Latvija

Kurš nav redzējis Kairu, tas nav redzējis pasauli (c)

26 augusts 2010 • Ceļošanas laiks: no 23 Decembris 2009 ieslēgts 25 Decembris 2009
Reputācija: +470.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Autoostā Š arma tika nopirkta kopā ar draudzeni, kas pastā vī gi cī nī jā s ar biļ eti uz Kairu.

Pā rvadā tā js: East Delta Travel.

Autobusa VIP klase.

Izmaksas: 80 mā rciņ as.

http://picasaweb. com google. com. ua/lh/photo/3DgvuOlxFzjAjTvNo6zq0l-aFF6totz2qgeg_rO0vP8? feat=tieš ā saite

Un tagad es jums stā stu, kā izskatī jā s š is VIP klases brī nums...Bet ī stenī bā nekā...Vecais Ikaruss, mazliet piekauts, no lokā las noplū des, bet ar kondicionieri...Lī dz ceļ ojuma beigā m diezgan nosalā m, lai gan š ķ ita, ka gaisa plū sma ir regulē ta. . .

Pa ceļ am veicā m vienu pieturu (nav skaidrs, kur) uz 20 minū tē m. Varē tu pasē dē t kafejnī cā (nedod Dievs! ) un iziet no vajadzī bas (tā das tualetes pat š ausmu filmā s nerā da). Viņ i samaksā ja divas mā rciņ as no kaitinoš ā "wc vadī tā ja" ...

Un tā , pulksten 6 no rī ta un esam Almazas autoostā krā š ņ ajā Kairas pilsē tā.


Š eit mē s noķ ē rā m taksometru un braucā m uz KHAN EL KHALILI — senu Kairas gā jē ju zonu, kas slavena ar savu viduslaiku tirgu (lielā ko Tuvajos Austrumos), mā jī gā m kafejnī cā m un rokdarbiem.

Š ajā slavenajā tirgū ir lielā kā rokdarbu izvē le. Tirgus ir pilns ar suvenī ru veikaliem, kuros pā rdod papirusa gleznas, austrumu monē tas, paklā jus un stikla traukus. Pastaigas pa veikaliem var traucē t patī kama atpū ta kā dā no daudzajā m kafejnī cā m, kur var pasū tī t tasi izcilas piparmē tru vai sarkanā s kercade tē jas, vai uzsmē ķ ē t ā bolu "š ī š u" (c) Bet diemž ē l mē s to nedarī jā m paskaties, kas un ko tur tirgoja, jo 7 no rī ta, kad tur gā jā m, visi veikali vē l bija ciet.

Turpat š aurajā s ieliņ ā s ir daudz moš eju un medreš u, dzī vojamo ē ku. Fotoattē lā bē rni skrien uz skolu))

Š eit dzī vo cilvē ki ar ienā kumiem zem vidē jā...

http://picasaweb. com google. com. ua/Angellies85/KhanElKhalili? authkey=Gv1sRgCK76gbuf0sOxWA&feat=tieš ā saite

Vienā no š ī m ielā m, izvairoties no skrienoš iem bē rniem, suņ iem un kaķ iem, veldzē jā mies ar niedru sulu un devā mies pastaigā pa moš eju un El Azhar universitā ti, kas atrodas Sharia el Muski ielā.

http://picasaweb. com google. com. ua/lh/photo/TM2TUt5uaU2-xE7ZALTrmg? authkey=Gv1sRgCPbzqPaPntnXkwE&feat=tieš ā saite

