Mūsu ceļojums uz Spāniju
Ekskursija "Ola Spain" UZ "Saskaņ u"
brauciena laiks no 2010. gada 3. jū lija lī dz 17. jū lijam
Septī tā diena.
Lieliskas brokastis, nekas tā ds kā Parī zes! Izbraukš ana no viesnī cas pulksten 8 un patī kams transfē rs uz jū ras piekrasti Spā nijā , pareizā k sakot Katalonijā . Katalā ņ i joprojā m uzskata sevi par atseviš ķ u valsti. Pie mums notika protesta gā jieni par Katalonijas autonomiju.
14:00 iereģ istrē jamies Plaza Paris 3* viesnī cā Lloret de Mar. Viesnī ca ļ oti laba, istabiņ a lieliska ar lielu lodž iju, uz kuras atradā s galds ar krē sliem un dvieļ u ž ā vē tā js. Numurā ir fē ns, gaisa kondicionē tā js un tā lrunis. Viņ i mums zvanī ja no mā jā m caur Skype. Bet ledusskapis ir maksas, 20 eiro nedē ļ ā . Numurs otrajā stā vā , zem logiem zied magnolijas. Skaistums! Viesnī cā ir apsildā ms baseins, bet mē s to neizmantojā m. Galu galā jū ra bija 5-7 minū š u gā jiena attā lumā no viesnī cas pa iepirkš anā s ielu. Vienī gais, bet: ar autobusu lī dz viesnī cai nevar nokļ ū t, un ar mantā m no ielas lī dz viesnī cai bija jā iet kā di 300 metri. Tū ristiem ar bē rniem tas jā ņ em vē rā . Jā , un, izrakstoties, daļ u bagā ž as vē lams ielikt autobusā iepriekš ē jā dienā , it ī paš i, ja esat iegā dā jies daudz dzē rienu.
Pē c iekā rtoš anā s mums ir brī vais laiks un, ā tri sakā rtojuš i mantas, dodamies uz pludmali. Pludmale ir plaš a, tī ra un skaista, tač u tajā ir ne mazā k cilvē ku kā Krimā sezonas augstumā . Atrodam mazu pleķ ī ti tuvā k ū denim, un vī rs pirmais dodas pamē ģ inā t ū deni. Ū dens bija ļ oti tī rs, dzidrs un zils, bet dziļ š un uzmundrinoš s, 21-22 grā di. Sā kumā neuzdroš inā jos tajā iekļ ū t, bet tad, pamazā m aizklī stot lī dz ceļ iem, pieradu pie domas, ka tā nebū s. kļ ū st siltā ks, bet es gribu ienirt, tomē r uzdrī kstē jos un ielecu ū denī uz pā ris minū tē m. Mans vī rs ļ oti priecā jā s par peldē m garā s distancē s, un es periodiski uz daž ā m minū tē m lecu ū denī un iegrimu. Lī dz vakaram bijā m pludmalē . Atceļ ā no pludmales iegā jā m veikalos, prasī jā m cenu, vē rī gi apskatī jā mies, bet pirmajā dienā neko nepirkā m, izņ emot alu, sangriju un pā rtiku.
Apkā rt viesnī cai ir daudz bā ru un kafejnī cu, kur var paē st. Paeljai cena bija aptuveni 8.5 - 9 eiro par vienu. Bet, godī gi sakot, es neesmu rī su un jū ras velš u cienī tā js, tā pē c paelju ņ ē mā m tikai divas reizes: vienu reizi Loretā , bet otro reizi Barselonā , turklā t Barselonā kvalitā te bija sliktā ka, un cena bija 6 eiro. dā rgā ks. Bet kas ir paella, es tagad zinu. Man patika sangrijas vī ns, tā pat kā man patī k viegli saldie vī ni. Vī nu dzē ra katru dienu, to pirka veikalos ap viesnī cu. Cenas par litru bija ļ oti daž ā das, atkarī bā no konteinera: sā kot no 1 eiro. Vī ns bija pat maisos, plastmasas pudelē s un glā zē . Glā zi paņ ē mā m par 3 eiro litrā . Viņ i to arī atveda mā jā s. Suvenī ru pudelē s vī ns ir daudz dā rgā ks. Suvenī ru pudelē ar buļ ļ a galvu par 15 eiro. Bet ņ ē mā m dzerš anai, nevis savā kš anai. Lai gan daudzi no grupas pā rpildī ti un suvenī ru pudeles. Vakarā devā mies lejā uz vestibilu uz baseinu, tur ir vietē jā animā cija: trī s meitenes un puisis dejo flamenko. Ž ē l, ka tikā m beigā s, ļ oti skaisti nodejojā m. Raugoties uz priekš u, teikš u, ka flamenko Barselonā bija daudz sliktā ks nekā mū su viesnī cā .
