Un atkal Spānija. 4. daļa
Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
6. diena
Granā da. No rī ta apmeklē jiet slaveno Alhambru. Ar biļ etē m tur ir visstraujā k Spā nijā , turklā t tā s ir noteiktā s apmeklē juma stundā s. Biļ etes tika solī tas tikai tiem no grupas, kas iegā dā jā s pilno tū res versiju, mū su gids Kirils solī ja pā rē jiem atrast variantus un nepievī la. Ekskursija ar biļ eti maksā ja 30 eiro.
Es ļ oti iesaku visiem iepriekš parū pē ties par biļ etē m, jo ir kauns atrasties Granadā un nenokļ ū t Alhambrā . Starp citu, grupai, kas devā s tieš i pē c mums uz Lielo nedē ļ u, nepaveicā s, viņ iem ekskursija uz Alhambru tika aizstā ta ar Alcazar apmeklē jumu Seviļ ā . Jā , un Mesquita tika slē gta, tas ir kauns.
No rī ta bija diezgan vē ss, jā ņ em vē rā , ka Granada atrodas 738 metru augstumā , un arī Alhambra ir kalnā un pū ta auksts vē jš , lai gan spī dē ja saule. Netā lu ir redzami Sjerranevadas kalni ar sniega segu.
Alhambra ir pilsē ta pilsē tā , piļ u un dā rzu komplekss. Celtniecī ba sā kā s Mohameda 1 vadī bā un turpinā jā s daudzus gadus gan Granadas kalifā ta, gan kristieš u vadī bā lī dz Filipa 5 pievienoš anā s 18. gadsimtā .
Bez biļ etē m jū s varat apmeklē t telpas pirms ieieš anas pilī . Pili aizsargā ja Alcazaba (citadele) - virkne torņ u un sienu. Ekskursiju vadī ja vietē jais gids, kurš labi runā ja krievu valodā .
Tā lā k mē s uzkā pā m Augš alhambrā , kur atradā s dzī vojamā ē ka apkalpojoš ajam personā lam, pirtis, bazā ri, moš eja.
Santa Maria il Alhambra baznī ca tika uzcelta 1581. –1618. gadā . Lielā s moš ejas vietā .
16. gadsimtā imperators Kā rlis V nolē ma viņ am blakus uzcelt pili,
kas tika pā rbū vē ta lī dz pat 20. gadsimta vidum. Pils celta manierisma stilā un krasi kontrastē ar pā rē jā m Alhambras ē kā m.
Un tas ir pagalms, jū s varat uzreiz redzē t Itā lijas arhitektu ietekmi, no kuriem Romā mā cī jā s Pedro Mač uka, kurš projektē ja pili.
Alhambras vē rtī gā kā s ē kas ir Nasridu dinastijas pilis, no kurā m sā kas ieeja ar biļ etē m.
Pils vecā kā daļ a ir Mechouar — ē ka publikai un tiesā m. Daž as ē kas pā rbū vē tas kristieš u laikos, bet galvenā zā le ir saglabā jusies.
Š is ir Meshuara pagalms, pā reja uz Kamares pili, emī ra oficiā lo rezidenci.
Eja uz pili ir dekorē ta ar zeltainā m flī zē m
Mē s ieejam Comares tornī , Alhambras augstā kajā ē kā (45 metri).
Torņ a pirmajā stā vā pils majestā tiskā kā telpa ir Vē stnieku zā le.
Inkrustē tie koka griesti simbolizē septiņ as musulmaņ u paradī zes debesis ar Allā ha troni vidū .
Un š ī ir Zelta istaba, kas bija uzņ emš anas telpa. Savu nosaukumu tas ieguvis no apzeltī tajiem koka griestiem
Pilī atrodas skaistā kā vieta – Mirtu pagalms, kas nosaukts par mirstu dzī vž ogu gar dī ķ i.
Tā lā k mē s nokļ ū stam Lauvu pilī — tā s ir emī ra privā tā s palā tas. Celta 14. gadsimtā Muhameda V.
vadī bāPils centrā lais pagalms - Lauvas pagalms ar Lauvu strū klaku vidū .
Pagalmu ieskauj arkveida galerijas
Caur pagalmu mē s nokļ ū stam stalaktī tu zā lē , nosaukumu ieguvā m no griestiem.
Ejam uz Abenserraha zā li, š ajā zā lē.37 viņ a radiniekiem tika izpildī ts nā vessods par saikni ar viena š ī s ģ imenes pā rstā vja emī ra sievu. Zā le ir slavena ar savu zvaigž ņ u formas kupolu.
