Argentīna: manas dzīves tango!
8. gads daudziem bija grū ts, un, iespē jams, nav vē rts pie tā sī kā k pakavē ties. Mana dzī ve toreiz bija kā tango - visu daru skaisti un tehniski, bet, diemž ē l, bez sajū tā m. Mdaaaa, mana dzī ve patieš ā m nebija izņ ē mums no š ī noteikuma, un gads bija viens no grū tā kajiem nodzī votajiem...
Galvenais kritē rijs tam, ko atcerē š os, ir tas, ka ir vē l vairā k darba, un vē l mazā k ienā kumu. . . Es neveltu lasī tā ju zinā š anai, kā pē c š oreiz devos uz Argentī nu. . . Izvē le bija no protams, nav nejauš s, bet jautā jums "kā pē c? " autoram noteikti jā atklā j nevis ceļ ojuma apskatā , bet vismaz Koelju romā nu lappusē s. . .
Interesantā kais ir tas, ka ceļ ojumā devos viena. . . Iepriekš vienmē r ceļ oju kā pā ris vai grupa, š oreiz sagadī jā s tā , ka paliku viens “apkalpē ”. Un ne jau krī ze ir pie vainas, bet tikai radā s apstā kļ i, ka otrs neaizbrauca. Un tā kā es nekad neatsaku no “plā notā ”, es “metos kaujā ”...
2008. gada 29. decembrī iepriekš ierados Domodedovā , no kurienes ar pā rsē š anos Madridē man bija paredzē ts lidot uz Buenosairesu ar aviokompā niju Iberia. Tie, kas zina manus iepriekš ē jos ceļ ojumus, zina, ka tieš i pirms gada tieš i Iberia man palī dzē ja laicī gi aizlidot uz Mehiko, pē c tam, kad Lufthansa neizpildī ja saistī bas pret pasaž ieriem. Tajā vakarā mani satrauca viens fakts - Iberia visu decembri satricinā ja pilotu streiki, cilvē ki dienā m ilgi nevarē ja lidot pie saviem savienojumiem. Pagā juš ā gada pieredzes mā cī ta, vē l daž as dienas saspringu, mā jaslapā www. domodedovo. ru skatoties, kā lidojums uz Madridi "š odien" labā kajā gadī jumā paceļ as "rī t". Mani “aiznesa”, tieš i 18.20 reiss 3811 devā s uz Madridi
Atgriež oties Domodedovā , pamanī ju vī rieš u grupu zilos T-kreklos ar uzrakstiem "Kamaz" un "VTB". Kad iekā pu lidmaš ī nā , biju š okā - visi š ie 30-40 cilvē ki sē ž pirmajā kajī tē , un es sē dē ju kaut kur starp viņ iem
A319, ko Iberia mums tajā vakarā iedeva, bija pā rā k š aura. Man, sē ž ot pie ejas, vismaz bija iespē ja izstiept kā jas ejā , kamē r daž i no KAMAZ cilvē kiem, kas sē dē ja pie loga, bija ļ oti neapmierinā ti. Man pa labi bija KAMAZ vī rietis, viņ u sauca Konstantī ns. Kā vē lā k uzzinā ju, tas bija mū su komandas personī gais ž urnā lists. Mē s sā kā m runā t pē c tam, kad viņ š ieraudzī ja manā s rokā s grā matu "Argentī na", un tieš i viņ š man pastā stī ja par "Dakar-2009", kas notiks Argentī nā un Č ī lē (lai daž i lasī tā ji piedod manu nezinā š anu, bet par to, kur nokā rtot š ī s sacensī bas un kā da ir tā nozī me, es uzzinā ju tikai lidmaš ī nā ). Konstantī ns ļ oti labi runā ja spā niski, tā pē c reizē m palī dzē ja man izskaidroties ekipā ž as locekļ iem. . . Un pie loga sē dē ja neviens cits kā pats Kabirova kungs, topoš ais Dakaras-2009 č empions. Tiesa, mē s domā jā m, ka uzvarē s Vladimirs Č agins. . . Bet vairā k par to tā lā k.
21.00 bijā m Madrirā , un, kad izklī da ap Barajas, ballī te sā ka izgaist. “Kamazovites” mē ģ inā ja aizmigt uz neē rtiem krē sliem (madrides lidostā sē dekļ iem rokturi ir fiksē ti fiksē tā stā voklī , tur var gulē t pozā , kas ir tuvu mazuļ a stā voklim dzemdē ), bet es, mā cī ju pē c iepriekš ē jo braucienu pieredzes nolē ma “apgū t” biznesa atpū tas telpas. Greznā kajā , kas piederē ja aviokompā nijai Iberia, mani sū tī ja, "saka tikai biznesa klases pasaž ieriem", par pieticī gu "kukuli" nekā dā gadī jumā...Nebiju sarū gtinā ts, sapratu, ka vajadzē tu bū t. vairā kas zā les. Un tā arī notika – atradu "patvē rumu" Aeroflot un Sky Team alianses biznesa atpū tas telpā lidostas otrajā stā vā . Mani patī kami pā rsteidza cena - 22 eiro (dzē rieni, ē dieni, ē rts dī vā ns, internets un TV neierobež otā daudzumā jau bija iekļ auti norā dī tajā ciparā ! ). Un daž u mū su uzraudzī bas dienestu vadī bai bū tu labi pā rbaudī t lī dzī gu pakalpojumu cenu “piemē rotī bu” daž ā s Maskavas lidostā s...
Divos naktī iekā pā m lidmaš ī nā...Es dabū ju vietu 11A, tas ir tieš i aiz biznesa klases, pie loga un pie avā rijas izejas. "Kamazovites" ieņ ē ma vietu bloku lainera astē . Labajā krē slā sē dē ja poļ u meitene, kuras vecā ki sē dē ja mums aiz muguras. Š eit ir priekš rocī ba, rezervē jot caur internetu - var pats izvē lē ties sē dvietu un pē c tam ē rti lidot par minimā lu naudu Lidmaš ī nā “apgā ja”, tiklī dz no loga pazuda attā linā tā s Madrides gaismas.
Pē c pusotras stundas pamodos no tā , ka kā ds velk manu roku. Atverot acis es ieraudzī ju spā ņ u stjuarti, kura mani dedzinā ja “Cā lis? Makaroni? ". . . Nemanot, kas notiek, es atbildē ju "Kas?,, , ". . . Viņ a atkā rtoja savu jautā jumu un dzirdē ja to paš u atbildi runā jam vismaz angliski, un ka viņ i atnesa vakariņ as. "Ielī mē t! " - es atbildē ju, pē c kā saņ ē mu diezgan cienī gas un garš ī gas vakariņ as uz paplā tes. To visu aprijusi (nez kā pē c vienmē r naktī s gribas ē st), turpinā ju sapņ ot.