Astotā diena:
Brokastis viesnī cā ir lieliskas. Man ļ oti patika pupiņ as marinā dē . Es to paņ ē mu katru rī tu pirms grieš anas. Pē c grafika š odien mums ir izvē les priekš mets Barselonā . Visa grupa gā ja. Barselona atrodas 70 km attā lumā , bet mē s pa vietē jiem ceļ iem braucā m vairā k nekā pusotru stundu. Izbraucā m no rī ta pulksten 8 un ieradā mies tur ap pulksten 10. Barselona mū s sagaidī ja ar 38 UAH karstumu. jau pulksten 10 no rī ta. Barselonā mums bija gide Sofija. Vai gida vainas dē ļ , vai cita iemesla dē ļ , bet Barselona uz mani neatstā ja tā du iespaidu, kā du gaidī ju, t. i. Acī mredzot man bija lielas cerī bas. To paš u var teikt par Park Guell. Viņ š man likā s tik nekopts un samī dī ts! Salī dzinot ar Parī zes un Zalcburgas parkiem, biju nedaudz vī lies. Lai gan salī dzinā t nebija pilnī gi pareizi, acis un smadzenes to izdarī ja neviļ us.
Ekskursija ilga gandrī z 4 stundas. Noguris no visa karstuma un skrieš anas. Tad viņ i mū s atveda uz Katalonijas laukumu un paziņ oja par brī vo laiku. Š eit sā kā s visi mū su pā rbaudī jumi. Oļ esja dienu iepriekš paziņ oja, ka Flamenko š ovs futbola finā la dē ļ pā rcelts no svē tdienas uz sestdienu un notiks Barselonā plkst. 20. Bet ar to viņ as stā sts beidzā s. Vē lā k mē s sapratā m, kā mē s esam audzē ti ar š o flamenko. Parasti Flamenko pie Loretas notiek no 21:00 lī dz 24:00, cenā.35 eiro ir iekļ auts š ampanietis, sangria vī ns un sausais deserts, un visi tiek atvesti ar autobusu, gudri un svaigi. Kā dā formā tā izrā de notiks Barselonā , tikai mums neviens netika pateikts, un vē lā k kļ ū s skaidrs, kā pē c.
Mē s ar vī ru arī bijā m uz izvē les kursu Camp Nou stadionā par 30 eiro, lai gan nav skaidrs, kā pē c mums bija jā maksā.30 eiro, jo mums nebija ne gida, ne audiogida, un biļ ete maksā ja aptuveni 19 eiro. Paš i kā du stundu vazā jā mies pa stadionu un ģ ē rbtuvē m, apskatī jā m visas kausus un spē lē tā ju fotogrā fijas, nopirkā m suvenī ru pildspalvas par 3 eiro un atgriezā mies autobusā . Bijā m 12, tā di futbola fani. Pā rē jā grupa palika centrā brī vā pastaigā . Pē c stadiona mū s atveda atpakaļ uz Katalonijas laukumu un aizbraucā m, brī dinot, ka pulksten 19 dodamies uz š ejieni un uz Flamenko. Galvenais vā rds š eit bija "aiziet".
Lī dz 19:00 vē l ir gandrī z 4 stundas brī va laika, iegriež amies sā nieliņ ā no laukuma, ejam prom no tū ristu takā m un dodamies uz kafejnī cu, lai paē stu pusdienas. Š eit mē s atkal pasū tā m paeljas maisī jumu un divas nelielas glā zes spā ņ u alus. Paella, kā vienmē r, pannā diviem, un alus tika atnests pudelē s, bet ne slikts, mī ksts. Par pusdienā m viņ i maksā ja 35 eiro, jo š eit paella maksā.14, 5 eiro par vienu, bet neliela alus pudele maksā.3 eiro. Bet nav ko darī t, ē st gribas. Galvenais bija sē dē t un atpū sties vē sā telpā .