AL-AZHAR - Jami "al-Azhar (Visspilgtā kā moš eja) - Kairas cienī jamā kā s moš ejas un reliģ iskā s universitā tes nosaukums. Moš eja tika uzcelta 970. -972. gadā Fatimī du laikā , kuri savu izcelsmi meklē ja Fatimā , pravieš a Muhameda meita. "Al-Azhar" - izcils grā ds no "Zahra" (spož s, spilgts, izcils - arā bu val. ) - goda epitets, zem kura parasti tiek saukta Fatima. Kalifs al-Muizs (953-975) ), kurš toreiz valdī ja Ē ģ iptē , vē lē jā s padarī t al-Azharu par galveno š iī tu valstu reliģ isko centru. Moš eja tika uzcelta vienlaikus ar al-Kahira (Kaira) pilsē tu, kas kļ uva par jauno Ē ģ iptes galvaspilsē tu. Jau toreiz moš eja vispirms sā ka mā cī t Korā na zinā tnes un vē lā k matemā tiku, astronomiju, dabaszinā tnes un ģ eogrā fiju. (c)

Moš ejas teritorijā jū s nokļ ū siet caur Barber's Gate dubultarku, kur jaunuzņ emtajiem studentiem tiek skū tas galvas.


Labais un kreisais pagalms ved uz divā m medresē m (vidusskola); kreisajā pusē esoš ā medresa, kas vainagota ar savu kupolu un minaretu, tika pievienota 1340. gadā . Š eit ir vē rts doties apskatī t lū gš anu niš u, kas rotā ta ar stikla mozaī kā m. Tieš i priekš ā atrodas centrā lais pagalms, kas robež ojas ar galeriju ar reljefā m arkā m. Š ī ir ē kas vecā kā daļ a, tā s celtniecī ba aizsā kā s Fatimī du laikos. Pretē jā pagalma daļ a atveras lū gš anu zā lē . Š ī zā le agrā k sasniedza tikai lū gš anu niš u, bet 18. gadsimta vidū tā tika paplaš inā ta, pievienojot vē l č etras arkā des. No pagalma paveras skaists skats uz trim galvenajiem minaretiem, kas (no labā s uz kreiso pusi) datē ti ar 1340. -1469. , 1510. gadu. 1510.  gada minaretu ar dubultu virsotni pievienoja pē dē jais mameluku sultā ns El Guri, kurš uzcē la arī blakus esoš o vikalu un Elgurijas ansambli. (ar)

Tajā paš ā ielā , pretī El Azhar, atrodas EL HUSSEIN laukums ar tā da paš a nosaukuma moš eju.

http://picasaweb. com google. com. ua/Angellies85/ElHussein? authkey=Gv1sRgCLXq54j5ooaXeg&feat=tieš ā saite

Tajā atrodas viena no islā ma svē tnī cā m – pravieš a Muhameda Huseina mazmazdē la galva, kurš gā ja bojā.680. gadā Karbalas kaujā . Kopš tā laika musulmaņ i ir sadalī ti sunnī tos un š iī tos – viņ a sekotā jos. (ar)

Iepriekš (pē c baumā m) š ajā moš ejā neielaida nemusulmaņ us, tagad var ...vai arī mē s ļ oti izskatā mies pē c musulmaņ u sievietē m ...bet mē s iekļ uvā m moš ejā , no sievietes puses, basā m kā jā m, pā rvelkot kapuces. mū su galvas...

Vairā kas sievietes gulē ja uz paklā jiem uz grī das, un tikai viena lū dzā s, sē dē dama uz kā pnē m pie sudraba zā rka (vai kā to nosaukt? ) Huseins...

No El Huseina ar taksi devā mies uz AHMED IBN TULUN MOŠ EJU.

Moš eju uzcē la Ahmads ibn Tuluns, Ē ģ iptes Abasī du gubernators 868. –884.  gadā , kura valdī š ana tika raksturota kā de facto neatkarī ga.

Vē sturnieks al-Maqrizi nosauc moš ejas bū vniecī bas sā kš anas datumu - 876.  gadus pē c Kristus, un no tā laika saglabā juš ā s moš ejas plā ksne norā da, ka pabeigš anas datums ir 265.  gads pē c Kristus jeb 879. gads.

Moš eja tika uzcelta uz neliela kalna ar nosaukumu Gebel Yashkur, "Pateicī bas kalns. » Kā da vietē jā leģ enda vē sta, ka tieš i š eit pē c plū diem apstā jā s Noasa š ķ irsts, nevis Ararata kalns.

