepamatoti, Gīzas piramīdas mūsdienās ir tikai Pasaules brīnumu goda kandidāts.
Es jums stāstu par Fomu, jūs man par Erēmu. Protams, nav nekā skaistāka par Ēģipti, daudzām citām valstīm pirms tās.
Что бы не "позориться" и не быть голословной Пирамиди Гизы на сегодняшний день являются только почетным кандидатом в Чудеса Света.
Я вам про Фому вы мне про Ерему. Краше Египта, конечно же ничего нет, куда уж другим странам до него.
klasiskais 7 pasaules brīnumu saraksts:
Vēsturnieki šo sarakstu saista ar Aleksandra Lielā impēriju.[1]
Pašreizējie septiņi pasaules brīnumi ietver:
Brīnums
Radīšanas laiks
Vieta
Radītāji
Iznīcināšana
Cēlonis
Ēkas mērķis
Heopsa piramīda
2540. gads pirms mūsu ēras e.
Giza (Ēģipte)
ēģiptieši[2]
vienīgais no "brīnumiem", kas saglabājies līdz mūsdienām
faraona Heopsa kaps
Babilonas piekārtie dārzi
600 BC e.
Babilona (Irāka)
babilonieši
Pēc 1. gadsimta pirms mūsu ēras e.
plūdi iznīcināja pamatu un konstrukcija sabruka
Tie tika radīti karaļa Nebukadnecara II sievai.
Zeva statuja Olimpijā
435. gads pirms mūsu ēras e., tēlnieks Fidiass
Olimpija (Grieķija)
grieķi
5.-6.gs
nodega Konstantinopolē ugunsgrēka laikā hipodromā 5. gadsimtā.
tempļa statuja Zeva templī Olimpijā
Artemīdas templis Efezā
550 BC e.
Efeza (Turcija)
Grieķi, persieši
370 BC e.
356 BC e. (Herostratus)
vai 262 CE e. (goti)
uguns
tika uzcelta par godu dievietei Artemīdai
mauzolejs Halikarnasā
351. gads pirms mūsu ēras e., arhitekts Pitejs
Halikarnass (Turcijas dienvidrietumi)
Karieši, persieši, grieķi
1494. gads
zemestrīce; saglabājušies: pamati, arhitektūras fragmenti; Britu muzejā Londonā - Mausola un viņa sievas Artemisia statujas, ciļņi, lauvu statujas
kā kapa pieminekli Kariju valdniekam Mauzolam uzcēla viņa sieva karaliene Artemisia.
Rodas koloss
no 292 līdz 280 BC e.
Rodas sala (Grieķija)
grieķi
224 (vai 226) pirms mūsu ēras e.
bronzas korpuss tika demontēts mūsu ēras 654. gadā. e.
zemestrīce
to uzcēla tēlnieks Čārs, lai pieminētu Rodas uzvaru pār Demetriju Poliorčetu (304. g. pmē.).
Aleksandrijas bāka
3. gadsimtā pirms mūsu ēras e.
Aleksandrija, Ēģipte)
Grieķu Ptolemaja dinastija
303. gads pirms mūsu ēras e. - 1480. gads pēc Kristus e. (palika 1783)
zemestrīce
šīs bākas gaisma ļoti noderēja navigācijai.
классический список 7 чудес света:
Историки связывают этот список с империей Александра Македонского.[1]
В настоящее время в число семи чудес света включают:
Чудо
Время создания
Место
Создатели
Разрушение
Причина
Назначение сооружения
Пирамида Хеопса
2540 г. до н. э.
Гиза (Египет)
египтяне[2]
единственное из «чудес», сохранившееся до наших дней
гробница фараона Хеопса
Висячие сады Семирамиды
600 г. до н. э.
Вавилон (Ирак)
вавилонцы
После I столетия до н. э.
наводнения разрушили фундамент и сооружение рухнуло
Были созданы для жены царя Навуходоносора II.
Статуя Зевса в Олимпии
435 г. до н. э., скульптор Фидий
Олимпия (Греция)
греки
V—VI вв.
сгорела в Константинополе во время пожара на Ипподроме в V в.
храмовая статуя в храме Зевса в Олимпии
Храм Артемиды в Эфесе
550 г. до н. э.
Эфес (Турция)
греки, персы
370 г. до н. э.
356 г. до н. э. (Геростратом)
или 262 г. н. э. (готами)
пожар
был построен в честь богини Артемиды
Мавзолей в Галикарнасе
351 г. до н. э., архитектор Пифей
Галикарнас (на юго-западе Турции)
карийцы, персы, греки
1494 г.
землетрясение; сохранились: фундаменты, архитектурные фрагменты; в Британском музее в Лондоне — статуи Мавсола и его жены Артемисии, рельефы, статуи львов
был возведен как надгробный памятник карийского правителя Мавсола его женой — царицей Артемисией
Колосс Родосский
между 292 и 280 гг. до н. э.
Родос (Греция)
греки
224 (или 226) г. до н. э.
бронзовый корпус был демонтирован в 654 г. н. э.
землетрясение
был установлен скульптором Харесом для увековечивания памяти о победе Родоса над Деметрием Полиоркетом (304 г. до н. э.) .
Александрийский маяк
III век до н. э.
Александрия (Египет)
греки Династия Птолемеев
303 г. до н. э. — 1480 г. н. э. (простоял 1783 года)
землетрясение
свет этого маяка был очень полезен для судоходства.
Jūs runājat par jaunu pasaules brīnumu sarakstu. Viņš pilnīgi klusēja par Eiropu, tie ir jūsu personīgie secinājumi. Eiropa viduslaiku arhitektūras ziņā nav salīdzināma ar Taizemi.
Вы же говорите о новом списке чудес света. Про Европу молчал совсем, это ваши личные умозаключения. Европа не сравнима с Таиландом в плане средневековой архитектуры.