Atsauksmes raksta nevis rakstnieki, bet gan tūristi.Izmēģiniet to, tas ir iedvesmojoši!
Pievienojiet atsauksmi tūlīt Atgādināt man pa e-pastu ×

Īsti indieši

27 Aprilis 2011 Ceļošanas laiks: no 11 Marta 2011 ieslēgts 31 Marta 2011
Reputācija: +248.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Pirms divā m nedē ļ ā m atgriezā mies no ceļ ojuma marš rutā “Ekvadora – Kolumbija”. Pirms ceļ ojuma interesē jos par ceļ otā ju atsauksmē m par š ī m valstī m. Gribē ju saņ emt padomu, vismaz par viesnī cas izvē li. Atrasts viss, nekas. Respektī vi, par Ekvadoru varē ja lasī t vē l kaut ko, bet pā rsvarā par Galapagu salā m (mē s tur nedevā mies! ), bet, piemē ram, par galvaspilsē tu Kito - gandrī z neko. Bet, viesojoties Ekvadorā , diez vai Kito tiks apiets. Par Ekvadoras Amazoni gandrī z neviens neraksta, galvenais, ka sastā dot programmas neko nevarē ju uzzinā t par mū su tū risma aģ entū ru piedā vā tajā m namiņ iem. Par Kolumbiju - pā rsvarā jautā jumi. Lai gan, nē – saņ ē mu vienu padomu: Kolumbijā noteikti jā apmeklē Kartahena. Ļ oti pamatots padoms, bet - vispirms vispirms. Savā ziņ ā informā cijas trū kums mani pievī la. Kopumā es centī š os aizpildī t nepilnī bas.

Mē s ceļ ojā m trī s nedē ļ as - septiņ as viesnī cas, desmit lidojumi, daudz iespaidu, tā pē c ziņ oš u gabalos - es nevē los veidot garu pā rskatu, un es ievietoš u vairā k fotoattē lu. Jā , ievads aizkavē jā s. Pirmajā daļ ā rakstī š u par Kito, vulkā niem, Banjos un paš iem ekvadorieš iem, kas man kļ uva par galveno personī go atklā jumu š ajā valstī.


Iedomā jieties, Ekvadoru, izrā dā s, apdzī vo indieš i! Jū s droš i vien par to zinā jā t, es arī uzminē ju, bet nebiju gaidī jis, ka tur dzī vo tikai indieš i. Bē rnī bā lasot par Spā nijas kolonizā cijas š ausmā m, es biju gatavs uzskatī t indiā ņ us par kaut kā du nacionā lo minoritā ti, kas brī numainā kā rtā izdzī voja pē c gadsimtiem ilgas iznī cinā š anas. Viss ir tieš i otrā di! Un, spriež ot pē c bē rnu skaita vidusmē ra Ekvadoras ģ imenē (trī s, mazā k ir retums) un š o bē rnu apmierinā tā izskata, valsts iepriekš bija blī vi apdzī vota, un nā kotnē š is blī vums tikai pieaugs.

Jā saka, ka Ekvadora nav inku zeme, tur dzī voja citas ciltis ar sarež ģ ī tiem nosaukumiem un ar zemā ku civilizā cijas lī meni, tieš i tā pē c tā s iekaroja inki, kuri izveidoja vietē jo galvaspilsē tu mū sdienu Kito. Inku iekaroš ana ilga apmē ram simts gadus, tā bija ļ oti smaga, iekarotā ji, kā parasti, uzspieda savu reliģ iju. Tad spā ņ i izdzina inkus, atstā jot Kito kā galvaspilsē tu, un jebkurš ekvadorietis jums pateiks: "mē s neesam inki". Inki ir iekarotā ji, kas nā ca no Peru. Vispā r ne labā k par spā ņ iem. Ī sā k sakot, starp indieš iem un indieš iem ir atš ķ irī bas.

Mū sdienu ekvadorieš i, manuprā t, ir ļ oti strā dī gi - dī kdienī gs pū lis uz ielā m parā dā s tikai brī vdienā s, tajā paš ā laikā restorā ni ir piepildī ti. Lielā kā daļ a pilsoņ u, kurus es satiku, bija aizņ emti ar kaut ko. Ekvadorieš iem patī k daudz bē rnu. Nav tā , ka viņ i mī l bē rnus – kurš gan viņ us nemī l? – Viņ iem patī k, ka viņ iem ir daudz bē rnu.

Biež i tikā mies ar mammā m, kuras ieskauj daž ā da vecuma pusaudž i, kamē r viņ ā m rokā s bija vē l viens mazulis. Vē l viens punkts: mazulis nav

var traucē t jebko, arī iepirkš anos. Tirdzniecī bas centrā (nevis mazā pā rtikas veikalā , kur sieviete varē tu iznā kt no steidzamas vajadzī bas, bet kur viņ i dodas tikai iepirkš anā s mī lestī bas dē ļ ) ne reizi vien satikā m dā mu ar jaundzimuš o uz rokā m. Kā jaundzimuš ais atš ķ iras no zī daiņ a, kas baro bē rnu ar krū ti? Ļ oti vienkā rš i viņ š netur galvu. Mamma (vai vecmā miņ a, vai vecā kā meita) š ā du mazuli tur pilnī bā apsegtu ar autiņ u, vienmē r turot galvu ar roku. Vī rs, to redzē dams, sacī ja: "Viņ a, iespē jams, pat nenā ca mā jā s no dzemdī bu nama. " Dā mu tualetē s ir obligā ti pā rģ ē rbš anā s galdi, kas ļ oti biež i izrā dā s aizņ emti. Vispā r bē rns ir dabisks, no dzimš anas viņ š dzī vo tā du paš u dzī vi kā tu. Ekvadorieš iem patī k arī spē lē t futbolu.


