Ceļojumi uz pasaules brīnumiem
Lai dzī vo visi mū su planē tas vē stures un vē sturiski nozī mī gu vietu cienī tā ji!! !
Mani sauc Ognins Platons Aleksejevič s.
Nolē mu piepildī t visas savas dzī ves kā rotā ko sapni, proti, apmeklē t mū su plaš ā s planē tas unikā lā kos nostū rus, apskatī t un aptaustī t gan mū su senč u, gan mū sdienu cilvē ku diž eno radī jumu. Piecpadsmit gadus no saviem č etrdesmit esmu veltī jis smagam darbam, kas š odien nes ievē rojamus ienā kumus. Un es ļ oti priecā jos, ka varu ceļ ot, zinot, ka manas prombū tnes laikā mans bizness nesabruks, kā tas parasti notiek mū su mī ļ ajā Krievijā . Manam draugam ir ceļ ojumu kompā nija, un katru reizi, kad es viņ u satiku, viņ a stā stus par neaizmirstamiem ceļ ojumiem un emociju vē tru, es sapņ oju to visu piedzī vot pati. Un ir pienā cis laiks, WOW!! ! ! Starp citu, viņ š man ieteica paturē t savu blogu (viņ š saka: lai visa pasaule redz un piedzī vo brī niš ķ ī gus mirkļ us, kopā ar tevi). Diskusija par to, kur doties pirmajā braucienā , nebija ilga. Es nolē mu apmeklē t pē c iespē jas vairā k ikoniskā ko vietu, proti, vietas, kuras sauca par pasaules brī numiem. Ceru, ka man izdosies. Pirmā brauciena izvē le bija sekojoš a: Sidneja. Pabeigts ar priekš vā rdu. Tagad esmu gatavs aprakstī t savu iespaidu par š o ceļ ojumu! Super! Nu sā kš u, citā di kaut kā das neatbalstī tas emocijas.
Mana pirmā diena.
Es apmetos Vibe Hotel Sydney ar č etrā m zvaigznē m pietiek, jo lidoju š eit nevis istabā un viesnī cā , lai izklaidē tos, bet lai uzzinā tu š ī s pasaules skaistumu, domā ju, ka man pietiktu ar pieticī gā ku viesnī cu, bet ak labi. No rī ta aizgā ju uz zā li izstiept kaulus pirms, ceru, saspringta diena, tad uzkā pu uz viesnī cas jumta peldē ties apsildā majā baseinā , vispā r viss forš i un tā s naudas cienī gi, kas bija samaksā ts. Viss, ko esmu gatavs doties pasaulē !
Mazliet par pilsē tu. Un aiziet!
Sidneja tiek uzskatī ta par diezgan modernu pilsē tu, lai gan pirms divsimt gadiem š eit tika izsū tī ti noziedznieki no visas Britu impē rijas, un tagad tā ir augsti attī stī ta mū sdienu pilsē ta. Š eit ir diezgan daudz arhitektū ras pieminekļ u. Pirmā vieta, kur devos, bija 20. gadsimta Sidnejas Operas nams, viens no pasaules arhitektū ras brī numiem, ko 1957. gadā projektē jis dā ņ u arhitekts. Patreiz neparastā kā ē ka ir Sidnejas simbols. No ā rpuses tā izskatā s pē c č aulas, kas izskatā s kā pakā pieni, kas paceļ as viens virs otra, dzirdē ju, ka arhitekts š o stilu ņ ē mis no maiju indiā ņ u ē kā m, acī mredzot tā pē c ē ka izskatā s ar senatnī guma pieskaņ u. Man aizraujas elpa, kad eju iekš ā , no iekš puses ir pavisam savā dā k interjerā nekas no ā rpuses atgā dina ē ku. Sarkanī gā krā sā iekš ā liela zā le ar stū rainā m formā m apmeklē tā ju izmitinā š anai. Iespaidī gi, cik neiedomā jami augsti ir leņ ķ veida griesti. Bet tomē r mani sarū gtina, ka ā rē jais un iekš ē jais izskats nesakrī t.
Tagad es devos uz Sidnejas ostas tiltu, kas stiepā s no vienas ostas puses lī dz otrai un savienoja abas pilsē tas daļ as. Uzkā pu paš ā tilta augš ā , lī dz kuram vē l ir aptuveni pusotrs kilometrs. Š is tilts tiek uzskatī ts par lielā ko arku tiltu pasaulē , un tas tiek turē ts kopā ar seš iem miljoniem ar rokā m novietotu kniež u. Es esmu augš ā ! Š eit ir augstums! Noguris kā suns, kā pjot pa neskaitā majā m kā pnē m, kas ved uz tilta augš pusi, bet tas ir tā vē rts. Patiesi š ikā s operas ē kas skats no augš as iederas plaukstā un abas pilsē tas daļ as ir diezgan labi redzamas, pa tiltu brauc sī kas maš ī nas, pa ū deni peld sī kas jahtas un kuģ i. Uz tilta ir 8 joslas automaš ī nā m, 2 dzelzceļ a lī nijas, kā arī celiņ š velosipē distiem un gā jē jiem, tā du diez vai Krievijā atradī siet. Un redzē ju arī panorā mas ratu, uz kura braucu, no š ejienes tas arī izskatā s nenozī mī ga izmē ra, ko nevar teikt tajā sē ž ot. Kas uz tilta uzkā pa, tas zina, ka lī dzi jā ņ em cepure, citā di tā nopū tī sies un pā rē jais tiks sabojā ts. Vē jš ļ oti stiprs, mazliet biedē još s. Apbrī noju apkā rtni kā du pusstundu un nokā pu atpakaļ zemē , godī gi sakot, nedaudz nosalis. Vakarā atkal devos uz š o tiltu, bet jau uz gā jē ju ietves, lai apbrī notu naksnī go pilsē tu un dabiski redzē tu, kā ds operas namam ir apgaismojums. Acī mredzot š ā ds skaistums pilsē tai maksā dā rgi (vai kas tur maksā , es nezinu), bet, ņ emot vē rā daudzo tū ristu pieplū dumu Sidnejā , tas ir neliels smilš u graudiņ š . Un kā ds tilta apgaismojums! Surgutā redzē ju ko lī dzī gu, bet š eit noteikti ir daudz skaistā k. Surgutā skaists piekares tilts balstā s uz vantī m, tā ds pats interesants dizains. Gar krastiem stiepā s milzī gi debesskrā pji, kas majestā tiski raugā s debesī s, logos mirkš ķ inot savas gaismas. Man patika naksnī gā pilsē ta kā bē rnam, kurš vakarā iekļ uva atrakciju parkā , acis skrien uz daž ā dā m pusē m, viss spī d un mirdz.