Pagā ja vē l 10 stundas, pē c kurā m atkal atvē ru acis. Nakts pagā ja, spož i spī dē ja saule, debesis bija bez mā koņ iem, un lejā bija redzama zeme. Orientē jies uz monitora, sapratu, ka tā ir Brazī lija. . . Man nebija laika doties uz “to paš u vietu”, kad tā pati stjuarte man atnesa brokastis: pankū kas, jā atzī st, bija pat labā kas par makaroniem. Un vē l pē c pusotras stundas mē s nolaidā mies Ezeizas lidostā Buenosairesā .
Lidosta man likā s maza, salī dzinot, teiksim, ar to paš u Baraku. Kopumā Buenosairesā ir divas lidostas: "Ezeiza" (starptautiskā ) un "Jorge Newbery" (iekš zemes lidojumi). Pē dē jais ir lī dzī gs First Sheremetyevo, tikpat mazs un vecs No tā s parasti iziet vietē jie reisi, savukā rt starptautiskie reisi izlido tikai no Ezeiž as.
Pirmais iespaids nebija nepareizs – diviem lidojumiem pa 300 cilvē kiem katrā strā dā ja tikai 8 Migrā cijas kajī tes, savukā rt darbinieki bija ā rkā rtī gi lē ni. Mazā zā le ā tri piepildī jā s ar cilvē kiem. Par laimi argentī nieš i izdomā ja uzlikt “č ū sku” ž ogus, lai cilvē ki nestā vē tu drū zmā un nerastos rinda. Man paveicā s, es ilgi nestā vē ju rindā - izmantoju savu nekaunī bu, vienkā rš i ielī du “zem kabeļ iem” pirmajā rindā . Apmē ram 10 minū tes nostā vē jis un saņ ē mis kā roto atzī mi, metos meklē t bagā ž u. Arī š eit bija vē rojams lē nums, kopš ieraš anā s bija pagā juš as 30 minū tes, un neviens č emodā ns vē l nebija atstā jis bagā ž as nodalī juma slī dni. 20 minū tes pē c "migrā cijas" pā rejas beidzot saņ ē mu loloto bagā ž u. Muitā var “nolikt punktus”, viņ i nevienu nepā rbauda, bet mierī gi izlaiž cauri...
Zā lē bija ļ auž u pū lis. Tas man kaut kā atgā dinā ja Singapū ru: vienuviet bija daudz atš ķ irī gu un pilnī gi atš ķ irī gu cilvē ku: pē c vecuma, ā das krā sas, stila, izskata utt. . No pū ļ a izcē lā s garš jauneklis melnā T-kreklā . Tas bija mans ceļ vedis Endrjū . Sasveicinā juš ies, devā mies meklē t savu "rati". Andrejs pirms 15 gadiem kopā ar vecā kiem emigrē ja no Harkovas, beidzis skolu un universitā ti Argentī nā , strā dā par gidiem 2 uzņ ē mumos, sapņ o par starptautisku biznesu (vī na un ā das piegā des no Argentī nas uz Krieviju), kā arī skaistu krievu meiteni. kurš piekristu doties kopā ar viņ u uz pastā vī gu dzī vi Argnetiņ ā . Vispā r riktī ga "komercija". Sajū tot "savu" vilni, mē s gandrī z uzreiz sadraudzē jā mies.
Nesteidzī gi runā jā m par daudzā m lietā m, galvenais, apmainī jā mies telefona numuriem un vienojā mies satikties pē c pā ris dienā m un parunā t sī kā k. Papildus jautā jumiem un biznesam, protams, es viņ am jautā ju par vietē jā m Hangout sesijā m, dzī vesveidu, vietē jo iedzī votā ju vidē jiem ienā kumiem utt. Interesanti, ka Argentī nā vidē jā alga vī rieš iem ir 700 vienī bas zaļ ajā valū tā un 400 sievietē m. Vietē jais dzē riens ir Fernet, ko parasti dzer ar kolu un ledu. Pē c garš as garš o augu tinktū ra (bet spē cī ga, 35 grā di), krā sa ir kā labam viskijam. . . Kopumā š is dzē riens ir populā rs daudzā s Latī ņ amerikas valstī s.
Mē s ieradā mies viesnī cā Pestana, kur man bez jebkā diem jautā jumiem iedeva atslē gas no labas studijas astotajā stā vā . Š ķ iroties Andrejs iedeva man kuponu paku, biļ etes iekš zemes lidojumiem, informā cijas paketi un piebilda, ka pē c stundas pie manis atbrauks gide Katja, jauna un jauka 21 gadu veca meitene. . . Asi uzmundrinā ja , devos uz savu istabu. Vispā r manos dokumentos bija rakstī ts, ka viesnī ca ir 5 zvaigž ņ u, patiesī bā izrā dī jā s "4", lai gan mums ir jā pateicas par tā s apkalpoš anu - tā ir augš ā . Viesnī ca atrodas Argentī nas platā kajā ielā - "Avenida 9 de Julio"
Pē c stundas es jau biju "ierindā ". Ejot pa gaiteni, es ieraudzī ju tievu un skaistu meiteni - tā bija Katja. Satikuš ies iekā pā m savā Peugeot 406 un braucā m uz pilsē tu. Nekavē š os pie apskates ekskursijas iezī mē m, domā ju, ka tie, kas tomē r brauc uz Buenosairesu, visu redzē s paš i, un tie, kas nesanā k, vienkā rš i nesapratī s, kas ir uz spē les. Katja bija labs ceļ vedis. Pē c 3 stundā m man radā s pamatideja par pilsē tas galvenajā m apskates vietā m. Turpinā jumā ar domubiedru komandu ne reizi vien “izbraucu” pa š iem rajoniem, tač u pirmais iespaids bija neaizmirstams. Pilsē tā ir kaut kā da romantika, es gribu tur atgriezties...Vismaz man...
Beidzot, kā jau "labam gidam" pienā kas, tiku aizvesta uz La Boca suvenī ru veikalu. Es teicu Katjai vienkā rš ā tekstā , kas mani nekavē joties aizvedī s uz vietu, kur cenas ir minimā las, un atgrieš anā s ceļ vedī ir maksimā la. Mē s braucā m uz La Boca rajonu. Viņ a, protams, mē ģ inā ja izlikties par "muļ ķ i", bet š ī "tē ma" nebija priekš manis. Rezultā tā Katja saņ ē ma savu “kotleti”, bet es 2 suvenī ru pakas par saprā tī gu cenu.