Kad es par to pastā stī ju savam dē lam, viņ š noraidoš i sacī ja: “Kā pē c Ekvadoras futbols ir tik klibs? "Es nedomā ju, ka tam ir nozī me. Iespē jams, vietē jie klubi neiegulda lielu naudu ā rzemju leģ ionā ros, domā ju, ka arī saviem spē lē tā jiem nemaksā daudz, vienkā rš i Ekvadoras iedzī votā jiem patī k spē lē t futbolu. Viņ iem ir daudz futbola laukumu – gan pilsē tā s, gan katrā ciematā . Ir ī paš i parki, kur ir daudz š ā du vietu, un tie visi vienlaikus ir aizņ emti. Es nedomā ju, ka tā s visas ir nopietnas komandas: tā tad, iespē jams, pagalms, skola un varbū t no kolē ģ iem darbā . Spē lē tā ju ģ imenes biež i atrodas laukuma tuvumā , protams, pilnā sastā vā – skatā s spē li un kaut ko ē d. Mazā kie bē rni brauc ar velosipē diem pa takā m. Skaistums! Biež i vien kā ds vientuļ š puika trenē jas ar bumbu, vai tē tis spē lē jas ar savu mazo dē lu.

Š ā dā parkā vienmē r tiek pā rdotas futbola bumbas - lē ti, vienu reizi, bet nav ž ē l to sabojā t. Treš ā ekvadorieš u mī lestī ba, ko esmu pamanī jusi, ir suņ i. Es teiktu, ka suņ i. Visbiež ā k tie ir mazi – jorki, klē pja suņ i, kokeri, pigmeju pū deļ i. Tas ir, es neievē roju kā das konkrē tas š ķ irnes ievē roš anu. Ir sastopami arī lieli suņ i, bet reti. Suņ i visi ļ oti kopti, tī ri, biež i vien blū zē s un ar bantē m. Š ķ ē rsojot ceļ u, saimnieki paņ em viņ us rokā s. Ļ oti biež i redzē ju suņ us, kas lū r pa pusatvē rto maš ī nas logu. Un, kas ir ī paš i patī kami, Ekvadorā gandrī z nav klaiņ ojoš u dzī vnieku. Pabeidzot vidusmē ra ekvadorieš a aprakstu, teikš u daž us vā rdus par to, kas viņ iem nepatī k: es nekad neesmu redzē jis piedzē ruš os cilvē kus (tajā paš ā laikā ir diezgan daudz ubagu un ubagu, bet viņ iem acī mredzot vairā k rū p naudu un pā rtiku nekā alkoholu) un diezgan daudz smē ķ ē tā ju.

Desmit dienā s Ekvadorā nomainī jā m trī s gidus – neviens no viņ iem nesmē ķ ē ja. Tas, manuprā t, ir rā dī tā js. Patiesī bā es tur redzē ju smē ķ ē tā jus, bet tikai daž as reizes. Un smē ķ ē još s pusaudzis vai meitene, š ķ iet, vispā r ir muļ ķ ī bas. Ī sā k sakot - sportisti, nedzē rā ji un nesmē ķ ē tā ji, kuriem patī k, ka ģ imenē ir daudz bē rnu. Tā ds ir nacionā lais portrets. Ak, un vē l viena lieta - Ekvadorā pē dē jos divsimt gados ir valdī jis pā rsteidzoš s politiskais miers: nav tautas nemieru, no vienas puses, ne varas iestā ž u agresijas, no otras puses. Š ajā ziņ ā Ekvadora labvē lī gi kontrastē ar daudzā m tā s kaimiņ valstī m. Neskatoties uz to, ka dzī ves lī menis valstī kopumā ir diezgan zems, vidē jā alga ir 500 USD, un, ticiet man, jū s par to nevarat daudz nopirkt. Tomē r ekvadorieš i nekurnē jas, bet vienkā rš i cenš as nopelnī t vairā k.

Jā saka, ka Ekvadoras iedzī votā ji nav tas tips, kas grā bs tevi aiz grī das, cenš oties tā vai citā di ubagot naudu vai, teiksim, kaut ko pā rdot.


Piemē ram, Kolumbijā š ā du pā rdevē ju dē ļ nav iespē jams tikt uz pludmali. Indonē zieš i arī ir š ausmī gi lipī gi. Kubā vairā kkā rt piespiedu kā rtā mums mē ģ inā ja uzbā zt cigā rus, pulksteņ us, pat nekonvertē jamu (netū ristu) Kubas naudu. Ekvadorā neko tā du nesastapsiet. Vienī gais gadī jums, ko atceros ir, kad vietē jais indietis, gida palī gs, nogaidī jis, kamē r neviena nebū s (! ) pē kš ņ i pajautā ja, vai mums ir bē rni, tad ar ž estu palī dzī bu sā ka raksturot savu ģ imeni - bē rnu skaitu. , viņ u vecums, dzimums utt. Viņ š naudu neprasī ja, nedod Dievs! Dabiski, ka mē s tos viņ am iedevā m, tač u no tā , kā š ī akcija tika organizē ta, bija skaidrs, ka š ā da rī cī ba nav pieļ aujama. Ļ oti gribē tos minē t vē l vienu epizodi, kas, manuprā t, raksturo nacionā lo raksturu. Uzņ emoš ā s tū risma aģ entū ras gids mū s atveda uz Banosu. Ieraš anā s dienā rezervē jā m ekskursiju, nā kamā diena bija brī va.