Kad devā mies ā rā , karstums tur pastiprinā jā s vē l vairā k, bet mē s drosmī gi sā kā m savu pastaigu promenā di gar Rambles no Plaza Catalunya lī dz Kolumba piemineklim ostā , pa ceļ am apskatot visas bulvā ra dzī vā s figū ras. Netā lu no Kolumba pieminekļ a foto piemiņ ai un griež amies atpakaļ uz Plaza Catalunya, jo ir tikš anā s ar autobusu. Ceļ š turp un atpakaļ ir gandrī z 3 km distance karstumā un pā rapdzī votī bā . Beidzot mē s atgriezā mies laukumā , kur mū su 25 cilvē ku grupa jau bija pulcē jusies flamenko braucienam. Mans vī rs sā kotnē ji negribē ja iet uz Flamenko, viņ š atstā j mani kopā ar grupu, un viņ š iet cauri laukumam lī dz strū klakā m un lielveikalam. Visi stā vam un gaidā m autobusu, un tad nā k š oks: izrā dā s, ka autobusa nebū s! Neviens to neplā noja, tikai apzinā ti mums par to nestā stī ja, jo to cilvē ku rindas, kas vē las doties uz Flamenko kā jā m, bū tu krietni retinā tas. Visi sā k aizvainot, kā ir, kā pē c viņ i no rī ta par to nebrī dinā ja, uz ko mū su Oļ esja mierī gi saka: kurš negrib, nevar iet, bet nauda jau ir iedota. Un aiziet, saka, nav tā lu, apmē ram divdesmit minū tes. Bet, kad mē s sā kā m tur staigā t, noguruš i pē c dienas Barselonā , visi piekrauti ar somā m, nosvī duš i un netī ri, tas izskatī jā s pē c bē gļ u pā rvietoš anas no Ukrainas, nevis tū ristu grupas. Mē s tur staigā jā m pa rosī gajā m ielā m gandrī z stundu, es jau gribē ju atgriezties, nospļ auties par iztē rē to naudu, bet mans vī rs sen aizgā ja, un es kaut kā nesmaidī ju, lai pati klī stu pa pilsē tu. Vē l jo vairā k pavī dē ja cerī ba, ka ceļ a galā mū s sagaida svē tki un mū su mokas tiks atalgotas. Kā rtē jo reizi bijā m rū gti vī luš ies. Mū s tur uzņ ē ma kā treš ā s š ķ iras pilsoņ us. Mums blakus sē dē ja angliski runā još i tū risti, tā pē c viņ iem tika sarī kota š ī izrā de. Angļ u valodā saimnieks stā stī ja kaut ko par flamenko, viņ iem uz galdiem bija vī ns, š ampanietis, deserts, un mums pasniedza nelielu glā zi sangrijas, un tas arī bija viss gardums. Pati izrā de man atgā dinā ja skolas amatieru priekš nesumus, kur vairā ki cilvē ki mazliet parunā sies, tad klauvē s pa papē ž us pret grī du, tad bļ aus skaļ ā s balsī s (kā dziedot). Ī sā k sakot, "95 kvartā la" izrā de ir daudz interesantā ka un krā sainā ka, turklā t viņ i dzied un dejo labā k nekā flamenko. Varbū t kā ds man nepiekritī s, un viņ š redzē ja vē l vienu flamenko priekš nesumu, es nestrī dos, kā jau rakstī ju iepriekš , mū su viesnī cā Loretā viņ i arī dejoja daudz skaistā k. Es rakstu ī paš i par Flamenko š ovu Barselonā . Š ī darbī ba kopumā ilga 50 minū tes. Š eit mums bija flamenko par 35 eiro. Neviens no mums nebija gaidī jis š ā du š ķ irš anos. Par to rakstī ju uzņ ē muma Akkord vadī bai, viņ i solī ja to sakā rtot. Bet tas mums nepadara vieglā ku. Garastā voklis jau bija sabojā ts. Autobuss mū s aizveda atpakaļ , un mē s devā mies uz strū klakā m. Tur mums tika dotas tikai 15 minū tes laika, jo grupa jau bija sā kusi krist histē riski, bet man bū tu labā k, ja mē s to stundu pavadī tu nevis flamenko, bet pie strū klakā m. Izrā de ir pā rsteidzoš a! 22:00 braucam uz Loretu uz viesnī cu.