Nā kamajā Hall of Kings griesti ir tikpat labi
Mē s ejam uz pils sievieš u pusi - Divu mā su zā li (nosaukums cē lies no divā m marmora plā ksnē m uz grī das, kuras atdala strū klaka),
kur atradā s sultā nas palā tas
No š ejienes jū s varat nokļ ū t Mirador Daracha ("Sultā nas acis") nosegtā balkonā , no kura viņ a varē ja redzē t, kas notiek pils sievieš u puses telpā s. Iepriekš bija skats uz upi, bet, pievienojot Kā rļ a V pili, izveidojā s iekš ē jais Cypress pagalms
Ejam uz Generalife dā rziem, kas atrodas starp pili un vasaras rezidenci. Pils un dā rzi tika uzcelti 14. gadsimta sā kumā .
Š ī ir Cypress Yard
Priekš Generalifas pils, skaists Brū ka pagalms
Turpmā k varat doties uz skatu platformā m ar skaistu Granadas un tā s apkā rtnes panorā mu.
Sniegotā s Sjerranevadas virsotnes ir skaidri redzamas
Pē c tam mē s apmeklē jā m Augš dā rzus, kas tika iekā rtoti 19. gadsimta beigā s, un Lower Gardens, kas tika iekā rtoti 1931. –1951. gadā .
Skats uz skatu laukumu
Š is ir ā ra teā tris
Kopumā mē s pastaigā jā mies pa Alhambru apmē ram trī s stundas, saule sā ka cepinā t, un mē s devā mies lejup uz Granadu.
Granada bija Granadas emirā ta galvaspilsē ta un bija pē dē jais arā bu cietoksnis Rekonkistas laikā (Spā nijas atbrī voš ana no arā biem). Lī dz ar pilsē tas ieņ emš anu 1492. gada 2. janvā rī Rekonkista beidzā s. Arā bu vrysko saskaņ ā ar padoš anā s lī gumu tika nogā dā ts pa jū ru uz Ziemeļ ā friku. Mierī gos arā bu iedzī votā jus sā ka apspiest, pieauga nodokļ i, viņ i tika piespiedu kā rtā pā rvē rsti kristietī bā . 1499. gadā Granadā tika publiski sadedzinā ti vairā k nekā.10 000 nenovē rtē jamo musulmaņ u manuskriptu Korā nu eksemplā ru, un tikai 300 eksemplā ru ir saglabā juš ies lī dz mū sdienā m.
Trī s mē neš us vē lā k Alhambrā katoļ u karaļ i Kastī lijas Izabella un viņ as vī rs Ferdinands no Aragonas tajā paš ā mē nesī parakstī ja dekrē tu par visu ebreju izraidī š anu no Spā nijas.
Pilsē tas ebreju kvartā ls tika lielā mē rā iznī cinā ts. Tie, kas nevē lē jā s doties prom, bija spiesti pieņ emt kristietī bu (kristī tie ebreji tika saukti par marrā niem, musulmaņ us - morriskiem). Mē ģ inā jumus slepeni saglabā t savu tradicionā lo ticī bu než ē lī gi apspieda 1478. gadā izveidotā inkvizī cija. tā pati Izabella un Ferdinands un pastā vē ja lī dz pat 1834. gadam!
1492. gads bija notikumiem bagā ts, un tieš i š ajā gadā Kolumbs atklā ja Jauno pasauli. Izabella iedeva naudu ekspedī cijai, lai gan viņ as vī rs Ferdinands bija kategoriski pret to. Tad Izabella ekspedī cijā ieguldī ja personī go naudu un dā rglietas ar nosacī jumu, ka viss, ko Kolumbs atklā j un atvedī s uz Spā niju, bū s tikai viņ as ī paš ums, Ferdinands neko nesaņ ems. un tā vē lā k izrā dī jā s.
Š eit ir piemineklis, kurā Kolumbs lū dz atļ auju Izabellai ekspedī cijai.
. Pā rejam uz katedrā li
Karaliskajā kapelā , kurā ir apglabā ti Izabella un Ferdinands. Katedrā le tika celta gandrī z 200 gadus, celtniecī ba sā kā s 1518. gadā .
Pē c ī sas apskates mums bija pusotra stunda brī va laika. Mē s devā mies klī st pa pilsē tu un pirkt pā rtiku.
Š ī ir Caldereria iela Albač inas musulmaņ u apkaimē .
Grupas tikš anā s vieta atrodas Karmenas laukumā pie Rā tsnama, ko var viegli atrast, aplū kojot jā tnieka statuju uz jumta. Neviens ī sti nepaskaidro, ko simbolizē zelta bumbiņ as.
Tieš i tur mē s atstā jā m Granadu un Andalū ziju un devā mies nakš ņ ot uz Alikanti.
Turpinā jums š eit >>>