Lielā ceremoniā lā moš eja bija iecerē ta kā Ibn Tuluna un viņ a galvaspilsē tas Al-Kattai spē ka un spē ka zī me, kas kalpoja par Tulunī du dinastijas administratī vo centru. Moš eja sā kotnē ji tika veidota kā pils, un durvis, kas atrodas blakus minbā ram, ļ ā va viņ am tieš i iekļ ū t moš ejā . Al-Kattai tika nojaukts mū su ē ras 10.  gadsimta sā kumā , un moš eja ir vienī gā saglabā jusies celtne no tā laika.

Moš eja ir vairā kkā rt restaurē ta.


Pirmā zinā mā restaurā cija tika veikta 1177.  gadā pē c Fatimī du veziera Badra al Dž amali pavē les. Sultā na Dajina restaurā cija 1296.  gadā pievienoja vairā kus uzlabojumus kopē jai struktū rai.

Moš eju pē dē jo reizi atjaunoja Ē ģ iptes vecā ko padome 2004.  gadā . (c)

Moš eja ir ļ oti iespaidī ga ar savu izmē ru un arhitektū ru, un “wow! ” mē s izsprā gā m korī , ī paš i neviena dzī va dvē sele, izņ emot mū s un divus sirmgalvjus, kuri mums uzdā vinā ja kā jā s brī niš ķ ī gi uzš ū tus zaļ us apavu pā rvalkus (tā ir zinā ms, ka moš ejā nevar staigā t) moš ejā nebija. Pē c š ī s svē tvietas iekš ē jo skaistumu apbrī noš anas pa spirā lveida kā pnē m uzkā pā m augstā kajā tornī , no kurienes paveras skaista metropoles panorā ma.

http://picasaweb. com google. com. ua/Angellies85/IbnTulun? authkey=Gv1sRgCO2F__K2ho7ICw&feat=tieš ā saite

Tā lā k no ibn Tulun moš ejas pa Sharia el Saliban ielu gā jā m uz Salah ed Din (Salladin) laukumu, kur atrodas divas moš ejas - Sultan HASSAN un RIFAY.

SULTĀ NA HASANA MOŠ EJA - tiek uzskatī ta par stilistiski kompaktā ko un vispā rī gā ko no visiem Kairas pieminekļ iem. Tas ir viens no mameluku arhitektū ras š edevriem. Ē ku 1356.  gadā uzcē la sultā ns Hasans bin al Nasers Muhameds Kalavums, lai tā kalpotu kā moš eja un reliģ iskā skola visā m č etrā m sunnī tu islā ma juridiskajā m atzariem. Tas tika izveidots tā , lai katrai no č etrā m domā š anas skolā m - Shafi, Maliki, Hanafi un Hanbali - bū tu sava teritorija zem moš ejas sadalī juma.

Celtniecī ba sā kā s mū su ē ras 1356. gadā un beidzā s 7 gadus vē lā k, 1363. gadā . Viens no minaretiem sabruka bū vniecī bas laikā , nogalinot 300 cilvē kus. (ar)

RIFAI MOŠ EJA - celta 20. gadsimta sā kumā . pseidomameluka stilā š ī moš eja ir parā dā savu slavu vairā ku Muhameda Ali dinastiju locekļ u kapenē m, tostarp karaļ a Faruka, kurš tika gā zts 1959.  gadā (c)

Ieeja moš ejā s iekš ā ir apmaksā ta, ja nemaldos kaut kas ap 40-60 mā rciņ ā m.

Mē s negā jā m iekš ā.

http://picasaweb. google. com/Angellies85/SultanHasanRifai? authkey=Gv1sRgCICjreD7z9il7QE&feat=tieš ā saite

Tagad bija jā dodas uz Citadeli.