Runā jot par pilsē tu, ļ oti iesaku braukt uz tā s daž ā dajiem rajoniem - Ricoletta, Florida, Palermo, La Boca, Soho, Hollywood u. c. . Tie visi ir atzī mē ti tū ristu kartē s. Visi no tiem ir unikā li savā š armā , atš ķ iras viens no otra. Florida ir galvenokā rt tū ristiem "asinā ta" gā jē ju iela, kurā atrodas milzī gs skaits veikalu ar suvenī riem un drē bē m. Pircē jiem teikš u, ka neko unikā lu tur neatradī sit, vienkā rš as zemas kvalitā tes “patē riņ a preces”. Pats sev neko nepirku, un vispā r vietē jie ģ ē rbjas, maigi izsakoties, bezgaumī gi. Alvear - boutiques un dā rgu veikalu iela arī nav pilna ar ekskluzī vā m lietā m. Vienreiz var staigā t, bet ne vairā k. Ā das izstrā dā jumi ir primitī vi un nekvalitatī vi, ar tā diem izejvielu krā jumiem bū tu jā mā cā s no daž ā m Eiropas valstī m.
Atgriež amies pie ekskursijas: mē s atkal ieradā mies viesnī cā . Katja teica, ka pā rģ ē rbsies un pē c stundas atgriezī sies pē c manis. Pa š o laiku paspē ju izdzert vietē jo Quilmes alu. Alus cienī tā jiem teikš u, ka š is ir vienī gais Argentī nas alus masu zī mols. Tas ir gaiš s, sarkans un tumš s. Es iemī lē jos pē dē jā , un par frā zi “Quilms Negro” vienmē r saņ ē mu lielu pudeli alus (papildus parastajiem 0.3 un 0.5 Argentī nā ir pieņ emts dzert alu litru pudelē s). Vispā r ir alus un ekskluzī vā ks - "Patagonia". Tas ir pelnī jis tikai augstā kā s atzī mes. Kā dedzī gs dzē rā js es nevarē ju neatrast vietē jo alus darī tavu. Netā lu no Ricoletta kapsē tas (par to runā sim vē lā k) atrodas restorā ns "Buller", kura pagrabā tiek brū vē ts alus. Toreiz atcerē jos pagā juš ā gada komandē jumu uz Č ehiju Diemž ē l tur viesojos tikai 2 reizes, bet gribu tur atgriezties š odien Puiš i, iesaku visiem!
19:00 mans "brū ns" atkal bija pie ā rdurvī m, kurā s mani gaidī ja reinkarnē tā Katja. Vakaru gaidī jā m tango š ovā . 30 minū tes pa jau pazī stamajā m ielā m, un mē s braucā m lī dz "Sabor a Tango". Atklā ti sakot, Katja uzreiz pateica, ka vieta ir “tā -tā ”, bet, tā kā par to maksā ja ceļ ojumu aģ entū ra, mums bija jā dodas uz turieni. Mums iedeva galdiņ u skatuves labajā pusē , tā pē c skats bija lielisks. Programmā bija arī pilnas vakariņ as, kurā s beidzot nogarš oju slaveno Argentī nas steiku un vī nu. Pē dē jā parasti ir atseviš ķ a saruna. Mē s izmē ģ inā jā m vienu pudeli. Vī ns man š ķ ita tik garš ī gs un smarž ī gs, ka pasū tī ju otru. Interesantā kais ir tas, ka to dzer kā sulu. Tā tad, kad zvanī ju viesmī lim, lai pasū tī tu otru pudeli, Katja man teica: “Leš a, nepā rcenties, tas “ieliek” ļ oti forš i! ”. Es izpalī dzī gi pasmaidī ju un tik un tā darī ju savu. Jau treš o pudeli izdzē ru viena, jo uz otro Katjas "spē ks" izsī ka.
Runā jot par tango, teikš u, ka to dejo katrā sevi cienoš ā iestā dē , pat uz ielas. Mū su izrā dē , protams, viss bija skaisti un nostrā dā ts, skaidras kustī bas, konsekvence partneru rī cī bā , tač u, kā droš i vien izdevā s pamanī t, š ajā darbī bā nebija jū tu. Tā bija kā robotu deja, kas iemā cī jā s kustī bas un tur apstā jā s.
Mē s atkal novirzā mies. Izrā de beidzā s, kad mana treš ā pudele bija tikai pustukš a. To “pabeiguš i”, sā kā m krā mē t mantas, un mums atbrauca jauns š oferis, veco palaidā m mā jā s. Pieceļ oties no galda, es pē kš ņ i sapratu, ka esmu “apsegts”. Un ne vā ji (un to jums stā sta cilvē ks, kurš ir izgā jis simtiem sarunu daž ā dā s mū su plaš ā s Dzimtenes vietā s). Es sapratu, ka Katjai nevajadzē tu ļ aut iet vienai š ā dā stā voklī . Lieta tā da, ka š oferi tū ristus ved tikai lī dz galam, gidi paš i nokļ ū st. Muļ ķ ī bas, bet tā tas tiek darī ts Argentī nā daudzos uzņ ē mumos. Kā ī sts dž entlmenis piedā vā ju Katju aizvest pie viņ as puiš a darba vietu (viņ š strā dā par administratoru klubā pilsē tas nomalē , 2009. gada martā viņ i gatavojas apprecē ties un atbraukt ciemos uz “mū su Krieviju” plkst. viņ u medusmē nesis). Š oferis, bū dams izlases kaza, uzzinā jis par manu ideju, sā ka aktī vi pretoties. Tomē r alkohols ir labs palī gs ī stā s vī rieš u sarunā s. Es neatklā š u noslē pumu, ko viņ am tovakar izstā stī ju krievu valodā , un Katja tulkoja spā ņ u valodā , tač u pē c 5 minū š u “dialoga” viņ š tomē r piekrita manam plā nam.
20 minū tes, un Katja ar savu draugu ā tri izgā ja no kluba stū ra. Š oferis apgriezā s un uzbrauca uz š osejas, pē c kā jautā ja uz kuru viesnī cu mani aizvest. Š is jautā jums mani satrauca, jo es neatcerē jos viesnī cas nosaukumu un nevarē ju atrast karti ar tā s nosaukumu. Mē s nolē mā m piezvanī t Katjai, bet viņ a necē la klausuli (tomē r viņ ai tiek piedots, ņ emot vē rā viņ as stā vokli tajā vakarā ). Š oferis sā ka zvanī t vecā kajam gidam Iļ jam (un laiks bija kaut kas ap pusnakti). Piektajā mē ģ inā jumā viņ š pacē la klausuli un, dziļ i ieelpojot, sauca manu viesnī cu. Un pē c pusstundas es jau biju savā istabā astotajā stā vā , kur droš i aizmigu tajā , kurā ienā cu.
