Путешествие по Южной Америке. Боливия Ceļojums pa Dienvidameriku. Bolīvija

Bolī vija

Iepriekš ē jais stā sts par Argentī nu š eit.

Septī tā diena ceļ ā , lai cik grū ti gā ja, š ķ ē rsojā m robež u, atstā jot skaisto Argentī nu. Tilts jau beidzies, bet iebraukš anas zī mogs nekur nav likts. Kaut kas nav kā rtī bā , Bolī vija jau ir blakus. Izrā dā s, ka valstī iebraucā m nelegā li. Un ir policists, tika pieņ emts izmisī gs lē mums padoties varas ž ē lastī bai, ja mums dos ne vairā k kā.7 dienas, mums vē l bū s laiks atgrieš anā s lidmaš ī nai. Policists mū s sagaidī ja ar spā ņ u valodas tekstu kaudzi, es klusī bā parā dī ju viņ am vī zu bez zī moga, likumsargs, uzmanī gi paskatoties pasē , teica: "Oooo. . . " Viņ a zū doš ā tonī izklausī jā s pē c 10 gadiem. vidē jam rež ī mam. Policists klusī bā norā dī ja uz robež as pusi un ar pirkstiem norā dī ja, ka blakus ir divi logi. Atkal stabs, atkal pē dē jais metrs no staba ar Argentī nu, un esam droš ī bā , neitrā lā teritorijā starp diviem logiem. Tā tad, dubultā.2. Lī dz Argentī nas beigā m bija metrs, un lū k, otrreiz pirmais solis uz Bolī vijas zemi, bet ar zī mogiem.

Villazó n

Temperatū ra 20oC

Augstums: 3450 m

Lidojumi aiz muguras: 6

Pā rvietojas aiz muguras: 3

Miskaste š eit gā ja ne mazā k, viss bija sajaukts, visur drū zmē š anā s, viss bija krā sains un visi kaut ko darī ja. Ceļ malas lamas nomainī ja cū kas. Taksi, mums pē c iespē jas ā trā k no š ejienes jā nokļ ū st lī dz dzelzceļ am. Taksometru vadī tā ji kategoriski atsakā s saprast, kas ir vilciens un kā tas veido "tu-tu". Par laimi migrā cijas kartē s bija neliela vilciena ikona, un cena uzreiz izrā dī jā s 40 boliviano (80 UAH), lai gan valstij nevajadzē tu bū t dā rgai. Citi taksometru vadī tā ji pat nezina, ka vilciens eksistē . Labi vī ģ es ar viņ iem, iesim par 80, bet tikai ejiet lū dzu. Braucā m veselas 3 minū tes, bet, kad izņ ē mu divus rē ķ inus pa 20, š oferis paņ ē ma tikai vienu, neatrada sī knaudu un atdeva desmit. Izrā dā s, ka maksa bija 14 boliviano, un, tā kā taksistam nebija naudas, viņ š mums norakstī ja 4 boliviano (8 UAH). Godī gi sakot, š ā da stacijas taksometra vadī tā ja laipnī ba mū s ne tikai aizkustinā ja, bet arī radikā li mainī ja pirmo iespaidu par Bolī viju. Neskatoties uz to, ka valsts nebū t nav bagā ta, š ā da taksometra vadī tā ja rī cī ba vienkā rš i nogalinā ja visus pasaules taksometrus. Ejam apskatī ties vilciena biļ etes un izrā dā s, ka vilciens, kas kursē reizi dienā , atiet 15:30, un tagad...Aizraujoš ā kais brī dis.... 16:00, bet laiks Bolī vijā par stundu atš ķ iras no Argentī nas. . . Oho, tagad ir tikai 15:00. Godī gi sakot, tas bija ne tikai spē cī gs, bet arī ļ oti spē cī gs. Zaudē ta diena Villazó nā ir sliktā kais, kas var notikt par zaudē tā m dienā m. Vairā k lī dz kasei! Bet biļ eš u kase slē gta, biļ etes visiem ir, vilciens uz perona slē gts, bet kasieres nav. Hei, mē s nevaram š eit palikt, kur ir kasiere? Atbildot, kaudze ar tekstu spā ņ u valodā . Labi, iesim meklē t darbiniekus. Vienī gais personā ls ir meitene, kas pā rdod tualetes biļ etes. "Atvainojiet, es pē rku biļ etes. " Un tad meitene spā niski atbildē ja tik skaidri, ka saprata visu lī dz mazā kajai detaļ ai. Biļ etes bū s, nesatraucies, kasiere atnā ks pirms izbraukš anas un visu pā rdos. Kasiere ieradā s 15:30, pā rdeva biļ etes visiem, vilciens aizgā ja pē c pusstundas. Drī zā k vilcieni bija kā divi daž ā di, bet tie bija savienoti kopā . Izejam uz platformas, plaukstot no laimes, ka divu dienu grū tā kais ceļ a posms ir izveidojies gluž i kā mī kla. Uz platformas vecmā miņ a pā rdeva ž ā vē tu augļ u kompotu milzī gā s stikla krū zē s. Pē c kompota izdzerš anas vecmā miņ a uzstā ja, lai es ē du ž ā vē tus augļ us - ā bolu no apakš as. Pē c tam, kad to izdzē ru, sapratu, ka glā ze ir tā lu no vienreizē jā s lietoš anas, vecmā miņ a to nekavē joties noskaloja kaut kā dā spainī .