Nā kamā vieta, kuru apmeklē ju, ir pasaules brī nums. Katedrā le – Svē tā Jē kaba baznī ca. Tas var daudz pastā stī t par Austrā lijas vē sturi, to, kā mū sdienu civilizā cija radā s no sabiedrī bas nogulsnē m. Baznī ca celta vē lī nā klasiskā stilā , tač u ī paš i svarī gs ir tā s celtnes laiks 1819. gadā . Š ajos gados pilsē ta bija grausts un bandī tu trimdas vieta, un pats baznī cas izskats š ķ ita neiespē jams. Tieš i viņ a kļ uva par pirmo akmeni Austrā lijas jaunā s galvaspilsē tas izveidē , un tieš i ar baznī cas parā dī š anos bandī tu pilsē ta Sidneja sā ka pā rvē rsties par galvaspilsē tu. Baznī cas projekta autors, dī vainā kā rtā , bija angļ u ieslodzī tais, vā rdā Frensiss Griflajs (neatceros tieš i š o vā rdu, rakstu no atmiņ as), viņ am tika piespriests nā vessods par vekseļ u viltoš anu, bet tad spriedums tika atcelts. un viņ š tika izsū tī ts uz Sidneju, un ļ oti interesants ir arī fakts, ka viņ š pē c krā pniecī bas tika iekļ auts Austrā lijas desmit dolā ru banknotē . Š ī vieta tiek uzskatī ta par visvairā k apmeklē to pilsē tā . Nav iespē jams iedomā ties, kā š ajā bandī tu pilnajā graustā tika uzcelta tik skaista baznī ca, tā ne ar ko neatpalika no paš as Anglijas baznī cā m. Š ī baznī ca daudz stā sta par cilvē kiem, kas š eit dzī voja un iemieso š ī s tautas garu.
Mans ceļ ojums turpinā s, un te es esmu pie Sidnejas torņ a, kas paceļ as pat trī s simti piecus metrus. Vakar pē c tilta apmeklē juma vē lē jos iekā pt tornī , bet diemž ē l, pirms tas tika slē gts tū ristiem, vienkā rš i apbrī noju daudzkrā sainā s laternas, kas skaisti izgaismo š o kuplu. Draugs man stā stī ja par Sidnejas torni Ziemassvē tku un Jaungada brī vdienā s, viņ am palaimē jā s redzē t grandiozo uguņ oš anu tieš i no torņ a, viņ š bija sajū smā ! Tagad pastā stī š u, ko interesantu ieraudzī ju paš ā tornī . Ir trī s galvenā s platformas. Pirmais ir slē gts skatu laukums 250 metru attā lumā , no kura var redzē t visu pilsē tu. Vietnē suvenī ru veikalā var nopirkt kā du suvenī ru, nedaudz augstā k ir atvē rta zona ar stikla grī du, es tur augš ā netiku un treš ais, cik saprotu, ir restorā ns. Tornī var uzkā pt pa kā pnē m, bet tas nav priekš manis, es iekā pu liftā un pā rsteidzoš i ā tri uzkā pu uz skatu laukuma apmē ram vienu minū ti, un tas ir divi simti piecdesmit metri, klase! Man tik un tā tilts patika. Uzkā pjot tajā , tiek piedzī vots diezgan daudz adrenalī na, bet te: vienreiz un gatavs. Lai arī tilts ir divreiz zemā ks.
Un te es atkal esmu savā istabā , atpū š os no vē trainas dienas. Rī t lidojam mā jā s, pat nav daudz skumji. Bet es neaizmirstu, ka mans mē rķ is ir apmeklē t visus pasaules brī numus, un, ja es apstā š os uz nedē ļ u katrā vietā , tad tam nepietiks naudas un vē l vairā k laika. Ceru, ka jums patika mans stā sts. Esmu jauna blogere, tā pē c strikti nespriediet, es studē š u. Ar nepacietī bu gaidu savu nā kamo ceļ ojumu, plā nojot lidot uz Mač u Pikč u.
Tas noslē dz manu stā stu.
Uz tikš anos draugi!