Astotā gada pē dē jā s dienas rī ts bija tā lu no laba. Ne tikai nā k jaunais gads, un es esmu “bez š ampanieš a”, arī nebija neviena, ar ko to svinē t. Gids Iļ ja man rezervē ja galdiņ u restorā nā RUMI (tiek uzskatī ts par pretenciozu iestā di Buenosairesā ), bet, pē c viņ a teiktā , krievu tur nebū s! Tiklī dz izkā pu no gultas, es sapratu, ka uz manas sejas ir skaidri redzamas paģ iru pazī mes. Es ļ oti gribē ju sulu un uzkodu. Pat nepā rģ ē rbusies devos lejā brokastī s, kur laimī gā kā rtā dabū ju visu, ko vē lē jos. Pē c uzkodā m es tomē r nolē mu atgriezties istabā un sakā rtot sevi, un tad doties pastaigā pa pilsē tu. Kad es piegā ju pie lifta un tā durvis atvē rā s, no tā iznā ca 2 meitenes ar slā vu izskatu. Pē c viņ u “parametriem” un izskata sapratu, ka viņ i ir “mū sē jie” (vietē jie tā neģ ē rbjas). Apmainī juš ies skatieniem, turpinā jā m virzī ties daž ā dos virzienos.
Vē l stundu istabā savedu sevi kā rtī bā , pē c kuras atkal biju ierindā . Pā rmetusi mugursomu pā r plecu, es pā rcē los no istabas uz liftu. Pirms paspē ju nospiest zvanī š anas pogu, gaiteņ a galā izdzirdē ju troksni. Pagriež oties, es ieraudzī ju tā s paš as meitenes, kas izgā ja no istabas pretī manē jai. “Liktenis pieklauvē pats sevi, ” es tajā brī dī nodomā ju un nolē mu viņ us sagaidī t. Ieejot liftā , un nospiež ot pogu "neaizvē rt durvis", es gaidī ju, kad š ī s skaistules nā ks uz liftu. Man par nelaimi izrā dī jā s, ka poga nedarbojas, durvis aizvē rā s, un es devos lejā .
"Š e ir kaza" - meitenes tajā brī dī nodomā ja, stā stot par to vē lā k, - ". . . aizgā ja un negaidī ja. . . ". Liftā sapratu, ka tik viegli nepadoš os. Nospiedu "stop", un atkal uz "astoto". Pē c mirkļ a durvis atvē rā s un manā priekš ā nostā jā s viņ as - burvī gas blondī nes, mā sas Daš a un Nastja.
"Sveiki" - es teicu, uz ko dzirdē ju skaitī tā ju "Sveiki! "
"Vai jū s esat no grupas? " Daš a jautā ja.
- No kā ? Es jautā ju (ņ emot vē rā paģ iru stā vokli, jautā jums man toreiz bija grū ts)
- No Urugvajas, - meitenes atbildē ja.
- Nē , es patiesī bā esmu no Maskavas, - es turpinā ju.
Š ā di tajā brī dī izskatī jā s mū su dialogs. Mē s smē jā mies. Izejot no lifta, meitenes lū dza uzgaidī t savu ceļ ojumā satikto pavadoni Jū liju, kura vē l pulcē jā s savā istabā .
Aptuveni piecas minū tes mē s viens otram jautā jā m, kas, cik daudz un kur viņ š ieradā s. Jaunā kā Nastja kā dā brī dī ieteica man ar viņ iem pastaigā ties. Piedā vā jums bija vairā k kā jebkad gaidī ts, jo alternatī vas acī mredzami nebija, un jebkurš vī rietis bū tu pagodinā ts “pakavē ties” š ā du skaistuļ u kompā nijā !
Mē s iegā jā m pilsē tā , lai apskatī tu Soho apkā rtni. Pa ceļ am apguvā m pā ris "kafejnī cas", aizbraucā m uz vietē jo antikvariā tu. Mums bija ļ oti interesanta saruna. Izrā dā s, viņ i bijuš i arī Meksikā (ceru, ka lasī tā js atceras apmē ram pirms gada publicē to stā stu par "krievu piedzī vojumiem sveš ā zemē "). Š ajā gā jienā es sapratu, cik grū ti ir bū t skaistai meitenei un nemitī gi pā rspē t atlasī tos vī rieš us, kuri vē las tikai “zini ko”!
Beidzot devā mies uz veikalu, jo. Meitenes gribē ja kaut ko nopirkt sev. Stunda gaidī š anas, un devā mies pa ceļ u uz viesnī cu. Meitenes piedā vā ja sagaidī t Jauno gadu kopā , viņ as rezervē ja galdiņ u tango š ovā . Tā kā mans restorā ns mani nepā rsteidza, piedā vā jums tika pieņ emts bez ierunā m.
Vakarā mē s sasniedzā m viesnī cu un aizgā jā m uz numuriem, lai sagatavotos Jaunajam gadam. Es kā "internacionā lists" ar pieredzi ierosinā ju sagaidī t krievu Jauno gadu. Meitenes piekrita un izvē lē jā s vietu - manu numuru. 6.45 (Maskavā tobrī d bija 23.45)!
Ap seš iem sā ku “nosegt izcirtumu”: no č emodā na izņ ē mu “padomju” pudeli, kas glabā jā s Maskavā , starp citu, ekskluzī vu Argentī nā , kā arī š okolā des tā felī ti “Iedvesma” - ne mazā k. ekskluzī vs š ajā brī niš ķ ī gajā valstī .
Meitenes visas pievilka laikus, izņ emot jaunā ko Nastju, kura joprojā m nevarē ja novest savu tē rpu vē lamajā stā voklī (tikš u priekš ā , teikš u, ka bija tā vē rts). Glā zē s saliets š ampanietis, sā ka atskanē t zvani no Maskavas. Noklausī juš ies daļ u himnas, izdzē rā m glā zi, tā dē jā di kļ ū stot solidā ri ar daudziem mū su tautieš iem.
Mē s ar Daš u runā jā m par to, kas un kur un kurā laikā sagaidī ja krievu Jauno gadu, atrodoties ā rzemē s. Smieklī gi, bet es, tā pat kā viņ i, pagā juš ajā Jaunajā gadā satiku Teoteokā nā (Meksikā ) uz pasaules lielā kā s piramī das – "Saules piramī das". Bet tieš i pirms gada mē s nesatikā mies, bet satikā mies tieš i pē c gada, arī.31. decembrī , Buenosairesā un dzī vojam kaimiņ u istabā s. Tā das sakritī bas manā dzī vē nav bijuš as. Es nezinu par saviem pavadoņ iem, bet š is fakts mani gandrī z noveda š oka stā voklī .