Un cenas pē c Argentī nas ir vienkā rš i pasakaini zemas. Sakrā mē juš ies pie vecmā miņ as ar visā diem niš tjakiem, iekā pā m sē dus vilcienā . Sliedes bija tikai vienā virzienā un ļ oti greizas. Brauciena laikā jutos tā , it kā braucu ar kamieli. Un tā.11 stundas. Diemž ē l kalnu slimī ba kļ uva arvien smagā ka. Ar galvassā pē m jau nebija iespē jams iztikt, sā ka uzkā pt slikta dū š a, un es joprojā m braucu ar š o kamieli.

Bolī vijas zemā s debesis

Pē c 5 stundā m pieturā Tupitsa bija pusstundas caurlaide. Lai lietas neiestrē gtu, pa staciju pastaigā joties, palū dzā m kā dam nepazī stamam bolī vietim tā s pieskatī t. Mū su lietas netika nozagtas : ) Sā kumā vilcienā pa TV reklamē ja to paš u vilcienu, un tik reizes pē c kā rtas, ka es jau noticē ju, ka š is ir labā kais vilciens pasaulē . Tematiski ģ ē rbies konduktors pā rbaudī ja biļ etes, un pā rdevē ja nesa vietē jo gardumu – ž eleju. Nu, neatsakieties no ž elejas pupiņ ā m.

Televī zijā tika rā dī tas filmas. Sā kumā skatī jos, kā spā nis Rembo nokļ uva cietumā , tad pē c nelielas snaudas pamodos, kad supermens izglā ba autobusu, un beigā s pamodā s Daš a un teica, ka meitene galu galā izvilka vadus un viņ i nevarē ja. atdzī vinā t tos robotus. Drī z vien mū su kamieļ u karavā na pilnī bā iebrauca kalnos un vietā m paskrē ja neticamas ainavas. Bija jau vē la nakts, un logi sā ka aizsvī st. Turklā t kļ uva skaidri skaidrs, ka viņ i ir tā lu no svī š anas no karstuma. Intuī cija mudinā ja, ka laiks ģ ē rbties pē c iespē jas siltā k.

Uyuni

Standarta vecmā miņ a

Temperatū ra 5oC

Augstums: 3650 m

Lidojumi aiz muguras: 6

Pā rvietojas aizmugurē : 4

2os naktī mū s pilnī bā apņ ē ma piecu grā du aukstums. Labi, ka mū su mugursomā s bija arī divi silto apģ ē rbu komplekti. Plā nojot ceļ ojumu, neticē jā m, ka š o divu dienu posmu varam pā rvarē t divā s dienā s, respektī vi, visas viesnī cas tika pā rbī dī tas pā ris dienas uz priekš u un attiecī gi, ierodoties meklē sim viesnī cas no š ī s vietas. Mū su marš rutā arī bija izrē ķ inā ts, ka š is vilciens ir nakts vilciens, un mē s tajā nakš ņ osim, tač u aprē ķ inos bija kļ ū da. Un ir taksis, pieejot pie taksista, es teicu, ka mums vajag viesnī cu. Taksists, ī paš i nepū loties, rā dī ja virzienu uz tuvā ko viesnī cu.

Iedomā jieties, ka vakar no rī ta bijā m Buenosairesā . Divu dienu laikā izbraucā m varonī go marš rutu: Buenos-Salta-Pulmamarka-Dž udž uja-Tilkara-La Chiaca-Villazó n-Uyuni

Ieejot viesnī cā , cena izrā dī jā s par 30 procentiem mazā ka nekā rezervā cijā , un ē rtī bas ir labā kas. Istaba atradā s treš ajā stā vā , bet tā kā bijā m kalnos, tad bija ļ oti grū ts kā piens. No retinā ta gaisa un attiecī gi zemā atmosfē ras spiediena visas š ampū na tū biņ as pā rplī sa un noplū da maisiņ ā . No rī ta kalnu slimī ba š ķ ielē ja tik stipri, ka gaiš i zaļ ā Daš a mani burtiski veda aiz rokas. Lai slimī ba atkā ptos, ir steidzami jā samazina augstums, un saskaņ ā ar mū su nā kamā s nedē ļ as plā nu kag be ir pilnī bā apgriezts. Un tur nav daudz, kur braukt, tuvā kā pilsē ta nav lī dz atzī mei, tā ir Salta, divu dienu attā lumā vai 20 stundu lidojuma ar trim pā rsē š anā s reizē m. Tā lā k bija ā tri jā atrod tū risma aģ entū ra un jā dodas ekskursijā uz sā ls purvu. Ekskursijas sā kas pulksten 10:30. Mums ir pā ris stundas. Atveram viesnī cas durvis, un pirmais ko ieraugā m ir gidu pū lis un visi kliedz “Solar de Uyuni! ”, Pē c minū tes jau esam ofisā pē rkam ekskursiju. Jā , ceļ ojumu aģ entū ras atraš ana aizņ ē ma apmē ram 5 sekundes. Gids ar zelta figū riņ ā m un riņ ķ iem zobos izlika mums priekš ā marš rutu karti un ieteica trī s dienu braucienu, tuvojoties marš ruta treš ajai dienai ieraudzī ju atzī mi virs 4000 m. “Sakiet, vai ir vai tur ir ā trā palī dzī ba, ja kas? Meitene uzmanī gi paskatī jā s uz manu sejas krā su un, iespē jams, saprata, ka viņ as priekš ā sē ž ī sts cilvē ks, nevis spoks ar bā lu seju: "Es domā ju, ka tev pietiek ar divu dienu ekskursiju. " Acī mredzot tik slikti izskatī jos, ka pat vē lme pelnī t uz š ī fona izgaisa. “Kur tu dosies tā lā k? Lapasa vai Ouro? Tū lī t mē s jums izsniegsim autobusa biļ etes, un jū s tū lī t pē c atgrieš anā s varē siet sā kt ceļ u. » Bolī vijā viss izrā dī jā s pat vienkā rš ā k, nekā bijā m domā juš i. Galu galā marš rutā tieš ā m bija divi mē mi momenti, kā uzreiz aizbraukt uz sā li un atgriež oties, lai netē rē tu ne dienu, uzreiz tā lā k. Uyuni iedzī votā ji ir sadalī ti divā s grupā s, daž i pā rdod ekskursijas, bet citi pā rdod pasaules zī molu saulesbrilles. Nopirkuš i sev stilī gā kā zī mola glā zes par 30 boliviano (60 UAH), bijā m pilnī bā gatavi iekarot pasaulē lielā ko sā ls purvu.