Devī tā diena.
Pē c vakardienas š ķ irš anā s no Flamenko nedevā mies ekskursijā , lai gan daļ a no grupas devā s uz Ž ironu un Figeresu. Izgulē jā mies un devā mies uz pludmali. Veselas dienas atpū ta krastā daļ ē ji noņ ē ma iepriekš ē jā s dienas negatī vā s atmiņ as. Bet kaut kur atmiņ ā , pie vā rda “Barselona”, manā atmiņ ā uzreiz uzpeld mū su garlaicī gā pā reja pa Barselonas ielā m uz flamenko un uzliek negatī vu fonu š ī s, kopumā , skaistā s pilsē tas apmeklē jumam. Š ajā dienā iegā dā jā mies suvenī rus un dzē rienus lī dzņ emš anai mā jā s. Mē s nopirkā m lielu pudeli sangrijas un dolce š erija. Ledusskapja magnē ti tika paņ emti par 1.5 eiro gabalā . Grā mata par Barselonu ir dā rga, par 14 eiro. Vakarā pa TV skatī jā mies PČ finā lu, krievu kanā lā nebija translā cijas, skatī jā mies kaut kā du franč u valodu. Un naktī mums futbola fani neļ ā va gulē t. Lī dz rī tam pa pilsē tu braukā ja automaš ī nas un motocikli ar Spā nijas karogiem un atskanē ja dziesmas, kliedzieni un automaš ī nu skaņ as. Bet mē s viņ iem piedevā m š ā du uzvedī bu, domā ju, ja Ukraina kļ ū tu par pasaules č empioni futbolā , mē s bū tu ne mazā k laimī gi.
Desmitā diena.
No rī ta atkal pludmale un jū ra. Esmu jau pieradis pie ū dens un izbaudī jis peldi gar krastu. Pē c tam ā trā s pusdienas istabiņ ā ar sviestmaizē m un 14.00 braucam uz Monseratu.
Š is ceļ ojums palika spilgtā kajā atmiņ ā par Spā niju. Mū su gids bija Alekss. Kā viņ š sevi sauca par "Dieva cilvē ku". Kamē r kā pā m kalnā pa serpentī nu, viņ š kaut ko pastā stī ja par š ī kalna vē sturi, bet mē s vairā k apbrī nojā m apkā rtnes ainavas. Satriecoš i skaista! Ī paš i mums, stepju reģ iona iedzī votā jiem. Klosterī mē s viņ am klusi sekojā m, viņ š atkal klusi kaut ko stā stī ja, bet man patī k pē c iespē jas vairā k atkā pties š ā dā s vietā s un paš am pievienoties svē tbrī dim. Beidzot mū s ieveda mazā istabiņ ā , kur aiz stikla bija novietota maza Melnā s Madonnas statuja, un svē tceļ niekiem bija atvē rta tikai viņ as roka ar bumbu. Arī mē s visi pieskā rā mies š ai rokai, un katrs prasī ja kaut ko sev. Tas man palika prā tā kā kaut kas ļ oti personisks un garī gs.
Kā pastā stī ja Aleksejs, Melnā s Madonnas statuja tika izgatavota no melnā s kļ avas vairā k nekā pirms 600 gadiem. Tas tika noteikts pavisam nesen, kad mū ki atļ ā va veikt š ī koka analī zi. Un pirms tam klī da daž ā das leģ endas par š ī s statujas ā rpuszemes izcelsmi. Tā zinā tne atmasko pat fantastiskā kā s leģ endas. Mē s tur klaiņ ojā m pa suvenī ru veikaliem, nopirkā m vairā kas Melnā s Madonnas figū riņ as, un klostera templī nopirku lielu iesvē tī tu sveci mā jā m. Dodoties prom, daž i mū su tū risti no grupas nopirka saldumus tirgū pie klostera, un mē s nopirkā m saldē jumu. Mums patī k salī dzinā t saldē juma garš u daž ā dā s valstī s. Ceļ š lejā no kalna bija ne mazā k interesants kā ceļ š augš up. Viesnī cā ieradā mies 21:00, skrē jā m uz pludmali atvadī ties no jū ras, bet vairs nepeldē jā mies, jū ra tajā vakarā bija vē traina.