Pusstundu pē c jaunā gada sanā ksmes istabā parā dī jā s jaunā kā Nastja eņ ģ eļ a tē rpā . Lai neizraisī tu emociju uzplū du lasī tā ju vī rieš u daļ ā , es par to sī kā k nekavē š os, ticiet savai gaumei - tas ir 10 no 10 cienī gs!
Mē s iekā pā m Gazelkā , kuru atsū tī ja restorā ns, un devā mies uz Gala Tango iestā di. Mums atkal iedeva galdiņ u pie estrā des, kur sagaidī jā m jauno gadu. Gaidī š anas procesā noskatī jā mies kā rtē jo tango izrā di. Toreiz, bū dams nedaudz š ajā lietā orientē ts, pamanī ju dejotā jos "sajū tas trū kumu". Š ķ iet, ka Argentī nā tas tiek laists straumē , tā pē c neviens neaizdomā jas par tik svarī gu detaļ u, kas ir redzama skatī tā jam.
Jaunais gads tika sagaidī ts jautri. Ī paš i deju laikā , kad Nastja š ajā mazajā zā lē veica seksa revolū ciju. Vē l ilgi atcerē š os tajā vakarā uzņ emto video, kad krievu skaistule iedegas kopā ar savu 80 gadus veco vectē vu, un viņ š arī ir uz pusi gara
Jau pusdivos devā mies uz klubiem. Liela kļ ū da, ņ emot vē rā , ka klubi Argentī nā ir atvē rti no 2 naktī (bez izņ ē muma). Uz ielas atskanē ja kliedzieni, bija dzirdami pirotehnikas sprā dzieni, iespē jams, vē l kaut kas. Pats galvenais, tas bija pamests. Bija sajū ta, ka sā cies neliels pilsoņ u karš , un steidzami jā meklē patvē rums. Mē s nepaņ ē mā m taksometru un nolē mā m atgriezties restorā nā . Reģ istratū ra man teica, ka neviens taksometrs nav atvē rts lī dz 4 no rī ta. Smieklī gi, Maskavā tajā vakarā viņ i pelna superpeļ ņ u, un Argentī nā - neviens nestrā dā ! Es nekritu izmisumā , ieraudzī ju tā s paš as Gazeles š oferi, kas mū s š urp veda. Un tā kā atbraucot iedoš u š oferim labu dzeramnaudu, viegli vienojā mies, ka viņ š mū s izvadā s pa pilsē tu (par visu, starp citu, iedeva 100 peso, kas ir aptuveni 1000 rubļ u).
Mē s gribē jā m iekļ ū t Pacha klubā , vismodernā kajā vietā Buenosairesā . Ierodoties tur pulksten vienos, klubs tika slē gts. Droš ī ba teica, ka nā c lī dz 2 m. Braucā m pa promenā di pie Horhes Ņ ū berija lidostas, kur ir vairā kas iestā des ar diskotē kā m. Diemž ē l tā s visas bija rezervē tas Vecgada vakara ballī tē m. Es nolē mu ielauzties vienā no viņ iem. Turklā t es to izdarī ju. Viņ i mani paņ ē ma par savu un palaida cauri. Nastja, bū dama pacilā tā noskaņ ojumā no “n-tā ” izdzerto alkoholisko dzē rienu skaita, nolē ma pacelties ar mani. Tajā paš ā laikā viņ a sā ka pierunā t apsargus laist viņ u cauri, sakot, ka viņ a nav no š ī s iestā des. Apsardze, protams, atteicā s, kamē r meitene arī piegā ja pie manis un “atdeva ofisu”. Man bija jā pamet iestā de. Vismaz apē du gabaliņ u "bezmaksas" dzimš anas dienas tortes.
Nolē mā m doties uz viesnī cu. Vadiks piezvanī ja uz Nastjas telefonu – tas ir braucē js no Nī derlandes komandas. Viņ š piedā vā ja satikties Pestanas vestibilā . Vadims bija krievs, dzimis Ukrainā , tagad dzī vo Kazahstā nā . Viņ š pamanī ja meitenes uz ielas, kad viņ as gā ja, daž as dienas pirms jaunā gada. Pē c tam jaunā kā Nastja viņ u iesita "uz vietas". Viņ š teica, ka labi pazī st Kamaz komandu un solī ja noorganizē t iepazī š anos ar braucē jiem. Un tā kā tajā laikā es arī biju pazī stams ar daž iem no viņ iem, viņ i nolē ma pā rbaudī t Vadiku "vai utis" - vai viss, ko viņ š teica, ir taisnī ba?
Pulksten 2 naktī Vadiks, ģ ē rbies savas komandas oranž ā T-kreklā , tumš ā s brilles (un bija nakts) un galvā adī ta cepure (un bija +30), ielauzā s zā lē . Mē s satikā mies un runā jā m. Godī gi sakot, tas mani nepā rsteidza uzreiz. Meitenes teica, ka ejam uz klubu, viņ š nolē ma braukt ar mums.
Uz ielas ilgu laiku saucā m taksi (ceru, ka visi atceras, ka taksometrs tajā naktī strā dā ja no 4), beidzot viena maš ī na tomē r apstā jā s. Nastja piekrita par 40 peso ($12), ka mū s aizvedī s uz Pač u. Diemž ē l Vadikam maš ī nā nebija vietas. Viņ š teica, ka atnā ks pats. Lai gan mē s visi š aubī jā mies, ka viņ š joprojā m bū s.
2.30 pie kluba bija milzī ga rinda. Izmantojot tū ristu statusu un meiteņ u ekstravaganto izskatu, mē ģ inā jā m kā pt bez rindas. Mums ir jā izsaka atzinī ba Nastjai, kura stā jā s rindā , mē s to izdarī jā m. Un kā ds bija mū su pā rsteigums, kad Vadiks tomē r ieradā s...
No kluba gaidī jā m vairā k. Divstā vu baltā ē ka no ā rpuses izskatī jā s iespaidī gā ka nekā no iekš puses. Mū zika bija "so-so", iekš ā bija tikai 2 zā les, nebija face control, tā pē c tur ielaida dzē rā jus un apmē tā tos ar akmeņ iem. . . Sarakstu var turpinā t. Un š ī ir labā kā vieta pilsē tā ! — Bet kā ar citiem? - Toreiz nodomā ju. . . Starp citu, apciemoju arī citus, bet par to vē lā k
Vadiks visiem nopirka viskiju un kolu, un tas tika pievienots krietnam daudzumam izdzertā . Pē c 2.5 stundu dejoš anas devā mies uz viesnī cu gulē t. Seš os jau apskā vu pati savu spilvenu.