Lai gan vē l nav gatavs, vispirms uz aptieku. Sasveicinā jā s labsirdī gs spā nis, uzreiz bija skaidrs, ka mū su dialogs nesā ksies angliski. Es norā dī ju uz savu bā lo seju un ar rokā m izveidoju kalnu. "Si si! " Farmaceits no letes apakš as izvilka lielu tableš u kasti, uz kuras bija uzzī mē ts milzī gs kalns. Tas ir brī niš ķ ī gi. Tagad aplū kosim lietoš anas instrukcijas. Es izlikos, ka ē du ar karoti, viņ a rā dī ja trī s uz pirkstiem, un tad es uzreiz spā ņ u valodā rezumē ju “Tres, uno dias? ” atbildot es dzirdē ju "Si! " Š eit ir brī dis, ja gribē si dzī vot, runā si jebkurā valodā . Un tagad mē s noteikti esam gatavi. Jautrs fakts, pirms 82 dienā m bijā m sā ls purvā , kas tiek uzskatī ts par otro lielā ko pasaulē . Vispā r mū s kaut kas aizvilka uz sā ļ a purviem. Bet Tunisijas sā ls purvs bija neievē rojams salī dzinā jumā ar š o pasaules brī numu. Iekā puš i seš vietī gā dž ipā , devā mies ekskursijā . Blakus sē dē ja divi puiš i un piedā vā ja iepazī ties, atbildot no mums dzirdē ja katra ī su biogrā fiju, pastā stī ju, ka abi ir no Francijas, abiem 27 gadi, un puisis bija mans vā rdabrā lis - Andreo! Pā rsteigumu nevar izteikt vā rdos, varbū t gaiš redzī bas dā vana tika atvē rta no augstuma, vai es vienkā rš i iegaumē ju datus no ekskursijas reģ istrā cijas ž urnā la. Bet Andreo vienkā rš i izrā dī jā s meitene (Odrija), nevis puisis, gaiš redzī ba bija neskaidra.

Ujuni saules enerģ ija

“Bon amigos! ” teica mū su š oferis un sā ka savu Spā nijas tū ri. Mū su pirmā pietura bija lokomotī vju kapos. Visi draiskojā s un bildē jā s, bet konkrē ti doma, ka veco vilcienu dē ļ uzkā pu tā dos kalnos, mani nedaudz nogalinā ja. Bet burtiski pē c pusstundas tabletes sā ka iedarboties, un es atkal sā ku kļ ū t par vī rieti. Tabletes pilnī bā nenovē rsa galvassā pes kalnu sā pes, bet visi pā rē jie simptomi tika pilnī bā nodzē sti. Vilcieni bija daž ā du formu un nolū ku, katrai gaumei ir kaut kas. Pagā juš i ar lokomotī vē m, steidzā mies tā lā k.

Mē s bijā m sā ls purvā sausajā sezonā , un nebija nekā du spoguļ u lī dzenumu. Sā kumā sā ls purvs bija mā la krā sā un nemaz nebija iespaidī gs. Tad sekoja pietura pusdienā m, kuras bija ekskluzī vi sagatavojis š oferis un aizsedza izcirtumu maš ī nas bagā ž niekā . Tad bija kaut kā ds piemineklis, kaut kā ds skrē jiens, bet ne par to ir runa. Tad mē s ilgi braucā m un es sā ku iemigt ar skumjā m domā m “Un tas ir tas, par ko mē s nobraucā m ceturtdaļ u Dienvidamerikas ?? ? ” Pē c 40 minū tē m Daš a mani pamodina un sajū smā kaut kas priekā kliedz: “Mē s tagad apstā simies un varam nobildē t, vai dzirdi? Mosties, paskaties! " Visas š aubas uzreiz pā rvē rtā s sajū smā , ā rpus maš ī nas logiem bija bezgalī gi sniegbalta tuksneš a audekli, kas klā ti ar mazā m seš stū ra š ū nā m (skat. pirmo fotoattē lu). Š oferis apstā jā s un visi steidzā s ā rā no maš ī nas. Sajū tas, iespē jams, bija tā das paš as kā , tiekoties ar piramī dā m vai Tadž mahalu. Tas ir nenormā li skaisti! Jā nofotografē , nē , vispirms jā nolaiza zeme un jā pā rliecinā s, vai sā ls ir sā ļ š , nē , labā k nofotografē t uzreiz, kad es laizu zemi. Fotogrā fiju skaits bija tā ds, ka to uzskaitī š ana prasī ja ievē rojamu laiku. Š o skaistumu nebija iespē jams pietiekami redzē t, gribē jā s to visu burtiski apē st ar acī m. Visi jau ir nofotografē ti, un ī paš i divi bolī viieš i, kuri nekad nav izkā puš i no maš ī nas, tač u mē s joprojā m nevaram beigt to skatī ties. Ejam skatī ties, kas bū s tā lā k. Noskaņ ojums bija pilnī gi pozitī vs. Tā lā k programmā bija reģ istrē š anā s viesnī cā , bet viesnī ca nav vienkā rš a, tā ir pilnī bā uzbū vē ta no sā ls blokiem un arī viss iekš ā ir no sā ls un pat irdena sā ls uz grī das.