Gids pirmajā dienā Banosā izdarī ja visu, kas atbilst programmai, tad jautā ju, ko viņ š varē tu ieteikt rī tdienai. Gids - Pauls - teica, ka ir iespē jams raftings vai brauciens uz Puyo uz kalnu ar dž ungļ iem. Atteicā mies no raftinga, nolē mā m doties uz Puyo. Gandrī z pilnas dienas ceļ ojums. Viņ i prasī ja, cik viņ am izmaksā tu mū s aizvest un pavadī t. Pā vils neko neteica. Nevis “vienosimies vē lā k”, nevis “maksā , ko gribi”, proti, nekā . Nu kurā valstī gids tev tā atbildē s! Principā saruna par naudu beidzā s ar to, nā kamajā dienā ieradā s Pauls, aizveda mū s uz Puyo, pa ceļ am parā dī ja Pastazas kanjonu un piedā vā ja mū s aizvest uz dž ungļ iem ar pē rtiķ iem un atceļ ā jau Banosā . , viņ š staigā ja ar mums pa pilsē tu, aizveda uz vietē jo ļ oti lē tu restorā nu un parā dī ja, kur kaut ko nopirkt. Mē ģ inā jā m atgriezties pie sarunas par naudu – ar tā du paš u rezultā tu.

Beigā s pē c pilnas personī gā s eskorta dienas samaksā jā m viņ am simts dolā rus (manuprā t, par diviem - tas ir minimums), ko viņ š ar jautru smaidu pieņ ē ma kā draudzī gu suvenī ru.

Jā saka arī par ekvadorieš u garī gajā m vajadzī bā m, vismaz par tā m, par kurā m varu spriest. Viņ iem patī k zī mē t grafiti uz betona sienā m, biež i pā rvē rš ot tos par veselā m mā kslas galerijā m. Tas tiek darī ts, manuprā t, ar varas iestā ž u akceptu, katrā ziņ ā es personī gi redzē ju mā ksliniekus, kas ē rti iekā rtojuš ies iekarinā mos š ū puļ os un entuziastiski krā sojot kā rtē jo betona virsmu gaiš ā dienas laikā un policijas klā tbū tnē . Tā pat viņ iem patī k uzstā dī t skulptū ras laukumos un vispā r vietā s, ap kurā m steidzas automaš ī nas. Ja prā tā nav piemē rota vē sturiska figū ra, skulptū ra attē los jebko un jebkuru, turklā t krā sainu. Piemē ram, augļ u grozs, meitene sporta formā , zemnieki sē ž uz zemes.


Izmē ri ir diezgan iespaidī gi. Ž ē l, ka š os darbus var apskatī t un nofotografē t tikai pa maš ī nas logu, tiem pat grū ti pieiet. Neskatoties uz visiem š iem centieniem krā sot un izrotā t biotopu, es neuzdroš inā š os saukt Ekvadoras pilsē tas par skaistā m. Kito, protams, ir daudz skaistu ē ku, brī niš ķ ī gas viduslaiku baznī cas (vecā kā - Sanfrancisko - jau 16. gadsimta vidū! ), vispā r skaists vecais centrs, un prezidenta pils, un neatkarī bas piemineklis. , un operas nams. Ir arī skaisti moderni kvartā li, brī niš ķ ī gi parki. Bet pilsē ta ir milzī ga, tajā ir daudz, atklā ti sakot, nož ē lojamu mā ju, ielu un veselu kvartā lu. Citas pilsē tas izskatā s daudz sliktā k. Jo mazā ka pilsē ta, jo neizskatī gā ka.

Katrā , protams, ir viena vai divas jaukas ielas, bet kopumā pilsē ta ir nepievilcī ga, jo tā ir apbū vē ta ar 2-3 stā vu mā jā m, faktiski tikai betona konteineri ar logiem un durvī m, kas novietotas viena virsū . citi, biež i vien pat nekrā soti. Lielā skaitā š ā das ē kas ir nomā coš as. Š ā dā s ielā s nav arhitektū ras, un tā s nespī d ar tī rī bu. Banos tomē r ir ļ oti mī lī gs un krā sains tajā paš ā laikā , tikai bilde. Kuenkā un Gvajakilā neesmu bijis, bet manuprā t ir tā pat kā visur citur - ir skaisti kvartā li, bet vispā r - trulums un nabadzī ba. Ko darī t, es rakstu to, ko redzu. Jā , tū ristus noteikti interesē s droš ī bas jautā jums. Ekvadoras pilsē tā s var brī vi staigā t, protams, ievē rojot piesardzī bu. Katrā ziņ ā mierī gi pastaigā jā mies ar savā m kamerā m, ar pirkumiem, aizgā jā m uz kafejnī cu un mierī gi gā jā m uz viesnī cu.

Baznī cas iekš pusē (bet ne skulptū ras iekš pusē ) ir kā pnes, kas ved uz apļ veida skatu platformu. Jā , un visa kalna virsotne ir plaš s skatu laukums, no kura paveras brī niš ķ ī gs skats uz Kito un to apkā rt esoš ajiem vulkā niem. Tajā paš ā dienā pē c pilsē tas apskates devā mies uz lauku parku Mitad del Mundo, kas tulkojumā nozī mē “Pasaules vidus”. Vieta ir interesanta, no mana viedokļ a, tikai tā pē c, ka ļ auj redzē t, kā vietē jie atpū š as. Patiesī bā tas ir tikai parks ar daudzā m suvenī ru veikaliem (lamu izstrā dā jumiem! ) un kafejnī cā m. Jū s varat braukt ar izpriecu vilcienu, lai gan to paš u marš rutu var veikt ar kā jā m 15 minū tē s. Nav jē gas aprakstī t nulles meridiā nam veltī to pieminekli, kas uzstā dī ts “vienā vietā ” - pietiek ar vienu fotoattē lu. Manuprā t, tas viss ir tikai tū risma objekts un pā rdomā ts veids, kā pievē rst uzmanī bu savai valstij.