Jaunā gada pirmais rī ts, tā pat kā iepriekš ē jais rī ts, atkal izrā dī jā s neveiksmī gs. Man š ķ iet, ka mans organisms tajā laikā jau bija pieradis pie pastā vī gas alkohola klā tbū tnes tajā . Savedusi sevi kā rtī bā , devos pie meitenē m, kuras smagi cī nī jā s ar vakardienas ballī tes sekā m. Un 10:00 mē s bijā m brokastī s. Un cē lā mies tik agri, jo pulksten 12 Vadiks solī ja mū s uzņ emt un visus aizvest uz Dakā ras atklā š anu Ricoletto parkā .
Es atkal š aubī jos, ka viņ š nā ks. Es atsaucu savus vā rdus - viņ š bija "kā durklis", dzī vespriecī gs un svaigs, noteiktajā laikā . Bez problē mā m “noķ ē rā m” taksi, kur uzkā pā m jau pieci. Parkā Vadiks mums pastā stī ja par Dakā ru, par tā s ī paš ī bā m, par maš ī nā m un komandā m. Atzī mē ju, ka pē c š ī s tikš anā s es kļ uvu par ī stu Kamaz-Master komandas fanu, un tur esoš o vā rdā varu teikt - puiš i ir pelnī juš i cieņ u un visā das uzslavas, paskatoties uz viņ iem, sā c bū t lī dzsvarots. lepojies ar valsti, kurā dzī vo! Vadiks mū s veda pie Kamaz komandas sponsora - viena enerģ ijas dzē riena raž otā ja - bodē . Stī diņ ā viņ š mū s iepazī stinā ja ar mū su komandas prezidentu Semjonu Semjonovič u Jakubovu. Ieraudzī jis skaistas krievu meitenes, viņ š acumirklī sā ka ar viņ ā m fotografē ties uz sponsoru stenda fona. Mani pavadoņ i nebija bezcerī gi un labprā t viņ am palī dzē ja š ajā jautā jumā . Un es paspiedu roku komandas korespondentam Konstantī nam, kurš man jau bija pazī stams.
Pē c automaš ī nu apskates mē s pā rcē lā mies uz blakus esoš o stadionu, kas kļ uva par Dakaras-2009 starta laukumu. Vadiks turpinā ja savu aizraujoš o stā stu, mē s uzpirkā m daž us suvenī rus, pē c kā mē s iebraucā m pa priekš ē jiem vā rtiem pilsē tā . Smieklī gi, ka no aizmugures ieejas ienā cā m bez rindas un bez samaksas. Pa ā rdurvī m tas maksā ja 30 peso (300 rubļ u) un rinda stiepā s 1.5 kilometru garumā .
Vadiks pē kš ņ i "izbalē jis" pē kš ņ i pē c tam, kad viņ š uzzinā ja, ka esam devuš ies uz restorā nu "Holivudas" rajonā . Noķ ē ruš i taksi, pē c 15 minū tē m jau sē dē jā m vienā no apkā rtnes iestā dē m. Piezī mē ju, ka karstais ē diens + salā ti mums tika gatavoti gandrī z 2 stundas, kamē r mē s nepā rtraukti vilkā m viesmī ļ us ar pā ris brazī lieš u palī dzī bu, kas sē dē ja netā lu (viesmī ļ i runā ja tikai spā niski, brazī lieš i zinā ja angļ u valodu un palī dzē ja mums sazinā ties). Tā bija visilgā kā gaidī š ana restorā nā manā mū ž ā
Pē c sā tī gā m pusdienā m atgriezā mies viesnī cā un nolē mā m nedaudz pagulē t. Meitenes mani iepazī stinā ja ar savu gidi Olju, kuru kopā ar grupu no Urugvajas sagaidī ja vestibilā . Ā zijas izskata tante nepā rprotami bija ar raksturiem, un meitenes "nepatika" par sabiedriskumu un reprezentablu izskatu. Smieklī gi, bet 10 dzī ves gados Argentī nā viņ a nekur nepameta pilsē tu, izņ emot daž us mikrorajonus. Un es, gluž i pretē ji, biju apmierinā ts ar sava tū roperatora TravelMarx gidu komandu, kas atrisinā ja manas problē mas jebkurā diennakts laikā . Katja, Andrejs, Ivans ir patiesi eksperti savā jomā . Un viņ u priekš nieks Iļ ja kopumā ir katras uzslavas vē rts.
Pat Dakarā Vadiks teica, ka pulksten 20.00 viņ š mū s savā ks, un mē s dosimies vakariņ ā s ar Kamaz komandas braucē jiem. 8os bijā m gatavi. Pirmo reizi mū su praksē Vadiks kavē jā s. Mē s jau bijā m sā kuš i domā t par alternatī vu programmu, kamē r viņ š pē kš ņ i atkal parā dī jā s zā lē .
Noķ ē rā m maš ī nu un aizbraucā m uz restorā nu netā lu no Rikoletas kapsē tas. Viņ i sā ka dzert Argentī nas vī nu, kuru es jau biju “apguvis”. Mē s bijā m č etri, viena no meitenē m - Jū lija - devā s uz citu tango izrā di. Vadiks visu laiku kā dam zvanī ja, bet sacī kš u braucē ju nebija un nebija. Un tad viņ a telefons nomira. Biju jau visam atmetis ar roku un tikai izbaudī ju kompā niju, kad pē kš ņ i restorā nā parā dī jā s vairā kkā rtē jie Dakā ras č empioni Vladimirs Č agins un Sergejs Savostins. Pirmais sē dē ja man blakus, bet otrais - blakus Vadikam. Pasū tī jā m sev “300 tekilu” un izdzē rā m vienā rā vienā.2 reizes! Viņ u sejā s bija skaidrs prieks no š ā das kompā nijas. Mani pavadoņ i viņ us ī paš i iepriecinā ja: “Beidzot skaistas un gudras krievu meitenes! ” Toreiz sacī ja Č agins.
Mums bija lielisks vakars. Ņ emot vē rā vairā kus apstā kļ us, detaļ ā s nekavē š os, teikš u, ka kungi izrā dī jā s ī sti profesionā ļ i, kuri pā rzina savu biznesu un mī l savu darbu. Puiš i mū s aizveda lī dz viesnī cai, apmainī jā mies ar telefona numuriem, vē lē jā m viens otram veiksmi, viņ iem bija atseviš ķ s “kļ ū t par uzvarē tā jiem”. Viņ i mū s uzaicinā ja nā kamajā dienā uz oficiā lo Dakā ras atklā š anu, lai uzmundrinā tu par "mū sē jiem". Meitenes piekrita, bet es atteicos - 15.00 man bija lidmaš ī na uz Saltu, aizlidoju uz dienu skatī ties Alpus un sarkano kanjonu.