Sā ls viesnī ca, smaids neiznā ca, bet fotogrā fija ir vienī gā )

Bolī vijas iedzī votā ji viesnī cā nekavē joties mē ģ inā ja izkrā pt krā pniecī bu par trī svietī gu numuru tē mu. Kad viņ i bija pā rliecinā ti, ka trī svietī gā istabā neviens nedzī vos, viņ i sā ka kaut ko runā t spā niski, un beigā s pazibē ja vā rds “boliviano”. Daš a uzreiz saprata bū tī bu un iesaistī jā s spā ņ u melodiskajā runā ne mazā k melodiskā ukraiņ u valodā . Jā , tas nozī mē , ka viņ i nolē ma audzē t naudu, redzē sim, kurš uzvarē s. Es sā ku izdarī t spiedienu uz otru pusi un pieprasī t atdot visu naudu par turneju un nekavē joties atgriezt mani Uyuni. Pē c š ā da pagrieziena visas trī svietī gā s istabiņ as pē kš ņ i kļ uva par divvietī gā m, un labsirdī gais saimnieks visus iedvesa, bet pa ceļ am kaut ko pateica franč iem. Tad francū zis man teica, ka ī paš nieks teica: "Protams, visi var ievā kties bez papildu maksā jumiem, bet, ja pē kš ņ i vē laties piemaksā t, varat to izdarī t vē lā k. " Pakā ru sev kā rtē jo virtuā lo medaļ u : ) Mū su viesnī ca atradā s snaudoš a vulkā na pakā jē . Izgā jā m no viesnī cas, lai paskatī tos. Vulkā niskā sala bija liela un to ieskauj sā lsezeri.

Š eit skati bija vē l skaistā ki nekā pirms stundas sā ls purva centrā . Bija arī balts sā ls purvs un zaļ a veģ etā cija ap ezeriem un savvaļ as flamingo, kas karā jā s uz ezeriem. No panorā mas skata tā du es vienmē r iztē lojos Austrā liju. Un lamu bars uzreiz nolē ma uztaisī t ar mani selfiju.

Viss š is zaļ ums uz daudzkrā saina krā tera fona ir kaut kā ļ oti skaists. Mums bija milzī ga eiforija, seš u lidojumu un č etru krustojumu ceļ š bija tā vē rts, lai to visu redzē tu.

Katra š ajā paradī zē pavadī tā minū te tika novē rtē ta. Pastaigā joties satikā m puiš us, kuri uz bandž o spē lē ja kaut ko smieklī gu sā ls purva vidū un cienā ja mū s ar cepumiem. Lai cik ļ oti tuvojā mies flamingiem, tikpat flamingo no mums nenobā lē ja. Bet mums bija kaut kas priekš ā ! Tas bija ī sts dinozaurs! Man bija jā paceļ rokas kā jā s un jā skrien, kur vien skatā s acis.

Drī z vien saule nolaidā s zem horizonta, un daž u minū š u laikā patī kamais siltums izklī da. Temperatū ra pazeminā jā s ļ oti strauji. Sals gaiss sā ka caurstrā vot visu ķ ermeni. Maksimā lā ā trumā devā mies uz viesnī cu. Mums ejot viss kļ uva draudī gi tumš s un auksts.

Un viesnī cā mū s gaidī ja starptautiskas vakariņ as. Apmelojā m francū ž us, ka viņ i nekad nav mē ģ inā juš i krupja pē das un apmainī jā mies iespaidiem jau no pirmā s dienas. Vakarā pierunā ju Daš u iziet ā rā paskatī ties uz dienvidu puslodes zvaigznē m. Tač u draudī gā tumsa un nereā lais dubars neļ ā va mums iet. Bet Piena ceļ š izskatā s iespaidī gā ks nekā mū sē jais. Mē s iemē rcā m naudu daž ā dā s shē mā s, cik vien varē jā m. Daš as kurpes samirka kaut kur uz ezeriem un dolā ri bija jā izž ā vē .

Oligarhs atpū š as

Agri no rī ta ar dž ipu devā mies uz vulkā nu. Protams, es apzinā jos, ka augums aug un ar ko tas var beigties, bet nevarē ju atturē ties. Maš ī na aizveda tū ristus uz nosacī tu skatu laukumu un mums teica, ka lī dz krā terim ir jā iet 2.5 stundas, bet lī dz paš ai augš ai apmē ram č etras stundas vienā virzienā . Ak jā , mū s arī ieveda kaut kā dā alā , rā dī ja cilvē ku skeletus un pieejamā veidā visu izskaidroja spā niski. Kā jau rakstī ju iepriekš , Uyuni 3650 m augstumā jau bija grū ti uzkā pt pat lī dz treš ajam stā vam. Un tad tas ir kā vulkā ns, un jums ir jā vē rtē veselī bas problē mas. Jo augstā k ej, jo skaistā ki paveras tuksneš a apvā rš ņ i.

Aptuveni 4300 augstumā no acī m sā ka krist zvaigznes un no retinā tā skā bekļ a sā ka parā dī ties mē ness. Mē s neuzdroš inā jā mies kā pt augstā k. Bija vē l viens mē ģ inā jums, bet beidzā s tā pat. Vē l kalnos nemitī gi aizdusa, ir vē rts mazliet ā trā k solī t, tad stā vi, attā linies no elpas trū kuma. Apbrī nojuš i apvā rš ņ us, devā mies lejā uz dž ipu. Pē c pusdienā m sā ls viesnī cā devā mies uz kaktusu salu. Kopumā ir diezgan smieklī gi, ka jums ir jā dodas uz salā m, nevis jā peld.