Tas nav tā lu no Saladina laukuma, bet, tā kā Kairā taksometrs ir greznī ba (maksimā li maksā jā m 20 mā rciņ as, no viena Kairas gala nokļ ū stot gandrī z lī dz Gī zas piramī dā m), galamē rķ i sasniedzā m par pā ris naudiņ ā m...

Austrumu vā rti jeb BAB EL AZRAB ir sabiedrī bai slē gti (no manis paš a - tagad pie š iem vā rtiem dzī vo bezpajumtnieki; vā rti atgā dina sabiedrisko tualeti....brrrr). Š eit Muhameds Ali 1811. gadā iznī cinā ja mamelukus un kļ uva par vienī go Ē ģ iptes valdnieku. Turcijas sultā ns viņ u nosū tī ja no Stambulas, lai atjaunotu Osmaņ u impē rijas varu pē c Napoleona aizieš anas, tač u mameluki izturē jā s pret viņ u naidī gi. Drī z viņ š uzaicinā ja viņ us uz vakariņ ā m Citadelē , aizslē dza vā rtus, kad viņ i grasī jā s doties prom, un visus noš ā va. (ar)

CITADELE – viena no galvenajā m Kairas apskates vietā m. Dibinā ta 12. gadsimta beigā s.

Mukatamas kalna atzaros Salaha ad-Din al-Ayyubi (Saladina) vadī bā tas pildī ja tā das paš as funkcijas kā Maskavas Kremlis. 7 gadsimtus Citadele bija Ē ģ iptes valdnieku rezidence. Saskaņ ā ar sā kotnē jo plā nu no cietokš ņ a lī dz Nī lai vajadzē ja nolaisties spē cī giem mū riem, kas aptver Kairu no divā m pusē m. Š ī iecere gan tika realizē ta tikai daļ ē ji, mū rus sā ka bū vē t, tač u tā s netika pievestas pie upes, bet pati citadele izrā dī jā s iespaidī ga izmē ra. Sekojot kalna kontū rā m, neregulā rais sienu daudzstū ris aizņ ē ma 18 hektā ru platī bu. Tajā tika uzceltas pilis, kazarmas, noliktavas, cietums un, protams, moš ejas. (ar)

MUHAMMEDA ALI MOŠ EJA, kas atrodas netā lu no citadeles, ir slavena ar gleznainajiem skatiem no tā s augstuma. (ar)

No š ejienes var redzē t visu pastaigas marš rutu, var redzē t sultā na Hasana un Rifai moš ejas, nedaudz tā lā k - ibn Tulunas moš eju un, protams, vienu no pasaules brī numiem...(skat. foto ).

Citadeles augstā kajā punktā atrodas Muhameda Ali (1830-1848) moš eja. Tā tika uzcelta Osmaņ u stilā un lielā mē rā kopē slaveno Ahmediye moš eju Stambulā . Skaidrā laikā gandrī z no jebkuras vietas Kairā ir redzami divi augsti minareti.


Muhameda Ali moš eja ir grandioza ē ka. Lū gš anu zā le ir kvadrā ts ar malu vairā k nekā.40 m, kupola augstums 52 m. Logos ir krā sainas vitrā ž as. Moš eja ir bagā tī gi dekorē ta. Tā s iekš puse ir aptuveni puse noklā ta ar alabastra plā ksnē m, kuru dē ļ moš eja tika nosaukta par Alabaster. Pie ieejas moš ejā labajā pusē iež ogotā telpā atrodas Muhameda Ali kaps, izcilais reformators, kurš valdī ja 1805. –1848.  gadā . un spē lē ja nozī mī gu lomu Ē ģ iptes vē sturē.

Plaš ajā moš ejas pagalmā ir strū klaka mazgā š anai. Uz sienas pretī ē kai atrodas rakstiem rotā ts metā la pulksteņ a tornis. Tā s tika pasniegtas Muhamedam Ali 1845. gadā.

