Bija ļ oti maz informā cijas par š o privā to zoodā rzu Argentī nā par tā atraš anā s vietu. Izgā ju cauri desmitiem interneta ziņ ojumu, karš u. Man bija grū ti atrast informā ciju par viņ u. Atrodi atrastu. Un kā tur nokļ ū t? Arī grū ti noskaidrot. Tagad es dalos ar š o informā ciju. Autobuss ar numuru 57 atiet no Piazza d'Italia, kas atrodas Ricoletto. Darbojas ik pē c 30 minū tē m. Vienmē r ir rinda. Brauciet vairā k nekā divas stundas. Pa ceļ am viņ š piezvana Moreno pilsē tā , kur ir pā rpildī ts ar pasaž ieriem uz Lujanas pilsē tu. Š o es vē l neesmu redzē jis. Lielas ietilpī bas autobuss bija pilns. Pasaž ieri pat stā vē ja uz kā pnē m. Man nā cā s meiteni nolikt uz ceļ iem, jo ​ ​ viņ a bija nogurusi. Mē s ar viņ u pat nedaudz papļ ā pā jā m. Gaiss uz ielas iesila lī dz + 40. Pirms nokļ ū š anas lī dz Luhanas pilsē tai pasaž ieri teica, ka jā kā pj ā rā un jā dodas pa kreisi mež a virzienā . Pē c aptuveni divdesmit minū tē m es biju pie zoodā rza ieejas. Pie manis pielē ca milzī ga kundze un teica, ka jā pē rk ieejas biļ ete. Es dzirdē ju summu 20 peso. Es viņ ai to iedevu, bet viņ a uzrakstī ja skaitli 200 peso (apmē ram 35 USD). Oho, es nodomā ju, bet man bija jā atkā pjas. Kas ir Luhanas zoodā rzs. Š ī ir liela zemes teritorija, kurā tiek savā kti dzī vnieki un putni. Lielā kā daļ a dzī vo radī bu ganā s brī vi, nepievē rš ot uzmanī bu cilvē kiem. Kad es staigā ju tā pē c ZOO, likā s, it kā es atrastos ciemā Kubanā . Argentī nas stepju zosis, vistas, kazas un dzī vas radī bas brī vi ganī jā s zā lienos, daž reiz skrienot pē c cilvē kiem, meklē jot kaut ko garš ī gu. Š eit ir savā kts milzī gs daudzums daž ā das pagā juš ā gadsimta tehnikas, no kurā m daudzas joprojā m atrodas ceļ ā . Mans mē rķ is bija iekļ ū t bū rī ar lauvā m un nofotografē ties. Es jau ilgu laiku skatī jos uz lauvā m. Parka teritorijā atrodas trī s milzī gi bū ri ar lauvā m un tī ģ eriem. Sā kumā es novē roju viņ u uzvedī bu. Tad es gaidī ju, kamē r viņ i tiks iebaroti ar gaļ u, lai viņ i negribē tu mani izmē ģ inā t vakariņ ā s. Tiesa, es pats biju izsalcis, un gaļ u, ko viņ i deva lauvā m un tī ģ eriem, es bū tu ē dis ar ceptu apetī ti. Es baidī jos ieiet viņ u bū rī apmē ram č etrdesmit minū tes un nolē mu. Iedevu apkopē jai 10 dolā rus, lai viņ a man iedod kazas pienu un nofotografē . Man bija trī ce ceļ galos, jo man vē l bija jā lido uz divā m valstī m un uz karnevā lu Rio. Kad viņ i dzē ra pienu no manā m rokā m, es jutu viņ u mē les, kas bija kā smilš papī rs, raupjas. Viss gā ja labi. Ne tī ģ eris, ne lauva negribē ja mani apē st, bet fotogrā fijas palika kā atmiņ a no tā m briesmī gajā m minū tē m. Es neesmu gļ ē vulis, bet man ir bail.

Es viņ u glā stī ju un domā ju, ko lauva domā ? Atbildot uz to, lauva arī domā ja to uzreiz apē st vai tad, kad karstums rimsies?

Acī mredzot lauva domā ja, ka es viņ u pierunā ju ar pienu, lai gan viņ š gribē ja gaļ u.

Lauva: "Esmu noguris no tū ristiem. "

Tī ģ eris kļ uva balts no liekā piena.

Tī ģ eris mani grū ti izturē ja, tač u viņ š zinā ja, ka es maksā ju naudu, par kuru viņ š pirks gaļ u.

Š ajā karstumā es pati dzertu aukstu pienu.

Š ajā bū rī ir piecas lauvas. Es trī cē ju un domā ju, kuram no dzī vniekiem es patiktu?

Š ķ iet, ka es viņ iem negarš oju kā gaļ a.

Š eit ir lauvas ilkņ i kreisajā pusē !

Š ī s meitenes par mani uztraucā s, kad es atrados lauvu bū rī .

Smuki!

Un tie mazie plē sē ji mani vē roja. Acī mredzot viņ us interesē ja zinā t, vai lauvas mani apē dī s vai ne?

Š ī lauva staigā ja man apkā rt, š ķ ietami kaut ko izdomā jot.

Mazs, bet drī zumā liels.