Patiesī bā es stā vu pie kreisā kaktusa ļ oti tuvu.

Kaktusu skaits un to izmē rs ir patieš ā m iespaidī gs. Jū s varē tu atrast kaktusu katrai gaumei. Karikatū rā s viņ i vienmē r zī mē kaktusu no trim paralē liem daž ā da garuma zariem. Lai kā mē s centā mies, mē s to neatradā m starp simtiem kaktusu. Atrodoties sā ls purvā , jū s vienkā rš i esat pā rsteigti par visā m š ī m dabas parā dī bā m. Neskatoties uz nakts aukstumu, mū su sejas jau bija apdeguš as, un tiktā l, ka tieš ā m sā pē ja pieskarties sejai. Bet tas ir viens no neizbē gamajiem faktiem par sā ls purvu.

Pizā nas kaktuss

Pē c pā ris dienā m mū su marš rutam Peru bija jā sā kas, bet pie mums tas bija ļ oti virspusē ji sastā dī ts. Steidzami vajadzē ja satikt tū ristus, kas tur bija, bet lielā kā daļ a, tā pat kā mē s, tikai virzī jā s tajā virzienā . Atceļ ā mū s dž ipā iesē dinā ja citi puiš i, kuri tikko pirms nedē ļ as bija atgriezuš ies no Peru. Mums bija pusotra stunda ceļ ā , lai pļ ā pā tu, mē s burtiski absorbē jā m katru viņ u teikto vā rdu, un es ā tri pierakstī ju piezī mes planš etdatorā . Pusotras stundas laikā mū su marš ruts ir krasi mainī jies ne tikai Peru, bet arī Bolī vijā , jo puiš i jau ir bijuš i vairā kas reizes un varē ja salī dzinā t, kas un kur ir skaistā ks. Pa ceļ am piestā jā m arī paskatī ties uz sā ls purva acī m, kas bija mazi burbuļ ojoš i geizeri. Spā nis teica, ka, ja tu tur iebā zī si roku, tā izskatī sies jaunā ka. Iebā z grieķ u roku upē.... Rezultā tā es stā vu ar roku balts no sā ls. 17:00 esam atpakaļ Uyuni. Š o ekskursiju vē los apkopot atseviš ķ i. Es jau jutos uzmundrinā ts un bū tu varē jis doties uz trim dienā m, tač u pastā vē ja risks, ka nevarē š u laikā nokļ ū t Limas lidostā .

Ja mē s nepaguvā m lidmaš ī nu

Jums noteikti jā iet, pat ja ir sausa sezona. Š ā da ekskursija maksā.150 USD diviem uz divā m dienā m ar izmitinā š anu un ē dinā š anu. Jū s varat atrast lē tā k, ja jums ir laiks meklē t. Uz Bolī viju lidot ar lidmaš ī nu ir ī paš i grū ti, tā pē c vislabā kais veids, kā tur nokļ ū t, ir no Argentī nas caur La Chiaca.

20:00 iekā pā m nakts autobusā uz galvaspilsē tu Lapasu. Lapasā mē s sā kotnē ji plā nojā m nā ves ceļ u velotū ri, tač u nolē mā m to atcelt tā s ī paš ā s veselī bas un ē rtī bu dē ļ . Š ajā autobusā mū s gaidī ja mū su nā ves ceļ š . Pirms autobuss sā ka kustē ties, Daš a devā s uz tualeti, un es nolē mu iet vē lā k. Tač u, tiklī dz autobuss aizbrauca, es atcerē jos citu tū ristu stā stu par to, kā divas japā ņ u sievietes tualetē netika galā ar bezsvara stā vokli. Autobuss pirmā s piecas minū tes brauca pa š oseju, pē c tam iegriezā s tuksnesī un metā s pa neizbraucamī bu. Viss mež onī gi satricinā ja. Aizgā ju uz tualeti, kas atradā s pirmajā stā vā . Tas tieš ā m satricinā ja tik ļ oti, ka nav iespē jams koncentrē ties - gravitā cijas tieš ā m nav. Bū dams astronauts, es ar visu savu spē ku centos nostiprinā ties č etrā s sienā s, bet tas bija anriā ls. Kosmosā nevar iet uz tualeti. Pē c piecu minū š u cī ņ as es padevos un atgriezos savā vietā . Pē c pusstundas nolē mu varoņ darbu atkā rtot, bet rezultā ts tā ds pats. No kratī š anas autobusā sā ka atvē rties logi, un sals gaiss mē ģ inā ja iekļ ū t cauri. Logs tika aizsprostots ar inž eniertehnisku paņ ē mienu, bet tad sā kā m panā kt otru autobusu, kas aiz sevis sacē la putekļ u vē tru. Gaiss smarž oja pē c koncentrē tiem putekļ iem. Netā lu kā ds vī rietis manā acī paspī dinā ja savu telefonu kā prož ektoru. Tā kā mums bija vienā di androī di, es viņ am parā dī ju, kā es izslē dzu telefonā spilgtumu, un viņ š darī ja to paš u, š eit ir IT, kas savieno cilvē kus. Kā dā brī dī kā da ģ imene sā ka taranē t vē jstiklā , lai pirmajā stā vā braucoš ais š oferis dzirdē tu un apstā tos. Vadī tā js atradā s aiz sienas, kas nozī mē , ka pasaž ieriem viņ am nebija piekļ uves. Š oferis apstā jā s un atvē ra durvis, pirmie izkā pa ģ imene, un es izlecu pē c viņ iem ar frā zi "Pagaidiet mani! " Beidzot nekratā s. Un apkā rt ir daž i vulkā niskie pelni un tuksnesis, iespē jams, tas pats sā ls purvs. Apmierinā ts viņ š atgriezā s autobusā un ieslē dza mū ziku. Galvenais š eit bija tikai izdzī vot lī dz rī tam. Drī z vien mū zika apklusa, un es gā ju gulē t. . . Tik labi aizbā zā m logu, ka vairs nebija tā , ka sals nesū ca iekš ā , gaiss vairs neizplū da.