Francijas karalis Luijs Filips. (ar)

Citadeles galvenā moš eja ilgu laiku bija sultā na An-Nasra Mohameda moš eja (14. gs. sā kums). Tas izskatā s mazs, bet var uzņ emt lī dz 5000 pielū dzē ju. Tā pat kā lielā kajai daļ ai viduslaiku Kairas moš eju, tai nav centrā lā jumta – tikai nojumes-pasā ž as gar sienā m. Nojume, ko atbalsta kolonā de, ir plaš ā ka moš ejas priekš pusē , kur atrodas lū gš anu niš a - mihrabs, kas bagā tī gi dekorē ts ar akmens grebumiem un inkrustā cijā m. Moš eja ir apdarinā ta ar divu krā su akmeni, kas Kairā ir retums, bet tā s galvenā arhitektoniskā iezī me ir minareti. Tie ir izklā ta ar krā sainā m fajansa flī zē m. Tā nav nevienā citā pilsē tas moš ejā . An-Nasra moš eju projektē jis arhitekts no Irā nas pilsē tas Tebrizas, kur tolaik bija modē flī zes.

Citadeles tā lā kajā daļ ā atrodas Suleimana Paš as moš eja.

Tā tika uzcelta (1528) neilgi pē c Osmaņ u iekaroš anas Ē ģ iptē tradicionā lā turku stilā ar segtu lū gš anu zā li un smailu minaretu. Moš eja ir maza, bet bagā tī gi dekorē ta. Ī paš i skaists ir inkrustē tais mihrabs. (ar)

Citadelē atrodas vairā ki muzeji. Blakus Muhameda Ali moš ejai atrodas Policijas muzejs. Citadeles iekš ē jā daļ ā , ko atdala sienas ar vā rtiem, atrodas plaš s militā rais muzejs (attē lā ir Muhameda Ali lielgabals). Pa labi no tā atrodas neliels paviljons, kurā iekā rtots karalisko ratiņ u muzejs. Aiz tā atrodas vē l viens paviljons, pē dē jais un ļ oti kuriozs Citadeles ekspozī ciju papildinā jums - lietisko liecī bu muzejs (Mathaf al-madbutat). Š ī ir senlietu kolekcija, ko policija konfiscē jusi kontrabandistiem un kas tika izmantota kā lietiskais pierā dī jums tiesas procesos. (ar)

http://picasaweb. google. com/Angellies85/Citadele? authkey=Gv1sRgCITh34LT9dX-gAE&feat=tieš ā saite


Kļ uva tumš s))) Un mē s visu dienu bijā m izsalkuš i, nolē mā m, ka ir laiks kaut kur iekost un doties izmitinā š anas mā jas meklē jumos))))

Taksometrs mū s aizveda lī dz tirdzniecī bas centram City Stars. Cik tas ir milzī gs ...Boutique katrai gaumei un budž etam, tie paš i restorā ni ...

Atrodas Nasr City (vai Madinat Nasr). Darba laiks no pulksten 11 lī dz 23 veikali, restorā ni, kafejnī cas, kino - visu diennakti.

Paē dā m, izdzē rā m gardu kapuč ī no, apmē ram puslitrs katrs)))), nedaudz pastaigā jā m pa butikiem (neesam š opaholiķ i, tā pē c staigā jā m pa butikiem tikai "paskatī ties" un ne ilgi) un devā mies meklē t. kur mē s varē tu nakš ņ ot...

Nolē mā m, ka labā kā vieta bū tu kaut kur Gī zā : tuvā k piramī dā m, un naudas izteiksmē lē tā k nekā paš ā Kairā.

http://picasaweb. google. com/Angellies85/Cairo_view? authkey=Gv1sRgCN-2y_DZ36O8Bw&feat=tieš ā saite

Apskatī jā m 2 viesnī cas (diemž ē l neatceros nosaukumus) - baigā s odzes par 80-100 dolā riem dienā par divvietī gu, kur nebija iespē jams apmesties.

Tas ir par spī ti tam, ka mē s ar draugu absolū ti neesam pretenciozi...Vajag tikai pā ris stundas pagulē t un nomazgā ties...Bet te to nebija iespē jams izdarī t, lai gan cenu varē ja pazeminā t vairā kas reizes ...