3os no rī ta iegā jā m istabā s, vienojā mies ar meitenē m, kuras uz 3 dienā m man kļ uva kā ģ imene, ka 9.00 tiksimies brokastī s un atvadī simies. Viņ iem bija ekskursija uz ranč o, pē c tam viņ i devā s uz oficiā lo Dakā ras atklā š anu.
Pē c salidojumiem atkal biju piedzē ries. Un pat gā ja gulē t tieš i savā s drē bē s. Tad mana sirdsapziņ a tomē r “piebeidza”, es saņ ē mu savu gribu dū rē un izģ ē rbos. Es meloju un domā ju, ka jā paskatā s, cikos rī t ir lidojums. Pulksten 3 pē cpusdienā - tā bija rakstī ts avī zē s. Un tad es atcerē jos, ka pat ierodoties, gids Andrejs man iedeva papī ru kū li un teica, lai es rū pī gi paskatos, jo mainā s vairā ki reisi. Paņ ē mu š o aploksni, un pē c tā s izlasī š anas kritu vieglā š oka stā voklī un uzreiz atjē dzos - sapratu, ka lidojums pā rcelts uz 7 no rī ta!
Ar lodi es metos uz Daš as istabu. Meitenes satrakojā s, kad uzzinā ja, ka pē c 3.5 stundā m dodos prom. Pats galvenais, es biju piedzē ries un pat nesavā cu mantas. Atvadī jusies devos uz savu istabu. Sā ka pulcē ties. Nolē ma pasnaust. 5:00 no "reģ istratū ras" mani pamodinā ja zvans: "Peak up time, ser" - teica jautra balss. Piecē los un sapratu, ka neesmu atjē dzis ne mazums. Viņ š sā ka steidzī gi pulcē ties. Katja man piezvanī ja un jautā ja, vai esmu gatava. Es atbildē ju apstiprinoš i. Viņ a teica, ka bū s klā t pē c 20 minū tē m.
Kā dā brī dī es devos uz vannas istabu, lai nomazgā tu seju un iztī rī tu zobus. Skatoties spogulī uz sevi - savu mī ļ oto, es teicu: “Lech! Jū s visu mū ž u dzī vojat pē c grafika, dariet to, kas jums nepiecieš ams, tieš i to, kas jums nepiecieš ams, nevis to, ko vē laties! Vai vē laties lidot uz š iem Andiem? Vai arī vē lies pavadī t laiku forš u meiteņ u sabiedrī bā un apmeklē t Dakā ras atklā š anu ar komandu, kas ir kā savē jā ? Atbilde bija acī mredzama.
Piezvanī ju Katjai un teicu, ka palikš u. Tā kā nā kamajā dienā man bija jā atgriež as savā viesnī cā , lū dzu, lai viņ a informē viesnī cas vadī bu, ka arī es š odien bū š u š eit. Viņ a no rī ta palū dza samaksā t 120 peso (400 rubļ us), un jautā jums tika slē gts. Viņ a, protams, mani ilgi pā rliecinā ja, bet es stingri noturē jos.
Jaunā gada otrais rī ts atkal nebija labs. 9os pieklauvē ju pie meitenē m pie durvī m. Viņ u sejā s bija redzams š oks. Izstā stī ju, kā mocī jos ar sevi pa nakti Devā mies brokastī s, pē c kā taisī jā mies doties ekskursijā uz ranč o, bet vakarā uz Dakā ras atklā š anu. Zā lē satikā m viņ u gidi Olju, kurai jautā ja, vai varu iet. Autobuss, kas paredzē ts 50 cilvē kiem, bija puspilns, un ar sē dvietā m nekā du grū tī bu nebija. — Nē ! viņ a nepā rprotami atbildē ja. Uz manu jautā jumu "kā pē c? " viņ a arī apstiprinoš i teica "Es to gribu! ". Tā das kuces tū rismā neesmu sastapis. Ņ emot vē rā paģ iru stā vokli, man bija liela vē lme viņ ai iesist "pa ž okli", bet es atturē jos.
Ieliku meitenes autobusā . Viņ iem bija ļ oti nepatī kami, ka es paliku ar viņ iem pavadī t laiku, un viņ i aizbrauc bez manis. Viņ i bija “salauzti”, vai iet vai nē , jo gribē jā s arī doties ekskursijā . Es sapratu, ka lē mumam jā bū t manam. Es teicu, lai viņ i iet ar Dievu, un es gulē š u istabā .
Autobuss aizbrauca, es pagriezos pret viesnī cu un paspē ru daž us soļ us, kad pē kš ņ i mans iekš ē jais “es” atkal ierunā jā s: “Lech! Nu kā pē c tu paliki un neaizbrauci uz Andiem? Lai lieliski pavadī tu laiku ar meitenē m vai gulē tu istabā ? Un vai tieš ā m kā da kuce bez personī gā s dzī ves "nokā pj. . . " no tevis?
— Nē ! - pati atbildē ju un pagriezos uz ceļ a pusi. — Ko tad darī t? - ES domā ju! Pirmā doma ir paspē t uz taksometru un sekot autobusam. Es ielecu maš ī nā , teicu: "Komandieri, aiz tā autobusa! " Viņ š nesaprata manu labo angļ u valodu! “Buso-buso! ” es turpinā ju spā niski un pie luksofora iesitu ar pirkstu autobusā . Š oferis viņ am sekoja. Nobraucot piecus kvartā lus, š oferis sanervozē jā s, gribē ja uzzinā t "destino" (autobusa atraš anā s vietu). "No destino" - es teicu! Š oferis teica, ka tas ir apskates autobuss un viņ š dodas ā rā no pilsē tas, un brauc tikai pa pilsē tu. Sapratu, ka drī z autobuss aties, un es palikš u. Es teicu š oferim, ka viņ am jā pā rtrauc autobuss un jā pajautā vadī tā jam, kur viņ š dodas. Piektajā mē ģ inā jumā skaidrot ar ž estiem, taksometra vadī tā js saprata problē mu. Acī mredzot viņ š saprata, ka tas ir vienī gais veids, kā atbrī voties no trakā tū rista ar izgarojumu smaku. Tad viss bija kā klasiskā amerikā ņ u asa siž eta filmā . Uz estakā des autobuss brauca pa galē jo labo joslu. Braucot ar ā trumu aptuveni 60 km/h, taksists nogriež autobusu un apstā jas tā priekš ā . Š oferis paskatī jā s ā rā no autobusa un neizpratnē paskatī jā s uz taksometra vadī tā ju. Pietrū ka tikai frā zes “Man, vai tu esi traks? ” Taksists paskaidroja, ka viņ am ir psiho-pasaž ieris un viņ š vē las zinā t, kur autobuss brauc. Š oferis teica: "Cardales! ". Taksists uzrakstī ja man vā rdu uz lapiņ as, tad apgriezā s un brauca uz centru, un autobuss pa estafetes pagriezienu pazuda un, aizvedis mani uz viesnī cu, viņ š ar prieku krustu š ķ ē rsu un aizgā ja. .