Varbū t mē s varam pā riet uz vulkā niem. Slavenā “Vulkā nu avē nija” nelī dzinā s tam, ko es iedomā jos. Es domā ju, ka, kamē r mē s brauksim pa noteiktu š oseju, pa labi un pa kreisi bū s redzamas vulkā nisko virsotņ u ķ ē des, kas virzā s tā lumā . Majestā tisks skats, bet neticams. Divas vulkā nisko ķ ē ž u rindas gan pastā v, tač u ieleja starp tā m ir tik liela, ka tajā ietilps visa Kito pilsē ta un vairā kas mazā kas pilsē tiņ as un, protams, tā s savienojoš ie ceļ i. Ja š oseja iet tuvu vienai vulkā nu ķ ē dei, jū s varē sit redzē t tikai pretē jo ķ ē di. Un ja brauc pa ielejas vidu, tad ...vienalga kaut kas traucē s. Protams, ir skatu platformas, no kurā m paveras elpu aizraujoš s skats uz Vulkā nu avē niju (tas ir, vienā pusē ). Tikmē r jū s sekojat tam, ceļ vedis biež i norā dī s uz nā kamo vulkā nu un nosauks to.


Chimborazo, Rominaui, Cotopaxi, Elenissas - tas ir tas, ko es atceros. Protams, ir vē l daudz vulkā nu. Kopumā Ekvadora ir burtiski nosē ta ar vulkā niem. Ne visi atrodas vienā “avē nijā ”. Piemē ram, Tungurua virs Bañ os pilnī bā izvirdā s pirms diviem mē neš iem, par to pat ziņ oja mū su ziņ as. Tieš i Banosā mē s sekojā m nā kamajā dienā pē c ieraš anā s (pirmā diena pagā ja Kito izpē tē ), jo ī paš i, lai rū pī gi aplū kotu to paš u Tungurua un Ekvadoras kalnus kopumā . Ceļ š ilga č etras stundas. Bija jā paņ em trī s, bet mē s palikā m Salcedo, Pelileo un Salasaca pilsē tā s. Tie tiek parā dī ti lielā kajai daļ ai tū ristu. Ir arī Otavalo - milzī gs gadatirgus, bet es nesmaidī ju nogalinot dienu, klejojot pa tirgu. Tā tad, Salcedo ir saldē juma pilsē ta. Izklausā s noslē pumaini un pievilcī gi, patiesī bā viņ a slava ne par ko nebalstā s. Redzi, viņ iem ir visgardā kais saldē jums Ekvadorā.

Vietē jie iedzī votā ji labprā t piekrī t š im apgalvojumam un, manuprā t, ierodas tur ī paš i mieloties. Bet, ja jū s domā jat, ka viņ i gatavo kā du ī paš u saldē jumu, ko varat nobaudī t jaukos restorā nos, tad jū s maldā ties. Š ķ irne var bū t ī paš a, bet es nesaprotu, kas liedz to pā rdot uz katra stū ra. Pilsē ta burtiski ir pā rpildī ta ar maziem veikaliņ iem, kuros pā rdod visdaž ā dā kā s lietas - dzē rienus, krekerus, koš ļ ā jamā s gumijas, kuros cita starpā ir lā de ar saldē jumu uz kociņ a. Visparastā kā lā de, kā jau pie mums lielveikalos, tikai sortiments tur ļ oti slikts - tikai plastmasas krū zes, kurā s iebā zts kociņ š . Ir š okolā de, ir kokosrieksts, ir upenes, un, protams, ir trī sslā ņ u. Krē juma nav, š okolā des glazū rā - arī . Vispā r amatierim. Saldē juma kafejnī cu tur nemaz nav.

Nā kamais - Pelileo - dž insu ciems (kā rakstī ts internetā ). Manuprā t, š is nav ciems, bet gan pilsē ta. Iedzī votā ji viņ u “slavinā juš i” ar to, ka aktī vi š uj dž insus un pē c tam pā rdod tos par 10 dolā riem. Dž insu kvalitā te nekā dā ziņ ā nav augstā ka par to cenu, un, manuprā t, pat zemā ka. Man pat prā tā neienā ca kaut ko pirkt, lai gan es apzinī gi gā ju pa galveno iepirkš anā s ielu. Iela sastā v no maziem veikaliem (piemē ram, bijuš ais Č erkizovskis) un atvē rtā m kasē m. Vispā r, "kā da virtuve, tā da dziesma. " Tajā paš ā laikā parastos Kito veikalos jū s varat iegā dā ties firmas amerikā ņ u dž insus par cenā m no 30 lī dz 50 USD. Cik tie maksā Maskavā , es domā ju, ka jū s zinā t. Tā kā tagad esam pieskā ruš ies iepirkš anā s tē mai, nevaru nepieminē t galveno Ekvadoras ekskluzī vo produktu: lamu izstrā dā jumus. Tū risma aģ entū ras savā s tī mekļ a vietnē s ar nepacietī bu apraksta, kā dus brī niš ķ ī gus dž emperus, dž emperus un jakas no lamas varat iegā dā ties Ekvadorā . ES sapņ oju!