Vienpadsmitā diena.
No rī ta pē dē jā s brokastis brī niš ķ ī gajā Plaza Paris Hotel un 8os izbraucam uz Nicu. Ceļ š ir garš , pē c Oļ esjas teiktā , 600 km. Ap pulksten 16 ierodamies Kannā s. Tur mū s sagaida vietē jā gide Natā lija. Ī sa stundu ilga pastaiga gida pavadī bā pa Kannā m, tad stunda brī va laika fotogrā fijā m uz Kinofestivā la pils sarkanā paklā ja un citā m skaistā m vietā m. Greznas viesnī cas, skaista promenā de. Ir smilš aina pludmale, kuru tikko skatī jā mies no malas. Tā pat pludmalē ir daudz cilvē ku, un ū dens man likā s neskaidrs vai nu no smiltī m, vai no tik daudz cilvē ku. Mē s š eit nepeldē jā mies.
Atkal kā pjam autobusā un dodamies uz Nicu. Tā nu 36 km distanci veicā m 2.5 stundā s. Izrā dā s, promenā de bija slē gta, un mū su gids Nicā to nezinā ja. Rezultā tā mē s zaudē jam 2 stundas no Nicā ieplā notā dā rgā laika. Ierodamies tur gandrī z 21:00. Pusstunda skrieš anas pa veco Nicu un transfē rs uz viesnī cu uz norē ķ inā š anos. Viesnī ca atrodas centrā uz galvenā s ielas netā lu no dzelzceļ a stacijas, un autobuss lī dz tai nebrauc, viņ i mū s izlaiž netā lu no stacijas, un tad ejam lī dz viesnī cai, bet ne pā rā k tā lu.
Istaba Nicā viesnī cā National 3 * izrā dī jā s š aurā kā un neē rtā kā no visā m viesnī cā m. Visticamā k, š ī istaba ir paredzē ta vienam, jo gulta bija diezgan š aura, apmē ram 120 cm, un mē s bijā m divi. Istabā mē s divatā nevarē jā m izklī st, attā lums no sienas lī dz gultai maksimums 40cm. Un vannasistaba 120x140cm izmē rā (ī paš i skaitī ju flī zes uz sienā m). Un uz š ī plā kstera tika uzlikta maza izlietne, maza paplā te ar aizkaru un tas pats miniatū rs tualetes pods. Tā ds iespaids radā s, ka istaba ir celta lilipiem. Bet tā kā bija jau vē ls un bū tu liela problē ma kaut ko mainī t, tad nolē mā m, ka vienu nakti jau izturē sim.
22:00 mē s ar vī ru izejam no viesnī cas un pastaigā jamies pa naksnī go Nicu. Ejam netā lu no strū klakā m, gar krastmalu. Nokā pā m lī dz ū denim, tač u pludmale naktī nav izgaismota, un no turienes ā tri devā mies prom, jo tur tumsā sē dē ja aizdomī gas jaunieš u grupas. 24h nogurums dara savu, un mē s atgriež amies viesnī cā . Daž i no mū su grupas pat naktī gā ja peldē ties. Pludmale š eit nav tā da kā Spā nijā , bet liela - oļ u, drī zā k pat bruģ akmens. Iekā pš ana un izkā pš ana no ū dens ir neē rta.
Divpadsmitā diena.
Brokastis š ajā viesnī cā bija tik pieticī gas, ka varē tu teikt, ka tā du nebija vispā r. Kad devā mies lejā , tur bija daž i kruasā ni un kafijas atlikumi. Nebija ne siera, ne aukstuma. Un neviens mums tos negrasī jā s pievienot. . Domā jā m, ka mū su grupas biedri ir tik izsalkuš i, ka visi ē da, bet izrā dā s, ka aukstumu un siera bija tik maz, ka nepietika pat tiem, kas bija pirmie. Un nevaldā mais francū zis staigā ja mums apkā rt, tī rī ja traukus un nedomā ja mums kaut ko pievienot. Tā nu mē s piecē lā mies un devā mies prom bez brokastī m. Tā Nica satikā s un mū s aizveda.