6:00 no rī ta visi sā ka mosties - Atbraucā m.

Lapasa

Temperatū ra 8oC

Augstums: 3593 m

Lidojumi aiz muguras: 6

Pā rvietojas aiz muguras: 5

Bija tik auksts, ka uzreiz vajadzē ja sedziņ u, kuru varē jā m ietilpt arī mugursomā . Mē rķ is bija vienkā rš s, bija jā izdomā , kā pē c iespē jas ā trā k tikt uz Kopakabanu un reā li doties. Autobusu kases joprojā m bija slē gtas, tā pē c nolē mu izmē ģ inā t veiksmi ar taksometru. Daš a palika ar savā m mantā m stacijā , sildoties zem segas, es devos meklē t maš ī nu. Zinu tikai to, ka brauciens ir apmē ram 4 stundas. Un š eit nā k draugi.

- Atvainojiet, man jā brauc uz Kopakabanu.

Atbildot, kaudze ar tekstu spā ņ u valodā . Š oferis norā dī ja, lai es iekā pju maš ī nā . Nu labi, es apsē dos, mē s kaut kur braucā m, un Daš a palika stacijā un pat nenojauta, ka es jau kaut kur eju. Ak. . .

- Kā da ir Copacabana cena?

Atbildot, kaut kas lī dzī gs:

- Si-si.

Beidzot uzzinā ju, ka taksists nesaprot ne angļ u valodu, ne ž estus. Otrajā ceļ ojuma nedē ļ ā jau izveidojies labs pamats spā ņ u valodas izpratnei. Atš ifrē sim to. Ak, viņ š kaut ko saka par Boliviano, bet cik daudz? 40! (80 UAH). Kaut kas nav pareizi, jo tas ir 80 UAH par to, ka viņ š mū s brauca 4 stundas, kaut kas nesanā k. Tad uzzinā ju, ka š ajā cenā ir iekļ auts arī atpakaļ ceļ š...

Zemā k ir mū su spā ņ u-angļ u dialogs:

-Vai mē s noteikti dosimies uz Kopakabanu, kas atrodas netā lu no Peru?

Š oferis apstiprinoš i pamā ja ar galvu.

- Cik ilgs ir brauciens?

Atbildot uzzinā ju, ka tagad ir 6:20

- Un cik tas bū s Kopakabanā ?

Atbildot uzzinā ju, ka tagad ir arī.6:20.

Tad viņ š nolē ma mani veltī t marš ruta detaļ ā m, sakot, ka tagad ejam uz kapsē tu. Nebiju gaidī jis tā du notikumu pavē rsienu.

- Kā pē c man vajadzī ga kapsē ta, lū dzu, aizvediet mani uz Kopakabanu, kas atrodas blakus Peru.

- Nu jā , mē s tū lī t iesim uz kapsē tu.

- Vai Kopakabana nav ļ oti skaista vieta?

- Nu, protams, amigo, tu atnā ksi, visu tur nobildē si, un mē s atgriezī simies. Es precī zi zinu, kas ir vajadzī gs kapsē tā .

Iznā k forš s stā sts, Daš a sē ž ar mantā m stacijā , es ar taksi braucu uz kā du kapsē tu ar taksi, kurš manā spā ņ u valodā runā sliktā k par mani.

- Mana sieva palika stacijā , man jā iet atpakaļ .

- Labi, mē s atgriež amies pē c tavas sievas, un mē s visi kopā uz kapsē tu! Pastā stī jusi Daš ai, ka esmu jau paspē jusi izbraukt pa Lapasu un mums steidzami jā dodas uz kapsē tu, Daš a arī š aubī jā s par marš ruta pareizī bu. Š oferim nā cā s atteikt.

Labi, uz priekš u. Aizgā ju pirkt tē ju, tā maksā ja 3 boliviano (UAH 6)

Biļ eš u kases sā ka atvē rties un pirmajā biļ eš u kasē man teica, ka biļ etes uz š odienas autobusiem jau ir izpā rdotas. Es jautā ju:

- Vai tieš ā m tur var nokļ ū t ar taksometru?

- Kā pē c tev vajag taksi, tū lī t tiks atvē rta nā kamā biļ eš u kase, viņ iem ir biļ etes. Esmu pā rliecinā ts. Pamanī ju, ka meitene runā angliski tī rā kajā formā un nolē mu pajautā t.

- Š eit ir jautā jums, es gribē ju braukt ar taksi uz Kopakabanu, bet viņ i mē ģ inā ja mani aizvest uz kapsē tu?

- Jā , tieš i tā .

Š eit manas smadzenes gandrī z uzsprā ga, un meitene turpinā ja.

- "Cementrio" ir otrā s autoostas nosaukums, no kuras uz Kopakabanu kursē liels skaits pilsē tas autobusu.

Viss nostā jā s savā s vietā s. Man vajag vairā k tē jas.

- 4 boliviano no jums!

- Tā tad tas bija 3?

- Tas bija mazs, bet es tev ielī š u lielu. Un tieš ā m glā ze bija puslitrs.