Ejam tā lā k.

Rezultā tā apmetā mies Mena Palace Hotel (Giza) (nejaukt ar Mena House Oberoi, kur apmetā s Š erč ela, jo tā s ir divas lielas atš ķ irī bas))))))). Es nevaru atrast š o viesnī cu internetā...es pat nezinu tā s adresi...

Nu, kopumā š is mā joklis izskatī jā s š ā di...Istabā nebija karstā ū dens, pareizā k sakot, tas bija tikai mū su izbraukš anas rī tā ...tas ir, mums bija tikai vasaras ū dens))

Viena gulta stā vē ja pie loga, bet uz tā s nebija iespē jams gulē t, jo no loga bija ļ oti vē jš , tā pē c sildī jā mies vienā gultā )))

Tie bija mī nusi. Tagad par viesnī cas priekš rocī bā m:

1) acī mredzot mē s tur bijā m vienī gie viesi, jo brokastis mums tika atnestas burtiski gultā )))

2) izbā zt galvu pa logu, piramī das varē ja redzē t ļ oti, ļ oti tuvu))

3) divas dienas diviem mē s izguldī jā m 60 USD, lai gan sā kotnē ji cena par istabu dienā tika deklarē ta 80 zaļ ā )))


Tā lā k bū s par Gī zas un Sakaras piramī dā m.

Viesnī cā mū s pamodinā ja 6os no rī ta ar brokastī m gultā

Pā rsprā guš i un gatavojuš ies doties ceļ ā , ielē cā m taksī un braucā m uz GĪ ZAS PIRAMĪ DĀ M.

Bija kā di pusastoņ i no rī ta...Es ļ oti gribē ju sagaidī t rī tausmu Heopsa piramī das pakā jē...

Bet, kā ierasts, lī dz piramī dā m varē ja tikt tikai lī dz 9...

Gaidī jā m un gaidī jā m...saule jau sā ka lē kt...Bijā m sarū gtinā ti...Bet nepareizajiem un apsargiem sasmē rē ja acis, tā pē c pa 8 kapeikā m vē l atļ ā va iet uz piramī dā m. . .

Ieeja: 60 mā rciņ as.

Cilvē ki, tas ir ļ ooooooooo kaaayyyyf...Kad apkā rt nav nevienas dvē seles, ir tikai milzī gi laukakmeņ i, kas stā vē juš i tū kstoš iem gadu, putnu bari un Sfinksas miers, kas tik tikko saskatā ms miglas dē ļ , milzī gs dzeltens zemes disks. saule un klusums....*pilina sā li*

Š eit mē s 3 stundas staigā jā m starp piramī dā m, akmeņ iem un kapiem ...

Ieeja atrodas ziemeļ u pusē . Atseviš ķ i bloki, pē c arā bu vē sturnieka Abdela Latifa (XII gs. ) domā m, ir tik precī zi viens otram piestiprinā ti, ka starp tiem nevar ievietot naž a asmeni.

Heopsa piramī das iekš pusē nav uzrakstu vai rotā jumu. Ir trī s apbedī š anas kameras. Faraona apbedī š anas kamera ir aptuveni 11 metrus gara, piecus metrus plata un gandrī z seš us metrus augsta telpa. Kapa sienas ir apdarinā tas ar granī ta plā ksnē m. Sarkanā granī ta sarkofā gs ir tukš s. Nav atrasta ne faraona mū mija, ne kapu priekš meti. Tiek uzskatī ts, ka piramī da tika izlaupī ta senos laikos.

Piramī das dienvidu pusē ir kuģ a formas struktū ra. Š ī ir tā sauktā Saules laiva – viena no piecā m, ar kurā m Heopsam bija jā dodas uz otru pasauli. 1954. gadā izrakumos tika atklā ta 43.6 m gara laiva, kas izjaukta 1224 daļ ā s.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (3) Atstājiet savu komentāru
iemiesojums