Izrakstī š anā s no viesnī cas un izbraukš ana 8-30 uz fakultatī vo nodarbī bu "Luksuss un skaistums" Monako un Montekarlo. Izvē le tiek apmaksā ta - 40 eiro. Monako Raisa ceļ vedis. Visu tū ri veica labi. Lai gan programmā ir rakstī ts brī vais laiks Nicā , neļ aujiet sevi apmā nī t, jo, ja nebrauksiet uz Monako, neviens pē c jums nebrauks uz Nicu, no Nicas lī dz Monako bū s jā tiek paš am, lai paspē tu. grupa. Tā Olesja paziņ oja visiem. Tas mums nedraudē ja, jo bijā m plā nojuš i apmeklē t Monako, tač u bija tū risti, kuri jau bija Monako un nevē lē jā s maksā t papildus 40 eiro. Tā tad viņ iem paš iem Monako bū tu jā panā k grupa. Tā pē c visi devā s uz Monako.
Tas ir tieš i tas gadī jums, kad izvē les priekš mets tiek uzspiests ar varu, nedodot izvē les tiesī bas. Manuprā t, tas ir nepareizi, autobusam vajadzē ja atgriezties Nicā un savā kt atlikuš os tū ristus. Un stā sti, ka Monako ieeja ir par maksu, nav parasta tū rista, bet gan operatora problē ma.
Tā pat kā Monako un Montekarlo, tā s patieš ā m ir greznī ba un skaistums. Labā k vienreiz redzē t, nekā.10 reizes dzirdē t. Es gribu tur vairā k.
Pirms Monako piestā jā m Fragonard kosmē tikas un parfimē rijas rū pnī cā . Tur nopirkā m smarž as, krē mus utt.
Pulksten 15 Montekarlo stā vlaukumā kā pjam autobusā un dodamies nakš ņ ot uz tranzī ta viesnī cu Padujā . Atkal jā brauc 600 km. Padujā tiekam pē c 22:00. Viesnī ca Padujā "Crown Plaza 4 *", š ī ir greznā kā viesnī ca visā marš rutā . Ir gaisa kondicionieris, fē ns, elektriskā tē jkanna ar tē jas un kafijas komplektu, gludeklis un gludinā mais dē lis. Te varē jā m izgludinā t savas saburzī tā s drē bes koferī Venē cijas priekš ā un normā li iedzert tē ju un kafiju. Ž ē l, ka no rī ta jā dodas prom.
Trī spadsmitā diena.
Brokastis lieliskas, lai gan tikā m iesē dinā ti zā lē starp ķ ī nieš iem un citiem melnā dainajiem tū ristiem, aizveda mū s uz treš ā s pasaules valstī m. To pamanī jā m ne tikai mē s, jo tur bija atseviš ķ a zā le rietumeiropieš iem. Un viņ i arī runā par Eiropas izvē li. Jā , Eiropai mē s neesam vajadzī gi, viņ i mū s pielī dzina Ā zijas un Ā frikas valstī m. Nedaudz apbē dinā ti par š o pieeju, mē s izbraucam uz Venē ciju pulksten 8. Jau 9:30 tur. Tur mū s gaida mū su gide Alena.
Laiva mums tika iedota tik saspiesta, veca un smirdī ga, ka, sasniedzot Venē ciju, visiem palika slikti no karstuma un "aromā tiem". Es salī dzinā ju ar laivu, ar kuru pagā juš ā gada oktobrī braucā m uz Venē ciju, š ī bija skaista laiva uz diviem klā jiem un ar tualeti. Un tas bija tā ds slepkava! Es izteicu savu sū dzī bu Oļ esjai, un mū s atveda cita laiva, arī maza, bet vismaz ne smirdī ga un plaš ā ka.
Venē cija mū s sagaidī ja 40 gr. siltums ar augstu mitruma lī meni un vē ja trū kumu. Alena paā trinā tā tempā visus veda pa š aurā m ieliņ ā m lī dz Rinalto tiltam, pē c tam gandrī z tā dā paš ā veidā atpakaļ uz Piazza San Marco. Ar to tū re beidzā s. Es negribē ju staigā t š ajā karstumā . Viņ i izsludinā ja brī vo laiku lī dz pulksten 14.