Un š eit ir mū su VIP klases autobuss ar Wi-Fi. Autobuss brauca aptuveni stundu, pē c tam vadī tā js izkā pa un aizbrauca. Pē c 40 minū tē m kļ uva aizdomī gi, bet atpakaļ skata spogulī redzē ju, ka viņ i tikai tiekas ar citiem braucē jiem. Ak, š ī skaistā Bolī vijas tradī cija. Drī z vien aiz logiem sā ka parā dī ties milzī gais Titikakas ezers. Ceļ ojuma laikā redzē t Titikakas ezeru nozī mē , ka esat pilnī bā iebraucis Dienvidamerikas dzī lē s. Drī z autobuss visus izsē dinā ja, pā rbraucā m uz prā mja uz otru pusi. Un tad autobuss pā rbrauca ar atseviš ķ u prā mi.

Autobuss peld

Pē c priecī gas tikš anā s ar autobusu iebraucā m ar to tā lā k kalnu serpentī nā . Augstums nav kaut kas tā ds, kas nedomā ja kristies, tā pē c tomē r pieauga, tad krita. Augstuma slimī ba jau galvenokā rt izpaudā s tikai ar sā pē m galvā un sliktu miegu, pā rē jie simptomi atkā pā s 4 dienu laikā , un tabletes darī ja savu. Bet ķ ermenis tieš ā m ir pieradis pie galvassā pē m, un tas bija otrajā plā nā . Mē s ieradā mies pilsē tā pie ezera.

Kopakabana

Temperatū ra 12oC

Augstums: 3841m

Lidojumi aiz muguras: 6

Pā rvietojas aizmugurē : 6

Un mē s kļ ū stam arvien augstā k un augstā k. . . Un kā tad ezers ar 1125 km garu krasta lī niju atrodas tik augstu. Bija ap 13:00 pē cpusdienā , mū su pirmā pauze ceļ ojuma laikā . Š ajā dienā atļ ā vā mies atpū sties, lai gan marš rutā faktiski vē l bija laiks ekskursijai, kas sā kā s pē c pusstundas, tač u nolē mā m ieturē t pauzi. Bija mū su desmitā ceļ ojuma diena, un mē s jau skaidri iztē lojā mies tā lā ko marš rutu un ar 90% paredzamī bu, ka mums tieš ā m ir laiks. Pē dē jā s pā ris dienā s uz zemes tieš ā m izdevā s pā rvarē t nereā lu kilometru skaitu. Pa ceļ am satikā m tū ristus, kuri bija ceļ ā vairā k nekā trī s nedē ļ as un viņ u marš ruts sastā vē ja no mazā kas mū sē jā s daļ as. Bija patiess lepnums par kustī bas ā trumu, apmeklē jot apskates vietas. Lē tā viesnī ca sā ka lidot visiem autobusā , tā pē c nebija nekā du problē mu ar reģ istrē š anos. Bet mē s todien nolē mā m justies kā lielie un paņ ē mā m pusotru reizi dā rgā ku viesnī cu - par 160 boliviano (320 UAH). Vispirms devā mies uz restorā nu un nedaudz iepazinā mies ar meksikā ņ u virtuvi, nez kā pē c tā bija populā ra š ajā s daļ ā s, pasū tī jā m nač o ar divu veidu gaļ as mē rci, kā arī tradicionā lo vietē jo mač o piķ i.

Nolē mā m š o visu izdzert ar vietē jo populā ro dzē rienu Inca Cola. Kolai garš oja hercogiene un tā bija dzeltenā krā sā . Lai gan uzkā pā m tikai 200 metrus attiecī bā pret Ujuni, pie augstuma nā cā s nedaudz pierast, pē c stundas nogulē š anas istabā , un no ū dens atspī dumu atstarotā saule izdarī ja morā lu spiedienu uz acī m. Uz stundu saule pazuda aiz mā koņ iem un kalniem, un mē s devā mies izpē tī t apkā rtni. Piekrastes lī nija stiepā s ā rpus pilsē tas, gar eksotiskiem brikš ņ iem. Ceļ ā devā mies pieci no mums: es, Dasha un trī s suņ i - Yolk (pazī stams arī kā Amigos), Vā vere (aka Tuzik, aka Sharik) un El Diablo (aka Buenos noches, aka El Corazon). Cik mē s nestaigā jā m, suņ i mums uzticī gi pavadī ja. Pastaiga izvē rtā s diezgan romantiska, iespē jams, no apziņ as, ka atpū š aties, un š odien vairs nav jā uztraucas par tā lā ko marš rutu. Vakarā ē dā m arī diezgan eksotisku lazanju un noskalojā m to ar tē ju uz tikko uzlietā m kokas lapā m.

. Vispā r pat biju domā jusi par lapiņ u atnesš anu suvenī riem. Un tad es uzzinā ju, ka viņ i cenš as lī dz 10 gadiem)

Sola del Sol

Titikakas ezers

No rī ta steidzā mies uz molu, no kurienes mū s nogā dā ja apskates laiva. Mū su marš ruts bija uz Saules salu. Cerē jā m, ka tur bū s vairā k saules nekā š ajā drū majā miglainajā rī tā uz sauszemes. Visā š ajā idejā bija nedaudz biedē još i, ka mū su autobuss atiet 18:00, un sala ir ļ oti tā lu. Tač u ceļ ojumu aģ entū rā mums stingri apliecinā ja, ka noteikti paspē sim laikā . Kuģ is pameta piestā tni ar nelielu ā trumu un pē c tam brauca tieš i tā dā paš ā ā trumā . Tas ir, sala nav tik tā lu, bet laivu ā trumi š eit ir tā di, ka, visticamā k, daž i vergi manuā li pagrieza motoru. Mē s ieradā mies salā . Mums teica, ka jā brauc cauri salas kalniem, kas aizņ em trī s stundas, un atpakaļ laiva tevi sagaidī s tieš i 14:30, kavē ties nedrī kst, jo daudziem jā paspē j uz autobusu! Š ī frā ze mani nomierinā ja, ka laiva jebkurā gadī jumā ir saistī ta ar autobusu. Pulkstenī bija 09:30, laika vē l bija daudz. "Te tev ir ceļ vedis, viņ š tev visu parā dī s un skaisti izstā stī s spā niski. " Rokasgrā mata runā ja ļ oti labi, jū s varē tu dzirdē t, ka viņ a spā ņ u valoda bija ļ oti atdzist. 3A1501491600.3AembedContent% 3A12065936.2 669.26% 260.26You caurule% 26139LOMK% 3AC8B4EEA79C665A7F5A388F0DB & SOURCE = youtubeID = 69 un priekš skatī jums = 0 & journalid = 12065936 & noads = "width =" 560 ">