Piekrī tiet, ka Maskavā š ā das lietas ir vienkā rš i nepiecieš amas lielā ko daļ u gada. Tū risti kungi, nav ilū ziju! Visur, kur pā rdod š os paš us “produktus” - gadatirgū , labā veikalā un pat beznodokļ u lidostā (kur, pē c manas pieredzes, var atrast labā kos tautas mā kslas paraugus), - tikai bē rns vai super- oriģ inā la meitene, kas dod priekš roku etniskajam stilam, vienkā rš ā veidā - hipijs. Es nepā rspī lē ju, godī gi! Tas viss ir atklā ta paš saistī š ana, nesmarž o pē c kvalitatī va vilnas trikotā ž as, piedurknē s un apakš malā ieš ū tas gumijas (cita stila nav), un krā sas un ornaments ...viena nekā rtī ba . Š eit jū s varat iegā dā ties labu ponč o: krā sas bū s pienā cī gas, un kvalitā te ir pienā cī ga. Kā pē c viņ i neizlaiž dž emperus un jakas tā dā paš ā veidā , joprojā m ir liels Ekvadoras noslē pums.


Tā tad, divas iepriekš aprakstī tā s "atrakcijas" var droš i palaist garā m, apmeklē jot Ekvadoru, tač u ir vē rts apmeklē t Salasakas pilsē tu. Tur ir tirdziņ š , kurā tiek piedā vā ts labs vietē jo amatnieku izstrā dā jumu sortiments, t. i. , tie ļ oti š ausmī gie lamu dž emperi, segas, vilnas dekoratī vie paklā ji, daž ā di suvenī ri un ļ oti skaistas gleznas, kas š ū tas no lamu kaž okā das gabaliem, atkal izgatavotas paklā ju veidā . . Patiesī bā š ā dus kaž okā das paklā jus Ekvadorā pā rdod visur, bet Salasacā tie ir lē tā ki. Tā nu nopirkā m daž as lietas, nofotografē jā m milzī gu zemnieka statuju pie ieejas gadatirgū un izmantojā m iespē ju nofotografē t paš us Indijas zemniekus. Pē c tam turpinā jā m ceļ u uz Banosu. Pa ceļ am Pā vils jautā ja, vai mē s zinā m – un izteica nesaprotamu vā rdu. Es teicu, ka es nesaprotu, viņ š sā ka skaidrot, teica, ka tie ir mazi dzī vnieki, š eit viņ us sauc par "kui".

Zinā ju, ka kui ir jū rascū ciņ a, indiā ņ iem ē dams dzī vnieks. Pols bija pā rsteigts par manu apziņ u un teica, ka kuya ē d tikai kalnu indieš i Peru, Bolī vijā un Ekvadorā , bet tikai viņ a dzimtenē kui ir visgarš ī gā kais (kurš gan š aubā s! ). Viņ š arī piebilda, ka Ekvadorā š o ē dienu var nobaudī t tikai vietā s, kur dzī vo noteiktas indieš u kopienas. Ī sā k sakot, viņ š ieteica mums atceļ ā uz Kito apstā ties Ambato pilsē tā un nogarš ot pareizi pagatavotu kuya. Turklā t viņ š teica, ka principā to var izdarī t Banosā , bet Ambato bū s garš ī gā k. Ar entuziasmu piekritu, piedā vā to degustā ciju traktē jot kā iepazī š anos ar citu atrakciju, un vī rs ilgi kurnē ja, ka negrib ē st ž urku. Jā saka, kad gā jā m garā m Pelileo, uz ielas ieraudzī ju tā du kā rotē još u grilu, uz kura cepā s š ie paš i kui.

Acī mredzot gatavo produktu varē ja nest mā jā s vai apē st pa ceļ am, jo ​ ​ restorā na tur nebija. Manuprā t, ir stulbi aizvainot par jū rascū ciņ u ē š anu. Es mī lu visus dzī vniekus, gan mā jas, gan savvaļ as, bet es nekad nekļ uvu par veģ etā rieti. Galu galā Kui daudz neatš ķ iras no truš a. Paldies Dievam, dzī vas cū kas neredzē jā m, tikai ceptas. Es jums pastā stī š u par Ambato apmeklē jumu vē lā k, un mū su ceļ ojums uz Banosu tuvojā s beigā m. Pauls teica, ka vispirms mē s iereģ istrē jamies viesnī cā , un tad viņ š mū s aizvedī s uz ū denskritumiem.

Viesnī ca Luna Runtun tika izvē lē ta, pamatojoties uz attē liem no interneta. Sā kumā plā nojā m tur tikai nakš ņ ot, bet reklā mas fotogrā fijas mudinā ja rezervē t divas naktis. Es domā ju, ka mē s neesam kļ ū dī juš ies. Luna Runtun atrodas tieš i virs Bañ os uz augsta kalna.


Tā s bū tisks trū kums ir tas, ka pastaigā ties pa pilsē tiņ u, kas atrodas burtiski zem deguna, var tikai izsaucot taksometru (vai, kā mū su gadī jumā , ar gida palī dzī bu). Tač u ar taksometru tur problē mu nav, un viesnī ca ir tik skaista, ka ir vē rts sagā dā t neē rtī bas. Tas ir uzcelts brī niš ķ ī ga kalnu ciemata formā , es teiktu, Š veices stilā , lai gan tas var bū t Ekvadoras stils. Visapkā rt paceļ as kalnu virsotnes, pa logu redzams Tungurua vulkā ns, teritorijā aug eksotiski ziedi un koki. Bet, pats galvenais, Luna Runtun ir termā lie baseini. Tie ir silti, lai arī atvē rti, kas vē sos kalnu vakaros š ķ iet kā ī sta pasaka. Ir vairā ki baseini, daž i ir siltā ki un mazā ki, un lielā kajos ir gandrī z normā la temperatū ra. Tā kā temperatū ra nebija labvē lī ga, tad tajā nepeldē jā mies. Siltums ir termisks, tas ir, tie ir ī sti minerā lu avoti. Kompleksā ir arī dž akuzi.