Un manam vī ram bija problē mas ar cigaretē m. Cigareš u krā jumi, ko vī rs iegā dā jā s Spā nijā , beidzā s, un mē s devā mies cigareš u meklē jumos uz Venē ciju. Viņ am labā k neē st nekā nesmē ķ ē t. Izklī duš i pa laukumu alejā m, atradā m vienu suvenī ru veikalu, kurā tirgoja cigaretes. Un nekur citur tur nebija, ne kafejnī cā s, ne restorā nos. Cilvē ki rū pē jas par savu veselī bu, nevis kā mū su vī rieš i. Un tad mē s brī nā mies, kā pē c mū su vī rieš iem ir tik ī ss mū ž a ilgums. Viņ š tur iegā dā jā s cigaretes par tā du likmi, ka ar to pietiktu, lai sasniegtu savu dzimto Ukrainu. Lē tā ko cigareš u paciņ a maksā ja 5 eiro. Š ī atpū ta ir ī paš i paredzē ta smē ķ ē tā jiem.
Tad mē s devā mies uz kafejnī cu, lai iedzertu ū deni un paē stu saldē jumu. Es negribē ju ē st neko citu. Pē c kafejnī cas nejauš i satikā m divas mammas ar skolas vecuma bē rniem no mū su busiņ a, kuras Oļ esja solī ja aizvest uz lielveikalu, un es viņ ā m pievienojos. Lielveikalā nopirku divas Chianti pudeles par 5.3 eiro un pats atgriezos laukumā . Kā pē c š is veikals visiem tū ristiem no autobusa netika stā stī ts, paliek noslē pums. Galu galā es nezinā ju, vai neesmu satikusi š ī s mā tes. Un citos veikalos tū ristiem lē tā kais "Chianti" bija 15 eiro.
Pulksten 14 pienā k laiva, sē ž amies tajā un braucam atpakaļ . Mums tiek dota vē l pusstunda, lai iegā dā tos suvenī rus tirgū pie autobusa pieturas, un pulksten 15 dodamies uz Austrijas pusi. Skaisti kalni, daudz tuneļ u. Tie, kas braukuš i pa Grā cas ceļ u, zina š ī ceļ a skaistumu. Mē s mī lam lī dz tumsai. Atkal jā brauc 600 km lī dz viesnī cai Š opronā . Kad kļ uva tumš s, un mē s jau tuvojā mies Š opronai, sā kā s pē rkona negaiss un lietus. Tas bija pirmais lietus mū su uzturē š anā s laikā ekskursijā . Tā pē c laikapstā kļ i mū s bija labvē lī gi. Lai gan es vē lē tos, lai tas bū tu nedaudz vē sā ks. Š opronā ieradā mies 23:00. Viesnī ca Lever 4*. Cik daudz slavinoš u atsauksmju jau ir uzrakstī ts par š o viesnī cu, un tas ir pamatota iemesla dē ļ . Bet mū su istabā nebija gaisa kondicionē š anas un atvē rtais logs neko daudz nepalī dzē ja. Pē c lietus bija ļ oti smacī gs. Visas pā rē jā s viesnī cas ē rtī bas bija lieliskas.
Č etrpadsmitā diena.
Brokastis lieliskas, laiks atkal karsts. Izbraukš ana uz Vī ni 8-30. Lī dz Vī nei ir 70 km, apmē ram pē c stundas uzņ emam gidi Svetlanu. Atkal tā pati problē ma, nav mikrofona, nav austiņ u, balss klusa, Puse no grupas neko nedzird. Ejam gar Hofburgu. Vī nē esmu otro reizi, bet vī rs vē l nav bijis. Tā pē c es biju viņ a ceļ vedis. Brī vais laiks pē c pusotras stundas. Siltums sasniedz 38 gr. Grupa Valsts kasē neiekļ uva, kurš vē lē jā s, pievienojā s akordu grupai, kas tajā paš ā laikā bija pie mums Vī nē . Brī vajā laikā gā jā m pastaigā ties paš i. Aizbraucā m uz lielveikalu Billa, nopirkā m divas lielas pakas Julius May kafijas, vē l Mocarta konfektes lī dzņ emš anai, naš ķ i un alu ceļ am. Es atradu un nopirku lielu grā matu par Vī ni suvenī ru veikalā . Pē c tam devā mies uz Rosenberger's pē c melanž as kafijas ar aprikož u strū deli.