Es devos uz savu istabu un nolē mu noskaidrot, kas ir Cardales. Zvanī ju gidiem, man atbildē ja Ivans. Viņ š teica, ka tā ir pilsē ta 100 kilometrus uz ziemeļ rietumiem no Buenosairesas pie Panamericana (3. ceļ š ). Es viņ am aprakstī ju situā ciju, viņ š bija š okē ts par š ā du gida izturē š anos. Un viņ u ļ oti uztrauca arī jautā jums, kā pē c es neaizlidoju un ko es plā noju darī t tā lā k. Es atbildē ju, ka viss pā rē jais notiks pē c grafika. Ar vietu viss bija skaidrs, nebija skaidrs, uz kuru ranč o meitenes nogā dā tas. "Tie ir pieci! " Ivans man teica. Es domā ju, ko darī t (un paģ iras man neļ ā va to izdarī t ) un jautā ju viņ am: "Ivan, ja jū s aizvestu cilvē kus uz turieni, uz kuru ranč o tu dotos? " "Santa Susanna", - viņ š teica, - "Cena / kvalitā te ir optimā la vienam otram! ". Es pierakstī ju ranč o nosaukumu un pateicos viņ am par palī dzī bu.
Nā kamais solis bija ķ erras iegū š ana. "Recepcijā " man teica, ka pretī viesnī cai atrodas firmas "Gerts" birojs. Es metos tur kā lode, ieejot birojā , uzreiz pateicu “Ay niid a kar” un norā dī ju uz dž ipu katalogā . "Ir tikai mazi Fiati, " man teica kā ds biroja darbinieks. Nebija izvē les, un es piekritu. Viņ š man uzzī mē ja diagrammu, kā iet. Vispirms jā nogriež as uz Avenida 9 de Julio, tad pa pā rvadu gar Horhes Ņ ū berija lidostu lī dz Acero Norte pā rvadam, tad uz Panamericana š osejas Nr. 3, un bū s pagrieziens uz š oseju Nr. , nobrauktuves ir ļ oti tuvu), un pa to 30 km lī dz Cardales. Smieklī gi, bet nekur neapmaldī jos, tikai sajaucu 6. marš rutu ar 4. marš rutu. Un Fiat izrā dī jā s ā rkā rtī gi traks - es bez lielā m grū tī bā m noturē ju 150 kreisajā joslā .
Pē c 40 minū tē m uz 4. š osejas es iebraucu Cardales. Pie ieejas atradā s "kafejnī ca", pie kuras kā ds vī rietis tirgoja ū deni. Es nopirku pudeli un prasī ju ceļ u uz Santa Susanna Ranch. Viņ š nezinā ja, bet nolē ma pajautā t bā ra patroniem. Bā rs izskatī jā s pē c š ķ ū ņ a, iekš ā pa vidu bija biljarda galds, sā nos bija 2 galdi, tā lā kajā sienā bija bā rs. Tas man atgā dinā ja filmas ar Salmu Heiku un Antonio Banderasu. Divi resni meksikā ņ u izskata vī rieš i netī ri pelē kos T-kreklos, kas spē lē biljardu ar alus pudelē m rokā s, vispirms uzmeta man skatienu. Iekš ē jā balss teica: "Nu, tas ir, jū s sapratā t! ". Man par laimi, vī rieš i bija priecī gi runā t ar tū ristu un uzzī mē ja man diagrammu, kā nokļ ū t ranč o. Pilsē tā , kurā dzī vo 10 tū kstoš i cilvē ku, es klejoju 40 minū tes un ne reizi vien jautā ju, kā tur nokļ ū t. Bet es paskatī jos uz parasto argentī nieš u dzī vi.
Un te nu tā ir ranč o - ar skaistu ž ogu, daiļ mā ju centrā un lielu stā vlaukumu autobusiem. Pat stā vlaukumā pamanī ju Daš u un Nastju, kas staigā ja pa parku. "Dasha! " es iekliedzos. Viņ a pagriezā s un bija š okē ta, ieraugot mani. Un pē c stā sta par to, kā es tur nokļ uvu un uzzinā ju, kur viņ i atrodas, viņ i bija "gandrī z komā "
Ranč o izrā dī jā s “par neko”, tā pat kā daudzi citi - 10 minū š u brauciens ar zirgu, ieskats vietē jo iedzī votā ju dzī vē (Kā rdeilā redzē ju daudz vairā k! ), pusdienas ē dnī cā . Vispā r garlaicī ba. Tajā paš ā laikā autobuss atgriezā s pulksten 4, un meitenes acī mredzami kavē jā s uz Dakaru. Starp citu, es biju uz ķ erras vairā k nekā jebkad agrā k.
Viņ u gide Olya arī š eit bija izcila. Autobusā viņ a brauca un klusē ja. Kad viņ ai tika lū gts parunā t par dzī vi Argentī nā , viņ a degungalā š ķ ebinoš ā balsī teica: "Oo, kā pē c jū s uzdodat tik sarež ģ ī tus jautā jumus, tie patieš ā m sabojā ja manu garastā vokli visai dienai! ! ". Grupa no Urugvajas bija š okē ta. Izrā de ar to nebeidzā s. Pirms viņ i paspē ja piebraukt ranč o, viņ a sā ka iekasē t 20 peso (200 rubļ u) no katra tū rista. Uz jautā jumu: "Kam tas paredzē ts? " atbildē ja vienkā rš i: “Dzeramnauda ranč o darbiniekiem! ”. "Un ja jums tas nepatī k? " meitenes jautā ja. "Patī k! " viņ a atbildē ja apstiprinoš i. Kopumā lē ta naudas sagrā bš ana. Interesantā kais ir tas, ka daž i bija savaldzinā ti un iedeva viņ ai naudu. Un vakariņ ā s viņ a vispā r saskrē jā s. Meitenes man iedeva savu pā rtikas talonu, jo negribē ja ē st. Pē c 2h "taksē š anas" biju izsalcis un ar prieku bū tu kaut ko ē dusi. Š ī kuce, ieraugot mani pie grupas galda, gandrī z aizrijā s ar siekalā m un zvanī ja administrā cijai. Piemē ram, ne no manas grupas. Iedevu talonu, un administrā cija nomierinā jā s. Tajā paš ā laikā š is "draugs" neatlaidā s. Piecē los no galda un prasī ju