Vauč eri viņ us nemaz neinteresē – viņ i tikai pā rbauda rezervā ciju datorā . Vakarā gatavojā mies samaksā t par ē dienu un ieraudzī jā m, ka ir bufete, trauki nav pasū tī ti, un viss jau ir samaksā ts. Tas izrā dī jā s patī kams pā rsteigums. Dzē rieni vakarā par maksu.

Iebraukuš i jaukā mā jā un pa logu apbrī nojuš i vulkā nu, devā mies uz ū denskritumiem. Viņ i bija divi: Santa Ana un Papillon de Diablo. Pirmā ū denskrituma apskate ietver braucienu pakarinā majā grozā , tā sauktajā terabitē . Ekvadorā š ī ir diezgan populā ra izklaide - tur bū tu kanjons ar caurspī dī gā m sienā m. Mū su kanjonu sauca par Pastazu, tā pat kā upi, kas to veidoja, tas ir ļ oti garš un dziļ š . Skaistums apkā rt ir pā rsteidzoš s!

Vā rdu sakot, iekā pā m grozā , braucā m pā ri bezdibenim (grozs ceļ a vidū apstā jas, lai cilvē ki labā k redzē tu apkā rtni), gā jā m pa pretē jo pusi, atgriezā mies atkal terabitā un braucā m uz nā kamo. ū denskritums. Tā s apskates punkts atrodas kanjona apakš ā . Tū risti kungi, ņ emiet vē rā manu brī dinā jumu: ja jū su vecums, svars vai kā das ortopē diskas problē mas apgrū tina uzkā pš anu, atsakieties apskatī t š o ū denskritumu! Atzī sim, Papillon de Diablo nav no tiem dabas objektiem, kas pā rsteidz iztē li, neskatoties uz gleznaino piekares tiltu nobrauciena beigā s. Turklā t pat no vietas, kur to var redzē t vairā k vai mazā k pilnī bā , pā rbaude ir sarež ģ ī ta, jo tieš i tur, kur ir vislabā kais skats, ir kiosks. Un bezalkoholisko dzē rienu pā rdevē ji negrib, lai viņ u vietu ieņ em tū risti!


Pē c tam, kad ū denskritums bija tā vai citā di pā rbaudī ts, mē s devā mies atpakaļ . Ļ oti tuvu piekaramajam tiltam, t. i. , kā puma sā kumā (vai nobrauciena beigā s) atrodas jauks restorā ns ar panorā mas logiem. Tur ir tik jauki, it ī paš i otrajā stā vā , lai gan tur vajadzē tu bū t basā m kā jā m. Jā , jā , kurpes jā atstā j zemā k! Pateicoties aizliegumam, tas ir ī paš i tī rs un ļ oti kluss ar relaksē još u mū ziku. Pa logu redzams ū denskritums. Tas bija labā kais brī dis visā tū rē . Bet es labprā t no tā atteiktos, lai izvairī tos no sekojoš ā murga. Nobrauciens bija garš , kā pums, attiecī gi, arī . Un viss process notiek ievē rojamā augstumā virs jū ras lī meņ a! Ik pē c 30 metriem sirds sā ka lū zt un galva plī st. Man bija bail, es apstā jos un gaidī ju, kad ķ ermenis kaut nedaudz atgriezī sies normā lā stā voklī . Tajā paš ā laikā zinot, ka ir nepiecieš ams celties tā lā k.

Es nezinu, kā manī nekas neizsprā ga, bet es tieš ā m baidī jos to nesasniegt. Pols pacietī gi gaidī ja visas manas bezgalī gā s pieturas, nepā rprotami noraizē jies, ka nevar palī dzē t. Vī rs pasniedza roku, bet es nolē mu, ka mē s abi tur netiksim. Vā rdu sakot, uzgā ju augš ā pilnī gā aptumsumā . Pē c tam viņ a ļ ā va sevi ievest maš ī nā . Smadzenē m atdziestot un atgriež oties apziņ ai, manā galvā radā s divas domas: pirmā – cik labi, ka nenomiru! un otrs - kā da velna pē c es tur gā ju! Kopumā novē rtē jiet savas vē lmes ar iespē jā m.

Atceļ ā , protams, bija iespē ja pastaigā t pa Bañ os, bet es nespē ju veikt neatkarī gas kustī bas. Tā nu atgriezā mies viesnī cā un devā mies uz termā lajiem baseiniem. Es domā ju, ka viņ i mani atgrieza dzī vē . Beidzot atjē guš ies istabā , devā mies vakariņ ā s un tur bufetē es ieraudzī ju apbrī nojamu lietu, ko es necerē ju atrast. Lesha pasū tī ja kafiju, es, kā parasti, tē ju.

Vienlaikus gide uzsvē ra, ka kokas lapa nekā dā gadī jumā nav narkotika. Par narkotiku izgatavoš anu un lietoš anu tiek bargi sodī ts. Tomē r viņ š piebilda, ka narkotiku atkarī ba indieš u vidū nav izplatī ta. Vienkā rš i tie ir cilvē ki, kuri it visā jū t mē ru. Un tas, ko mē s dzē rā m, bija tē ja, kas pagatavota no kokas lapā m. To var iegā dā ties visos Ekvadoras lielveikalos. Ko es darī ju tajā paš ā vietā , Banosā . Tagad domā ju, ka vajadzē ja pirkt vairā k.

Nā kamajā dienā devā mies uz Puyo, bet vispirms apstā jā mies skatu laukumā pretī Tungurua vulkā nam, no kura tas vislabā k redzams. Tas atrodas augstā k par Runtun Mē nesi un ir tikai neliela zaļ a pļ ava uz vienas no kalnu dzegā m. Izcirtumā atrodas uz koka nocietinā ta mā ja, kurā uzkā pjot, var paskatī ties uz vulkā nu no augstā ka punkta. Tā paš a koka zaram ir piestiprinā tas š ū poles.