Arī š eit notika interesanta epizode. Bijā m jau paē duš i, kad pie mums pienā ca liels tumš ā dains viesmī lis, lai notī rī tu traukus. Viņ š redzē ja, ka mē s fanojam ar Vī nes kartē m, un jautā ja: “Rus? ”, uz ko es atbildē ju: “zini, Ukraina”. Viņ š iegā ja aizmugurē jā istabā un atnesa mums divas lielas glā zes auksta ū dens, pē c tam izvilka divas Rozenbergera paraksta pildspalvas un pasniedza tā s mums. Bija patī kami saņ emt š ā du uzmanī bu, lai gan nesapratā m, kā pē c esam to pelnī juš i. Mē s viņ am smaidot pateicā mies, un viņ š tikai pamā ja ar roku.
Pē c Rozenbergas izbraucam un dodamies uz Marijas Terē zes laukumu, tad uz parlamentu, bet karstums dara savu, un mē s jau gaidā m autobusu netā lu no laukuma koku paē nā . 15:00 izbraucam no Vī nes un dodamies uz robež u uz tranzī ta viesnī cu. Atkal mums priekš ā.600 km. ceļ iem. Vē lreiz izbraucam cauri Budapeš tai, apbrī nojot parlamenta ē kas skaistumu un tiltus pā ri Donavai. Drī z tuvojas beigas un kļ ū st skumji.
Pā rvietojoties bez apstā jas pusdienot pa Karpatiem, tikai sanitā rā pietura pie degvielas uzpildes stacijas. Daž iem tū ristiem vilciena biļ etes bija 16-15. Viņ i tiek lī dz vilcienam. Bet pastā v risks, ka jums var nebū t laika. Ļ vovā grupa nevarē ja atvadī ties, visi kļ uva tik draudzī gi savā starpā ! Pē c ilgiem apskā vieniem un rokasspiedieniem ņ emam taksi un dodamies uz iepriekš rezervē to Irē nas viesnī cu. Mums vilciens ir tikai nā kamajā dienā pē c pusdienā m, tā pē c mums vē l ir pietiekami daudz laika atpū sties Ļ vovā . Priecā jamies par labu istabiņ u, gardā m pusdienā m viesnī cas kafejnī cā un mū su zemajā m cenā m.
Secinā jumi:
Ekskursijas koncepcija un programma ir lieliska, un bija ž ē l, ka izpildī jums bija nedaudz klibs. Par visu tū ri liku 9 punktus 10 ballu sistē mā . Barselonā nevarē ju piedot izvē les priekš metus. Mū su š oferi ir lieliski, nekur neapmaldī jā mies, autobusā viss darbojā s, galvenais, lai kondicionieris darbojā s labi un vienmē r bija tī rs. Mū zikas un video pavadī jums bija labs, varē ja pat pasū tī t filmu pē c savas gaumes. Mū su sē dekļ os bija vieta mū su kā jā m, lai gan sē dekļ i ar galdu bija neē rti, bet mē s sē dē jā m rindu tā lā k atpakaļ . Es arī pieš ķ ī ru grupas lī derei 9 punktus, jo viņ a papildus flamenko izvē lei Barselonā normā li novadī ja visu turneju. Anketā es uzrakstī ju visas savas pretenzijas, viņ i solī ja to sakā rtot. Tā tad mans secinā jums: dodieties š ajā ekskursijā un izklaidē jieties, tač u, izvē loties izvē les priekš metu, jautā jiet par to pilnu informā ciju. Neļ aujiet sevi apmā nī t ar skaistu reklā mu, galvenais ir tas, kā š ī izvē le notiks. Nu, varbū t mums tā nepaveicā s ar flamenko, saistī bā ar futbola finā lu un pā rē jais pirms mums un pē c mums, š ie tieš ā m ir svē tki dvē selei. Novē lu visiem veiksmī gus ceļ ojumus!