Daļ a no ekskursijas spā ņ u valodā

Biež i viņ i pat saprata, par ko viņ š runā . Bija jā brauc pieklā jī gi kalnā . Atceros, vē l nesen man bija grū ti uzkā pt uz treš o stā vu. Vectē vs mū s aizveda 2 stundas kalnos, un kad ekskursija beidzā s, viņ š teica, ka š eit sā kas trī s stundu marš ruts lī dz laivai, lai jū s varē tu sā kt staigā t. Tas ir, divas stundas zā ģ ē š ana kalnos, tas nebija iekļ auts marš rutā . Tā tad patiesī bā tas, ko mē s š eit redzē jā m - bija skaisti skati. Kad pē c kā rtē jā s mū su ceļ ojuma stundas es pamanī ju, kā di skaisti akmeņ i atrodas zem manā m kā jā m, Daš a nopietni satraucā s par manu veselī bu. Lai gan patiesī bā tie bija vairā kas reizes zemā ki par skatiem no Afrodī tes ceļ a Kiprā .

Pē c stundas brauciena kalnā parā dī jā s zī me. Mē s nolē mā m, ka tas, iespē jams, ir apsveicami, ka esat augš pusē . Bet viņ i neuzminē ja, tad biļ eš u kase, kur jums noteikti jā iegā dā jas biļ ete, vai arī varat atgriezties. Labi, ejam tā lā k. Pē c 40 minū tē m cita biļ eš u kase, ja kaut kas nepatī k, tad neviens nespiež iet tā lā k. Pateicu kasierim, ka mums jau ir biļ ete, un izslidinā ju viņ am biļ eti no pē dē jā s kases. Viņ š rū pī gi apskatī ja un tieš ā m, izrā dā s, ka š ī biļ eš u kase ir tiem, kas nolaidā s uz salas starp divā m kasē m un kuriem nav biļ etes, cita ceļ a starp tā m nebija.

Pē c pusstundas bija cita biļ eš u kase, kur teica, ka vajag citas krā sas biļ eti. Lai gan cena bija maza par 5 boliviano (katrs 10 UAH), mē s nedomā jā m maksā t principa pē c. Kā pē c paš ā sā kumā pie ieejas rezervā tā tev paņ em 10 Boliviano, un tad izrā dā s, ka vē l trī s reizes jā atsprā dzē . Vecmā miņ a mē ģ inā ja mums pierā dī t, ka par š o naudu mē s ne tikai pabrauksim garā m, bet arī varē sim kaut kā du akmeni apskatī t, bet, uzzinā juš i, ka nekā di akmeņ i mū s neinteresē , vienkā rš i ejam uz laivu, viņ a teica, ka š ajā cenā ir iekļ auti soļ i uz leju un kopumā varam nopirkt vismaz vienu biļ eti diviem. Apsaldē jums no vecmā miņ as, devā mies tā lā k un uzreiz noķ ē rā m tū lī tē ju karmu, pagriež oties nepareizā virzienā , tieš ā m neuzkā pā m uz kā pnē m un devā mies pa lī kā m takā m. Daž i puiš i neatgriezā s laikā , un viņ iem nā cā s ņ urdē t kapteini, ka mums jā paspē j uz autobusu. Kapteinis darī ja visu iespē jamo, atgrieš anā s laikā droš i vien pielika 1 kilometru stundā , kas aptuveni trī skā rš oja mū su ā trumu. Viss skaidrs, stundu pirms autobusa bijā m pieturā . Ir tikai viena problē ma, uz mū su biļ etē m nav rakstī tas vietas, un kasiere, kas mums vakar pā rdeva biļ etes, kaut kur aizbē ga, atstā jot visu atvē rtu savā birojā .

Nevienam ī sti nerū p mū su biļ etes bez sē dvietā m

Aizgā jā m uz citu tū risma aģ entū ru un precizē jā m informā ciju par vietā m, meitene nodomā ja, ka acī mredzot viņ a mums tā biļ etes pā rdeva un teica, ka iedos labas vietas pie izkā pš anas. Kamē r Daš a par atlikuš o naudu pirka labumus, es aizpildī ju visus migrā cijas datus par robež as š ķ ē rsoš anu. Es atceros, kad sapņ oju, ka kā dreiz tur bū š u. Mana Bolī vijas vī za tika atcelta ar zī mogu atpakaļ Brazī lijā . Bet par laimi virsnieks nebija apmulsis. Un viss, tas ir, vienreizē jā s ieceļ oš anas vī za ir slē gta, iespē jams, mē s nekad vairs neapmeklē sim Bolī viju, tā s kalnainā s nepieejamī bas dē ļ . Izejam cauri lieliem kaltiem vā rtiem, un esam valstī , kurā pat pā ris mē neš us pirms brauciena bija liels jautā jums par apmeklē jumu, jo tas bija ļ oti, ļ oti tā lu no marš ruta sā kuma. Esam Peru!

Peru kalni