Sē dē t uz tiem ir pavisam vienkā rš i, tač u, š ū pojoties, jū s atradī sities pā ri vairā kus simtus metru dziļ ai bezdibenim! Uzvaroš ā rā mja labad, protams, es sē dē ju uz š ū polē m, bet es neuzdroš inā jos š ū poties, tikai izlikos.

Tā nu mē s devā mies uz Puyo. Pa ceļ am maš ī na š ad tad paslē pā s kalnu tuneļ os. Tā s bija seš as, viena garā ka par otru. Pauls stā stī ja, ka š ī tuneļ a rinda ielikta tikai pirms diviem gadiem, un gaismas uzstā dī š ana pabeigta tikai š ogad. Tagad ceļ š starp Bañ os un Puyo ir 45 minū tes, un pirms tam tas aizņ ē ma 3 stundas, un nebija iespē jams braukt visos laika apstā kļ os. Ziniet, tik nopietna ceļ u projekta ī stenoš ana manī ir izraisī jusi apbrī nu un pā rliecī bu par Ekvadoras ekonomikas stabilitā ti. Galu galā tunelis ir ļ oti vizuā la lieta. Ir skaidrs, ka tā ieklā š ana ir ļ oti darbietilpī gs un dā rgs process. Un tuneļ u bija daudz!

Ī paš i cienī jams bija fakts, ka viņ i netika atlaisti uz galvenā s valdī bas š osejas, nevis lai rī kotu kā du svarī gu starptautisku pasā kumu (piemē ram, olimpiā di), bet tikai starp divā m pieticī gā m provinces pilsē tā m. Vā rdu sakot, ceļ š no Banosas uz Pujo lika aizdomā ties, ka, lai arī Ekvadora nav bagā ta valsts, tā veiksmī gi attī stā s.

Tiek uzskatī ts, ka Puyo jau ir dž ungļ u zona. Lai gan tur nav tik daudz dž ungļ u, jo lielā kā daļ a zemes ir vai nu uzarta, vai apbū vē ta. Bet klimats ir jū tami siltā ks. Tur es pirmo reizi sajutu siltumu Ekvadorā . Nogalini mani, es neatceros tā s vietas nosaukumu, kuru apmeklē jā m. Iepriekš tur bija tikai zaļ š , ar zā li aizaudzis kalns, uz kura ganī jā s govis. Desmit gadus dabas aizsardzī bas speciā listi tur ir iestā dī juš i augus, kas ir dabiski š im platuma grā diem (t. i. , dž ungļ os, kas ir mazā k mitri nekā Amazones).


Lī dz š im tur ir izaudzis ī sts tropu mež s ar milzī giem kokiem (acī mredzot, tie tika stā dī ti nevis ar zariem, bet ar lieliem stā diem). Pastaigas notiek gida pavadī bā , teritorijā smē ķ ē š ana nav atļ auta. Man ļ oti patika ekskursija, jo man patī k eksotiski augi un ziedi. Vī ram galvenais ir redzē t zvē ru. Bet joprojā m ir tikai kukaiņ i un neliels skaits putnu. Ī sā k sakot, š is ir botā niskā dā rza variants (ieeja ir maksas), daž i augi ir pat nodroš inā ti ar zī mē m. Pauls stā stī ja, ka tuvumā ir arī savvaļ as dž ungļ i, kur var satikt savvaļ as pē rtiķ us (vai ne). Bet mē s nolē mā m, ka, ja dosimies tur, mums nebū s laika staigā t pa Bañ os. Tā kā mums priekš ā bija Amazone, kur noteikti netrū ks pē rtiķ u (tas ir, mē s tā domā jā m), nolē mā m atgriezties.

Bañ os, kā jau aprakstī ju, ir jauka pilsē ta. Ja dodaties uz turieni, noteikti, papildus ekskursijā m, atstā jiet laiku pā rgā jieniem.

Zemā kā augstumā es neko tā du nejutu, un pat š eit ķ ermenis uzreiz nereaģ ē ja. Bet, ja parā dā s pazī mes, ir nepiecieš ams izgā zt. Izgā zā m, tas ir, nokā pā m lejā . Uz Cotopaxi ceļ i ir neasfaltē ti, brī ž iem nā cā s š ķ ē rsot mazas upī tes vai pā rvarē t stā vu kā pumu, pat brī nī jos, ka maš ī na tika galā (protams, dž ips).

Ar to mū su ceļ ojums pa Ekvadoras vulkā nisko daļ u beidzā s, nā kamajā dienā mums bija lidojums uz Francisco de Orellana departamentu uz Amazoni. Ļ oti garā ziņ ojuma noslē gumā vē los pateikt par trim lietā m, kas ir svarī gas tū ristiem. Pirmkā rt: Megafon SIM karte nedarbojas ne Ekvadorā , ne Kolumbijā , es nezinu par citiem mū su operatoriem.

No viesnī cas Dunn Carlton man izdevā s piezvanī t uz mā jā m (kopā iztē rē jā m 40 dolā rus par zvaniem no Kito), Kolumbijā nevarē ju tikt cauri ne tikai no č etrā m viesnī cā m, bet pat no izmisumā atrastajiem zvanu centriem. Kartahenā . Tiesa, no Bogotas, ī si pirms atgrieš anā s mā jā s, izsaukums tomē r pā rgā ja. Netā lu no viesnī cas, blakus ielā , ieraudzī jā m niecī gu interneta punktu, kurā bez datoriem bija arī telefoni. Punktu sauca vai nu Starptautisks. com vai Inter. com. Iegā ju iekš ā , ne uz ko necerē dams, teicu, ka gribu zvanī t uz Maskavu. Sieviete izņ ē ma starptautisku direktoriju un iedeva man kodu. Citos punktos viņ i izmantoja to paš u direktoriju, tač u kods tika ievadī ts nepareizi, jo ir pareizi jā savieno Krievijas kods un Maskavas kods. Ī sā k sakot, kods ir š ā ds: 0077 (tieš i divi septiņ i! ), Un pē c tam, atkarī bā no jū su PBX, 499 vai 495, tad jū su mā jas numurs. Protams, š ā dā veidā jū s varat zvanī t tikai uz fiksē to tā lruni.


Saruna maksā ja 2 USD. Protams, to visu vajadzē ja stā stī t Kolumbijas daļ ā , atvainojos par nekonsekvenci. Otra lieta, par ko gribē ju runā t, ir laikapstā kļ i. Neskatoties uz to, ka Kito atrodas uz ekvatora, ir sezonalitā te. Gide stā stī ja, ka karstā kie mē neš i ir jū lijs un augusts, kad temperatū ra var sasniegt +30. Martā , kad bijā m, no rī ta bija +13, tad siltā ks lī dz 18 grā diem, ne vairā k. Kopumā Kito tipiskais laiks ir ap +20. Š ā da dī vaina “neekvatoriā lā ” temperatū ra ir izskaidrojama ar augstumu. Saule ir ļ oti spē cī ga, jā lieto aizsargkrē ms. Un treš ā lieta, kas jā piemin, ir valoda. Tikai spā ņ u valodā , abā s valstī s. Katrā viesnī cā ir vismaz viens angliski runā još s menedž eris, bet, ja viņ a š obrī d nav, neviens tevi nesapratī s. Angļ u valodā runā još s ceļ vedis ir jā piesaka iepriekš , piemē ram, Kartahenā tā du gandrī z nav. Angļ u valodas nezinā š ana ir plaš i izplatī ta un absolū ta.

Viņ i nezina ne tikai vā rdu “sula”, bet arī vā rdu “bir” (starp citu, alus spā ņ u valodā ir “serves”, paldies - “muchas gracias”, lū dzu – “por favour”). Kā pē c, viņ i nezina vā rdu "Rush"! Spā ņ u valodā jums jā saka "Krievija". Bet galu galā velns nav tik briesmī gs. Ir daudz starptautisku vā rdu (lidosta, telefons, restorā ns, kafija), ir zī mju valoda, un es apguvu arī piktogrammu rakstī š anu! Tā tad, ja tē ma nebū s pā rā k sarež ģ ī ta, jū s sapratī s. Kopumā ekvadorieš i ir ļ oti draudzī gi, bet ne uzstā jī gi, lai gan ir zinā tkā ri. Es teiktu: smalki cilvē ki. Priecā jos, ka satikā mies.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Отель Мариотт
Оперный театр Кито
Эквадорец
Кафедральный собор Кито
Президентский дворец
Школьники в президентском дворце
Площадь независимости
Уличные продавцы
Центробанк Эквадора
Семья
Церковь Сан-Франциско - старейшая в Кито (1550 г.)
Церковь Пенесильо
Кито - город на горах
Обзорная площадка Пенесильо
Улица в горной части города
Городские граффити
Бедный район
Современная церковь
Дорога в парк Катерина
Дети в парке
В парке всей семьей
Девушки в Кито
Большая семья
Жилой комплекс Твин Тауэрс
Маленькие попрошайки
Министерство миграции
В спортивном парке
Продавец фруктов на шоссе
Вид на Авеню Вулканов. Каждая гора - это вулкан
Вулкан Котопакси
Магазинчик с мороженым в Сальседо
Любители местного мороженого
Индейцы на ярмарке в Саласаке
Саласака. Образцы народного творчества
Юный индеец
Молодые крестьянки на ярмарке
Скульптура индейца в Саласаке
Ярмарка в разгаре
Церковь в Пелилео
Здесь продают джинсы местного производства (за 10$)
Куй на гриле
Улица в Баньосе
Средневековая церковь в Баньосе
Дети в Баньосе
Баньос
Наверху - отель Луна Рунтун
Багги в Баньосе
Любимый эквадорцами тип семейного автомобиля
Отель Луна Рунтун
Ландшафт
Луна Рунтун ночью
Термальный комплекс
Вид на Баньос из бассейна
В термальном бассейне
Природа вокруг Луна Рунтун
Цветы в Луна Рунтун
Вулкан Тунгуруа
Природа вокруг Баньоса
Вершина Тунгуруа
Горный ландшафт
Река Пастаза
Водопад Санта Ана
Терабита
Смотровая площадка и качели рядом с вулканом Тунгуруа
Спуск в каньон, чтобы посмотреть на водопад
Подвесной мост в конце спуска
Водопад Папильон де Дьябло
Кафе в Амбато с национальной индейской кухней
Скромный обед
Въезд в парк Котопакси
Небольшой рынок там же
Приют туриста в Котопакси
Парк Котопакси, лагуна Лимпиунго
Птицы в Котопакси
Вид на вулкан из парка
Дикие лошади с новорожденным жеребенком
Дикая лошадь
На Котопакси холодно
Ламы в горном отеле
Ослик там же
Мастерская сувениров в Пуйо
Восстановленные джунгли
Цветок на стволе
Цветок и муравей
Дикорастущий помидор - предок современного
Монумент
В парке Митад дель мундо (Середина мира)
Выступление детской студии в парке - инсценировка истории Эквадора
Аллея президентов  Эквадора в парке Митад дель Мундо
Магазин традиционных изделий в парке
Монумент независимости. Поверженный лев - Испания
Līdzīgi stāsti
iemiesojums